Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 22:17
Vārda dienas: Teodors
Biedrība "Latvijas Neatkarīgie aldari" šā gada 15. februārī devās gājienā no Saeimas nama līdz Rīgas domei, tādējādi paužot neapmierinātību par valsts politiku attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem.
"Pēdējos gados esam pirmo reizi vēsturē izdzēruši vairāk ārzemēs ražota alus, tai skaitā ar latviskiem nosaukumiem tirgotos, nekā vietējā," saka biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" priekšsēdētājs, alus darītavas "Labietis" pārstāvis Reinis Pļaviņš. Piemēram, vēl 2013. gadā Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju tika saražoti 72 litri alus, taču 2023. gadā šis skaitlis gandrīz uz pusi mazāks – 39 litri uz vienu iedzīvotāju. Šis gads pašmāju ražotājiem, kas vieno 68 alus brūžus, gan sācies uz pozitīvas nots – pirmajos divos mēnešos saražoti 10,08 miljoni litru alus, tas ir par 9% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. Vienlaikus ievestā alus apjoms audzis pat par 36,3%.
"Alus ražošanas nozare Latvijā nevar lielīties ar pieaugušiem ražošanas un pārdošanas apjomiem, taču varam lepoties ar daudzām alus darītavām, ar ļoti daudzām alus šķirnēm, ar sekošanu aktualitātēm tirgū, kā arī eksperimentiem ar garšām," saka Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem alus tirgū ir valsts nodokļu politika. Šis gads nozarei nesis ne tikai paaugstinātu akcīzes nodokli, bet arī nācis ar politikas veidotāju iecerēm par stingrākiem grožiem alkohola tirdzniecībai.
Jo karstāka vasara, jo leknāka pļauja alus ražotājiem, un pretēji – ja siltā sezona izrādās drēgna un lietaina, tad arī alus brūžu saimnieki grimst skumjās. Aizvadītajā gadā Latvijā brūvētā alus apjoms samazinājies, bet šis gads nozarei iesācies uz cerīgākas nots. Taču pašmāju aldariem izaicinājumu tirgū metis salīdzinoši lētais importa alus.
Vēl 2013. gadā Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju tika saražoti 72 litri alus, taču 2023. gadā šis skaitlis gandrīz uz pusi mazāks – 39 litri uz vienu iedzīvotāju. Absolūtos skaitļos tie ir 74,1 miljons litru Latvijā brūvēta alus pērn pret 146,7 miljoniem litru desmit gadus iepriekš. Tātad nozares ražošanas apjoms sarucis par 72,6 miljoniem litru, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie alus aprites dati.
Šo desmit gadu laikā zemākā atzīme tika sasniegta 2020. gadā, kam sekoja neliels vietējā alus ražošanas apjoma kāpums, bet pagājušajā gadā atkal piedzīvots kritums. 2023. gadā alus tirgus Latvijā turpināja samazināties salīdzinājumā ar 2022. gadu par 8,6%. "Tas arī ir lielākais izaicinājums un grūtākais uzdevums – gan pašiem, gan visai nozarei apturēt alus tirgus kritumu," atzīmē AS "Aldaris" pārstāvis Toms Kursītis. "Katrā posmā vai aspektā – izejvielu iegāde, ražošanas izmaksas, piegāde, iepakojuma iegādāšanās un citi – ir bijis viens vai vairāki ietekmējošie faktori, kas nozarei likuši "vingrot" un meklēt risinājumus."
Vēsturiski zemākajā punktā
"Pēdējos gados esam pirmo reizi vēsturē izdzēruši vairāk ārzemēs ražota alus, tai skaitā ar latviskiem nosaukumiem tirgotos, nekā vietējā," atzīmē biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" (LNA) priekšsēdētājs, alus darītavas "Labietis" pārstāvis Reinis Pļaviņš. "Protams, arī Latvijā ražojošu alus darītavu situācija ir vēsturiski zemākajā punktā. No Baltijas jūras reģionālā alus darīšanas un kultūras centra, kādi bijām pirms nepilniem 150 gadiem, esam diezgan attālinājušies."
Šis gads pašmāju ražotājiem, kas vieno 68 alus brūžus, sācies uz pozitīvas nots – pirmajos divos mēnešos saražoti 10,08 miljoni litru alus, tas ir par 9% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. Vienlaikus ievestā alus apjoms audzis pat par 36,3%. Šā gada janvārī un februārī Latvijā ievesti 15,34 miljoni litru alus, un tas ir vēsturiski lielākais apjoms pēdējos desmit gados attiecīgajā periodā.
Nozares pārstāvji norāda, ka vēl ir pāragri spriest, vai visa gaidāmā sezona tiks aizvadīta plusa zīmē, jo izšķirīgi ir tas, cik karsta būs vasara. "Pašlaik neatkarīgos aldarus visvairāk ietekmē viesmīlības (HoReCa) nozares katastrofālais stāvoklis," piebilst Pļaviņš. "Krogi un restorāni ir mūsu galvenie sadarbības partneri, un, ja neiet viņiem, arī mēs to asi izjūtam."
"Ārzemniekam" vieglāk iespraukties
"No kaimiņvalstīm tiek ievests alus, kas ražots ar mērķi, lai tas būtu lēts un slāpes remdinošs produkts, nevis domājot par kvalitāti. Mēs tā nedarām, jo mums pirmām kārtām ir jāaizstāv savs vārds un labā slava, nodrošinot nemainīgi augstu alus kvalitāti," uzsver "Užavas alus" dibinātājs un līdzīpašnieks Uldis Pumpurs. "Lai ražotu kvalitatīvu alu, arī izejvielas maksā dārgāk. Līdz ar to tā produkta cena nav tāda, kā viens otrs varbūt gribētu," viņš piebilst.
Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš norāda, ka lielie ārvalstu alus ražotāji ražošanas apjoma dēļ var atļauties produktu pārdot par salīdzinoši zemākām cenām: "Tādēļ arī "ārzemniekiem" ir vieglāk iespraukties gan veikalu plauktos, gan nonākt iepirkumu grozā, jo cena visās pārtikas kategorijās Latvijā joprojām ir viens no izšķirīgajiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju izvēli. Atrodamies diezgan lielās spīlēs, jo alus ražošanas izmaksas, dzīves dārdzība un citi faktori ir ar pieaugošu tendenci. Tam vajadzētu diktēt to, ka arī produkta cenai būtu jāpieaug, lai saglabātu rentabilitāti, konkurētspēju un kaut ko arī varētu nopelnīt," skaidro Liniņš. "Savukārt piesātinātā, tostarp importa produkcijas radītā, konkurence, kā arī ne tik strauji augošā cilvēku pirktspēja spiež uz otru pusi, padarot cenu audzēšanu neiespējamu." Tomēr P. Liniņš prognozē, ka alus cena pamazām turpinās pieaugt. "Ceram, ka algu pieaugums ļaus cilvēkiem biežāk izvēlēties kvalitatīvu Latvijā darītu alu," piebilst "Labieša" pārstāvis Pļaviņš. Arī "Aldara" pārstāvis prognozē pieaugošu cilvēku vēlmi izvēlēties nedaudz dārgāku, taču kvalitatīvāku alu. "Pieļauju arī, ka cilvēki nākotnē biežāk izvēlēsies alu ar zemāku alkohola saturu. Domājams, augs pieprasījums pēc bezalkoholiskajiem dzērieniem," saka T. Kursītis.
Maijā cena celta, piemēram, "Užavas alus" produkcijai. Pumpurs skaidro, ka uzņēmums atturējās no šāda soļa kovida krīzes laikā, bet vēlāk šādu ieceri nobremzējuši lielveikali. Tagad ražotājam izdevies panākt vienošanos ar tirgotājiem: "Un jāsaprot, ka tas ir tikai sākums, lai varētu atgūt izmaksas, kas ar katru dienu aug, nevis mazinās." Arī "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone atzīmē, ka uzņēmuma ražoto produktu cenas kāpumu veicinājis straujais energoresursu sadārdzinājums, materiālu un izejvielu, piegādes izmaksu pieaugums, kā arī no 1. marta pieaugušais akcīzes nodoklis. "Tomēr, rodot risinājumus energoresursu patēriņa samazinājumam un optimizējot procesus, esam turpinājuši investēt ražošanas un loģistikas attīstībā, jaunos produktos, darba vides uzlabošanā, modernās tehnoloģijās, kā arī ilgtspējas projektos," piebilst E. Sietiņsone.
Akcīzes likmes kāpj
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem alus tirgū ir valsts nodokļu politika. "Užavas alus" līdzīpašnieks Pumpurs atzīmē, ka akcīzes nodoklis alum pacelts brīdī, kad aldariem jau tā jārēķinās ar strauji pieaugošām ražošanas izmaksām: "Līdz ar to alus ražošanas segments no valsts puses tiek nevis attīstīts, bet bremzēts."
Vēl kritiskāks par valsts politiku ir SIA "Alus Nams" (alus darītava "Brālis") komercdirektors Uldis Muižnieks: "Kopumā valsts politika vienkārši iznīcina alus nozari Latvijā." Viņaprāt, jāpārskata būtu gan depozīta sistēma, gan valsts akcīzes nodokļa politika. "Ceļot akcīzes likmi, ne vienmēr vairojas valsts ieņēmumi. Šogad jau paši atzīst, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi nepildās, kā cerēts. Nepildās un arī nepildīsies. Kā tad var pildīties, ja nemitīgi ceļ nodokli? Vienā brīdī tiek sasniegts punkts, kurā preci vairs nepērk, jo iedzīvotājiem nav pirktspējas. Attiecīgi arī nodokļa ieņēmumi nepildās, jo likme vienkārši ir pārāk augsta," vērtē Muižnieks. Viņš rosina alum piešķirt nacionālā dzēriena statusu un to pilnībā atbrīvot no akcīzes nodokļa.
Jāatzīmē, ka šī gada martā, kad spēkā stājās paaugstinātā akcīzes nodokļa likme, alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,7% – tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie inflācijas rādītāji. Pēdējā gada laikā (no aprīļa līdz aprīlim) alkoholisko dzērienu cena arī bez akcīzes izmaiņām augusi par 4,8%, sadārdzinoties gan stiprajiem dzērieniem, gan alum un vīnam. Taču šajā pavasarī akcīzes likme alum pieauga no 8,2 līdz 9 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu uz 100 litriem produkta un tā pieaugs arī turpmākajos divos gados. Pērn akcīzes nodokļa veidā valsts kasē ieripoja kopumā 1,155 miljardi eiro, tajā skaitā 49,4 miljoni eiro no alus. Šogad plānots, ka akcīze valsts budžetu papildinās par 1,255 miljardiem eiro.
"Protams, valstī visu laiku pastāv fiskālais deficīts, un paredzamākā un tradicionālākā metode, kā to katru gadu risināt, ir raudzīties uz akcīzes precēm, tostarp alu," spriež LADS vadītājs Liniņš. "Lai gan alkohola saturs alum ir ļoti mazs, tā ir akcīzes prece, un mēs kā nozare vienmēr atrodamies zem šī nodokļa sloga."
Visi vienā mucā
Šis gads nozarei nesis ne tikai paaugstinātu akcīzes nodokli, bet arī nācis ar politikas veidotāju iecerēm par stingrākiem grožiem alkohola tirdzniecībai. "Piekrītam, ka alkohola patēriņš ir jāmazina, taču pēdējo vismaz desmit gadu laikā alus patēriņš Latvijā ir stagnējis, kamēr stiprais alkohols ir piedzīvojis strauju patēriņa pieaugumu," norāda LNA vadītājs R. Pļaviņš. "Mūsuprāt, loģisks risinājums problēmai būtu ierobežot stiprā alkohola patēriņu, alum un citiem raudzētajiem dzērieniem papildu ierobežojumus neuzliekot."
"No alus ražošanas nozares prizmas raugoties, mēs nevaram būt atbildīgi par alkohola patēriņa pieaugumu apstākļos, kad alus pārdošanas apjomi ir kritušies jau pēdējos piecus sešus gadus," piebilst P. Liniņš, uzsverot, ka nav pamatoti visus alkoholiskos dzērienus likt vienā maisā. "Nevienā brīdī nenoliedzot to, ka kaut kādiem ierobežojumiem būtu jābūt, uzsvars vairāk būtu liekams uz jau esošo ierobežojumu kontroli," saka Liniņš.
Optimisma putas nenoplok
"Alus ražošanas nozare Latvijā nevar lielīties ar pieaugušiem ražošanas un pārdošanas apjomiem, taču varam lepoties ar daudzām alus darītavām, ar ļoti daudzām alus šķirnēm, ar sekošanu aktualitātēm tirgū, kā arī eksperimentiem ar garšām," saka Pēteris Liniņš.
Nozares organizācijas vadītājs kā galveno izaicinājumu dalībniekiem min Eiropas tirgu iekarošanu. "Tas ir grūti, bet ne neiespējami. Pretējā gadījumā, ja mēs neiesim uz āru, attīstīties būs grūti." Taču netrūkst arī optimisma. "Nozare atrodas ļoti, ļoti grūtos laikos. Vienlaikus joprojām tā ir ļoti stipra, jo nozares spēlētāju mums ir daudz un tie ir stipri.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003