Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 16. septembris 23:23
Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs
Viena mājsaimniecība varēs nodot 0,2–3 tonnas šīfera. Tātad mazākais apjoms ir vismaz 10–15 šīfera loksnes.
Mazturīgajiem maksās par azbesta šīfera krājumu savākšanu, transportēšanu un apglabāšanu, bet ne par jumta noņemšanu
Vakar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izziņoja par sākto atbalsta piešķiršanu trūcīgām un maznodrošinātām personām azbestu saturošā šīfera nodošanai. Tikmēr eksperti norāda uz ļoti neprofesionālo naudas piešķīrumu un uzsver valsts un pašvaldību līdz šim nepietiekamo veikumu ar azbestu saistīto izaicinājumu risināšanā.
Ministre Inga Bērziņa vakardienas preses konferencē minēja, ka ministrija trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem piedāvās no mājām noņemt azbestu saturošos šīfera jumtus, aizvest un apglabāt šīfera plāksnes bez maksas, tāpat varēšot pieteikties un tādējādi nomainīt šā brīža šīfera jumtu pret dabai draudzīgāku materiālu. Tomēr vēlāk tika precizēts, ka atbalsts par jumta noņemšanu nav paredzēts. Šīfera jumta noņemšana maksā 5–15 eiro par kvadrātmetru, un tieši tā azbesta apritē ir visdārgākā izdevumu pozīcija. Tāpat arī, protams, nekādi netiks kompensēta jauna jumta seguma iegāde vai uzklāšana. Eiropas Savienības LIFE projekta nauda – pavisam 350 000 eiro – ir paredzēta vien azbestu saturošā šīfera iepakošanai, vešanai uz atkritumu poligonu un apglabāšanai.
Par to maznodrošinātajai vai trūcīgajai mājsaimniecībai kompensēs izdevumus, ja šīfera apjoms nebūs mazāks par 0,2 tonnām vai lielāks par trīs tonnām. Tas nozīmē, ka atbalstu piešķirs, ja saimnieks vēlēsies dabai un veselībai draudzīgi apglabāt vismaz 10–15 šīfera loksnes. Šīfera plāksnes var būt noņemtas no jumta arī agrāk.
Akcentē kaitējumu veselībai
"Valsts vides dienestam esmu vairākkārt norādījis uz trūkumiem jaunajā atbalsta programmā trūcīgām un maznodrošinātām personām. Tajā sliktā ir vairāk nekā labā," ir pārliecināts SIA "Asbesto Lab" saimnieks Miks Lejiņš, kurš ar šīferi strādā ikdienā. "Tie, kam programma paredzēta, visticamāk, nevarēs samaksāt par jumta noņemšanu. Cilvēki paši ņems nost jumtu, lai iegūtu valsts atbalstu. Būs kāds, kas pratīs droši noņemt, kādam būs nauda maskām un speciālajam apģērbam. Tomēr lielākoties katrs objekts tiks piesārņots un cilvēki iegūs kaitējumu veselībai," uzskata M. Lejiņš.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, prof. dr. med. Ivars Vanadziņš vakar preses konferencē skaidroja azbesta nāvējošās īpašības: "Sadzīvē sarunās man dažkārt jautā, vai tiešām ar azbestu ir tik traki. Nopūšos un saku, ka patiešām ir. Azbests ir viens no vislabāk pētītajiem kancerogēniem – pētījumi par azbestu saturošo produktu letālajām sekām ir veikti kopš aizvadītā gadsimta 30.–40. gadiem, un realitāte patiešām ir tāda, ka tā sīkās šķiedras elpošanas laikā nonāk un paliek plaušās. Un tas ir vien laika jautājums, vai cilvēks paspēj nomirt no kā cita vai sagaida savu aiziešanu ar audzēju. Tas ir skaidri jāatgādina."
Profesors uzsver, ka azbests ir viens no visideālākajiem materiāliem pasaulē tāpēc, ka to nekādā veidā nevar iznīcināt. To vienīgi var apglabāt, aprakt pareizā un korektā veidā. Jāpiebilst, ka azbestu saturošo būvmateriālu lietojumu ES aizliedza 2006. gadā.
Profesors Vanadziņš uzskata, ka Latvijā ir ļoti nihilistiska attieksme pret azbestu saturošajiem produktiem. "Ja runājam par izmaksām, parēķinām, cik maksā viens audzējs. Tādās kategorijās mēs nedomājam, neesam izauguši!" tā I. Vanadziņš. Viņš piebilst, ka arī Latvijā vajadzētu pētīt un vērtēt azbesta raisītās saslimšanas, tomēr tas vēl aizvien nenotiek. "Latvijai sokas ļoti slikti ar azbesta izraisīto slimību diagnostiku. Mēs tai vienkārši nepievēršam uzmanību! ES dalībvalstīs patlaban ik gadu ir aptuveni 30 000 azbesta izraisītu nāves gadījumu," apgalvo profesors. "Arī tiem cilvēkiem, kas darbojas ar azbestu, vajadzētu veikt veselības pārbaudes, būt reģistrētiem, tomēr praksē tas reti kur darbojas. Komersantiem ir arī prasība ziņot Valsts darba inspekcijai par darbu sākšanu ar azbestu saturošajiem materiāliem. Gada laikā ir 20–30 šādu ziņojumu. Vai tas ir ticams skaitlis? Protams, nav ticams." Eksperts uzsver: vissvarīgāk ir azbestu nezāģēt, nedrupināt, nedauzīt un nešķaidīt. Azbesta ļoti sīkās un vieglās šķiedras ir gaisā 48 stundas, bet telpā tās paliek gaisā 5–7 dienas.
Vai atbalsts "tikai ķeksītim"?
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe pauž uzskatu, ka no azbestu saturošajiem produktiem ir jātiek vaļā jebkādā veidā. Azbesta putekļi nedrīkst nonākt apkārtējā vidē. "Latvijas Pašvaldību savienība pirms aptuveni pusotra gada aicināja VARAM kompensēt izmaksas visiem iedzīvotājiem, kas maina azbestu saturošos šīfera jumtus. VARAM stūrgalvīgi turējās pie sava – kompensācijas ir vajadzīgas vien maznodrošinātajiem ļaudīm un trūcīgajiem iedzīvotājiem. Izdevās saņemt vien solījumu par to, ka gadījumā, ja maznodrošinātie cilvēki nepieteiksies, tad naudu sadalīs arī pārējiem šīfera jumtu mainītājiem," tā S. Sproģe.
Savukārt Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pārstāve zinātņu doktore Rūta Bendere šo atbalstu nosauca par "muļķošanos". Viņasprāt, cilvēki azbestu saturošos jumtus šāda atbalsta dēļ nemainīs.
Piemēram, Vērgales pagasta pārvaldniece Vita Cielava saka tā: "Neticu, ka kāda maznodrošinātā mājsaimniecība mūsu pagastā izmantos šo piedāvāto iespēju. Maznodrošinātie cilvēki galvenokārt dzīvo pašvaldību daudzdzīvokļu namos, kur jumtus maina vien ārkārtas situācijā. Piemēram, kad tas sācis tecēt. Jāņem arī vērā šī nama remonta darbiem sakrātā nauda. Ir gan arī privātmājās dzīvojošie maznodrošinātie vērgalnieki, kas pašvaldībā vēršas pēc pabalstiem. Jauna jumta uzlikšana maksā aptuveni 10 000 eiro.
***
Jautājumi un atbildes par šīfera nodošanu
■ Kas var pieteikties atbalstam?
Pieteikties pakalpojumam var fiziska persona, kura dzīvo mājsaimniecībā, kurai atbilstoši noteikumiem ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss. Azbesta saturošā šīfera atrašanās un nodošanas vietas adresei ir jābūt tās pašas pašvaldības robežās, kurā ir atbalsta pretendenta deklarētā dzīvesvietas adrese, un tajā nevar tikt veikta saimnieciskā darbība.
■ Kā var pieteikties atbalstam?
Pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt līdz š. g. 31. maijam: 1) elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot VARAM pa e–pastu "[email protected]"; 2) vai nosūtot parakstīto pieteikumu pa pastu uz adresi Peldu iela 25, Rīga, LV–1494; 3) vai iesniedzot klātienē VARAM, Rīgā, Peldu ielā 25.
■ Kas notiks pēc tam, kad mazturīgais, trūcīgais būs pieteicies šīfera utilizēšanai?
VARAM pārbauda informāciju, un, ja tā ir pilnīga un atbilstoša programmas nolikuma nosacījumiem, ministrija viena mēneša laikā informē atbalsta saņēmēju par tā saņemšanas nosacījumiem un pakalpojuma sniedzējam (uzņēmumam, kas savāks azbestu) nosūta nepieciešamo kontaktinformāciju. Pakalpojumu varēs saņemt divu mēnešu laikā.
■ Vai ir kādas speciālas prasības?
Azbestu saturošā šīfera krājumi nedrīkst pārsniegt nolikumā noteikto svaru (0,2–3 tonnas). Tam jābūt pieteikumā norādītajā adresē, klientam jābūt sazvanāmam un jābūt pakalpojuma sniedzēja noteiktajā datumā un laikā. Šīferim jābūt brīvi pieejamā vietā (bez papildus nepieciešamām darbībām to atrakt, demontēt u.c.). Tas nedrīkst būt sajaukts ar cita veida atkritumiem vai materiāliem.
■ Vai pakalpojuma saņēmējam pašam vispirms jāmaksā?
Atbalsta saņēmējam nav jāveic pakalpojuma priekšapmaksa. Norēķini tiks veikti starp ministriju un pakalpojuma sniedzēju.
Vairāk informācijas vietnē: wastetoresources.varam.gov.lv/azbests/biezak–uzdotie–jautajumi
■ Cik aptuveni mājsaimniecības varētu aptvert ar programmā paredzētajiem 350 000 eiro?
Tiek plānots, ka atbalsta programmas ietvaros varēs savākt un nodot apglabāšanai kopumā ap 713 tonnas azbestu saturošā šīfera. Precīzi noteikt mājsaimniecību skaitu, kurām tiks sniegts atbalsts, nav iespējams. Ja pieņem, ka katra mājsaimniecība nodod maksimālo šīfera apjomu – 3 tonnas, tad kopējais mājsaimniecību skaits būs ap 237. Ja no katras mājsaimniecības tiks nodots mazāks apjoms, mājsaimniecību skaits pieaugs.
Avots: VARAM
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
