Čipi kaķiem – obligāti jau šogad

Visiem kaķēniem bez izņēmuma, kuri pasaulē nāks pēc 1. jūlija, būs jābūt čipotiem. Runču laikā marta vidū Saeima pieņēma likumu pakotni, kas lika sarosīties arī mājas mīluļu īpašniekiem, jo no 1. jūlija tiek solīta obligātā kaķu čipošana jeb apzīmēšana un reģistrācija. Precīzāki valdības noteikumi vēl top, bet jau tagad skaidrs, ka tajos nebūs no čipa atbrīvotu ņaudētāju. Daļa peļu junkuru gan varēs legāli nodzīvot mūžu bez mikroshēmas. Topošajos noteikumos paredzēts uzskaitīt ar 1. jūliju obligāti apzīmējamās kaķu kategorijas, bet attiecībā uz pārējiem dzīvniekiem šis pienākums stāsies spēkā vēlāk, nosakot vismaz trīs gadu pārejas periodu. Kuri kaķi būs jāčipo? Kas jāzina par procedūru? Cik maksā kaķa čipošana? Vai paredzēts atbalsts trūcīgajiem? Kas var nolasīt čipa informāciju?

Lai arī ne visiem kaķiem tiek prasīta nekavējoša reģistrācija, tā attiecas uz daudziem

Runču laikā marta vidū Saeima pieņēma likumu pakotni, kas lika sarosīties arī mājas mīluļu īpašniekiem, jo no 1. jūlija tiek solīta obligātā kaķu čipošana jeb apzīmēšana un reģistrācija. Precīzāki valdības noteikumi vēl top, bet jau tagad skaidrs, ka tajos nebūs no čipa atbrīvotu ņaudētāju, lai gan daļa peļu junkuru varēs legāli nodzīvot mūžu bez mikroshēmas.

Topošajos noteikumos paredzēts uzskaitīt ar 1. jūliju obligāti apzīmējamās kaķu kategorijas, bet attiecībā uz pārējiem dzīvniekiem šis pienākums stāsies spēkā vēlāk, nosakot vismaz trīs gadu pārejas periodu, – par topošo regulējumu "Latvijas Avīzei" skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa.

Tiek solīts, ka drīzumā Ministru kabineta noteikumu projekts nonāks publiskajā apspriešanā.

Kas var izsprukt?

Līdz šim tā sauktajiem ārā laižamajiem kaķiem jau bija obligāta prasība par sterilizāciju, turpmāk uz tiem attieksies trīs pamatnosacījumi: sterilizēts, apzīmēts, reģistrēts. Otra būtiska lieta: visiem kaķēniem bez izņēmuma, kuri pasaulē nāks pēc 1. jūlija, būs jābūt čipotiem neatkarīgi no tā, vai cilvēks tos kādam atdod, dāvina vai pārdod.  

Regulējumā dzīvnieki netiek šķiroti lauku un pilsētas kaķos, kā saka, viens likums viena taisnība visiem. Mainoties kaķu paaudzēm, vismaz teorētiski pakāpeniski visai Latvijas peļu junkuru saimei būtu jātop apzīmētai ar mikroshēmu.

Cilvēkiem cenšoties pamatot, kāpēc viņa mīlulim čips nav nepieciešams, bieži tiek izmantota atruna par istabas kaķi, kurš laukā nekad netiekot. "Reāli dzīvē redzam, ka mums ļoti bieži zvana saimnieki un lūdz palīdzēt noķert izmukušo dzīvokļa kaķi," skaidro Inese Laukšteine, dzīvnieku aizsardzības biedrības "Nika" vadītāja un dzīvnieku patversmes "Dzeņi" īpašniece. "Nedod dievs, ja nečipots mīlulis tomēr nokļūst ārā. Ir nadzīgi cilvēki, kuriem patīk skaisti kaķi. Un kā es viņu dabūšu atpakaļ, ja viņš nav reģistrēts?"

Ievērojama kaķu grupa, uz kuru uzreiz neattieksies čipošanas prasība, ir bezsaimnieka ielu kaķi, kurus cilvēki piebaro un kuru pulki veido tā sauktās kaķu kolonijas. "Bet te liels darbs jāiegulda pašvaldībām, lai nodrošinātu, ka šie kaķi primāri ir sterilizēti un nerada pēcnācējus," atzīmē Agija Mediņa no Zemkopības ministrijas. Pašvaldības, realizējot programmu "noķer, sterilizē, atlaid", sterilizētos bezsaimnieka kaķus atzīmē, nogriežot tiem kreisās auss ļipiņu. Var sacīt, ka tas jau ir šo mazo plēsēju "čips".

Vai augs pašvaldību tēriņi?

Arī Augšdaugavas novads realizē minēto programmu, lai ierobežotu plašās kaķu kolonijas. "Viena ielas kaķa sterilizācija vai kastrācija maksā no 30 līdz 40 eiro. Bet viena kaķa nodošana patversmei pašvaldībai izmaksā 280 eiro – tātad par šo summu var sterilizēt un atlaist atpakaļ vismaz septiņus dzīvniekus," salīdzina novada izpilddirektors Pēteris Dzalbe.

Tā kā bezsaimnieka kaķu obligāta čipošana no 1. jūlija netiek prasīta, vietvarām šajā ziņā papildu sloga nebūs. Tomēr kopumā jaunie noteikumi paplašina pašvaldību rūpju loku. Piemēram, no 1. jūlija obligāti jāčipo jaundzimušie kaķēni, kas nereti tiek uzieti izmesti atkritumu urnās, lielveikalu tualetēs un citviet. Pašvaldība tos nogādā dzīvnieku patversmēs, par kuras sniegtajiem pakalpojumiem maksā no budžeta.

Zemkopības ministrijā sola dzīvnieku patversmēm noteikt bezmaksas kaķu apzīmēšanu un reģistrāciju, līdz ar to noņemot šo finanšu slogu arī no pašvaldībām.

Ar suņiem īpaši neveicas

Līdz ar noteikumiem par obligāto kaķu čipošanu šie dzīvnieki piepulcējas suņiem, kuru apzīmēšanu un reģistrēšanu jau vairākus gadus uzmana pašvaldības. Saldus novada pašvaldības policijas priekšnieks Ivars Naumanis stāsta, ka nereģistrētos dzīvniekus kārtības sargi mēdz nogādāt pie veterinārārsta, kurš veic čipošanu. Tad saimnieks atpakaļ saņem jau apzīmētu un reģistrētu mājas sargu līdz ar rēķinu par šo pakalpojumu.

"Mums šāda sistēma darbojas, un pieļauju, ka ar kaķiem rīkosimies līdzīgi,"  skaidro Naumanis.

Biedrības "Nika" vadītāja Laukšteine, kuras pārstāvētā organizācija sadarbojas ar Kuldīgas un Saldus pašvaldībām, informē, ka novados tiek apspriesta ideja par kontroles reidu rīkošanu. Viens suņu reids jau bijis, un tas atklājis, ka no 16 kādā ciematā pārbaudītajiem suņiem tikai 12 bija čipoti.

"Attiecībā uz kaķiem varbūt šādi reidi nebūtu piemērojami uzreiz, bet pēc diviem trīs gadiem šādas pārbaudes varētu uzsākt," viņa spriež.

Lai arī obligātais suņu čipošanas pienākums ieviests jau pirms vairākiem gadiem, novados atzīst, ka aizvien ir daudz bezatbildīgu saimnieku, kuri šo prasību ignorē. Pilsētās situācija ir labāka, bet laukos – diezgan neapmierinoša. "Lai dievs dod, ka no katriem desmit izķertajiem suņiem trīs ir čipoti," stāvokli apraksta Bauskas novada pašvaldības policijas vadītājs Broņislavs Ostrovskis. "Lielākajai daļai suņu, kas nonāk patversmē, nav čipu." 

"No atskaitēm par klaiņojošajiem suņiem redzam, ka liela daļa no tiem nav čipoti. Tā sistēma nedarbojas pilnvērtīgi. It kā uz papīra mēs mākam sarakstīt, bet dzīvē tas izskatās nedaudz savādāk," vērtē Saldus novada izpilddirektors Kristaps Osis. Viņš atzīmē, ka ar kaķiem problēmas ir vēl lielākas.

Gulbenes novada Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis tomēr pauž atbalstu jaunajam regulējumam, izsakot cerību, ka čipošana ierobežos bezsaimnieka kaķu vairošanos.

"Dzīvnieku čipošana Eiropas Savienībā ir ļoti parasta un saprotama prasība," skaidro Mediņa. "Mēs vienkārši ejam to pašu ceļu, skatoties, kā citās dalībvalstīs tiek risināts šis jautājums. Mēs arī redzam, ka tas ir viens no labākajiem risinājumiem."  ZM pārstāve atzīst, ka šobrīd galvenais mērķis un uzdevums ir mazināt bezsaimnieka kaķu populāciju un ierobežot tās turpmāku vairošanos. Vienlaikus viņa piekrīt, ka ātra iznākuma šajā jomā nebūs.

Augšdaugavas novada izpilddirektors Dzalbe uzsver, ka būtiskākais ir un paliek cilvēku atbildība. "Pat čipotam, nesterilizētam vasarnīcas kaķim var būt pēcnācēji. Un cilvēks tāpat tos kaķēnus pasviedīs pašvaldībai zem vārtiem. Čipošana to nerisina."

Iespējams, situācijas uzlabošanās patiešām prasīs gan kaķu, gan cilvēku paaudžu maiņu, tomēr dzīvnieku reģistrācija ir solis pareizā virzienā, līdz ar to nevar teikt, ka tas viss ir priekš kaķiem.

***

No 1. jūlija obligāti čipojamie kaķi

● Ārā laižamie kaķi jeb dzīvnieki, kas iziet ārpus īpašnieka teritorijas, valdījuma (tas nozīmē, ja mans kaķis iet ārpus manas sētas, viņam jābūt sterilizētam, apzīmētam, reģistrētam). 

● Visi dzīvnieku patversmē nonākušie kaķi (jaunajam īpašniekam tiks nodoti tikai jau sterilizēti, čipoti un reģistrēti dzīvnieki).

● Pavairošanai izmantojamie kaķi (reģistrācijas datos tiek atzīmēts, ka dzīvnieks tiek izmantots pavairošanai).

● Visi no šā gada 1. jūlija dzimušie kaķēni (turpmāk atdot, dāvināt, pārdot varēs tikai čipotus dzīvniekus).

● Kaķi, kas piedalās izstādes, izsolēs.

Avots: topošā regulējuma projekts

***

Svarīgi zināt par čipošanu

● Cik Latvijā ir kaķu, un cik lielu daļu plānots čipot tuvākajos gados?

Dažādos avotos tiek lēsts, ka Latvijā ir no 300 000 līdz vairāk nekā 400 000 kaķu. ZM norāda, ka droši ticamas statistikas nav. Līdz ar to, ieviešot obligāto kaķu čipošanu, nav izvirzīti arī kādi izmērāmi sasniedzamie mērķi. Lauksaimniecības datu centra (LDC) mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē līdz šim brīvprātīgi reģistrēti 24 000 kaķu. Visaptveroša kaķu čipošana nākotnē nodrošinās arī labāku izpratni par kopējo Latvijas kaķu saimi.

● Kas jāzina par kaķa čipošanas procedūru?

Mikroshēmas ievadīšanu un tās reģistrāciju LDC datubāzē veic tikai praktizējošs veterinārārsts. Tā ir pirmreizēja un vienīgā mikroshēmas ievadīšana dzīvniekam. Turpmāk datubāzē tiek atjaunināta informācija par čipoto dzīvnieku, piemēram, īpašnieka maiņa vai sterilizācijas veikšana, bet jaunas mikroshēmas ievadīšana vairs nav nepieciešama.

● Cik maksā kaķa čipošana?

"Latvijas Avīzes" veiktā aptauja liecina, ka kopējā summa var svārstīties no 40 līdz 60 eiro. Cena ir augstāka, ja vienlaikus tiek veikta dzīvnieka vakcinācija. Izmaksas veido čipošanas un reģistrācijas nemainīgā daļa 14,50 eiro apmērā, kā arī mainīgā daļa – par vizīti pie veterinārārsta. Ir vērts iepriekš apzvanīt vairākas prakses, lai noskaidrotu izdevīgāko piedāvājumu.

● Vai paredzēts atbalsts trūcīgajiem?

Lietuvā, kur pirms gadiem tika ieviesta obligātā kaķu čipošana, mazturīgajiem daļēji tika atlīdzināti izdevumi par šo procedūru. Latvijā šāds valsts mēroga atbalsts netiek plānots. Vairākās pašvaldībās gan sola, ka par atbalsta iespēju domās.

● Kā rīkoties, ja kaķis agrāk čipots, bet nezini, vai reģistrēts?

Šāda situācija tiešām ir iespējama, ja kaķis ir čipots brīvprātīgā kārtā, bet aizmirsts par ievadītās mikroshēmas reģistrāciju LDC datubāzē. Ikviens par to var pārliecināties, autorizējoties ar "Latvija.lv" un datubāzē ievadot dzīvnieka pasē norādīto mikroshēmas numuru. Sistēma uzrādīs, vai attiecīgais čips ir reģistrēts. Ja reģistrācija nav veikta, jādodas pie praktizējošā veterinārārsta, kurš nolasīs mikroshēmas numuru un to reģistrēs.

● Kas var nolasīt čipa informāciju?

Dzīvnieku mikroshēmas lasītāji ir iesaistīto speciālistu (dzīvnieku ķērāju, pašvaldības policistu, veterinārārstu u. c.) rīcībā. Šim nolūkam ir nepieciešama īpaša iekārta. Lai arī šādu lasītāju ikviens var brīvi iegādāties (cenu amplitūda ir no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem eiro), cilvēkam nav tiesību tuvoties svešam dzīvniekam, lai nolasītu šādus datus. Pamanot klaiņojošu dzīvnieku, par to jāinformē pašvaldība.