Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 20:13
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Valsts kontrole secinājusi, ka speciālajos lidojumos neekonomiski iztērēti 222 tūkstoši valsts budžeta naudas un 324 tūkstoši Eiropas Padomes līdzekļu.
Vairāk nekā pusgads aizritējis kopš 2023. gada rudens, kad atklātībā nonāca pirmie fakti par toreizējā Ministru prezidenta, pēc tam ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") lidojumiem darba darīšanās ar privātajiem reisiem. Šo faktu vispirms gaismā cēla "Latvijas Avīze", pēc tam to pamanīja opozīcijas politiķi un reaģēja arī Valsts kontrole, kura vakar publiskoja revīzijas rezultātus par Kariņa un viņa delegācijas komandējumiem trīs gadu laikā – no 2021. līdz 2023. gadam. VK izvērtēja speciālo lidojumu tiesiskumu un ekonomiskumu, proti, vai to varēja izdarīt lētāk. Šajā laikā Kariņš vadīja divas valdības, bet, sākot no 2023. gada 15. septembra, viņa vietā stājās partijas biedre Evika Siliņa.
Valsts kontrole konstatējusi, ka Kariņš šajā periodā ārvalstu komandējumos devies 53 reizes, no kurām 32 ir bijuši speciālie lidojumi. Savukārt Siliņa šo iespēju ir izmantojusi vienu reizi, lidojot uz Eiropas Padomes sanāksmi, un pārkāpumi neesot konstatēti.
No šiem 32 reisiem 18 speciālie reisi izmaksājuši 613 tūkstošus eiro no valsts nodokļu maksātāju naudas, savukārt ceļa izdevumi 14 privātajiem lidojumiem, lai nokļūtu uz Eiropas Padomes sanāksmēm, ir segti no Eiropas Savienības budžeta un tie bijuši 528 tūkstoši eiro. Taču šai naudas summai jāpieskaita vēl arī 40,5 tūkstoši eiro no valsts budžeta.
Valsts kontroles revidenti uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī tajos gadījumos, kad nebija izsludināta ārkārtas situācija pandēmijas dēļ un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir veikta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas, pēc Valsts kontroles veiktajām aplēsēm, veido papildu vismaz 222 000 tūkstošus eiro. VK ir konstatējusi, ka neekonomiski ir izlietoti vismaz 324 000 eiro Eiropas Padomes līdzekļu. Tādējādi neesot ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Ar privātajām lidmašīnām pārvietojušies četri līdz desmit delegācijas pārstāvji, ieskaitot Ministru prezidentu un ar viņa drošību saistītās personas.
Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka sacīja, ka neesot vērtēta ārvalstu vizīšu nepieciešamība un nozīmīgums. Revidenti pārliecinājušies, ka visi Kariņa 32 čartera lidojumi bijušai saistīti ar premjerministra uzdevumu pildīšanu; neviens no tiem nav izmantots personīgajām vajadzībām.
Vilka kliedēja mītu, ka speciālais lidojums esot nepieciešams tādēļ, ka ir neplānots un negaidīts komandējums. Šādas situācijas neesot bijušas, izņemot vienu gadījumu, kad speciālais lidojums pasūtīts dienu pirms komandējuma. Citos gadījumos tas noticis ievērojami agrāk – pat 37 dienas pirms lidojuma.
Brīva vaļa ceļojumu aģentūrām
Valsts kontrole nevarēja gūt pārliecību, ka Valsts kanceleja būtu izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu speciālo lidojumu nodrošināšanai. Lai arī līgumos par komandējumu un darba braucienu nodrošināšanu ir paredzēta speciālo lidojumu organizēšana, kanceleja nav veikusi piedāvājumu atlasi par šo pakalpojumu un nav vērtējusi šī pakalpojuma piedāvājuma cenas. Tādēļ ceļojumu aģentūrām bijusi iespēja brīvi noteikt savu starpniecības pakalpojumu maksu. Valsts kanceleja trīs gadu laikā divām ceļojumu aģentūrām kopumā ir samaksājusi 91 208 eiro lielu pakalpojumu starpniecības maksu, kas veido no 2,7 līdz 13% no katra speciālā lidojuma faktiskajām izmaksām.
I. Vilka norādīja, ka, vērtējot komandējuma dienasnaudas piemaksu, pievērsta uzmanība arī amatpersonām paredzētajiem un izmaksātajiem reprezentācijas izdevumiem. Arī pēc grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ļāva no 2023. gada palielināt Ministru prezidenta un citu amatpersonu mēnešalgas, likums joprojām paredz reprezentācijas izdevumu segšanu augstākajām valsts amatpersonām, tajā skaitā Ministru prezidentam un ministriem. Reprezentācijas izdevumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tos pārskaita kopā ar mēnešalgu, par tiem nav jāatskaitās. Ministru prezidentam 2023. gadā reprezentācijas izdevumi bija 1592 eiro mēnesī, un trīs gadu laikā viņam tie izmaksāti 46 971 eiro apmērā, savukārt visam Ministru kabinetam trīs gadu laikā tie bijuši 622 750 eiro.
Finanšu ministrijai – izplūdis viedoklis
"Revīzijā tika iekļauta atsevišķa sadaļa par speciālo lidojumu pasūtīšanas procesu, iesaistīto struktūrvienību amatu atbildību. Faktiskajā lidojumu organizēšanas iesaistē bijis gan Ministru prezidents, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs, gan arī Valsts kanceleja. Speciālos lidojumus organizēja Ministru prezidenta birojs. Bet vienlaikus mums gan rakstiski, gan mutiski sniegta ļoti pretrunīga informācija. Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja rāda viens uz otru šajā procesā," teica Inga Vilka un neslēpa, ka arī no Finanšu ministrijas neesot saņemtas precīzas atbildes – ministrija paudusi izplūdušu viedokli.
Savukārt uz citādu lēmuma pieņemšanas procesu ir norādījis Krišjānis Kariņš: "Katrā konkrētajā gadījumā lēmumu par pakalpojuma sniegšanu pieņēma Valsts kanceleja."
Viens likums, viena taisnība visiem
Ģenerālprokurors Juris Stukāns informēja, ka prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu, izmeklētāji veicot attiecīgas darbības. "Saskaņā ar Prokuratūras likumu mums ir tiesības saņemt pilnīgi visu informāciju, kas ir iegūta Valsts kontroles revīzijā. Savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa likumu visi iegūtie materiāli ir pierādījumi, kas ievērojami atvieglos darbu izmeklētājiem, tāpēc es ļoti ceru, ka izmeklēšanas iestāde kopā ar prokuroriem saprātīgā sabiedrībai saprotamā laikā spēs nodrošināt krimināllietas izmeklēšanu un virzību. Šeit ir iesaistītas vairākas amatpersonas, un katras amatpersonas personīgā atbildība tiks vērtēta un atbilstoši procesam lemts, kam un kādas apsūdzības, ja tām būs pamats, tiks izvirzītas," sacīja Stukāns. Viņš aicināja Ministru kabinetu pirms katras valdības sēdes izlasīt, kas ir rakstīts virs Ministru prezidenta galvas. "Bet Ministru prezidents to neredz, jo viņš sēž ar muguru, un tur ir rakstīts: "Viens likums, viena taisnība visiem." Izmeklēšanas iestāde prokuratūras uzraudzībā vērtēs vienu likumu, vienu taisnību pret visiem," solīja Stukāns.
Atstādina Valsts kancelejas direktoru
Premjerministre Evika Siliņa vakar izdeva rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku (28. martā ar valdības vadītājas rīkojumu tika izveidota dienesta pārbaudes komisija) no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei. Dienesta pārbaudi paredzēts pabeigt līdz 30. aprīlim.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003