Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 6m/s
Trešdiena, 2024. gada 09. oktobris 07:32
Vārda dienas: Elga, Elgars, Helga
Patlaban drošības apsvērumu dēļ Kauguru parkā ir aizliegts uzturēties.
Eksperti uzskata, ka īpaši stiprā vētrā mežaudzes blīvums nav nozīmīgs
Pagājušās nedēļas vētrā milzu postījumus piedzīvojis Kauguru parks, kas Jūrmalā atklāts pirms diviem gadiem, labiekārtojumā ieguldot teju deviņus miljonus eiro.
Ciklons Kristija, gan laužot zarus un stumbrus, gan izgāžot ar saknēm veselus kokus, nesa zaudējumus arī citām ainavām, parkiem un mežiem. Iespaidīgi kokaudžu postījumi ir ne tikai Kauguros, bet arī Ķemeru mežā un "Latvijas valsts mežu" dabas parkā Tērvetē.
Dažviet sociālajos tīklos un atsevišķos informācijas kanālos izskanējuši viedokļi, ka zaudējumi konkrēti Kauguros būtu mazāki, ja parks būtu sastāvējis no blīvākas mežaudzes, jo atsevišķi, izklaidus augošie koki pret vētru esot mazāk aizsargāti.
Zaudēts tūkstošiem koku
"Šobrīd nav pamata apgalvot, ka Kauguru parkā priedes būtu izgāztas kādu citu iemeslu, nevis vētras stihijas dēļ, jo tikpat plaši postījumi un izgāztas priedes, ozoli, kļavas, liepas ir Kauguru parkam blakus esošajās teritorijās, kurās labiekārtošanas darbi nav veikti," Jūrmalas pašvaldības viedokli pauž domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte. Viņa informē, ka vētra nodarījusi būtiskus postījumus plašā Jūrmalas pašvaldības teritorijā un, lai gan precīzi dati nav vēl zināmi, pēc aptuvenām aplēsēm vētras laikā pašvaldības teritorijā varētu būt bojāti (lauzti, izgāzti) līdz pat 15 000 koku. "Būtiski postījumi ir nodarīti, piemēram, Asaru parkā un Strēlnieku prospektā vairāku kilometru garumā, kur vētrā tika masveidā izgāzti koki, tāpat daudz nolauztu un aizlauztu koku ir Mellužu prospektā, Asaru prospektā, Jaunķemeru ceļa malās," papildina Jūrmalas domes pārstāve.
Vai mežā jauna realitāte?
"Latvijas Avīze" uzklausīja ekspertu viedokļus par iespējamām kļūdām Kauguru parka izbūvē un citiem apstākļiem, kas varēja ietekmēt situāciju, tādēļ lūdza vērtējumu mežniecības un meteoroloģijas nozaru speciālistiem.
Raimonds Mežaks, mežinženieris un vides zinātņu maģistrs, norāda, ka, veidojot parkus, tiek rēķināta vainagu ēna rekreācijas, aktīvās atpūtas un bērnu vajadzībām un neesot nekādu garantiju, ka divkārtīgs vai trīskārtīgs priežu blīvums būtu nodrošinājis mazākus postījumus. "Pie tāda vētras spēka, ar visiem pārējiem faktoriem, kādu tikko redzējām, – tam nav lielas nozīmes," saka R. Mežaks, "ja vējš ir ap 30 metriem sekundē, tad plašas vējlauzes iespējamas kā retās, tā blīvās kokaudzēs." Tomēr doma, ka koks sargā koku ar savu aizvēju, viņaprāt, nav zemē metama un klimata pārmaiņu ietekmē zināmas mežkopības paražas būtu vērtīgi salīdzināt ar jauno realitāti.
Mežaks zina stāstīt, ka priedes ir sevišķi trauslas zaru vietās, bet tām ir apjomīgas un sarežģītas sakņu sistēmas, turklāt sveķi kokus padara elastīgus, un, ja kādā vietā priedes izgāztas ar saknēm, tad arī ozols, visticamāk, būtu kritis. "Ja par piemēru ņem kailcirti ar tajā atstātajiem ekoloģiskajiem kokiem, izšķiroša nozīme var būt cirtes atrašanās vietai. Labākas izredzes būs tiem kokiem, kas aug ieplakā, nevis uz zemes reljefa paaugstinājuma," novērojis mežinženieris. "Man pazīstams mežzinis pēc 1. jūlija negaisa virpuļviesuļa Cēsu pusē saskaitīja, ka 10 hektāros meža, kur auga apmēram 3000 priežu, neskartas palika apmēram simts," piebilst Mežaks un skaidro, ka postījumi būtu mazāki, ja vētru koki pieredzētu bezlapu periodā.
Krīt kā domino kauliņi
"Latvijas valsts mežu" ("LVM") rekreācijas vadītājs Kristaps Didže pagaidām vēl nevar nosaukt precīzus datus par postījumiem mežos un rekreācijas zonās, jo tie vēl tiek apkopoti. Tomēr jau zināms, ka lielākās vējlaužu platības ir pushektāra un pat hektāra platībās, bet atsevišķi postījumi Bauskas pusē pat desmit hektāru izmērā, kur koki, kas neizgāzās ar saknēm, tika nolauzti. Novērota arī augsnes sašķidrināšanās jeb likvifikācija, tādēļ koki turpinājuši gāzties arī pirmdien un otrdien.
"LVM" iesaka izvairīties no vētras skarto mežu apmeklējumiem vismaz trīs nedēļas, tikpat ilgi būs slēgtas parka takas. Lielākie postījumi "LVM" mežos radušies Sēlijas, Zemgales un Kurzemes Rīgas līča puses mežniecībās. "Ar šādu milzīgu nokrišņu daudzumu un vēja ātrumu faktiski nav atšķirības starp retām mežaudzēm vai parkiem un parastu mežu – plašas vējlauzes novērojamas kā pie viena, tā otra koku blīvuma. Tiklīdz vājākais posms krīt, tā sākas ķēdes reakcija," skaidro K. Didže.
Arī pērnvasar tika piedzīvoti ievērojami vētras postījumi – toreiz valdošie bijuši dienvidu vēji, šovasar vēja virziens bijis diametrāli pretējs. Līdz ar to koki, kas pērn tika izkustināti, bet nenogāzās, tagad visi esot krituši. Postījumu apmēru veicinājis arī fakts, ka lapotnes un stumbri ātri uzsūca lietus ūdeni, būtiski palielinot koka svaru. Pēc K. Didžes novērojumiem – vētra nav saudzējusi nevienu koku sugu un izmēru, pat ne ozolus.
Ar iedziļināšanos pret viltus teorijām
"Ciklons Kristija, kas Latvijā ar vētrainu ziemeļvēju atnesa rekordlielus nokrišņus, ir globālu procesu rezultāts – ekstrēmi laikapstākļi notiek un notiks aizvien biežāk. Turklāt tādus piedzīvosim arī vietās, kur līdz šim tie netika novēroti, tostarp Baltijas jūras reģionā," vērtē okeanologs Valters Žeižis.
Pēdējā jūlija nedēļā piedzīvotais bijis atlantiskais ciklons, kas lauvas tiesu nokrišņu piegādāja no caursilušās, siltumu atdodošās okeāna virsmas, un arī siltā Baltijas jūras virskārta deva savu papildinājumu. "Jo siltāks ir globālais okeāns, jo lielāka tā enerģija, kas ar iztvaikojuma siltajām gaisa masām nonāk atmosfērā. Tur procesi ir daudz ātrāki nekā okeānā, jo ūdens lēni uzsilst un atdziest, bet gaisa termiskās īpašības ir daudz dinamiskākas," izglīto V. Žeižis, "atmosfēras viļņus, kas pārtop ciklonos, "iegriež" globālie klimatiskie procesi, sastopoties termālajiem pretmetiem kā ūdeņos, tā gaisā."
Klimata zinātnieks galveno uzmanību vērš uz nebijušu faktu, ka šāda vētra izveidojusies jau vasaras mēnešos, lai gan līdz šim pieņemts uzskatīt, ka vētru sezona ir rudens un ziema. Arī citur pasaulē – kā Atlantijas, tā Klusā okeāna sistēmās – cikloni sāk veidoties daudz agrāk, nekā ierasts. Pirmā Karību jūras tropiskā vētra šogad novērota jau ap saulgriežiem, kas ir pārāk agri, salīdzinot ar pēdējo gadu desmitu novērojumiem. "Klimata pārmaiņas ir pavisam īstas un notiek tieši mūsu acu priekšā – gan atmosfēras slāņu, gan pasaules ūdeņu vidējā temperatūra turpina paaugstināties, kas lokāli izpaužas kā virsnormas nokrišņi un vēji, taču citos reģionos var izpausties arī kā netipiski ilgi sausuma periodi," skaidro okeanologs un piebilst: "Laikapstākļi skar mūs visus, tāpēc uzskatu diapazons par tiem ir tik plašs. Tomēr, lai saprastu klimatisko kopainu un to ietekmējošos faktorus, ir rūpīgi jāiedziļinās, kam nereti nav ne laika, ne vēlmes, tāpēc rodas telpa spekulācijām un dažādām viltus teorijām.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
