Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 15:58
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Eiropas Savienības prezidējošās valsts Ungārijas premjers Viktors Orbāns pārdomu mirklī pirms Eiropas čempionāta futbolā finālmača starp Angliju un Spāniju Berlīnes Olimpiskajā stadionā.
Ungārijas līderis šobrīd cenšas izmantot savas valsts prezidentūru, lai sludinātu ar kopējās ES ārpolitikas līniju disonējošus uzskatus par Ukrainas karu un ES politiku pret Krieviju. Komentētāji sen lauza galvu par Orbāna savdabīgās politikas cēloņiem, Eiropas Savienības vēsturē tas ir nepieredzēts gadījums, kad ES prezidējošā valsts sastopas ar boikotu no citām dalībvalstīm un pat pašas ES institūcijām. Ministri un Eiropas Komisijas komisāri atsakās apmeklēt Budapeštu, bet Brisele gatavojas rīkot alternatīvu ES ārpolitikas sanāksmi tai, kam būtu jānotiek Ungārijā.
Otrdien darbu sāka jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums un pēc tradīcijas parlamentāriešus bija jāuzrunā Eiropas Savienībā (ES) prezidējošās valsts vadītājam, šajā gadījumā Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam. Taču viņa paredzētā runa Eiroparlamentā tika atcelta, aizbildinoties, ka parlamentāriešus gaida daudz balsojumu un runām nav vaļas. Eiroparlamentā cirkulē arī aicinājumi vispār atņemt Ungārijai prezidentūru, saīsināt tās termiņu un pirms laika atdot nākamajai valstī rindā uz to – Polijai. Vairums tik radikālus soļus neatbalsta. Un tomēr Ungārijai tagad nākas saskarties ar skaidru ES institūciju un dalībvalstu attieksmi. Eiropas Komisija (EK) pirmdien paziņoja, ka tās pārstāvji daļēji boikotēs pasākumus, ko Budapešta rīkos savas prezidentūras sešu mēnešu laikā.
Orbāna spēle
"Ņemot vērā pēdējā laika notikumus, kas iezīmē Ungārijas prezidentūras sākumu, EK prezidente Urzula fon der Leiena nolēmusi, ka EK tiks pārstāvēta ar augstākā ranga ierēdņiem tikai neoficiālajās padomes sēdēs. Kolēģu vizītes prezidentūras pasākumos nenotiks," pirmdien pavēstīja EK vadītājas fon der Leienas runasvīrs Eriks Mamers. Tas nozīmē, ka neviens no 27 eirokomisāriem un viņu palīgiem Ungārijas pasākumos neparādīsies, uz Budapeštu nebrauks un apmeklēs tikai sanāksmes Briselē.
Briseles un Orbāna konflikta priekšvēsture iestiepjas vēl laikā pirms 2022. gada februāra Krievijas uzbrukuma Ukrainai, jo Budapešta arī pirms tam savā iekšpolitikā neievēroja ES pieņemtās demokrātijas un likuma virsvaras normas, turklāt balsojumos izmantoja veto kā šantāžas ieroci, lai ietirgotu priekšrocības dažādos jautājumos. Šī nepatika augusi pilienu pa pilienam, bet pacietības vadzis lūza pēc Orbāna pēdējo nedēļu "miera misijas", kad viņš, tūlīt pēc Ungārijas EK prezidentūras sākuma 1. jūlijā, bez saskaņošanas un pat pretēji ES, kā arī NATO ārpolitiskajam kursam, devās uz sarunām ne tikai Kijivā, bet arī Maskavā, Pekinā un Floridā tikās ar ASV republikāņu partijas prezidenta kandidātu Donaldu Trampu. Orbāns savu pašdarbību skaidroja ar apgalvojumiem, ka viņš esot viens no pavisam nedaudzajiem Rietumu politiķiem, kas var braukt uz visām šīm galvaspilsētām un darboties kā Ukrainas kara apturēšanas sarunu vidutājs. Viņa braucienu mērķis esot bijis informācijas savākšana par pušu pozīcijām un uzskatiem. Taču Briselē un ES valstu galvaspilsētās radusies pārliecība, ka Ungārijas līderis izmanto ES prezidentūru saviem mērķiem. Un tādas darbības ir ES tēlam un politikai kaitējošas. Novērotāji spriež, ka, spēlēdams labākajā gadījumā tikai pats savu spēli, Orbāns vienkārši vēlas celt savu prestižu un radīt globāli ietekmīga politiķa tēlu vispirms jau paša valstī. Citi uzskata, ka viņš apzināti sabotē ES ārpolitiku Ukrainas jautājumā.
Vienīgais "reālists"?
Parasti uz EK sanāksmēm ierodas dalībvalstu attiecīgās jomas ministri, kuri apspriežas par nozari atbildīgā eirokomisāra vadībā. Baltijas valstis, Zviedrija, Somija un Polija vēl dažas dienas pirms EK vadības paziņojuma atklāja, ka neviens valdības ministrs Ungārijas prezidentūras laikā uz Budapeštu nedosies, uz neformālajām ministru sanāksmēm, kas tur jūlijā notiks, sūtīs tikai zemāka līmeņa amatpersonas. Tostarp viena, ES rūpniecības politikas jautājumiem veltīta, Ungārijas prezidentūras sanāksme Budapeštā jau notikusi, bet uz to ieradās vien septiņu valstu atbildīgie ministri un neviens eirokomisārs.
Tomēr acīmredzot tas vēl nebūs viss. Izdevums "Politico", atsaucoties uz vairāku anonīmu ES diplomātu sacīto, pagājušās nedēļas nogalē apgalvoja, ka Ungārijas nokaitinātā Brisele ne tikai boikotēs EK līmeņa sanāksmes Budapeštā, bet arī rīkos alternatīvu pasākumu tam ES valstu ārlietu ministru saietam, kas 28.–29. augustā bija iecerēts Ungārijas galvaspilsētā. Orbāna valdība paredzēja šo apspriedi izmantot kā iespēju popularizēt savus uzskatus Ukrainas kara jautājumā un attiecībā uz citām ES ārpolitikas aktualitātēm. Bloka dalībvalstu ārlietu ministri tā vietā, lai dotos uz Budapeštu, nu gatavojas pulcēties Briselē, lai demonstrētu, ka Orbānam nav tiesību uzstāties ES vārdā. "Politico" avoti stāstījuši, ka alternatīvās un reizē oficiālās ārlietu ministru sanāksmes Briselē iecere jau apspriesta ar Franciju un Vāciju. Šodien, 17. jūlijā, ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels ar ideju iepazīstināšot visu dalībvalstu pastāvīgos pārstāvjus ES. Borels iepriekš paudis, ka Orbāns, "miera misijā" braukdams pie Vladimira Putina uz Maskavu un citām galvaspilsētām, pārkāpis ES ārpolitikas "burtu un garu", tāpēc viņa akcija jāuztver kā tīri divpusēju attiecību pasākums, kam nav sakara ar ES. Apstāklis, ka Brisele nosodījusi Krieviju kā agresoru, nepieļauj bloka pārstāvju kontaktus ar Putinu. Līdz Orbānam jau vairāk kā divus gadus neviens ES valsts prezidents vai premjers nebija viesojies Kremlī. Ungārijas līderis un viņa komanda apgalvo, ka Ungārija teju vienīgā "reāli un adekvāti" novērtē situāciju, tikai vēlas mieru un novērst trešo pasaules karu. Tāpēc Eiropai esot Budapeštas pozīcijā jāieklausās. EK prezidente fon der Leiena, komentējot Orbāna braucienu uz Maskavu, uz to atbildējusi: "Nomierināšanas politika neapturēs Putinu. Tikai vienotība un apņēmība bruģē ceļu visaptverošam, taisnīgam un ilglaicīgam mieram Ukrainā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
