Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 06:39
Vārda dienas: Teodors
Latvijas olimpiskā komanda vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Parīze pārsteidza ar oriģinālo risinājumu – valstu komandas veica sešu kilometru ceļu dažādos kuģīšos pa Sēnu.Piektdienas vakarā Parīzē tika atklātas vasaras olimpiskās spēles, un svinīgā atklāšanas ceremonija, kas izcēlās ar ļoti oriģinālu pieeju, sabiedrībā raisījusi dažādus viedokļus.
Valstu parāde Sēnas upē sākās pie Austerlicas tilta un noslēdzās Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot aptuveni 300 000 skatītāju. Lietus gan traucēja pilnība izbaudīt krāšņo pasākumu. Bet miljoniem skatītāju četru stundu garo izrādi vēroja pie televizoru ekrāniem. Atklāšanas ceremonijā piedalījās apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.
Dažas katoļu grupas un franču garīdznieki pauduši, ka piektdienas pasākumā, ko veidojis teātra režisors Tomā Žolī, saskatījuši ainas, kurās "izsmieta un apņirgta kristietība". Tāpēc Parīzes olimpisko spēļu organizatori svētdien pauduši nožēlu, ka kādus aizskārusi izaicinošā un savdabīgā spēļu atklāšanas ceremonija, tomēr noliedza "jebkādu nodomu izrādīt necieņu kādai reliģiskajai grupai".
Vislielāko kritiku izpelnījušies olimpisko spēļu atklāšanas priekšnesums ar dejotājiem, "drag queen" un dīdžeju izvietojumā, kas skatītāju ieskatā imitēja Jēzus un viņa apustuļu pēdējo vakarēdienu. Žolī ir noliedzis, ka gandrīz četru stundu ilgās ceremonijas scenārijā būtu iedvesmojies no Svētā Vakarēdiena. Režisors sacīja, ka viņa iecere bijusi "plašu pagānu ballīti sasaistīt ar Olimpa dieviem". "Es domāju, ka tas bija diezgan skaidrs, uz šī galda ir ieradies Dionīss. Viņš tur ir tāpēc, ka viņš ir svinību dievs, vīna dievs," teicis Žolī un piebildis: "Manos darbos jūs nekad neatradīsiet vēlmi kādu izsmiet vai nomelnot. Es vēlējos ceremoniju, kas vieno cilvēkus, kas samierina, un arī ceremoniju, kas apliecina mūsu republikāniskās vērtības – brīvību, vienlīdzību un brālību."
Cits skandalozs ceremonijas mirklis bija, ka Konsjeržerijas logā parādījās sieviete, atveidojot Francijas karalieni Mariju Antuaneti un rokās turot asiņainu nocirstu galvu. Šajā ēkā Marija Antuanete tika ieslodzīta pēc 1789. gada Franču revolūcijas. Vēlāk viņai kopā ar vīru Luiju XVI ar giljotīnu tika izpildīts nāvessods. "Protams, mēs neslavinājām šo nāves instrumentu – giljotīnu," piebilda Žolī.
Pēc olimpisko spēļu organizatoru pasūtījuma grupas "Harris" veiktā aptauja liecinot, ka Francijas iedzīvotāju attieksme pret atklāšanas ceremoniju ir pārsvarā pozitīva.
Par to, kādus vēstījumus varēja saredzēt olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, lasiet Frederika Ozola viedokļrakstā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
