Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 18:35
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Satversmes tiesa uzskata, ka nebija līdzsvarotas sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses
Konfliktā starp dabas aizsardzības organizācijām un mežsaimniekiem vakar Satversmes tiesa paziņoja savu lēmumu par labu dabas aizstāvjiem. Līdz ar to tikusi atcelta Ministru kabineta noteikumu norma, kas kopš 2022. gada 29. jūnija deva iespēju cirst jaunākus kokus. Satversmes tiesa vakar pasludināja spriedumu, kurā atzina, ka 2012. gada 18. decembrī izdotie Ministru kabineta noteikumi par koku ciršanu mežā to jaunākajā redakcijā, kura ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru priežu, egļu un bērzu mežaudzēm, neatbilst Satversmes 115. pantam. Satversmē noteikts, ka "valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu". Satversmes tiesa arī uzdevusi valdībai gādāt, lai visi izsniegtie ciršanas apliecinājumi, kas pieļauj mazāka caurmēra koku nociršanu, tiktu nekavējoties atcelti. Zemkopības ministrija vēsta, ka atkārtoti virzīs izmaiņas normatīvajā regulējumā.
Procesā – abpusēji protesti
Šī gada 14. februārī Satversmes tiesa sāka skatīt Latvijas Dabas fonda, Pasaules dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pērn iesniegto prasību pret Ministru kabinetā apstiprinātajiem noteikumiem, kuri ļauj nocirst mežā mazāka izmēra kokus.
Prasības pieteikuma iesniedzēju ieskatā mazākā izmēra koku nociršana samazinās bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgās veco mežaudžu platības, tikšot apdraudēti vairāki Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi, kā arī īpaši aizsargājamas putnu sugas, kuru dzīvotnes ir veci meži un liela izmēra koki.
Bet Satversmes tiesā uzaicinātie valdības un meža nozares pārstāvji pauda, ka pieminētais Satversmes pants neesot pārkāpts, tāpēc ka Ministru kabineta apstiprinātie Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi paaugstina prasības mežu atjaunošanai pēc kailcirtes veikšanas.
Satversmes tiesā skatītās lietas laikā strīds par mežu apsaimniekošanu izvērtās publiskos protesta pasākumos – vispirms 5. martā pie Ministru kabineta ēkas pulcējās mežsaimnieki, iebilstot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānam paplašināt aizsargājamās dabas teritorijas mežos. Pāris dienu vēlāk – 7. martā –, kad lietu par koku ciršanu mežā Satversmes tiesa skatīja pēdējoreiz, pie tiesas ēkas sapulcējušies ļaudis skaļi pauda atbalstu dabas vērtību aizsardzībai, noraidot mežu nesaudzīgu izciršanu.
Pietrūcis plānošanas dokumenta?
Pēc sprieduma pasludināšanas preses konferencē Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš atzina, ka valsts varot izdot dažādus lēmumus, kuri ietekmē vidi. Bet šiem lēmumiem jābalstās uz Satversmē ietverto ilgtspējības principu, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Diemžēl, samazinot galvenās cirtes caurmēru priežu, egļu un bērzu mežaudzēm, šis līdzsvars nav bijis ievērots. Pēc viņa teiktā, tikpat liela nozīme esot Satversmes 115. pantā ietvertajam piesardzības principam – tā, lai pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas tiktu novērtēts, kā tas var ietekmēt ne tikai šīs, bet arī nākamo paaudžu dzīvi.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs skaidroja, ka Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes – Latvijas meža nozares izaugsmes un attīstības politikas plānošanas dokuments – bija paredzēts laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam. Bet 2022. gadā valdībai apstiprinot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā, šis dokuments jau bija zaudējis spēku. Bet tā vietā cita plānošanas dokumenta nebija, tāpat kā galvenās cirtes caurmēra samazināšana priežu, egļu un bērzu mežaudzēm nebija paredzēta pieminētajās pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam.
Spēkā vecā noteikumu redakcija
Satversmes tiesā aizstāvot galvenās cirtes caurmēra samazināšanu noteiktām koku sugām, valdības pārstāvji taisnojušies, ka kailcirtes skaršot kopskaitā vien aptuveni 1200 hektārus. Taču Satversmes tiesas ieskatā arī šajās teritorijās varot būt atrodami ES aizsargājamie biotopi. 2022. gadā, kad valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, nebija sagatavoti dokumenti, kuri paredzētu aizsargājamās teritorijas, kurās nebūtu pieļaujama kailcirte.
Satversmes tiesa nolēma, ka noteikums par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu noteiktām koku sugām atzīstams par spēkā neesošu no brīža, kad tas bija pieņemts. Tādējādi ir spēkā 2012. gada 18. decembra Ministru kabineta noteikumi par koku ciršanu mežā tādā redakcijā, kādi tie bija līdz 2022. gada 29. jūnijam, kad valdība apstiprināja koku galvenās cirtes caurmēra samazināšanu. Kā paskaidroja Aldis Laviņš, tā nolemts tāpēc, ka kopš 2022. gada būtiski palielinājies izsniegto ciršanas apliecinājumu skaits. Ja Satversmes tiesa atzītu šo noteikumu par spēkā neesošu tikai no dienas, kad spriedums pasludināts, tad visi agrāk izsniegtie koku ciršanas apliecinājumi būtu spēkā un to saņēmēji varētu turpināt mazāka caurmēra koku ciršanu.
Dabas fonds gandarīts
Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve, prasības iesniedzēja Baiba Vitajevska–Balvilka paziņojumā presei paudusi uzskatu, ka šī ir vēsturiska prāva vides tiesībās, kura kalpos par pagrieziena punktu ceļā uz ilgtspējīgas politikas attīstību Latvijā: "Mēs esam ļoti gandarīti par Satversmes tiesas labvēlīgo lēmumu Latvijas dabai, kā arī par padziļinātajām un vērtīgajām diskusijām par ilgtspēju, dabas daudzveidību un mežsaimniecības lomu, kuras notika lietas izskatīšanas laikā." Paziņojumā, ko izplatījuši Latvijas Dabas fonda pārstāvji, arī teikts: "Tajā pašā laikā vides organizācijas vēlas norādīt, ka Satversmes tiesas lēmums, lai arī pozitīvs mežu ilgtspējai, nerisina visas problēmas Latvijas mežu apsaimniekošanā. Prognozējams, ka tiks meklēti citi ceļi, lai atvieglotu mežu ciršanas nosacījumus vai vājinātu dabas aizsardzības prasības, tāpēc vides organizācijas turpinās aktīvi, konstruktīvi un zinātniski pamatoti iestāties par Latvijas mežu patiesi ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
***
Ministrs: Ministrija grozījumus virzīs atkārtoti
- Armands Krauze, zemkopības ministrs: "Zemkopības ministrija atbilstoši Latvijas tiesiskuma kārtībai respektē Satversmes tiesas spriedumu, ar ko tiek ierobežotas privāto īpašnieku tiesības apsaimniekot un gūt labumu no sev piederošā īpašuma. Lai nākotnē mēs Latvijā šādi neapgrūtinātu privāto īpašumu, Zemkopības ministrija atkārtoti virzīs tautsaimniecībai un videi labvēlīgas izmaiņas normatīvajā regulējumā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu. Rīkošos nekavējoties un sasaukšu Meža konsultatīvo padomi, kurā piedalās gan meža nozares, gan vides organizāciju pārstāvi. Satversmes tiesas spriedums ļoti skaidri norāda uz esošā likumdošanas procesa trūkumiem, kurā nebija skaidri nodefinēts, ka ietekmes uz vides novērtējums ir obligāta komponente. Es virzīšu atkārtoti grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra "Noteikumos par koku ciršanu mežā", saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm un ievērojot likumos noteiktās procedūras.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003