Rīga 18°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 20. septembris 17:44
Vārda dienas: Ginters, Guntra, Marianna
Valsts aizsardzības dienesta šā gada jūlija iesaukuma karavīri militārajā bāzē "Ādaži".Kāds jaunietis, kurš pabeidzis valsts aizsardzības dienestu, netiek pie kārotajām valsts apmaksātajām studijām
"Ir bezizejas situācija. Protams, ka esmu satraukta, jo nezinu, ko dēlam ieteikt. Nav rezerves plāna, un tāds pat nebija iespējams. Savu pienākumu viņš ir izpildījis, ko viņam vēl darīt? Gadu būs nometis zemē. Viņš ir reāli iegāzts," saka Agnese Skrūzkalne, kuras dēls šovasar pabeidza valsts aizsardzības dienestu, bet nav uzņemts Rīgas Stradiņa universitātes programmā "Tiesību zinātne". Kāds ir īstais iemesls, studētgribētājs tā arī nav sapratis.
Tiem jauniešiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam (VAD), potenciālā bezmaksas izglītība pēc tam ir viens no nozīmīgākajiem valsts piesolītajiem burkāniem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apkopojusi, ka šovasar šādu iespēju izmantojuši 100 dienējušie no kopumā 245, kuri beidza dienestu.
Viens no tiem brīvprātīgajiem VAD dienējušajiem, kurš cerēja izmantot iespēju studēt bez maksas, bijis arī Agneses dēls. Sākotnēji viss izskatījies, kā cerēts un noteikumos lasīts – uzņemšana notiek automātiskā kārtībā, ja visi dokumenti ir kārtībā. Ar dokumentiem domāts – atestāts, sekmju izraksts (sekmība visos priekšmetos), centralizēto eksāmenu sertifikāts un citi pašsaprotami dokumenti kā, piemēram, pase.
Tomēr acīmredzot klupšanas akmens izrādījies VAD dienējušā vēlme studēt nepilna laika klātienes studijās. Agnese gan uzsver, ka pirms dokumentu iesniegšanas telefonsarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvi pārprasījusi visus šos jautājumus un nevienā mirklī neviens neesot norādījis, ka nepilna laika studijas nederot. Viņa uzskata, ka iesaistītie, visticamāk, likumu nemaz nepārzina.
Interesanti, ka pagājušā gada novembrī militārā portāla "Sargs.lv" publicētajā ziņā nekas nav minēts par pilna laika studijām, taču 29. jūlijā papildinātajā ziņā šī norma jau minēta pašā raksta ievadā. Agnese stāsta, ka nedz iestāšanās procesā, nedz šobrīd, jau cīnoties par savu taisnību, neviens RSU vai IZM pārstāvis viņai vai dēlam tā arī neesot to pateicis.
Ir pat pretēji – IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta augstākās izglītības eksperte Elīza Dāldere kopā ar Agnesi rūpīgi lasījusi likumu un tajā nevienā vietā neesot norādīts, ka jāstudē pilna laika klātienē, E. Dāldere esot norādījusi, ka likums ir Agneses un viņas dēla pusē. Arī cita ministrijas darbiniece apstiprinājusi šo informāciju. "Man nav pamata neticēt ministrijas ekspertiem. Vai šī situācija ir normāla?" vaicā Agnese Skrūzkalne.
Tikmēr RSU pārstāvji abiem norādījuši, ka pie vainas esot dēla sliktās atzīmes, kas konkursa kārtā viņu esot nobīdījušas zemāk par citiem studētgribētājiem. Taču atzīmju pieminēšana šajā gadījumā vispār nav pieņemama, ja VAD dienējušais bijis sekmīgs. VAD dienējušajiem studiju atlases konkursos nav jāpiedalās.
"No savas puses mans dēls visu ir izpildījis, bet RSU no savas puses neko nav izpildījusi. Likās cienījama universitāte… Viņiem būtu mums jāpalīdz. Bet RSU studentu servisa darbinieks beigās nometa telefona klausuli, un viss. Būtu jauki, ja mūsu sarunas ar RSU studentu servisu būtu ierakstītas."
Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve Inguna Potetinova "Latvijas Avīzei" skaidroja, ka nevarot komentēt konkrēto gadījumu, jo to aizliedzot Vispārīgā personas datu aizsardzības regula. Viņa vien pauda, ka arī VAD karavīriem esot jāizpilda augstskolas uzņemšanas noteikumi. Ja tie tiekot izpildīti, tad karavīrs tiek uzņemts ārpus konkursa. Vēlāk Potetinova īpaši uzsvēra karavīra iepriekš gūtās sekmes vidusskolā, kā arī lika izlasīt RSU uzņemšanas noteikumu 21. punktu, kurā ir teikts, ka ar nesekmīgām atzīmēm universitātē neuzņem. "Latvijas Avīzes" rīcībā ir Agneses dēla sekmju izraksts, kurā nav nesekmīgu atzīmju.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijā "Latvijas Avīzei" nekomentēja konkrēto gadījumu, vien norādīja, ka karavīri nepiedalās uzņemšanas konkursos, ja izpilda universitātes minimālās uzņemšanas prasības. Tas nozīmē, ka pat ar atzīmi "4" visos mācību priekšmetos un nokārtotiem eksāmeniem VAD brīvprātīgais karavīrs būtu automātiski jāuzņem universitātē, ja studiju virzienam nav vēl citu iestājpārbaudījumu. RSU Tiesību zinātnēm tādu nav.
Taču konkrētais gadījums esot izrunāts, kopīgi tiekoties ar RSU un Aizsardzības ministriju. Diemžēl neviena puse man tā arī nespēja atbildēt, kāds liktenis gaida Agneses Skrūzkalnes dēlu. Kam ir taisnība? Kura puse tad nepārzina likumu? IZM ar iesaistītajām pusēm vien vienojusies paplašināt informāciju un komunikāciju par jauniešu iesaisti studiju procesā pēc VAD, vēlreiz skaidrojot uzņemšanas nosacījumus. "IZM no savas puses papildus visām augstskolām vēlreiz nosūtīs skaidrojošu vēstuli par normatīvo regulējumu, budžeta vietu finansējumu un tā pieejamību. Tāpat IZM sarunās ar augstskolām aicina plašāk skaidrot uzņemšanas noteikumus studiju programmās. Iespēja studēt kādā no valsts augstskolām ir būtisks stimuls iesaistīties valsts aizsardzības dienestā, līdz ar to viennozīmīgi šo jautājumu vērtējam kā kopējās valsts drošības jautājumu."
Agnese un viņas dēls arī izlasījuši 31. jūlija publikāciju sabiedrisko mediju portālā "LSM.lv", kurā RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Karina Palkova teikusi: "Rīgas Stradiņa universitātē ir jābūt kopsummā centralizētajos eksāmenos ne mazāk kā 30%. Ja ir savācis šo nepieciešamo punktu skaitu, tad ir kvalificējies bezmaksas studijām. Otrs – kur grib studēt jaunietis? Ja tā ir neklātiene, tad šajā gadījumā universitātes nevar uzņemt, jo neklātienē kopumā nav paredzētas budžeta vietas." Taču jāuzsver, ka Agneses dēls vēlas studēt klātienē, vien nepilna laika.
Agnese ir sašutusi arī par K. Palkovas stāstīto, ka RSU pārstāvji ar viņas dēlu esot sazinājušies un situāciju izstāstījuši, taču nedz 30. jūlijā, nedz 31. jūlijā neviens no universitātes viņam neesot nedz zvanījis, nedz atrakstījis e–pastu.
Plāni vējā
"Ejot dienestā, iegūt izglītību dēlam nebija pašmērķis. Par šādu iespēju paziņoja tikai dienesta beigās. Jaunajā iesaukumā gan jau varētu būt tādi jaunieši, kas mērķtiecīgi varētu būt brīvprātīgi iestājušies dienestā, lai iegūtu bezmaksas izglītību. Domāju, ka var rasties šādas pašas problēmas. Dažiem varbūt tā ir vienīgā iespēja, kā iegūt augstāko izglītību. Kā man kāds atbildēja komentāros sociālajos tīklos – VAD ir augstākā maksa par šo izglītību, jo, ja sākas karadarbība, tad viņi aizies karot, aizstāvēt valsti un, ļoti iespējams, aizies bojā."
Tiesību zinātnes Agneses dēls nav izvēlējies tāpat vien – viņš par to esot domājis jau pirms dienesta, bet beigās vienojušies iet dienēt. Nozarē strādājot radinieki, un esot arī personīga interese. "Viņam ir taisnīguma sajūta, patīk likums. Dienests deva disciplinētību, mērķtiecību, pašpārliecinātību. Viņam bija plāns – studēs un jau ies strādāt nozarē. Tagad tas ir izjaukts, jo nozarē pat zemākajos amatos pieņem tikai tos, kuri studē juristos."
Ar iesniegumu par radušos situāciju Agneses dēls vērsies IZM. Ministrijai desmit darba dienu laikā jāsniedz atbilde, ar kuru tālāk var vērsties RSU. Ja kaut kas aizkavējas, tad var pienākt 28. augusts, kurā sākas studijas, un līdzams, visticamāk, vairs nebūs nekas – Agneses dēls zaudēs gadu, kura laikā varēja studēt. "Citur uzņemšana ir beigusies. Vienīgā cerība, ka IZM palīdzēs un radīs kādu iespēju vai vismaz pasteidzinās iesnieguma izskatīšanas procesu," cer Agnese.
***
Ko paredz likums un noteikumi
– Valsts aizsardzības likuma 32. pants "Valsts atbalsts pilsoņiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu": Valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to, ja studējošie atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem. Kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas nodrošina šajā pantā paredzētās iespējas un studiju virzienus, nosaka Ministru kabinets.
– Ministru kabineta noteikumu par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to, 17.1 punkts: Valsts augstskolas un koledžas, uzņemot studiju programmās pilsoņus, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa nodrošina no valsts budžeta finansētas studiju vietas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības studiju virzienu studiju programmās, kas noteiktas Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumu "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" 1. pielikumā.
l Šie studiju virzieni ir:
1. Izglītība un pedagoģija
2. Mākslas
3. Reliģija un teoloģija
4. Vēsture un filozofija
5. Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas
6. Tulkošana
7. Psiholoģija
8. Socioloģija, politoloģija un antropoloģija
9. Ekonomika
10. Informācijas un komunikācijas zinātnes
11. Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība
12. Tiesību zinātne
13. Dzīvās dabas zinātnes
14. Ģeogrāfijas un zemes zinātnes
15. Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija
16. Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika
17. Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne
18. Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības
19. Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas
20. Ražošana un pārstrāde
21. Arhitektūra un būvniecība
22. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un pārtikas higiēna
23. Veterinārmedicīna
24. Veselības aprūpe
25. Sociālā labklājība
26. Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija
27. Transporta pakalpojumi
28. Vides aizsardzība
29. Iekšējā drošība un civilā aizsardzība
30. Militārā aizsardzība
31. Jūrniecība
32. Sports
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
