Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 12. oktobris 19:47
Vārda dienas: Kira, Valfrīds
Latvijas Zinātņu akadēmiju nomākušas problēmas, kas saistītas ar tās īpašumā esošo augstceltni Akadēmijas laukumā 1. Koncertzāle, par kuru notiek tiesvedība, jau gadiem netiek izmantota. Taču prezidenta Ivara Kalviņa vīzija ir attīstīt augstceltni kā Latvijas Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas centru, sava veida Latvijas Silīcija ieleju.Ministrija uzskata, ka LZA jāpāriet uz mazākām telpām
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš, runājot par akadēmijas nākotni, uzdod hamletisku jautājumu: būt vai nebūt? Arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzīst, ka situācija LZA ir kritiska, tomēr vismaz pagaidām nekādus risinājumus nepiedāvā. Galvenā problēma ir finansējuma trūkums: naudas jau šobrīd nepietiek konkurētspējīgam atalgojumam LZA darbiniekiem, taču situācija kļūs pavisam draudīga, ja spēkā stāsies Zemgales apgabaltiesas spriedums, kas paredz no LZA par labu producentam Jurim Milleram piedzīt gandrīz pusmiljonu eiro.
Šī summa pārsniedz gada finansējumu, ko akadēmija saņem no valsts. Pērn tai valsts budžetā atvēlēti 392 316 eiro. Kā stāsta I. Kalviņš, budžeta finansējums 2008. gadā tika samazināts uz pusi un 14 gadu laikā nav būtiski mainījies. Ņemot vērā izmaksu pieaugumu, LZA pamatdarbības nodrošināšanai pieejamās finanses šobrīd esot četras reizes mazākas nekā 2008. gadā. Akadēmijas pamatdarbībā iesaistītā personāla vidējais atalgojums 2023. gadā bija 541 eiro mēnesī bruto, kas ir mazāk nekā minimālā darba alga valstī. Paša I. Kalviņa kā LZA prezidenta alga ir 1500 eiro mēnesī.
Par LZA finanšu situāciju jūnijā sprieda arī Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēdē. Tajā IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders pauda, ka LZA naudas nemaz tik maz neesot. Viņaprāt, jāpārskata LZA un tās infrastruktūras izmantošana un nepieciešama resursu optimizācija. Modelis, kādā LZA strādājis līdz šim un kā pārvaldījis ēku – 21 stāva augstceltni Akadēmija laukumā 1, esot sevi izsmēlis, tāpēc situācija ir kritiska. Tuvākajā laikā IZM jāizstrādā ziņojums valdībai par to, ko darīt ar ēku un LZA.
Saimnieciskā darbība: gan noderīga, gan bīstama
LZA gan ir arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības: tieši pateicoties tai, LZA spēj samaksāt algas tehniskajiem darbiniekiem, piemēram, apkopējām, apmaksāt LZA ēkas apsardzi.
Nams ar valdības rīkojumu 2022. gada martā nodots LZA īpašumā (iepriekš tas bija valdījumā), un apmēram trešdaļu telpu akadēmija izīrē. Gadā saimnieciskie ieņēmumi ir ap 500 000 eiro, tomēr LZA uzsver, ka peļņas nav: nauda tiek iztērēta minētajām algām un ēkas uzturēšanai. Nekustamā īpašuma nodoklis vien par augstceltni ir 28 321 eiro gadā. Kā uzsver I. Kalviņš, ēkas uzturēšanā valsts neesot ieguldījusi, kaut uzturēšanas izdevumi, kā arī komunālie maksājumi aizvien pieaug.
Tieši saimnieciskā darbība un īres attiecības novedusi LZA pie tiesāšanās un iespējama bankrota, jo IZM nesola gādāt naudu gadījumā, ja LZA zaudēs arī augstākajā tiesu instancē. Kā "Latvijas Avīzei" norāda Diāna Laipniece, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore, gan telpu iznomāšana, gan arī tiesvedība ir LZA kompetencē. Tajā pašā laikā IZM ir nolēmusi algot auditorus, kas izpētīs LZA saimniecību. D. Laipniece skaidro, ka saskaņā ar nosacījumiem, ar kuriem valdība nodevusi augstceltni LZA, tā tikai piektdaļu ēkas drīkst izīrēt nomniekiem, kas nav saistīti ar izglītību un zinātni. Ja šis nosacījums pārkāpts, attiecīgā daļa no saimnieciskiem ieņēmumiem jāatmaksā valsts budžetā. IZM nav izdevies pārliecināties, cik ir nomnieku, kas nav saistīti ar izglītību un zinātni.
IZM sūdzējusies, ka LZA iesniegusi dokumentu blāķus, no kuriem grūti saprast patieso finanšu situāciju. Savukārt I. Kalviņš stāsta, ka LZA esot lūgusi IZM papildfinansējumu grāmatvedības modernizēšanai, taču tas nav piešķirts.
Kopumā LZA augstceltnē telpas šobrīd nomā 78 nomnieki, un LZA vadība apgalvo, ka tikai 19 procenti nedarbojas izglītības un zinātnes jomā. Pārliecināties, ka tas tā tiešām ir, "Latvijas Avīzei" neizdevās, jo nomnieku saraksts esot komercnoslēpums.
LZA pārmests, ka tā iznomā telpas arī dažādiem ezoteriķiem, piemēram, LZA ēkā reģistrēts apziņas veidošanas centrs "ARGALIM", kura vienīgā amatpersona ir Krievijas pilsonis Igors Gorjainovs. I. Kalviņš norāda, ka patiesībā šim centram telpas vairs netiek iznomātas, tāpat pamazām, nomas līgumiem beidzoties, tikšot vaļā arī no citiem līdzīgiem īrniekiem.
Jau izskanējis, ka arī platforma, no kuras paveras skats uz Rīgu un kas ir tūristu iecienīta, iznomāta uzņēmējam. Kopš šīs vasaras sākuma platforma gan slēgta drošības apsvērumu dēļ. Iemesls slēgšanai bija nāves gadījums: kāds jaunietis bija nokritis no šīs platformas, kas ir 108 metru augstumā. Novērošanas kamerās bijis skaidri redzams, ka puisis apzināti rāpies pāri platformas nožogojumam. Arī policija esot atzinusi, ka tā bija pašnāvība, nevis negadījums. I. Kalviņš devis rīkojumu izveidot komisiju, kam jāpārbauda platformas drošība. Pats nomnieks jau pasūtījis Eiropā sertificētas firmas atzinumu, kurā pausts, ka platforma iekārtota atbilstoši drošības prasībām: nejauši nokrist no tās nav iespējams.
LZA Lietu pārvaldes tehniskais direktors Ēriks Jušķevics stāsta, ka laikā, kad platforma iznomāta, tā bija stipri nolietota un tajā bija nepieciešami ieguldījumi, tāpēc nolemts to nodot uzņēmējam, kurš apņēmies, piemēram, saremontēt grīdu un balkona apmales, uzstādīt videonovērošanu, izremontēt kāpņu telpu un vestibilu. Tolaik nomnieks ieguldīja ap 80 000 latu. Ieguldījumus platformas kopšanā viņš veic katru gadu un uztur arī vienu no LZA liftiem, turklāt maksā arī nomu.
Toties IZM sāk apsvērt, vai LZA maz vajag tik lielu ēku. D. Laipniece pauž, ka "ministrijas skatījumā aģentūrai "Valsts nekustamie īpašumi" būtu jāizvērtē gan ēkas turpmākā izmantošana, gan jāsameklē LZA aktuālam izmēram un modernajam Latvijas zinātnes tēlam piemērotas telpas".
I. Kalviņš uzskata, ka LZA jāpaliek esošajā ēkā, taču piekrīt, ka tajā nepieciešams vairāk zinātnes. LZA piedāvātais risinājums ir attīstīt augstceltni kā Latvijas Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas centru, kurā esošās iekārtas pētniecībai izmantotu dažādas zinātniskās institūcijas, tad katrai nebūtu jāpērk savs aprīkojums, kuru ir gan grūti uzturēt, gan neiespējami pilnvērtīgi noslogot. Lai to paveiktu, ēkā jāiegulda daži miljoni eiro, lēš I. Kalviņš. Tas būšot lētāk nekā celt jaunus tehnoloģiju centrus.
Turklāt būtisks ir jautājums, kas ar augstceltni notiktu, ja LZA to atstātu. "Valsts nekustamo īpašumu" pārraudzībā jau ir gana daudz tukšu ēku, kurām nespēj rast izmantojumu. IZM interese izlikt no telpām LZA I. Kalviņa ieskatā ir neveselīga un aizdomīga.
Attiecībā uz tiesvedības dēļ jau gadiem aizslēgto koncertzāli LZA piedāvā vairākus risinājumus: gan ka tā pati varētu to savest kārtībā un apsaimniekot, ja vien tiktu piešķirts valsts finansējums vai LZA ļautu aizņemties, gan ka to varētu iznomāt kādam uzņēmējam.
Sāka ar krēslu zāģēšanu
Sadarbība ar producentu J. Milleru, kas nu ierāvusi akadēmiķus nebeidzamās tiesvedībās, sākās pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad LZA vadīja Ojārs Spārītis. LZA Lielā konferenču zāle nebija pilnībā noslogota, tāpēc radās doma to iznomāt vai piesaistīt kādu uzņēmumu pasākumu rīkošanai.
Par to, ka telpas nomās tieši J. Millers, tās atjaunojot un pielāgojot koncertu rīkošanai, plašākai sabiedrībai tapa zināms 2014. gada aprīlī, kad tika sarīkota īpaša preses konference, kurā J. Millers ar O. Spārīti simboliski zāģēja vecos konferenču zāles krēslus.
Taču jau 2015. gada 31. augustā LZA līgumu lauza un sāka tiesāšanos, lai izliktu J. Millera dibināto SIA "Rīgas koncertzāle" no telpām. Galvenais iemesls šādai rīcībai: uzņēmums nemaksāja ne nomu, ne komunālos maksājumus. Parāda summa bija vairāk nekā 62 000 eiro. Līdz reālai izlikšanai gan pagāja vēl pieci gadi. Latgales apgabaltiesa jau 2017. gadā likusi "Rīgas koncertzālei" segt parādu LZA, taču tas nav izdarīts. Šobrīd SIA "Rīgas koncertzāle" jau likvidēta.
Vai bija jāmaksā nomas maksa
J. Millers uzstāj, ka viņam nekas nav jāmaksā, jo bijusi vienošanās, ka LZA kompensēs SIA "Rīgas koncertzāle" veiktos ieguldījumus. LZA tam nepiekrīt. 2014. gada 6. maijā noslēgtajā nomas līgumā teikts, ka "Rīgas koncertzāle" nomā Lielo konferenču zāli un palīgtelpas, tostarp pagrabā un bēniņos, kopumā 2585,3 kvadrātmetrus. Noma pirmajā gadā ir viens eiro par kvadrātmetru mēnesī; nākamajos gados jāmaksā 3,5 eiro par kvadrātmetru mēnesī. LZA uzskata, ka ieguldījumi tika daļēji kompensēti, prasot zemu nomas maksu pirmajā gadā, turklāt līdz 2014. gada septembrim nomas maksas nebija. 2014. gada novembrī J. Millers vērsās LZA, lūdzot apmaksāt remontdarbus nomātajās telpās, bet akadēmija atteicās apmierināt šo lūgumu.
J. Millera ieskatā nomas maksa nebija jāmaksā, jo vēl pirms nomas līguma parakstīts nodomu protokols, kurā puses vienojās par paredzamajiem remontdarbiem, kā arī ieguldījumu kompensāciju. Tobrīd SIA "Rīgas koncertzāle" vienīgie līdzekļi bija statūtu fonds 1400 eiro, taču dokumentā tika iekļauts punkts, ka nomniekam jāpierāda, ka tā rīcībā ir līdzekļi, kas nepieciešami darbu veikšanai. Tā kā J. Millers neiesniedza finansiālo līdzekļu esības apliecinājumus, sarunas par līguma noslēgšanu tika izbeigtas. LZA uzstāj, ka pušu savstarpējās attiecības nodomu protokols vairs neregulēja. Tikmēr J. Millers norāda, ka LZA nav nosūtījusi viņam paziņojumu par nodomu protokola izbeigšanu. Arī tiesa atzinusi, ka lietas materiālos nav pierādījumu, ka LZA būtu nosūtījusi šādu paziņojumu. Ieguldīto līdzekļu pieprasījumu J. Millers pamato arī ar LZA attiecībām ar citiem īrniekiem, kā arī Civillikumu, kurā gan teikts, ka telpu īpašnieks var kompensēt ieguldījumus, nevis ka tas obligāti jādara.
Jautāju, kāpēc LZA apņemšanās segt ieguldījumus, ja tāda tiešām bijusi, netika ierakstīta nomas līgumā. J. Millers atbild: kad kļuvis skaidrs, ka viņa nodomi esot nopietni, LZA parādījusies iekšējā opozīcija. LZA bijuši ļaudis, kas guvuši personisku labumu no zāles izmantošanas, tāpēc sākusies pretdarbība. Producents stāsta: pēc tam kad sācis nomāt telpas, kādas sektas vadītājs, tagad Saeimas deputāts, piedāvājis viņam turpināt tādu pašu sadarbību kā ar LZA ļaudīm: simts eiro par telpu nomu maksāt oficiāli, bet pārējo skaidrā naudā. Pēc apraksta nojaušams, ka runa ir par Mārci Jencīti. Viņš "Latvijas Avīzei" noliedza, ka viņam būtu bijušas kādas darīšanas ar J. Milleru. Taisnība gan esot, ka savulaik nomājis telpas LZA, taču ne Lielo konferenču zāli, turklāt maksājumi bijuši oficiāli.
Millera paveiktais
Būvvaldē akceptēta vienkāršota telpu renovācija; zāles sakārtošana, nomainot krēslus, nojaucot starpsienu starp zāli un skatuvi, atsedzot orķestra bedri, zāles palīgtelpu sakārtošana, tualetes telpu renovācija, kā arī jaunu tualešu izbūve, ārsienu siltināšana. Ne visus šos darbus J. Milleram izdevās paveikt, piemēram, skatuves ārsiena nav siltināta.
J. Millers nepiekrīt LZA pārmetumam, ka nav atjaunota orķestra bedre, kaut "Latvijas Avīzes" viesošanās brīdī LZA zālē bedri klāj dēļi. Tāpat J. Millers noraida pārmetumus, ka nav atjaunota skatuves grīda. Vizuāli gan redzams, ka grīdu klāj veci dēļi, dažviet ir bedres, kam virsū uzliktas plāksnes. Vai tā ir atjaunošana vai vizuāls uzlabojums, par to var diskutēt. Redzams arī, ka vietā, kur bijusi starpsiena, palikušas iedobes atlikušajā sienā: nojaukts ir, bet darbs nav paveikts līdz galam.
LZA ieskatā daži veiktie darbi telpu stāvokli ne tikai nav uzlabojuši, bet pat pasliktinājuši. Piemēram, starp skatuvi un palīgtelpām ieliktas ugunsdrošās durvis, kas liesmas aiztur pusstundu. Iepriekš tur jau bijušas durvis, kas liesmas iztur stundu. Ē. Jušķevics apgalvo, ka ugunsdrošībai kaitēts arī citādi: jaunie krēsli pildīti ar porolonu, kas ir ļoti ugunsnedroši, skatītāju zāle noklāta ar ugunsnedrošu grīdas segumu. J. Millers to sauc par pilnīgām muļķībām, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, veicot apsekojumus, neko nav pārmetis.
Zemgales apgabaltiesa, kas uzskata, ka LZA jākompensē J. Milleram ieguldījumi, secinājusi, ka telpās veikti nepieciešamie ieguldījumi 137 759,60 eiro vērtībā. Tie esot vispārējie būvdarbi par 33 808 eiro, automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas izbūve par 27 954,70 eiro, ventilācijas sistēmas izbūve par 18 705,12 eiro, skatuves tehniskais aprīkojums par 40 398,07 eiro un citi izdevumi. Tiesas ieskatā veikti arī derīgie ieguldījumi par 469 513,64 eiro, ko veido vispārējie būvdarbi par 316 138,99 un skatuves tehniskais aprīkojums par 153 374,65 eiro. Šie ieguldījumi esot palielinājuši telpu vērtību. Uzskats balstīts uz ekspertīzi, ko veicis tiesas apstiprināts eksperts Juris Biršs.
Līdz ar to tiesa piekritusi J. Millera argumentiem, ka telpu specifikas dēļ – proti, tā tika atjaunota un izmantota kā koncertzāle, bez šādiem ieguldījumiem nav varēts iztikt. "Derīgie un nepieciešamie ieguldījumi ir atbildētājas īpašums, par kuru tā nav norēķinājusies likumā paredzētajā kārtībā," teikts spriedumā. Kopumā tiesa likusi akadēmijai atmaksāt J. Milleram 433 891 eiro, vēl tai jāsedz tiesāšanās un pierādījumu iegūšanas izdevumi attiecīgi 5944 un 6715 eiro.
J. Millers gan vēlējās no LZA piedzīt arī nokavējuma procentus – 220 321,79 eiro, kā arī vēl dažādus izdevumus, ieskaitot pat bankas komisiju par pārskaitījumu – 36 centus, taču šīs summas tiesa nolēma no LZA nepiedzīt. Nepiedzīto procentu dēļ J. Millers arī iesniedzis kasācijas prasību Augstākajā tiesā.
Vai tā vispār ir koncertzāle?
Akadēmija toties ir pārliecināta, ka tai nekas nav jākompensē galvenokārt tāpēc, ka tai koncertzāles ierīkošana nav bijusi nepieciešama. Nomas līgums starp LZA un J. Milleru gan paredz, ka telpas tiek nodotas nomā un apsaimniekošanā koncertu, teātra izrāžu, konferenču, kultūras un izglītības pasākumu organizācijai. LZA uzskata, ka tas nenozīmē, ka līgumā būtu paredzēts telpās izveidot koncertzāli. LZA pārstāvji tiesā pauduši, ka līdz nomas līguma noslēgšanai koncertzāle "Rīga" LZA augstceltnē neeksistēja un nevar atjaunot to, kas nav bijis. Arī inventarizācijas lietā telpas nav nosauktas par koncertzāli. Tomēr līgumu LZA slēdza ne jau ar J. Milleru personīgi, bet ar uzņēmumu, kas nosaukts par "Rīgas koncertzāli". Vēsturiski līdz 1972. gadam šajās telpās bijusi koncertzāle.
LZA arī norāda, ka daļu mantu, par ko tiesa liek maksāt kompensāciju, J. Milleram bija iespēja izvest no zāles, tā kā no līguma laušanas līdz reālai izlikšanai apritēja pieci gadi. Producents toties teic, ka ņemt atpakaļ daudzas lietas nav iespējams, jo tās gādātas tieši šai ēkai un zālei. Piemēram, zālē joprojām atrodas skatītāju krēsli. Kā pārliecinājās "Latvijas Avīze", daļa no tiem ir demontēti, sadalīti sastāvdaļās, bet turpat vien mētājas, toties citi joprojām izvietoti zālē un izskatās lietošanas kārtībā. Nezināmu iemeslu dēļ zālē izvietotas arī koka gultas bez matračiem.
I. Kalviņš teic, ka vietā var likt vecos krēslus, kas stāvot konteinerā pie akadēmijas ēkas.
Toties skatuves iekārtas, kas minētas arī tiesas spriedumā un par ko LZA būtu jāmaksā J. Milleram aptuveni 190 tūkstoši eiro, telpās vairs nav. LZA uzskata, ka J. Millers tās izvedis; savukārt bijušais nomnieks to noliedz. Tiesāšanās laikā viņš arī norādījis, ka daļa no mantām, kas palikušas koncertzālē, nemaz nav piederējušas SIA "Rīgas koncertzāle", savukārt citas mantas gājušas bojā, jo LZA telpām atslēdza elektrību, apkuri, ventilāciju.
LZA arī šaubās, vai skatuves iekārtas tik daudz maksājušas: nav redzēti šo lietu iegādes dokumenti. J. Millers toties apgalvo, ka dokumenti bijuši: LZA tos neesot gribējusi redzēt.
Starp citu, Latgales apgabaltiesa, kas 2018. gadā atzina, ka "Rīgas koncertzāles" izlikšana no telpām bija likumīga, lēma, ka telpās atstātās mantas jāpārdod, lai segtu "Rīgas koncertzāles" parādus ne tikai LZA, bet pirmkārt nodokļu parādus VID. Savukārt jaunais spriedums paredz, ka par šīm mantām LZA jāmaksā J. Milleram. "Situācija ir absurda," tā I. Kalviņš.
LZA uzskata, ka telpas tika pamestas daļēji demontētā vai izdemolētā stāvoklī. Pārņemtajās telpās esošo defektu novēršanai LZA nepieciešams 248 391 eiro. J. Millers uzstāj, ka nomājamās telpas LZA novedusi līdz pirmsavārijas stāvoklim. Pēc viņa aplēsēm, kopējais mantiskais ieguldījums telpu atjaunošanā ir 502 719,34 eiro, bet īpašuma vērtība paaugstināta par 765 378,80 eiro.
Millers vienojās ar Milleru
LZA gan arī apšauba, vai tiešām J. Millera remonta izdevumi bijuši tik lieli, kā viņš stāsta. Daļu darbu veikuši brīvprātīgie, ko nenoliedz arī J. Millers. Šaubas akadēmiķi pamato ne tikai ar veikto darbu kvalitāti un apjomu, bet arī ar to, ka J. Millera dibinātā "Rīgas koncertzāle" pasūtīt nepieciešamos darbus iznomātajā zālē uzticēja ģenerāluzņēmējam SIA "Global Technology Group". Abos uzņēmumos vienīgais dalībnieks un valdes loceklis tobrīd bijis J. Millers. Piemēram, vienā no tiesu spriedumiem ir šāds teksts: "Uzņēmuma valdes loceklis Juris Millers noslēdza vienošanos ar fizisko personu Juri Milleru par sadarbību šī darījuma finansēšanā." Jautāts, kāpēc bija nepieciešama šāda līgumu slēgšana pašam ar sevi, producents apgalvo, ka tieši LZA prasījusi, lai zāles nomāšanai tiktu izveidots jauns uzņēmums. "Man nebija mērķa dibināt jaunu uzņēmumu," viņš teic. Tomēr 2015. gadā J. Millers nodibināja "Latvijas Jaunatnes teātri", kas tagad ir "Global Technology Group" īpašnieks, kaut patiesā labuma guvējs ir J. Millers. Nodibinājuma juridiskā adrese joprojām ir LZA ēkā.
"Rīgas koncertzāle" jau ir likvidēta, taču J. Millers naudu no LZA cenšas piedzīt kā cesionārs. Proti, iespējamo parādu J. Milleram savulaik piederošais uzņēmums ir cedējis J. Milleram. Cesijas līgumu no abām pusēm arī parakstījis J. Millers.
Cedēšana bijusi vajadzīga, jo "LZA tobrīd darījusi visu, lai iznīcinātu uzņēmumu "Rīgas koncertzāle"; tas arī izdevās, jo uzņēmums likvidēts", skaidro J. Millers. Cedēšana bija likumīgais veids, kā turpināt piedzīt naudu no akadēmijas.
Pašam J. Milleram ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu 2021. gadā pasludināta maksātnespēja pēc paša pieteikuma. Tobrīd viņa saistības, ko nebija iespējams segt, bija 221 507,65 eiro. J. Millers apgalvo, ka LZA rīcības dēļ viņš zaudējis 240 000 eiro vērtu dzīvokli Rīgas centrā. Zemesgrāmatas dati liecina, ka šis dzīvoklis Marijas ielā nonācis kādas Aijas Milleres īpašumā, tur joprojām norādīta adrese "Global Technology Group", kura finanses savulaik pētījis arī Valsts ieņēmumu dienests, kas konstatējis, ka abu uzņēmumu dokumentācijai ir formāls raksturs, tā neatspoguļo reālus izdevumus.
Mēģinājums kavēt tiesas procesu?
Zemgales apgabaltiesas sēdē, kas lēma, vai atstāt spēkā J. Milleram labvēlīgo rajona tiesas spriedumu, nebija ieradušies LZA pārstāvji. I. Kalviņš to skaidro tā: iepriekš LZA tiesā pārstāvēja tās darbinieki Vitālijs Kozlovskis un Leonīds Jamņickis, tomēr pirms apelācijas instances tiesas sēdes nolemts piesaistīt zvērinātus advokātus no "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal". Lai advokāti sagatavotos lietas izskatīšanai, LZA lūdza tiesu atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa atzina, ka pilnvaroto pārstāvju maiņa īsi pirms tiesas sēdes ir apzināts procesa novilcināšanas mēģinājums, līdz ar to LZA pārstāvji uz tiesas sēdi nav ieradušies bez attaisnojoša iemesla. Sēde notika, un tajā tika uzklausīts tikai J. Millers.
Nu producents jūtas kā uzvarētājs un sapņo par mierizlīgumu, kas ļautu viņam atsākt rīkot pasākumus LZA telpās.
I. Kalviņš uzskata, ka par mierizlīgumu būtu bijis iespējams runāt, ja telpas būtu atstātas normālā stāvoklī un kopumā bijušā nomnieka attieksme būtu cita. J. Millers piedāvājis slēgt mierizlīgumu, saskaņā ar kuru LZA būtu jāsamaksā pietiesātā summa, kā arī jāļauj J. Milleram atgriezties zālē. I. Kalviņa ieskatā tas nav mierizlīgums, jo ieguvējs būtu tikai J. Millers.
Bet kas notiks ar LZA, ja tai tiešām būs jāmaksā pusmiljons J. Milleram?
"Ja tiesa arī kasācijas instancē izlems, ka tiešām LZA jāmaksā, tad vai nu akadēmija tiek likvidēta, vai arī valstij jāpārņem šis parāds," teic I. Kalviņš. Viņš pārmet IZM, ka tā nav nedz interesējusies, kā LZA sokas tiesvedība, ne arī piedāvājusi kādu palīdzību. Vai draudīgais spriedums stāsies spēkā, par to vēl jālemj Augstākajai tiesai.
***
Fakti par LZA ēku
● Pirmā augstceltne Baltijas valstīs, projektēta un celta no 1951. līdz 1961. gadam.
● Tās torņa daļas augšā – 111 metru augstumā – tika novietota piecstaru zvaigzne.
● Iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
***
Kam no valsts saņemto finansējumu tērē LZA
| Pamatfunkciju īstenošanai (algas darbiniekiem, piemēram, LZA nodaļās) | 286 710 eiro |
| Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas darbībai | 36 872 eiro |
| Terminoloģijas komisijai | 17 132 eiro |
| Žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" izdošanai | 28 047 eiro |
| Laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" izdošanai | 13 210 eiro |
| LZA vārdbalvām un jauno zinātnieku balvām | 10 165 eiro |
| Dati: LZA, par 2023. gadu | |
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
