Rīga 23°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 15:44
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā šogad būs 163 miljoni eiro
Saskaņā ar VSIA "Latvijas valsts ceļi" ("LVC") sniegto informāciju šā gada sezonas būvdarbi jau ir iesākti septiņos valsts ceļu posmos, kā arī uz trim tiltiem. Lielākie satiksmes ierobežojumi remontdarbu dēļ šobrīd jau ir uz reģionālajiem autoceļiem Ventspils–Kolka (P124) pie Ventspils, Kandava–Saldus (P109) posmā no Zantes līdz Zemītei un Smiltene–Valka (P24) pie Smiltenes.
Pavisam šogad dažādu veidu darbi (asfaltbetona seguma pārbūve un atjaunošana, grants seguma pārbūve par asfalta segumu, vienkārtas virsmas apstrāde u.c.) plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu un 12 tiltiem. Plašākie darbi paredzēti uz reģionālajiem autoceļiem – 220 kilometriem – un uz valsts vietējiem autoceļiem – 159 kilometriem. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometrā.
No šiem 450 kilometriem valsts ceļu 193 kilometros atjaunos asfaltbetona segumu, 123 kilometrus pārbūvēs, savukārt 67 kilometriem grants ceļu veiks divkāršo virsmas apstrādi. Taps arī gājēju un velosipēdistu infrastruktūra kopumā 24 kilometru garumā. Pārbūvēti pieci tilti, bet septiņus nojauks un uzbūvēs no jauna.
Lielākie objekti – Vidzemē
Lielākie būvdarbu objekti šajā sezonā būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Melturiem līdz Bērzkrogam, kur paredzēts pabeigt pērn iesākto pārbūvi. Turpināsies arī iepriekšējā vasarā sāktie darbi uz Rīgas apvedceļa (A5) Babītē. Abos posmos autobraucējiem arī šogad būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.
Būvdarbi salīdzinoši garos posmos paredzēti arī uz reģionālajiem autoceļiem. Piemēram, Kurzemē uz autoceļa Ventspils–Dundaga (P77) no Ventspils līdz Ancei. Vidzemē uz autoceļa Smiltene–Valka (P24) no Smiltenes līdz pagriezienam uz Mēriem.
Savukārt Salacgrīvā šogad būvēs jaunu tiltu pār Salacu. Satiksmes ministrijas rosināto šī tilta pārņemšanu valsts īpašumā no Limbažu novada pašvaldības pagājušajā otrdienā, 9. aprīlī, apstiprināja valdība. Īpašuma pārņemšana bijusi nepieciešama, lai mazinātu administratīvo slogu un lai būvniecība virzītos maksimāli ātri, jo tilts pār Salacu atrodas uz valsts galvenā autoceļa A1 Rīga–Igaunijas robeža, kas ietilpst Eiropas transporta pamattīklā un ir Eiropas nozīmes autoceļu E67 maršrutā "Via Baltica" posmā, nodrošinot starpvalstu satiksmi, kā arī militāro mobilitāti.
VSIA "Latvijas valsts ceļi" konkursā par Salacgrīvas tilta pārbūvi tiesības slēgt līgumu jau ir ieguvusi personu apvienība "NB&Tilts" ar piedāvāto līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.
Šajā objektā savdabīgi vēl ir tas, ka tilta pār Salacu Salacgrīvā īpašuma tiesības valstij paredzēts nostiprināt tikai uz laiku, kamēr notiek būvprojekta īstenošana. Savukārt pēc būvniecības un garantijas perioda tiltu paredzēts nodot atpakaļ Limbažu novada pašvaldības īpašumā.
Arī gājēju un velosipēdistu celiņi
Uzlabojot satiksmes drošību, šogad valsts ceļu tīklā paredzēts uzsākt trīs jaunu gājēju un velosipēdistu infrastruktūras posmu būvdarbus, kā arī vēl trijos pērn iesāktos darbus pabeigt.
Gājēju un velosipēdistu celiņu izbūvi paredzēts uzsākt gar vietējo autoceļu Valmiera–Brenguļi–Biksēja (V196) no Valmieras līdz Brenguļiem (0,00.–5,00. km), gar valsts galveno autoceļu Liepāja–Lietuvas robeža (A11) no Liepājas līdz Bernātiem (10,42.–20,09. km) un gar reģionālo autoceļu Aizkraukle–Jēkabpils (P76) no Salas līdz Jēkabpilij (38,65.–42,57. km).
Savukārt pabeigs gājēju un velosipēdistu celiņu izbūvi gar reģionālo autoceļu Jelgava–Iecava (P93) no Jelgavas līdz Ānei un Teteles ciemam (3,2. km–5,2. km), gar reģionālo autoceļu Umurga–Cēsis (P14) no Cēsīm līdz pagriezienam uz Līvu ciemu (39,70.–40,95. km) un gar autoceļu Dobele–Bauska (P103) Elejā.
Satiksmes mezglu pārbūve
Satiksmes drošības uzlabošanai paredzēts pārbūvēt vairākus satiksmes mezglus. Par rotācijas apli pārbūvēs autoceļu Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) un Rīga–Ērgļi (P4) krustojumu Ogres novada Suntažos (47,9.–48,1. km).
Savukārt Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas robežas līdz Garkalnei šogad plānotas izmaiņas satiksmes organizācijā. Visā posmā paredzēts izveidot jaunu, autovadītājiem labāk uztveramu virzienu rādītāju sistēmu, slēgt daļu no apgriešanās vietām.
Rīgas apvedceļa (A4) (Baltezers–Saulkalne) un vietējā valsts autoceļa "Pievedceļš Langstiņiem" (V54) krustojumā paredzēts samazināt kreiso manevru skaitu. Lai uzlabotu redzamību, uz autoceļa Garkalne–Alauksts (P3) pārvada rampas pār Vidzemes šoseju pārbūvēs barjeras, rekonstruētajā mezglā uzstādīs arī apgaismojumu.
Uzsvars – vietējās nozīmes un reģionālajiem autoceļiem
Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā šogad paredzēti 163 miljonu eiro apjomā, ieskaitot 47 miljonus eiro no ES Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma.
Kā informē "LVC", valsts autoceļu būvdarbu plānošana notiekot atbilstoši "Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģijai 2020–2040", "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības stratēģijai 2027", kā arī Investīciju programmai autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā. "LVC" inženieri katru gadu izstrādājot autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas, kuras secīgi pārskata un koriģē atbilstoši reālajai situācijai un pieejamajam finansējumam. Tā kā valsts autoceļi ilgstoši, no pagājušā gadsimta 90. gadiem, esot uzturēti nepietiekama finansējuma apstākļos, būvdarbi tagad jāveicot prioritārā secībā, izvērtējot katra ceļa posma tehniskos kritērijus.
Šā gada ceļu remonta un būvdarbu fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem esot skaidrojams ar finansējuma struktūru – šogad no valsts budžeta vairāk piešķirts tieši vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu paredzēta, turpinot ATR reģionālo programmu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003