Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 17:46
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Ministru prezidente Evika Siliņa vakar Saeimas sēdē prezentēja ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību un kopā ar ministriem uzklausīja parlamentāriešu debates par to. Pirmajā rindā no kreisās: E. Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, veselības ministrs Hosams Abu Meri, otrajā rindā satiksmes ministrs Kaspars Briškens, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze.
"Jebkuras pārmaiņas vienmēr nāk ar neskaidrību, nedrošību, bet, parādot skaidru līderību, iesaistoties pašiem un ticot tām, šīs pārmaiņas mēs varam veikt," tā ceturtdien stundu ilgajā ziņojumā par valdības paveikto sacīja premjere Evika Siliņa ("JV"). Viņa ir pārliecināta par savu līderību un solīja iesaistīties šajā darbā tik ilgi, cik ilgi to varēs, ticot, ka kopā ar Saeimu valdība varēs daudz paveikt. Premjeri kā komandas saliedētāju uzteica vairāki ministri, bet opozīcija kritizēja valdību par nedienām ar "Rail Baltica" un nepietiekamo ekonomikas attīstības tempu, kas arī esot saistīts ar valsts drošību, par kuru valdības vadītāja runāja ilgi.
"Jūs varat atbalstīt valdību, jūs varat arī neatbalstīt, jūs varat kliegt, bļaut un raidīt tiktokā sliktus signālus mūsu sabiedrībai, bet es baidos, ka mūsu sabiedrība no tā stiprāka nekļūs," sēdē teica E. Siliņa. Viņas ieskatā, parādot skaidru līderību un nebaidoties pieņemt arī grūtus lēmumus, Latviju var padarīt stiprāku, "kurā katrs jūtas iekļauts, katrs runā latviešu valodā, un, ja viņš vēlas, var brīvi ceļot Eiropā, jo NATO lietussargs viņu sargā".
Runā E. Siliņa atgādināja, ka pirms deviņiem mēnešiem, uzņemoties premjeres pienākumus, solījusi vadīt valdību kā vienotu komandu. Viņasprāt, partijas varbūt baidās, ka vienotā komandā tās nepamanīs un nesadzirdēs, tāpēc vēlas parādīt, ka ir atšķirīgas. "Taču ne vienmēr tas palīdz. Latvijai šajā ģeopolitiski ne vienkāršajā situācijā ir ļoti svarīgi, ka mēs spējam parādīt valdības vienotību, vienoti komunicēt par ļoti sarežģītiem jautājumiem un nedalīt vēl vairāk sabiedrību," sacīja E. Siliņa. To, ka valdība tiešām strādā kā komanda, pēc tam apgalvoja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("JV"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un vēl vairāki ministri. Ar to šī valdība tiešām varētu atšķirties no iepriekšējās, ka strīdi, ja tādi ir, neiziet ārpus slēgto koalīcijas sēžu telpas.
Lepojas arī ar priekšgājēju darbiem
Lielu runas daļu E. Siliņa veltīja iekšējai un ārējai drošībai, kas ir šīs valdības prioritāte. Viņa uzsvēra, ka Ministru kabinets ir sagatavojis Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu un ir uzsākta tā īstenošana. Šogad ir nodibināta arī Valsts aizsardzības korporācija, kuras pirmais projekts ir 155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotnes izveide Latvijā. Premjere ziņojumā pieminēja visas nozares.
Piemēram, viņa uzteica zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), kurš pieredzēja lauksaimnieku protestus, bet, tiekoties ar lauksaimnieku organizācijām un izrunājot viņu vajadzības, daļa no tām jau esot ieviestas, un arī Eiropā esot panāktas vairākas izmaiņas, lai mazinātu kontroli mazajiem lauksaimniekiem. Protesta akcijas rīkoja arī izglītības darbinieki, bet tur viss neatrisinājās tik labvēlīgi. Kad E. Siliņa, runājot par izglītību, palepojās ar palielināto atalgojumu skolotājiem, "kuriem ir iedots viss, kas viņiem bija solīts", sēžu zālē atskanēja starpsaucieni un troksnis, kas liecināja, ka ne visus teiktais apmierināja.
Debates par ziņojumu ilga piecas stundas. "AS" frakcijas vadītājam Edgaram Tavaram šķitis, ka viņš dzīvojot citā burbulī, jo, klausoties ziņojumu, bijis iespaids, ka valstī nemaz nav tik slikti, bet neesot skaidrs, kā valdība plāno strādāt turpmāk – kas notiks ar nodokļu celšanu, ar izglītību reģionos, pašvaldības pāriet uz četru dienu darba nedēļu, lai ietaupītu. Česlavs Batņa ("AS"), reaģējot uz premjeres runāto, teica: "Mēs, tie negatīvie tiktoka lietotāji, te stāstām, cik nepareizi strādā valdība, jo mēs nerunājam viņu valodā." Jānis Dombrava (NA) minēja vairākus piemērus, kad valdība par saviem sasniegumiem uzdod darbus, kas aizsākti iepriekšējās valdības laikā, piemēram, Maskavas nama pārņemšana ir sagatavota pirmajā gadā pēc Saeimas vēlēšanām. Viņš arī prognozēja, ka tagad "sāksies nazīšu bakstīšana mugurā" un grēkāžu meklēšana, jo "JV" savu ir dabūjusi – partneru piekrišanu, ka Valdis Dombrovskis būs Eiropas komisārs.
Bija ministri, kas izpelnījās arī opozīcijas uzslavas, piemēram, Māris Kučinskis ("AS") uzteica veselības ministru Hosamu Abu Meri ("JV"), kurš pildot solīto. Valdības frakciju pārstāvji savukārt slavēja savus ministrus, saucot viņu labos darbus. Piemēram, ZZS frakcijas priekšsēdis Harijs Rokpelnis minēja, ka Ekonomikas ministrija panākusi atbalsta programmu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
Lielais jautājums – projekts "Rail Baltica"
E. Siliņa runāja arī par "Rail Baltica", atgādinot, ka šā ilgtermiņa projekta pirmsākumi ir 2016. gadā, kad M. Kučinska valdība parakstīja starpvaldību līgumu. "Taču tas, ko es varu pateikt, – "Rail Baltica" projekta pašplūsma ir beigusies," sacīja E. Siliņa. Šī valdība vismaz esot tikusi skaidrībā par projekta izmaksām un vienojusies, ka vilciens piestās arī Rīgā. Premjere apzinoties, kāds ekonomiskais ieguvums no šā projekta būs Latvijai un Baltijai, jo šis neesot tikai jautājums par pasažieru pārvadāšanu, bet arī par militāro mobilitāti un savienojamību ar Eiropu. "Man ir pilnīgi skaidrs, ka valdība nebūs tā iestāde, kur vienkārši var iesniegt rēķinus un valdība tos bez ierunām apmaksās, mēs gribēsim saprast, kā radās šādi izdevumi, kas tos ir sankcionējis, kas ir uzņēmies šīs saistības. Ja tā nav valdība, tad – kurš tas ir," vaicāja E. Siliņa.
Vairāki deputāti piekrita, ka E. Siliņas valdība ir iekustinājusi šo jautājumu. "Taču nevar būt tā, ka kaut kādi cilvēki nepareizi veica aprēķinus, bet ministri nav vainīgi," teica Ainārs Šlesers ("LPV"). Rihards Kols (NA) atgādināja, ka piecus gadus bija "Jaunās Vienotības" premjera Krišjāņa Kariņa valdība, no kurām vienā strādāja arī E. Siliņa, kas pirms tam bija premjera parlamentārā sekretāre. Andris Kulbergs ("AS") uzskata, ka tai ir jābūt valdības "top prioritātei", kas nevar būt vienas ministrijas jautājums – "tikai premjera partija to var izvilkt no bedres".
Atbildes runā K. Briškens uzsvēra, ka viņš mantojumā bija saņēmis projektu, kurā dzelzceļa trasē nebija iekļauta Rīga, pārmetot priekšgājējiem slepenību. Ministrs sola sniegt atbalstu arī Saeimā izveidotajai parlamentārās izmeklēšanas komisijai šajā jautājumā, lai būtu pēc iespējas lielāka atklātība. Bijušais premjers K. Kariņš aģentūrai LETA teica, ka viņa vadītās valdības laikā diskusijas bijušas tikai par efektīvāku projekta pārvaldību, taču, uzklausot Satiksmes ministrijas ziņojumus, tajos attiecībā uz finansējumu bijusi informācija, ka "tas projektam pieejams no Eiropas Savienības un nacionālo valstu finansējums nav nepieciešams".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
