Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 05:25
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Prezidentūras pirmajā gadā Rinkēvičs parāda Valsts prezidenta amata iespējas un priekšrocības.
Edgars Rinkēvičs ir ļoti aktīvs sociālo tīklu lietotājs – tajos prezidents ne tikai atskaitās par diplomātiskām vizītēm, bet arī brīvākā formā komentē aktualitātes vai atbild uz citu lietotāju komentāriem. Apmeklējot Ventspili, Edgars Rinkēvičs nodevās eksperimentam zinātnes centrā "Vizium", sociālajos tīklos pie šīs bildes ierakstot: "Spridzinu. Beidzot!"
Kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pērn 8. jūlijā stājās amatā, viņš solīja "pret visiem izturēties taisni", kā teikts prezidenta zvērestā. Viņš nesolīja kļūt par tautas prezidentu, bet prezidentūras pirmajā gadā ir darījis daudz, lai tāds būtu. Viņam patīk konkrētība un skaidrība bez skaļām, sarežģītām un tukšām frāzēm. "Cilvēki sargās savas mājas un Latviju, ja redzēs tam jēgu un jutīsies piederīgi. Cilvēki nesargās plānus, māsterplānus, stratēģijas, ekosistēmu kartēšanas, labbūtības novērtējumus, cilvēkkapitāla attīstības ziņojumus un vēl daudzas skaistas lietas," jūnijā, uzrunājot Saeimu, teica E. Rinkēvičs.
"Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Edgars Rinkēvičs būs tāds prezidents, kuru salīdzinās ar Vairu Vīķi–Freibergu," tā pirms gada teica "Jaunās Vienotības" toreizējais frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Politiķi varbūt tieši tāpēc V. Vīķi–Freibergu respektēja, jo viņa bija tautā populāra. Jo lielāks atbalsts sabiedrībā, jo amatpersona var vairāk ietekmēt un panākt. Šķiet, E. Rinkēvičs labi apzinās šo priekšnoteikumu. "Pirms prezidentes otrā pilnvaru termiņa partijas sacentās, kura pirmā Vairu Vīķi–Freibergu atkārtoti izvirzīs uz amatu. Iespējams, ka Rinkēvičs ir uzņēmis to pašu mērķi, lai piedzītu Vairu Vīķi–Freibergu," pieļāva Māris Kučinskis ("AS"), kurš pērn nebalsoja par E. Rinkēviču, bet tagad viņu atbalstītu.
E. Rinkēvičam amats nebija svešs, jo bija vadījis Valsts prezidenta kanceleju Valda Zatlera prezidentūras laikā. Tāpēc zināja, cik plašas iespējas šis postenis dod, ja ir interese tās izmantot. Satversmē teikts, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, bet par savu darbību politisko atbildību nenes. Drošība – kā ārējā, tā iekšējā – ir viena no E. Rinkēviča prioritātēm, kas veido nozīmīgu viņa pirmā prezidentūras gada daļu, ko varēja prognozēt. Taču negaidīti viņš pievērsās dzīvei reģionos, uz tiem dodoties gan oficiālajās vizītēs, gan brīvdienu braucienos – pārsvarā ar velosipēdu –, ierodoties novados diezgan neuzkrītoši.
Kad tagad maija beigās mediji sāka atzīmēt E. Rinkēviča pirmo gadu amatā, viņš intervijās Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā un TV24 uzsvēra vairākas lietas. "Tas postenis ir pārejošs. Nedrīkst zaudēt saķeri ar zemi un nedrīkst saiet prezidentā," teica E. Rinkēvičs. Viņš daudz runāja par fragmentāciju, ar ko domāja šķelšanos sabiedrībā, aicinot nesaasināt to, kas jau tagad ir. Valsts prezidenta uzdevums esot cilvēkus vienot, nevis vēl vairāk šķelt.
Uz jautājumiem par paveikto E. Rinkēvičs atbildēja – lai to vērtē citi. "Latvijas Avīze" pieņēma šo ieteikumu, uzrunājot gan cilvēkus novados, gan politiķus, kuri par E. Rinkēviču balsoja un arī nebalsoja 2023. gada 31. maijā.
Politiķi klausa prezidentam
Amatpersonas prezidentā ieklausās – ir vairākas lietas, kuras E. Rinkēviča iesaiste ir pavirzījusi uz priekšu. Arī valsts austrumu robežas izbūvi, kuru klātienē viņš apmeklējis vairākkārt, – nesen tur ieradās, tērpies militārajā apģērbā. Drīz pēc stāšanās amatā E. Rinkēvičs 2023. gada 31. jūlijā parakstīja vēstuli toreizējam premjeram Krišjānim Kariņam ("JV"), kurā pēc traģēdijas Jēkabpilī aicināja atrisināt jautājumu par vienreizējās kompensācijas piešķiršanu Jēkabpils slepkavības lietā nogalinātās sievietes nepilngadīgajiem bērniem, jo valsts pienākums ir aizsargāt cilvēku dzīvību. Valdība piešķīra kompensāciju, bet var tikai minēt, vai tas būtu noticis arī bez pamudinājuma no malas.
Prezidents nevar aizstāt Saeimu un valdību, uzsver E. Rinkēvičs. Taču prezidents var iesniegt Saeimā likumprojektus, var vērst amatpersonu uzmanību uz kādu neizdarību un aicināt to novērst. Politiķi var arī ielikt Saeimas komisijas atvilktnē prezidenta iesniegto projektu, kā nereti notika ar E. Rinkēviča priekšgājēju iniciatīvām. Taču šoreiz Rīgas pilī sagatavotie ierosinājumi uzreiz nonākuši Saeimas darba kārtībā, jo tie bijuši aktuāli, skaidroja deputāti. Pat izmaiņas likumos par pielaidēm valsts noslēpumam pašvaldību amatpersonām, ko sākumā vērtēja pretrunīgi, ir stājušās spēkā. No 1. jūlija pielaide jāpieprasa pašvaldību izpilddirektoriem, bet pēc vēlēšanām tāda būs nepieciešama arī vietvaru politiskajai vadībai.
Pērn 11. augustā E. Rinkēvičs Ikšķilē, uzrunājot politiski represēto salidojuma dalībniekus, sacīja, ka skolās ir jāatjauno vēsture kā atsevišķš mācību priekšmets. Tagad tas ir noticis. Jāteic, ka tajā pašā dienā viņš piedalījās arī Līvu svētkos Mazirbē. Līdzīgi 8. augustā pēc Latvijas austrumu robežas apmeklējuma prezidents devās uz dabas stihijas skarto Dobeles novadu. Pēc Brīvdabas muzeja apmeklējuma šīs vasaras sākumā prezidenta iespaidi par redzēto atklāja to, par ko daudzi muzeja viesi pat nenojauta. Muzejam nav ēku, kur varētu uzglabāt eksponātus, kas tiek turēti nepiemērotos apstākļos, jo muzejā gadiem šim mērķim nav investēti līdzekļi, ziņoja TV3. Nesen pēc E. Rinkēviča sazināšanās ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu ("JV") tika nobremzēta Latviešu valodas aģentūras reorganizācija. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, pieminot arī plašo diskusiju par plānoto pāreju uz saturu latviešu valodā sabiedriskajos medijos, kam bija veltīta īpaša saruna Rīgas pilī.
Prezidenta vājības kā uz delnas
Prezidentūras pirmajā gadā E. Rinkēvičs ir apmeklējis 25 pašvaldības. Gan par šīm vizītēm, gan privātiem brīvdienu izbraucieniem viņš stāstīja sociālajos tīklos. Tā maijā pēc kāda brauciena ievietoja foto no rapšu lauka ar parakstu: "Neviens kārtīgs latvietis nevar iztikt bez bildes rapšu laukā. Pienākusi mana kārta. Tā tik ir vasara!" Reģionālās vizītes ir viena no amata priekšrocībām, kas ļauj apmeklēt vietas, kurās kurš katrs nevar nokļūt, kā arī piepildīt sapņus.
Pērn prezidents bija "Rūjienas saldējumā", bet šogad viņam atļāva gatavot "Druvas saldējumu", ko E. Rinkēvičs novērtēja ar vārdiem: "Beidzot esmu nokļuvis savā sapņu darbā." Talsos pie Unas Rozentāles izmēģināja audēja arodu, bet "pagaidām nekvalificējos, vēl esot jāmācās", viņš rakstīja. Kuldīgas novada tīršķirnes gaļas liellopu saimniecībā "Kolumbi" prezidents tika nofotografēts pie govīm, un pie šīs bildes viņš pierakstīja: "Pirmais no kreisās – Valsts prezidents." Kulminācija bija sasniegta vizītes laikā Ventspilī, kur E. Rinkēvičs nodevās eksperimentam zinātnes centrā "Vizium", paziņojot: "Spridzinu. Beidzot!" Kad šķita, ka viss jau ir izmēģināts, E. Rinkēvičs nolēma Ventspils pilsētas un novada apmeklējuma laikā pārnakšņot Ventspils tehnikuma "kojās".
Ik pa laikam viņš publisko kopīgas bildes ar jauniegūtajiem četrkājainajiem draugiem. Sāka šķist, ka vizīšu gatavotāji novados speciāli parūpējas, lai prezidentu iepriecinātu ar kādu dzīvo radību. Kā atklāja Bauskas novada priekšsēdis Aivars Okmanis (NA), Bauskas novadā E. Rinkēvičs satikās ar trīs ķepaiņiem. Suns, ar kuru bija kopīgā bilde, esot ceļā gadījies nejauši, bet pārējie divi gan varētu būt speciāli "noorganizēti". Tagad prezidents bieži Rīgas pils pagalmā un tikšanās reizēs redzams kopā ar sunīti Floru, kuras saimniece strādājot prezidenta komandā.
Ir iespaids, ka cilvēkiem ar E. Rinkēviču joprojām ir interesanti, jo viņa radošums vēl aizvien ir aktīvajā fāzē. Lasot izklaidējošos ierakstus soctīklos, cilvēki pamana arī svarīgās un nopietnās vēstis, kuru nav mazums. Atšķirībā no mediju treniņus izgājušajiem politiķiem E. Rinkēvičs nevicinās ar rokām un nerunā pārspīlēti skaļi, bet drīzāk pretēji – savu domu pasaka mierīgi, varbūt pat pieklusināti, taču skaidri un tieši, ik pa pa laikam nedaudz pasmaidot.
Vizīte, pēc kuras pamanīja "Kurmīšus"
Pirmajā reģionālajā vizītē E. Rinkēvičs pērnvasar devās uz Krāslavas novadu. Protams, uztraukums bija, tagad atzina Krāslavas novada priekšsēdis Gunārs Upenieks (LZS) un zemnieku saimniecības "Kurmīši" vadītājs Ivars Geiba. Tagad svētkos no Valsts prezidenta kancelejas saimniecība saņemot apsveikumus, tātad prezidents vēl atceroties šo apmeklējumu. Par "Kurmīšu" saimniecību, kura jau 30 gadus specializējas ārstniecības augu audzēšanā, pēc vizītes uzzināja daudzi, jo tieši te E. Rinkēvičs satika savu pirmo četrkājaino draugu Minku. Tagad gan viņam ir lepnāks vārds – Minkēvičs –, atklāja I. Geiba. Kad atbraucot ekskursanti, uzreiz taujājot pēc slavenā kaķa, kurš tagad esot galvenais gids, kas aizvedot viesus uz kaķumētru lauku.
Priekšsēdis G. Upenieks ar E. Rinkēviču kā ārlietu ministru jau bija pazīstams, bet "prezidents ir prezidents un ir jāievēro protokols", satraukuma iemeslu atklāja G. Upenieks. Tajā laikā pierobežas pašvaldībām bija neveiksmīga komunikācija ar Aizsardzības ministriju, no kuras nāca tādi vēstījumi, kas cilvēkos radīja bailes un lielu neziņu, atceras G. Upenieks. Pēc tam prezidentam bija tikšanās ar visu pierobežas pašvaldību vadītājiem. "Tagad mums ar Aizsardzības ministriju ir pilnīgi cita līmeņa dialogs. Prezidents ātri noreaģēja un šo situāciju izvilka, savedot mūs kopā ar ministriju," atzina mērs.
Pateicoties prezidentam, arī bankas kļuva pretimnākošākas uzņēmējiem. Drīz pēc vizītes Latgalē prezidents tikās ar Latvijas Bankas vadību, norādot, ka sagaida no Latvijas komercbankām, lai reģionos uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību. Par to, ka bankas negrib izsniegt kredītus Latgales uzņēmējiem, E. Rinkēvičs runāja arī TV3 raidījumā "900 sekundes". G. Upenieks atceras: "Pēc tam mūsu uzņēmējam uzreiz trīs bankas piezvanīja."
Neplānotā vizītē piever acis uz etiķeti
Valsts prezidenta vizīte Dobeles novadā 2023. gada augustā nebija iepriekš plānota un gatavota, jo tādai vētrai, kas 7. augustā postīja daļu Latvijas, neviens negatavojās. Dobeles novada priekšsēdis Ivars Gorskis (LZS) teica: "Tas bija tikai viens zvans uz Valsts prezidenta kanceleju un Edgars Rinkēvičs ieradās. Cilvēkiem tas ļoti daudz nozīmēja, jo viņi sajuta, ka nav pamesti vieni nelaimē, bet pašvaldība juta, ka tai ir aizmugure," atceras I. Gorskis. Toreiz bijušas arī atkāpes no protokola. Pēc brauciena uz vētrā cietušajām mājām prezidents vērsa amatpersonu uzmanību, bet pēc laika aicināja K. Kariņa valdības atbildīgos ministrus ziņot par paveikto dabas stihijas seku novēršanā ne tikai Dobeles, bet arī Augšdaugavas un vēl vairākos novados.
Dobeles novadu E. Rinkēvičs apmeklējis vairākkārt. Šā gada pavasarī viņš piedalījies nacionālo partizānu piemiņas pasākumā pie Īles bunkura. Kad pasākums beidzies, cilvēki apstājuši E. Rinkēviču, bet I. Gorskis pagājis nostāk. Tad prezidents devies projām, mašīna jau sākusi braukt. "Pēkšņi redzu, ka automašīna pabrauc atpakaļ, prezidents izkāpj, nāk klāt un atvainojas, ka nav atsveicinājies. Tādas cilvēciskas epizodes daudz ko pasaka par cilvēku," uzskata I. Gorskis. Prezidenta auto nepabrauca garām arī šā gada pavasarī diviem zēniem – Gustavam un Vestardam –, kas ar Latvijas karogu stāvēja ceļa malā, kad augstākā amatpersona devās no Bauskas uz Vecumniekiem.
Visās tikšanās reizēs Bauskas novadā cilvēki stāstīja, ka sen solītais un tik nepieciešamais Bauskas apvedceļa projekts nekust ne no vietas. Prezidents solīja aprunāties ar premjeri Eviku Siliņu ("JV") un satiksmes ministru Kasparu Briškenu ("Progresīvie"). Šā gada 11. jūnijā valdība nolēma uzsākt publiskās un privātās partnerības procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai līdz 2030. gadam. "Edgars Rinkēvičs netēlo lielu pārgudrinieku, kas tikai dod norādījumus. Un viņš nesola to, ko nevar izdarīt. Tiekoties ar lauksaimniekiem, redzējām, ka nevairās arī no sāpīgiem jautājumiem," sacīja Bauskas novada priekšsēdis A. Okmanis. Viņš bija pārsteigts, cik labvēlīgi iedzīvotāji uzņēma prezidentu, neesot izskanējusi neviena negatīva replika.
Te pieminētas tikai trīs no vairāk nekā 20 vizītēm. Jāuzsver, ka visās pašvaldībās, kur ir valsts drošībai svarīgi objekti, tie bija iekļauti prezidenta programmā. Viņš ir apmeklējis gaisa spēka bāzi Lielvārdes lidlaukā, militārās ražošanas uzņēmumu "Vairogs" Bauskas novadā, Sēlijas poligonu un citus objektus.
Siliņas teiktais atbalso prezidenta domas
Minētās prezidenta aktivitātes veido viņa darbības publisko daļu, bet ir arī tās neredzamā puse. To atklāt ir grūtāk. Nav zināms, cik patiesībā liela bija E. Rinkēviča loma E. Siliņas valdības izveidošanā. Toreiz runāja, ka liela. "Apvienotā saraksta" ("AS") līderi bieži atkārtoja, ka E. Rinkēviča ievēlēšana bija darījums, kura rezultātā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie" nonāca valdībā. Tāpat nav zināms, vai K. Kariņa atkāpšanās no ārlietu ministra amata pēc speciālo reisu izmantošanas bija viņa paša gribas noteikta vai uz to pamudināja prezidents. Un – vai to pateica tieši vai ar kādas citas personas starpniecību. Ir iespaids, ka arī E. Siliņas valdības darba kārtības noteikšanā E. Rinkēvičam ir liela ietekme. Nereti premjeres teiktajā atbalsojas tas, par ko iepriekš ir runājis prezidents.
No partijām, kas par E. Rinkēviču balsoja, vislielākā ieguvēja ir ZZS. Tā uzskata ekonomikas ministrs, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdis Viktors Valainis, kurš ar E. Rinkēviču un arī ar E. Siliņu 2011. gadā reizē ienāca politikā kā Reformu partijas biedri. "Mēs labi zinājām, par ko balsojām. Un apzinājāmies, ka tagad nevar atļauties eksperimentus. Bija vajadzīgs starptautiski atpazīstams prezidents, kurš ar visiem ir uz vienas līnijas, nevis viesmākslinieks no malas," teica V. Valainis. Pēc viņa teiktā, E. Rinkēviču varot uzskatīt par ZZS interešu lobiju, jo viņš "brauc uz reģioniem un saprot lietas, par kurām runā ZZS". Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) minēja, ka viņš vai parlamentārais sekretārs regulāri sazinoties ar Valsts prezidenta kanceleju, pārrunājot vietējo ražotāju problēmas, piemēram, pateicoties prezidentam, kurš ir uzklausījis dzērveņu audzētājus, ir sākts risināt jautājumus, kas uztrauca dzērveņu audzētājus, teica A. Krauze.
Nežēlastībā krīt "Progresīvie"
"Jaunajai Vienotībai" E. Rinkēviča ievēlēšana bija zaudējums. Ja viņš nebūtu prezidents, būtu pirmais rindā uz premjera un partijas priekšsēdētāja amatu, atzina A. Latkovskis. Taču šo izvēli nenožēlojot, jo arī kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis un bijušais Aizsardzības komisijas vadītājs, kuram ir iespēja salīdzināt, viņš zinot, kā strādāja prezidentu vadītā Nacionālās drošības padome agrāk un tagad. Padomes sēdes ir slēgtas, bet tagad tajās esot liela konkrētība un skaidrība, "ko īpaši jānovērtē šajos ģeopolitiskajos apstākļos".
Par E. Rinkēviču balsoja arī "Progresīvie". Reizēm ir iespaids, ka viņi ir krituši prezidenta nežēlastībā. Par Andra Sprūda vadīto Aizsardzības ministriju prezidents ir visai kritisks. Viņa prasīgā pieeja varētu būt skaidrojama ar to, ka drošība ir prioritāte, un prezidents kā Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis varētu būt labi informēts par ministriju. Aprīļa beigās par ministrijas valsts sekretāru kļuva Aivars Puriņš, kurš bija E. Rinkēviča padomnieks, kam arī vairāki avoti pievērsa uzmanību. "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs lepojas ar izvēli atbalstīt E. Rinkēviču, kas "bija valstiski atbildīgs balsojums, prezidents arī patīkami pārsteidza ar spēju veidot sabiedrības noskaņojumu". Par to, ka E. Rinkēvičs izsakās par kādu partijas ministru, neesot jāapvainojas, bet gan jāfokusējas uz sevi – ko var darīt, lai šos ieteikumus integrētu savā darbībā, sacīja A. Šuvajevs.
Pirms gada "Apvienotais saraksts" prezidenta vēlēšanās atbalstīja savu līderi Uldi Pīlēnu. Tas arī bija sākums valdības nomaiņas procesam, jo toreizējās koalīcijas partijas nespēja vienoties par kopīgu prezidentu. M. Kučinskis tagad E. Rinkēviču atbalstītu. Vienīgais, ko varētu viņam novēlēt – izveidot kādu spēcīgu komisiju, kādas bija E. Rinkēviča priekšgājējiem, lai risinātu ilgtermiņa uzdevumus. Prezidenta paspārnē esošā Konkurētspējas veicināšanas komisija pagaidām neesot jūtama. To intervijā Latvijas Televīzijā atzina arī E. Rinkēvičs, kurš teica: "Tas prasa ilgāku ieskriešanās laiku, bet jūs vēl par mums dzirdēsiet."
Valsts prezidents bieži – Zinību dienā, reaģējot uz Latvijas cilvēku sasniegumiem un arī citkārt, – ir aicinājis cilvēkus nebaidīties un piepildīt sapņus. "Sapņo. Uzdrošinies, dari, un viss izdosies," ar šādu vēlējumu E. Rinkēvičs apsveica arī Donu pēc veiksmīgās dalības Eirovīzijā.
***
Tvitera publika: "Kas viņš bija? Dievs?"
Vadoties pēc platformas "X" datiem, no Edgara Rinkēviča ierakstiem latviešu valodā šis gada laikā ir bijis visvairāk pamanītais. Saimniecības "Kolumbi" apmeklējuma laikā tapusī bilde un Rinkēviča komentārs izpelnījies 173 tūkstošus skatījumu un 4900 atzīmju "patīk".
*
Latvijas Valsts prezidenta ieraksts angļu valodā vietnē "X" – atbilde Īlonam Maskam – ir vispopulārākais viņa tvīts – 2,1 miljons skatījumu, 19 tūkstoši atzīmju "patīk". Miljardieris Īlons Masks ierakstā sev piederošajā vietnē prātoja, kādēļ gan vispār NATO turpina pastāvēt, ja reiz tā "ienaidnieks un pastāvēšanas iemesls – Varšavas pakts – vairs neeksistē". Rinkēvičs rakstīja: "Dārgais Īlon Mask, iemesls, kāpēc NATO tika izveidots, pastāv un pastāvēs, ir Krievija un citi brīvās pasaules ienaidnieki."
*
Spriežot pēc sociālās platformas "X" statistikas datiem, Edgara Rinkēviča rekordskatījumu ierakstu angļu valodā otrajā un trešajā vietā ir Gata Šļūkas karikatūru pārpublicējumi ar komentāru Ukrainas atbalstam. Jāpiebilst, ka abas šīs karikatūras pirms tam arī publicētas "Latvijas Avīzē". Vienam ierakstam 815 600 skatījumu un 16 tūkstoši "patīk", otram – 301 400 skatījumu, 14 tūkstoši "patīk".
*
Otrs populārākais latviski rakstītais ieraksts tviterī ir par 26. februāra tikšanos ar bijušajiem prezidentiem – 143 tūkstoši skatījumu, 3100 atzīmju "patīk". Trešajā vietā pēc skatījumiem (136 500 skatījumu, 3430 "patīk") ir 8. jūlijā – inaugurācijas dienā tapušais ieraksts pie vairākām bildēm ar komentāru "Tā tik bija dieniņa".
*
Kā jau minēts, Edgars Rinkēvičs, atšķirībā no iepriekšējiem Latvijas Valsts prezidentiem, ir ļoti aktīvs sociālo tīklu lietotājs – tajos prezidents ne tikai atskaitās par diplomātiskām vizītēm un paveiktiem darbiem, bet arī brīvākā formā komentē aktualitātes vai atbild uz citu lietotāju komentāriem. Īpaši aktīvs viņš ir sociālajā tīklā "Twitter" jeb "X", kur viņam ir 127 tūkstoši sekotāju. Savos ierakstos latviešu valodā viņš acīmredzami strādā arī uz sociālo tīklu auditoriju – mēģina būt cilvēcisks, raksta dažādas asprātīgas piezīmes. Kā jau minēts, Rinkēvičam patīk publicēt fotogrāfijas ar dzīvniekiem – govīm, kaķiem, suņiem.
Valsts prezidents centies īstenot dažu vēlmes – kādā tviterierakstā 15. decembrī viņš raksta, ka saņēmis apsveikumu 18. novembrī ar aicinājumu atbraukt uz bērnudārzu diendusas laikā, lai nebūtu jāiet gulēt. Prezidents rakstīja: "Šodien klusajā stundā viesojos pie "Odziņām", bija jautri, ēdām saldumus un skaitījām pantiņus. Sapņojiet, un sapņi īstenosies."
Par savu pienākumu pildīšanu Rinkēvičs izpelnījies dažādas atsauksmes – gan pozitīvas, gan negatīvas, uz ko bieži vien atbild ar humoru. Pirmajā mēnesī pēc stāšanās amatā Rinkēvičs jau paspēja ātri iemantot daudzu sociālo tīklu lietotāju uzmanību, un 29. jūlijā Andris Tihomirovs rakstīja: "Ja Rinkēvičs vēl ieliks to Bārbijas–Kena bildi ar sevi, tad neviens prezidents vairs nekad nevarēs viņu apsteigt, un otrais termiņš būs kabatā." Edgars Rinkēvičs uz to atbildēja: "Tu saki?"
Pēc tam kad 28. februāra naktī Okupācijas muzeja telpā tika iemests degmaisījums, Rinkēvičs tviterī ierakstīja: "Uzbrukums Okupācijas muzejam ir uzbrukums Latvijas valstij, drošības un tiesībaizsardzības iestādēm ir jādara viss, lai ātri atklātu šo noziegumu un bargi sodītu vainīgos." Mārtiņš Vanags to komentēja: "Man nepatīk, ka prezidents formulē apsūdzību tvītos." Uz to Rinkēvičs savukārt atbildēja: "Satikšu prezidentu, pateikšu…"
Dziedātājs Lauris Reiniks 13. novembrī tviterī rakstīja: "Pirmdiena sākusies koši. Zvana nepazīstams numurs. Es svešus neceļu un brīnos, kurš tik bezkaunīgi agri zvana. Pēc brīža zvana Ričija Rū koncertu producents un prasa, ko neceļu klausuli. Prezidents esot zvanījis no "Radio 5" ētera. Paldies. Forši neparunājām." Edgars Rinkēvičs uz to ar smaidu atbildējis dziesmas vārdiem: "Piezvani man,/Piezvani gan,/Vēl joprojām es gaidu." Daudzi sajūsmā par šo cilvēcisko saraksti, bet dažs gan īgni komentē: "Bišķi jau apnicis tas prezidenta kungs ar saviem PR gājieniem."
Bijuši arī tādi ieraksti, kur ne tikai sabiedrība, bet arī pats prezidents šaubās, vai tie ir "prezidenta līmeņa jautājumi". Proti, sociālo tīklu lietotājs Miks Miķelsons 9. februārī tviterī rakstīja: "Visi trīs bērni iesēdināti vilcienā braucienam uz laukiem. Biļetes pirktas ar 3+ atlaidi. [Runa ir par Latvijas Goda ģimenes apliecības "3+ Ģimenes karti". – Red.] Kontrole grib katra individuālo 3+ karti. Mazākajai tā nav paņēmusies līdzi. Puņķi, asaras utt. Brālim izdevās nopirkt pilnu biļeti. Gadsimta noziegums novērsts. Paldies "ViviVilciens"." Šis ieraksts izpelnījās lielu ievērību no citiem sociālo tīklu lietotājiem, kas rakstīja komentārus. To pamanījis arī Edgars Rinkēvičs un rakstīja: "Šis, protams, nav "prezidenta līmeņa jautājums", kā daudzi teiks, bet tīri cilvēciski es gribētu dzirdēt "ViviVilciens" skaidrojumu. Varbūt laiks pamainīt attieksmi." Tālāk sarakstē iesaistījušies arī AS "Pasažieru vilciens" pārstāvji, skaidrojot situāciju. Šis gadījums gan arī lika uzdot jautājumus – kāpēc un uz kādām problēmām, par ko daudz cepas sociālo tīklu lietotāji, Edgars Rinkēvičs izvēlas reaģēt, bet uz kurām ne?
Redzams, ka Valsts prezidentam dažkārt patīk paštīksmināties. Piemēram, viņš izcēlis, ar trim emocijzīmēm novērtējot, šādu Anetes ierakstu: "Dēlēns, ieraudzījis Edgara Rinkēviča bildi, prasa tētim: tēti, tēti! Kas viņš bija? Dievs?"
"LA", Sergejs Bičkovs
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
