Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 01:58
Vārda dienas: Emīlija
Pēc vairāku mēnešu vilcināšanās ārlietu ministrs tomēr atkāpsies
Bijušais premjers, ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pagājušajā ceturtdienā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu ("JV") paziņoja par atkāpšanos no amata, kas notiks 10. aprīlī. Tas bija paredzami, jo sākto kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu bijušā premjera komandējumos, izmantojot privātās lidmašīnas, ar jaunu sparu aktualizēja politiskie oponenti no "Apvienotā saraksta".
Vairākus mēnešus šo jautājumu konkurenti "turēja siltu". Tas atstāja iespaidu uz K. Kariņa pārstāvēto "Jauno Vienotību," kuras priekšsēdētājs viņš ir, un arī valdības tēlu.
To paziņojumā medijiem atzina arī "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, kurš uzsvēra, ka K. Kariņa atkāpšanās neļaus izmantot šo situāciju oponentu uzbrukumiem valdībai un "Jaunajai Vienotībai" ("JV"). Viņš atgādināja K. Kariņa kā premjera nopelnus sarežģītajā laikā, kādā 13. Saeimā strādāja viņa pirmā valdība, un uzsvēra, ka K. Kariņš paliek "JV" komandā. Pēc tikšanās E. Siliņa paziņoja, ka K. Kariņš atkāpjoties rīkojas kā "kārtīgs Rietumu politiķis". Saeimā tagad ir sesiju pārtraukums. Amatpersonu teiktais liecina, ka jau pirmajā sēdē pēc tā 11. aprīlī Saeima varētu balsot par uzticību jaunajam ārlietu ministram. Ja K. Kariņš nolems atjaunot Saeimas deputāta mandātu, to zaudēs Viktorija Baire, kura pirms tam bija Ķekavas novada deputāte. Viņa mandātu vietējā domē varēs atjaunot.
Jaunais ārlietu ministra kandidāts ir jāsaskaņo arī ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kura tikšanās ar E. Siliņu paredzēta 3. aprīlī, kad, visticamāk, abi apspriedīs arī šo jautājumu. Pirms Lieldienām E. Siliņa vēl nenosauca iespējamo ministra kandidātu. Neoficiāla informācija liecina, ka tā, visticamāk, tomēr nebūs Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, kā tiek runāts kuluāros. Kad ārlietu ministrs bija E. Rinkēvičs, viņa bija ministrijas parlamentārā sekretāre. Kāds politiķis neoficiāli atzina, ka "JV" nevajagot vēl vienas nepatikšanas, jo konkurenti internetā ātri vien varētu atrast 2022. gada rudenī publiskoto diplomātes Astras Kurmes un vēl 25 diplomātu vēstuli ārlietu ministram, lūdzot novērst "psiholoģisko teroru, emocionālo vardarbību un bosingu", kādu attieksmē pret dienestā un ministrijā strādājošajiem demonstrējot parlamentārā sekretāre.
Kariņš uzsver Valsts kancelejas atbildību
Drīz pēc E. Siliņas valdības apstiprināšanas pērn rudenī atklātībā nonāca informācija par K. Kariņa lidojumiem, par ko "Latvijas Avīze" rakstīja 2023. gada oktobrī. Uz šo informāciju reaģēja "Apvienotais saraksts," iesniedzot Saeimā pieprasījumu. Tad atklājās, ka savas valdības laikā no 2021. līdz 2023. gada septembrim, kad beidzās K. Kariņa valdības pilnvaras, viņa vadītās delegācijas ir izmantojušas speciālos reisus, kas no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, bet kopā ar finansējumu, ko sedza ES, lidojumi ar privātajām lidmašīnām izmaksājuši 1,36 miljonus eiro. Šo summu pamatotību vērtēja arī Valsts kontrole, kas marta sākumā bija sagatavojusi starpziņojumu par K. Kariņa lidojumiem, bet Valsts kanceleja to apstrīdēja.
Marta otrajā pusē Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu K. Kariņa komandējumos, kuros izmantoti lidmašīnu līgumreisi. Kriminālprocess ir nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. K. Kariņš pēc tam izplatīja paziņojumu, kurā teikts: "Kopš ienācu politikā pirms 22 gadiem, vienmēr esmu strādājis valsts un sabiedrības labā. Pilnībā paļaujos uz tiesībsargājošo iestāžu darbu un kompetenci izvērtēt Valsts kancelejas pieņemtos lēmumus laikā, kad pildīju Ministru prezidenta amata pienākumus."
Pirms tam pie sabiedrības vērsās ar viņa dzīvesbiedre Anda Kariņa, kura vēstīja: "Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē. Krišjānis ir komandas spēlētājs. Viņa komanda visus šos gadus ir bijusi Latvijas tauta, es un mūsu ģimene. Man sāp, ka daļa viņa ģimenes šobrīd vēršas pret savu komandas biedru." A. Kariņa uzskata, ka dzīvesbiedrs nav lidojis atpūsties, ēst vai dzert uz Latvijas tautas rēķina, pie viņa rokām neesot pielipis ne cents, tāpēc viņai "kauns par mūsu presi, lētticīgiem, zaglīgiem un patmīlīgiem tautiešiem, kas šobrīd apmelo manu vīru". K. Kariņa dzīvesbiedre neslēpa, ka ir vīlusies Valsts prezidenta un "JV" komandas atbalsta trūkumā.
Kučinskis: Nav vīrišķīgi uzvelt vainu VK
"JV" valdes loceklis Ainars Latkovskis, kurš politikā ienāca kopā ar K. Kariņu 2002. gadā kā "Jaunā laika" biedri, ir viens no nedaudzajiem "JL" cilvēkiem, kuram vēl ir kāda ietekme partijā. Vēl ir Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Arī "Vienotības" priekšsēdis Arvils Ašeradens, ko uzskata par vecbiedru, "Vienotībā" ienāca vēlāk reizē ar "Pilsonisko savienību". Nemanāmi gandrīz visās vadošajās pozīcijās Saeimā un valdībā ir nonākuši bijušās Reformu partijas biedri, kurus "Vienotība" pieņēma pie sevis pēc Reformu partijas izjukšanas.
A. Latkovskis uzskata, ka K. Kariņš bijis pārāk labs Latvijas politikai, jo politiskā vide ne tuvu nav tāda kā vecajās demokrātijas valstīs, kuras viņš bija iepazinis. K. Kariņam noteikti vēl priekšā esot starptautiskā karjera Eiropas Parlamentā, uz ko viņš kandidē, vai kādā starptautiskā institūcijā, uzskata A. Latkovskis. Viņš domā, ka "JV" vēlētāji spēs novērtēt to, ko K. Kariņš izdarīja Latvijas labā kā premjers tik sarežģītos apstākļos, kad bija kovida pandēmija, bet pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā. Uz vaicāto, vai K. Kariņa politisko karjeru nav ietekmējusi arī augstprātīgā attieksme pret "AS", kura līderim Uldim Pīlēnam viņš liedza izsniegt caurlaidi valdības mājā, A. Latkovskis atbildēja: "Tā ir Latvijas specifiskā politiskā vide, kurā viņš neprata iekļauties, jo neiemācījās sarunāties ar lietu kārtotājiem. Krišjānim bija svarīgi, lai process ir atklāts un lai lēmumus pieņem tie, kuriem ir vēlētāju dots mandāts."
To K. Kariņam esot izdevies panākt – U. Pīlēnu viņš noņēma no laukuma, ko "AS" joprojām sāpīgi pārdzīvojot, "Latvijas Avīzei" atzina bijušais premjers Māris Kučinskis (toreiz ZZS, tagad – "AS"), kurš neesot arī aizmirsis pats sev veltīto K. Kariņa repliku, ka "zivs pūst no galvas". Viņš uzskata, ka K. Kariņam jau sen vajadzēja atzīt kļūdu un pieņemt lēmumu par atkāpšanos, lai pasargātu savu partiju. "Briesmīgā taisnošanās un visas vainas novelšana uz Valsts kanceleju nebija vīrišķīgi," piebilda M. Kučinskis. Viņš zinot, ka Valsts kanceleja izpilda uzdevumus, kurus saņem no premjera biroja, meklējot labākos risinājumus. Ja kāda sanāksme ārvalstīs ieilgst, tad ir iespējams apmainīt aviobiļetes. Speciālo reisu izmantošana varētu būt attaisnojama kovida laikā, bet tie nevarēja kļūt par normu, uzskata M. Kučinskis.
Nedēļā pirms K. Kariņa paziņojuma bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš izveidoja Reformu partiju, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica: "Skandālu radīja paviršība, steiga un naudas pieejamība. Pat tad, kad tu esi pie tā pieradis, ir svarīgi pateikt "stop" un atzīt, ka tā bija kļūda." V. Zatlers atzina, ka politika ir grūta profesija, kurā cilvēki sevi izsmeļ emocionāli un tīri fiziski, kad vairs nevarot tik labi valstij kalpot. "Ja ir signāli, ka es vairs nevaru, ka ar mani vairs nav tik apmierināti, tad labākais ir demisija, parādot, ka esmu stiprs cilvēks, spēju novilkt robežu un pateikt, ka mans laiks ir beidzies," sacīja V. Zatlers, pēc kura domām, demisija ir nevis kauns, bet drosmes un godaprāta apliecinājums.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003