Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 16. septembris 22:47
Vārda dienas: Asja, Asnate, Dāgs
Valdis Dombrovskis ("JV"); Sandra Kalniete ("JV"); Roberts Zīle (NA); Rihards Kols (NA); Ivars Ijabs ("LA"); Reinis Pozņaks ("AS"); Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"); Nils Ušakovs ("Saskaņa"); Vilis Krištopans ("LPV")
Pieci no deviņiem EP deputātiem varēs atgriezties Briselē
Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs deviņi deputāti no septiņiem politiskajiem spēkiem, no kuriem četri eiroparlamentārieši ir ievēlēti pirmo reizi. Pretēji atsevišķām pirmsvēlēšanu prognozēm vislielāko atbalstu saņēma "Jaunā Vienotība", nedaudz apsteidzot Nacionālo apvienību, kura bija pirmā priekšvēlēšanu aptaujās. Abas partijas ieguvušas katra divus mandātus, bet pārējie pieci politiskie spēki – katrs pa vienai vietai. Vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās bija nedaudz augstāka kā pirms pieciem gadiem, kad uz vēlēšanām aizgāja 33,53% vēlētāju, bet šogad tie bija 33,82%. Taču jāatceras, ka pirms pieciem gadiem varēja balsot tikai konkrētā iecirknī pilsoņa deklarētajā dzīvesvietā, taču tagad savu izvēli varēja izdarīt jebkurā vietā Latvijā, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc samazinājās aktivitāte Rīgā, bet pieauga Vidzemē vai, piemēram, Kuldīgā, kas ir populārs brīvdienu tūrisma galamērķis. EP vēlēšanās 2019. gadā bija 1 414 712 balsstiesīgie, bet šajās vēlēšanās viņu skaits bija lielāks – 1 541 102 pilsoņi.
Politiķu, jo īpaši EP deputātu, atrautība no cilvēkiem reģionos, kurus kandidāti uzkrītoši aktīvi sāka apmeklēt tikai priekšvēlēšanu laikā, bija viens no minētajiem iemesliem zemajai aktivitātei vēlēšanās. Kā mediji, tā politiķi sociālo tīklu vidē dzīvojot savos "burbuļos" un reizēm pat nenojauš, ko domā cilvēki ārpus tiem.
To pēc daudzajiem braucieniem uz reģioniem atskārta ne tikai Reinis Pozņaks ("AS"), kurš Latvijas Televīzijas diskusijā atzina: "Mēs braucām pa reģioniem, un cilvēkiem bija pārsteigums, ka vispār ir kaut kādas vēlēšanas." Līdzīgs viedoklis pēc vizītēm reģionos bija arī Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kurš maija beigās intervijā Latvijas Radio teica: "Tas, ko jūs redzat sociālajos tīklos un mediju diskusijās, nav tas, kas satrauc cilvēkus ārpus Rīgas. Mēs bieži vien cīnāmies par kaut kādām lietām, kas mums šķiet svarīgas, bet novados ir pavisam citas prioritātes."
Daļa partiju – tajā skaitā "Jaunā Vienotība" – ar vēlēšanu rezultātu ir apmierinātas, atzīstot, ka arī kopumā Latvijas pārstāvniecība EP ir cienījama un laba, jo nav neviena prokremliski noskaņota politiķa jeb "Ždanokas mantinieka", kā pēc rezultātu paziņošanas sacīja Roberts Zīle (NA). Taču vairāki politiskie spēki, kas EP neiekļuva, bija cerējuši uz labāku rezultātu. Piemēram, "Stabilitātei", kam sākotnēji pat paredzēja iespēju iekļūt EP, ir atbalstījuši tikai 1,98% vēlētāju, bet valdībā pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – 2,28%. Abas partijas arī bija starp tām, kuras aicināja uz mediju rīkotajām debatēm. Lūgts to komentēt, ZZS pieredzējušais politiķis Augusts Brigmanis "Latvijas Avīzei" teica: "Es nepiedalos partijas politikas veidošanā, bet, ja man vaicā, varu atklāti pateikt, ka tas ir slikts rezultāts. Labāk ir pateikt skaudru patiesību, lai var laikus izdarīt secinājumus, gatavojoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jo mēs zaudējām atbalstu pat pašvaldībās, kuras vada mūsu biedri."
Dažas izmaiņas līderu trijniekā
Atkārtoti Eiropas Parlamentā ir ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete no "Jaunās Vienotības", bet, ja V. Dombrovskis kļūs par Eiropas komisāru, tad mandātu iegūs Inese Vaidere, kura ir apsteigusi Krišjāni Kariņu. No Nacionālās apvienības ir ievēlēts Roberts Zīle, kurš EP ir kopš 2004. gada, kad Latvijā pirmo reizi notika EP vēlēšanas. Taču pirmo reizi mandātu saņems Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA), kurš vēlēšanās ir apsteidzis bijušo aizsardzības ministri, Saeimas deputāti Ināru Mūrnieci. R. Zīle pirms vēlēšanām vairākkārt teica, ka viņš palīdzēs jaunajiem kolēģiem ne tikai iejusties EP, bet ar laiku iegūt ietekmīgas pozīcijas.
Atkārtoti Latviju EP pārstāvēs Ivars Ijabs no "Latvijas attīstībai" un viens no "Saskaņas" līderiem Nils Ušakovs. Kā vienā, tā otrā sarakstā vēlētāji nav veikuši izmaiņas partijas noteiktajā līderu secībā. Taču tādas ir notikušas "Progresīvo" sarakstā, kurā pirmo numuru – Elīnu Pinto – ir pārspējis bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Tas tikai apstiprina to, ka "Progresīvo" vēlētājs ir Rīgā, bet reģionos partijai nav spēcīgas atbalsta bāzes. Īsi pirms vēlēšanām arī partija "Mēs – Talsiem un novadam", no kuras Saeimā ir ievēlēts Edgars Zelderis, paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar "Progresīvajiem", jo viņi pietiekami nerūpējas par laukiem.
"Apvienoto sarakstu" EP pārstāvēs Reinis Pozņaks, kurš bija pirmais numurs, bet atšķirībā no pārējiem ievēlētajiem viņam nav politiskās pieredzes ne pašvaldībās, ne Saeimā. Tiesa, tādas pirms pieciem gadiem nebija arī I. Ijabam. R. Pozņaks arī nav nevienas "AS" saraksta partijas biedrs, bet vairāk bijis saistīts ar Ulda Pīlēna veidoto biedrību.
No partijas "Latvija pirmajā vietā" ievēlētajam Vilim Krištopanam politiskā pieredze ir ļoti liela. Viņš arī saņēmis lielu savas partijas vēlētāju atbalstu. Pirms vēlēšanām bija neoficiāla informācija, ka V. Krištopans tikai partijas interešu vārdā ir piekritis startēt uz EP, bet pēc vēlēšanām savu mandātu varētu atdot "LPV" priekšsēža Aināra Šlesera dēlam Ričardam Šleseram, kurš palika otrais. V. Krištopans "Latvijas Avīzei" teica, ka tādas baumas ir pilnīgi nepamatotas. "Kā es varu nolikt mandātu, ja man ir tik liela vēlētāju uzticība!" sacīja V. Krištopans.
Divi deputāti vēl meklēs grupu
No deviņiem Latvijas deputātiem divu – R. Pozņaka un V. Krištopana – pārstāvētās partijas nav piederīgas nevienai no EP politiskajām grupām. Krištopans vēlējies pievienoties Eiropas konservatīvo un reformistu grupai, kurā ir Nacionālā apvienība, bet tās iebildumu dēļ tas nav iespējams. Tad viņam atliekot vairākas iespējas – izvēlēties Identitātes un demokrātijas grupu vai cerēt uz jaunas frakcijas izveidošanu, ņemot vērā labēji radikālo spēku panākumus vairākās valstīs. V. Krištopans bija gandarīts par vēlēšanu rezultātiem Vācijā, Francijā un Itālijā, kur lielu atbalstu guvušas partijas, kurās varētu būt viņa domubiedri, "kas ir pret absurdo Zaļo kursu". Viņš cer, ka Eiropas Tautas partijas ietekme amatu dalīšanā mazināsies un Urzula fon der Leiena vairs nebūs Eiropas Komisijas prezidente.
Sākotnējās prognozes gan liecina, ka Eiropas Tautas partijas ietekme EP būs vēl lielāka. Šai grupai vēlētos pievienoties arī R. Pozņaks no "AS", bet tam nepieciešama "JV" piekrišana, par ko jālemj "JV" valdei. Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, vai "JV" varētu piekrist, ka "AS" pievienojas šai grupai, valdes loceklis Ainars Latkovskis atbildēja: "Tas ir komplekss jautājums, kas saistīts ar iekšpolitiku. Te derētu nopietnākas sarunas, bet mēs labprāt runātu ar Liepājas partiju un Latvijas Zaļo partiju." Viņš nepieminēja trešo apvienībā ietilpstošo partiju – Latvijas Reģionu apvienību, kuru vada bijušais "Vienotības" biedrs Edvards Smiltēns, bet, cik zināms, tad tieši viņš ir uzņēmies politisko gādību par R. Pozņaka turpmāko politisko karjeru.
Liepājas partiju "AS" pārstāv Māris Kučinskis, kuram kā bijušajam premjeram savulaik jau ir bijušas sarunas ar Eiropas Tautas partiju par pievienošanos tai, bet toreiz viņš pārstāvēja ZZS. M. Kučinskis joprojām uzskata, ka šī būtu vispiemērotākā grupa R. Pozņakam, nesaskatot problēmas tai pievienoties, jo "Liepājas partija un Zaļā partija ar "Vienotību" labi sadzīvo". M. Kučinskis arī ir pārliecināts par R. Pozņaku, ka viņš neliks vēlētājiem vilties un nepazudīs. Protams, viņam būšot vajadzīgs padoms un laba komanda. "Reiņa ievēlēšana ir apliecinājums tam, ka joprojām esam uz laukuma, lai gan pazaudējām vietu koalīcijā," piebilda M. Kučinskis. Te jāpasaka, ka koalīcijā nav arī Nacionālās apvienības, kas ieguva vienu no labākajiem rezultātiem, ko gan eksperti skaidro ar R. Zīles personības faktoru.
Atbalsta bāze reģionos ir svarīga
Spēcīgi līderi ar ilgu pieredzi partijā un EP bija arī "Jaunās Vienotības" sarakstā, taču tā izredzes pirms vēlēšanām netika vērtētas augstu, jo priekšvēlēšanu laikā to skāra vairāki skandāli, kas bija saistīti arī ar partijas darbību pagātnē. Taču "JV" vēlētāju tie daudz nav ietekmējuši, ko A. Latkovskis skaidro ar stabilu partijas atbalsta bāzi gan Rīgā, gan reģionos, "tie ir cilvēki, kas paliek kopā ar mums arī partijai grūtos laikos".
To, ko nozīmē atbalsta bāzes trūkums, vislabāk atspoguļo "Progresīvo" vēlēšanu rezultāts, jo visvairāk balsu ir saņēmis bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš partijai pievienojās nesen. Priekšvēlēšanu debatēs varēja just, ka viņš īsti partijā vēl nav iekļāvies, nereti viņa uzskati arī bija konservatīvāki. "Es gan teiktu, ka drīzāk liberālāki, bet mēs esam trīs gadus strādājuši kopā Rīgas domē un nevaru piekrist, ka Mārtiņš nebūtu iekļāvies partijā," "Latvijas Avīzei" iebilda Rīgas domes frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs. "Progresīvie" esot apzinājušies, ka EP vēlēšanās būs konkurence ne tik daudz starp partijām, cik starp līderiem. Taču tas, ka E. Pinto šajā cīņā neuzvarēja, neatstāšot iespaidu uz viņas politisko karjeru, kas vēl esot priekšā, jo "viņa ienesa jaunas politiskās vēsmas", uzskata M. Kossovičs.
"Progresīvie" jau ir piederīgi Eiropas Zaļo partiju grupai, kuras tematika arī tuvāka ir E. Pinto, nevis M. Staķim – viņa kā aizsardzības ministra padomnieka prioritāte ir drošības jautājumi. Pēc M. Staķa aizbraukšanas uz Briseli par zināmu pārbaudījumu "Progresīvajiem" var kļūt starts nākamajās Rīgas domes vēlēšanās, kurās būs jāmeklē jauns līderis. M. Kossovičs mierināja, ka "mēs piedāvāsim spēcīgu komandu", bet konkrētāk nevarēja pateikt, kas būs tās līderis. "Mums šis ir vēsturisks brīdis, jo tagad esam pārstāvēti visos līmeņos – Eiropas Parlamentā, Saeimā un valdībā, kā arī vairākās pašvaldībās," piebilda M. Kossovičs.
ZZS eksperiments neizdevās
Taču cita valdības partija – Zaļo un zemnieku savienība – jau atkārtoti nespēja iekļūt Eiropas Parlamentā, kas pirms pieciem gadiem neizdevās, nepārvarot 5% barjeru. Šoreiz rezultāts ir ievērojami sliktāks – tikai nedaudz vairāk par 2%. ZZS prioritāte bijusi ietekme reģionos, kas ir priekšnoteikums arī labam startam Saeimas vēlēšanās. Taču šoreiz ZZS neguva atbalstu pat pašvaldībās, kuras tā vada. ZZS saraksta līderis bija Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, nevis kāds no pieredzējušiem ministriem – Armands Krauze vai Uldis Augulis –, kurus vēlētājs ar plusiņiem tāpat no 12. un 8. vietas sarakstā iebalsojis 2. un 3. vietā. Taču partiju priekšvēlēšanu debatēs pārstāvēja nevis ministri, bet gan H. Rokpelnis. Bija iespaids, ka ZZS vēlēšanas izmanto, lai sarīkotu ugunskristības jaunajam līderim un iepazīstinātu vēlētājus ar jaunām sejām.
Neiekļūstot EP, ZZS nevarēs piedalīties lemšanā par partijai tik svarīgo ES lauksaimniecības politiku un Latvijas interešu aizstāvību, kas ieņems nozīmīgu vietu EP nākamo piecu gadu darbakārtībā. Tiesa, zemkopības ministrs A. Krauze, kuram ir pieredze Eiropas institūcijās, jau tagad lobē Latvijas lauksaimnieku intereses un, visticamāk, spēs izveidot labas attiecības ar citu partiju eiroparlamentāriešiem kā "JV" vadītās valdības ministrs. A. Brigmanis uzskata, ka EP vēlēšanām bija jāgatavojas nopietnāk, kad nepietiek tikai ar finansējuma ieguldījumu kampaņā, bet ir vajadzīga arī prasme motivēt un pārliecināt savus vēlētājus.
Ušakovs palīdz "Saskaņai" atgūties
Savulaik populārais "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs savus atbalstītājus nav zaudējis, ko parādīja EP vēlēšanu rezultāti. Viņš turpinās darbu EP, pārstāvot Latviju Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā, kas ir viena no lielākajām. Var izteikt pieņēmumu, ka viņš ir atguvis daļu vēlētāju, kas Saeimas vēlēšanās nobalsoja par "Stabilitātei". Taču pieredzējušais "Saskaņas" biedrs Jānis Urbanovičs uzskata, ka par agrāko "Saskaņas" vēlētāju partija cīnījās ar A. Šlesera vadīto "Latvija pirmajā vietā". "Krieviski runājošo galā lielākā cīņa bija starp "Stabilitātei", Latvijas Krievu savienību un "Suverēno varu", kas visi noasiņoja," "Latvijas Avīzei" sacīja J. Urbanovičs.
Viņš uzskata, ka krievu valodā runājošie pilsoņi labāk vēlētos redzēt vienu konsolidētu politisko piedāvājumu, nevis piecas sešas partijas, kas savā starpā aprejot cita citu. Daudziem vēlēšanas vispār neinteresējot, Latgale arī esot tukša, jo daudzi pilsoņi aizbraukuši uz Pierīgu, Rīgu vai ārzemēm, piebilda J. Urbanovičs. Viņš atzina, ka N. Ušakovs šajās vēlēšanās tiešām ieguldījis lielu darbu – viņaprāt, strādājis daudz vairāk nekā visās iepriekšējās vēlēšanās. "Latvijai tas ir pluss, ka tāds cilvēks Latvijas krievus pārstāvēs Eiropas Parlamentā," uzskata J. Urbanovičs.
***
Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti Latvijā
| Partija | Saņemtās balsis | Procenti | Deputātu skaits |
|---|---|---|---|
| "Jaunā Vienotība" | 130 236 | 25,07% | 2 |
| Nacionālā apvienība | 114 729 | 22,08% | 2 |
| "Latvijas attīstībai" | 48 643 | 9,36% | 1 |
| "Apvienotais saraksts" | 42 519 | 8,18% | 1 |
| "Progresīvie" | 38 533 | 7,42% | 1 |
| "Saskaņa" | 37 078 | 7,14% | 1 |
| "Latvija pirmajā vietā" | 32 018 | 6,16% | 1 |
| "Suverēnā vara" | 13 621 | 2,62% | 0 |
| Zaļo un zemnieku savienība | 11 849 | 2,28% | 0 |
| Apvienība "Jaunlatvieši" | 11 065 | 2,13% | 0 |
| "Stabilitātei!" | 10 298 | 1,98% | 0 |
| "Centra partija" | 8916 | 1,72% | 0 |
| Jaunā konservatīvā partija | 7776 | 1,50% | 0 |
| "Tauta. Zeme. Valstiskums" |
3015 | 0,58% | 0 |
| "Tautas varas spēks" | 1779 | 0,34% | 0 |
| "Kustība Par" | 1652 | 0,32% | 0 |
***
Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti
| Deputāts (partija) | Plusi | Svītrojumi |
|---|---|---|
| Valdis Dombrovskis ("JV") | 91 873 | 2250 |
| Sandra Kalniete ("JV") | 55 176 | 8167 |
| Roberts Zīle (NA) | 68 224 | 3925 |
| Rihards Kols (NA) | 39 464 | 6087 |
| Ivars Ijabs ("LA") | 27 345 | 1896 |
| Reinis Pozņaks ("AS") | 20 725 | 2279 |
| Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") | 21 840 | 2187 |
| Nils Ušakovs ("Saskaņa") | 24 253 | 1080 |
| Vilis Krištopans ("LPV") | 15 480 | 867 |
***
Visvairāk plusus saņēmušo kandidātu desmitnieks
| 1. Valdis Dombrovskis ("JV") | 91 873 |
| 2. Roberts Zīle (NA) | 68 224 |
| 3. Sandra Kalniete ("JV") | 55 176 |
| 4. Rihards Kols (NA) | 39 464 |
| 5. Arturs Krišjānis Kariņš ("JV") | 33 838 |
| 6. Inese Vaidere ("JV") | 29 092 |
| 7. Ivars Ijabs ("LA") | 27 345 |
| 8. Ināra Mūrniece (NA) | 26 108 |
| 9. Nils Ušakovs ("Saskaņa") | 24 253 |
| 10. Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") | 21 840 |
Visvairāk svītroto kandidātu desmitnieks
| 1. Arturs Krišjānis Kariņš ("JV") | 33 907 |
| 2. Jānis Reirs ("JV") | 17 825 |
| 3. Kaspars Gerhards (NA) | 15 832 |
| 4. Ināra Mūrniece (NA) | 15 255 |
| 5. Inese Vaidere ("JV") | 12 576 |
| 6. Zanda Kalniņa-Lukaševica ("JV") | 12 476 |
| 7. Dace Melbārde ("JV") | 12 048 |
| 8. Janīna Kursīte ("JV") | 11 967 |
| 9. Uģis Rotbergs ("JV") | 11 228 |
| 10. Didzis Šēnbergs ("JV") | 11 214 |
Avots: CVK
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
