Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 06:26
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Ukrainas atbalstītāji ar karogiem pie Kapitolija ēkas priecājas par ASV Kongresa Pārstāvju palātas lēmumu.
ASV Kongresa Pārstāvju palāta pēc vairāku mēnešu vilcināšanās sestdien atbalstīja palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru apmērā cīņai pret Krievijas agresiju. Kongresmeņi vēl trīs citos likumprojektos atbalstīja palīdzības piešķiršanu arī Izraēlai un Taivānai, piemēroja jaunas sankcijas Irānai, kā arī pavirzījās soli tuvāk sociālo mediju lietotnes "TikTok" aizliegšanai Savienotajās Valstīs. Visi četri likumprojekti tagad ir apvienoti vienā pakotnē, par kuru balsojums Senātā gaidāms jau otrdien. ASV prezidents Džo Baidens solījis nevilcināties ar likuma parakstīšanu.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos uzteic šo lēmumu: "Lieliska diena brīvajai pasaulei, lieliska diena Ukrainai. Es atzinīgi vērtēju ASV Pārstāvju palātas lēmumu par nozīmīgu jaunu palīdzības paketi Ukrainai. Šis balsojums veicina drošību Eiropā un eiroatlantiskajā telpā. Paldies!" Ārlietu ministre Baiba Braže piebalsojusi: "Liels paldies, Amerika, un turpināsim sniegt atbalstu Ukrainai pret Krievijas agresiju." Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsver, ka Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem tik sarežģītajā laikā šis ir kritiski svarīgs lēmums un šī palīdzība nodrošināšot Ukrainu gan ar artilēriju, gan pretgaisa aizsardzību.
Plaša tematika
ASV prezidents Dž. Baidens jau oktobrī nāca klajā ar projektu, kas paredzēja palīdzību Ukrainai, Izraēlai un Taivānai. ASV Senāts, kurā neliels vairākums ir demokrātiem, februārī apstiprināja šādas palīdzības piešķiršanu, tomēr republikāņu kontrolētajā Pārstāvju palātā turpinājās strīdi. Radikālāk noskaņotie republikāņi Kongresa apakšnamā visasāk iestājās tieši pret palīdzību Ukrainai.
Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons aizvadītajā nedēļā beidzot pieņēma lēmumu virzīt izskatīšanai ārvalstu palīdzību 95 miljardu dolāru apmērā un citas nacionālās drošības prioritātes, šo programmu sadalot četros likumprojektos. Pirmajos trīs tika iekļauta palīdzība Ukrainai, Izraēlai, kā arī ASV partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, tostarp Taivānai. Šie trīs likumprojekti lielā mērā atbilst Baidena oktobrī piedāvātajai programmai. Ceturtajā likumprojektā republikāņi iekļāva vairākas iniciatīvas, tostarp nosacījumu, ka Savienotajās Valstīs tiks aizliegta sociālo mediju lietotne "TikTok", ja gada laikā tās Ķīnā bāzētā īpašniece nepārdos savus aktīvus. Šajā likumprojektā arī noteiktas papildu sankcijas pret Irānu un sniegtas pilnvaras ASV valdībai konfiscēt Krievijas aktīvus un nodot tos Ukrainai.
Likumprojektu par palīdzību Ukrainai atbalstīja 311 kongresmeņi, bet pret balsoja 112. Republikāņu rindās palīdzība Ukrainai izraisīja lielu šķelšanos. Kijivu bija gatavs atbalstīt 101 republikāņu likumdevējs, bet 112 bija pret. Demokrātu vidū pretinieku palīdzībai Ukrainai nebija.
Pārējie trīs likumprojekti tika pieņemti ar lielāku balsu pārsvaru. Palīdzībai Ukrainai un ar to saistītiem izdevumiem tiek paredzēts 61 miljards dolāru. No šīs summas 23 miljardi dolāru tiks novirzīti ASV bruņojuma krājumu papildināšanai, 14 miljardi dolāru paredzēti bruņojuma iepirkšanai Ukrainas vajadzībām, bet 11 miljardus dolāru paredzēts novirzīt ASV militārajām operācijām reģionā. Vēl deviņi miljardi piešķirti ekonomiskajai palīdzībai Ukrainai.
Pēc Pārstāvju palātas balsojuma par ārvalstu palīdzību lems Senāts, kurā vairākumā esošo demokrātu līderis Čaks Šumers balsojumu šajā jautājumā solījis otrdien. Pēc tam ārvalstu palīdzība tiks nosūtīta Baidenam parakstīšanai. Papildu bruņojumu no ASV Ukraina sāks saņemt mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad Baidens būs parakstījis palīdzības programmu, vēsta laikraksts "The Washington Post", atsaucoties uz anonīmām Savienoto Valstu amatpersonām.
Džonsons riskē
Pirms Pārstāvju palātas balsojuma radikālāk noskaņotie republikāņu kongresmeņi brīdināja Džonsonu, ka rosinās balsojumu par viņa atcelšanu no amata, ja spīkers izskatīšanai virzīs palīdzību Ukrainai. Jāatceras, ka līdzīgos apstākļos amatu oktobra sākumā zaudēja iepriekšējais Pārstāvju palātas spīkers Kevins Makartijs. Neliels skaits republikāņu toreiz rosināja balsojumu par Makartija atcelšanu no amata, vainojot viņu par sadarbību ar demokrātiem budžeta pieņemšanā. Demokrāti oktobrī kopā ar republikāņu dumpiniekiem nobalsoja par spīkera atcelšanu no amata. Ar Džonsona rīcību neapmierinātie republikāņi pagaidām nav oficiāli rosinājuši balsojumu par spīkera atcelšanu no amata. Ja viņi to darīs, Džonsona amats būs atkarīgs no demokrātu atbalsta, jo republikāņiem Pārstāvju palātā ir pavisam neliels vairākums.
ASV mediji vēsta, ka demokrātu kongresmeņi pret Džonsonu neizjūt tādu nepatiku, kādu izjuta pret iepriekšējo spīkeru. "Ja manu rīcību vadītu bailes zaudēt amatu, es nekad nevarētu darīt savu darbu," vēl pirms Pārstāvju palātas balsojuma paziņoja Džonsons, uzsverot, ka "palīdzības sniegšana Ukrainai ir kritiski svarīga". Jāpiebilst, ka vēl pirms stāšanās spīkera amatā Džonsons bija balsojis pret papildu palīdzību Ukrainai.
ASV mediji atzīmē, ka pirms Pārstāvju palātas balsojuma bijušais prezidents Donalds Tramps neizteica skaidru nostāju ārvalstu palīdzības jautājumā, kas, iespējams, atviegloja tās pieņemšanu. Iepriekš Tramps bija apšaubījis vajadzību Ukrainai to piešķirt, kā arī izteicies, ka palīdzību varētu noformēt kā aizdevumu. Tāpat Kongresa rīcību, iespējams, pasteidzināja Irānas vērienīgais raķešu un dronu uzbrukums Izraēlai. Skaidrojot lēmumu virzīt palīdzību Ukrainai, Džonsons norādīja, ka viņu satraukusi ASV izlūkdienestu sniegtā informācija par karadarbības gaitu Ukrainā.
Eiropai jādara vairāk
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien izteica pateicību ASV Pārstāvju palātai, spīkeram Džonsonam, kā arī demokrātiem un republikāņiem. "Šodien pieņemtais ASV palīdzības likumprojekts neļaus karam izplesties, izglābs tūkstošiem un tūkstošiem dzīvību un palīdzēs abām mūsu valstīm kļūt stiprākām," vietnē "X" paziņoja Zelenskis.
Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis tikmēr aicinājis Eiropu darīt vairāk Ukrainas atbalstam. "Eiropai arī ir jādara vairāk. Mūsu vilcināšanās efektīvi atbalstīt Ukrainu tikai motivē Kremli uz turpmāku agresiju," paziņoja Lipavskis.
Jāpiebilst, ka šodien ES dalībvalstu ārlietu ministri pulcējas Luksemburgā, kur darba kārtībā iekļauta arī palīdzība Ukrainai.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
