Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 04:28
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Jūrmalā kritušos kokus novākt palīdzēja arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri.Apdrošināšanas kompānijas līdz pirmdienas, 5. augusta, vakaram par vētras un lietavu radītajiem postījumiem ir saņēmušas 7001 atlīdzību pieteikumu, par tiem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljoni eiro. Atlīdzību pieteikumu skaits turpina augt.
Latvijas Apdrošinātāju asociācija vienojusies par virkni nepieciešamo pasākumu klientu informēšanai un sadarbībai ar citām jomām, tomēr nav vienojusies par vienotu plūdu definīciju un visu iespējamo plūdu cēloņu – ūdenstilpju pārplūšanu un lietus notekūdeņu radīto applūšanu – apvienošanu vienā definīcijā.
"Asociācijas sēdē izrunājām šo jautājumu un konstatējām, ka likumdošana neļauj mums tā rīkoties – plūdu definīcija un plūdu risku segums ir savstarpējās konkurences jautājums un šāda vienošanās būtu pretrunā ar likumu, pēc kā Konkurences padome kluptu mums krāgā. Viens apdrošinātājs piedāvā plašāku plūdu segumu, cits šaurāku, un unificēt to nebūs iespējams," teica Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Jānis Abāšins uzsver, ka, slēdzot apdrošināšanas līgumu, pusēm ir tiesības vienoties par plašāku vai šaurāku risku segumu un arī pēc līguma noslēgšanas, par nākotni domājot, šos riskus, vienojoties ar apdrošinātājiem, ir iespējams mainīt.
Izglītos klientus
Apdrošinātāju asociācija tomēr vienojusies par tādas kā ceļu kartes izveidošanu, klientiem pērkot nozīmīgākos apdrošināšanas produktus, – kam pievērst uzmanību, kādus jautājumus uzdot. "Mērķis ir samazināt klientu nezināšanu un neskaidrību, tostarp informēt klientus arī par apdrošināšanas nozīmīgākajiem terminiem, piemēram, izskaidrot, ko nozīmē šaurāks plūdu risku segums, ko – plašāks. Tas palīdzēs samazināt gadījumus, kad klients nopērk kaķi maisā, dot viņiem nozīmīgo pārbaudes punktu sarakstu katrā no apdrošināšanas veidiem, slēdzot līgumu. Vienlaikus to varētu dēvēt arī par apdrošināšanas analfabētisma likvidēšanas pasākumu. Lai nav jāuzdod tādi jautājumi, kādu esot uzdevis kāds zvanītājs uz apdrošināšanas uzņēmumu: "Manai automašīnai ir OCTA polise, vai jūs man atmaksāsiet arī dzīvoklim nodarītos zaudējumus? Ministru prezidente Evika Siliņa taču ieteica mums, visiem vētrā cietušajiem, vērsties pie apdrošinātājiem."
Tāpat panākta vienošanās, ka visi apdrošinātāji izvērtēs savus nekustamā īpašuma apdrošināšanas produktus, tajos paredzēto risku apjomu, kā arī informāciju, ko saņem klients par šo produktu. Visiem klientiem īsā koncentrētā formā, ne vairāk kā vienas vai divu A4 lapu apmērā, būtu jāsaņem svarīgākā informācija par savu apdrošināšanas produktu, atbrīvojot viņus no nepieciešamības meklēt šos aprakstus apdrošinātāja mājaslapā.
Gaidāmas sarunas ar pašvaldībām un būvniekiem
J. Abāšins teica, ka rudenī, kad būs tikts galā ar pašreizējo apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu apjomu, Apdrošinātāju asociācija plāno aicināt uz sarunu pašvaldības un būvniekus par vētras laikā gūtajām mācībām un nepieciešamajām izmaiņām būvnormatīvos. Konkrēti vajadzētu izvērtēt pašvaldību pieeju būvatļauju izsniegšanai vietās ar paaugstinātu plūdu vai citu dabas kataklizmu risku. Tāpat vajadzētu pārvērtēt bieži vien pirms desmitiem gadu izstrādāto būvnormatīvu piemērotību situācijai, kurā vētras un lielu nokrišņu apjomu prognozē Latvijā arvien biežāk, uzskata Abāšins.
"Pirms vairākiem desmitiem gadu tādu situāciju, kad lietus notekūdeņu novades sistēmas netiek galā ar savu uzdevumu, bija daudz mazāk, tādēļ domāju, ka jāsāk pārvērtēt normatīvus, kas nosaka to jaudu. Tāpat ir jāķeras pie klientu informēšanas par plūdu kartēm, ko tajās var ieraudzīt un kur tās atrast," teica LAA prezidents.
"Dabas kataklizmu risku novēršana iespēju robežās ir arī pašvaldību uzdevums, un, ja neizdosies panākt kaut cik vienotu izpratni minētajos jautājumos, tad nevar izslēgt situāciju, ka nākotnē kāds no apdrošinātājiem varētu vērsties ar regresa prasību pret kādu no pašvaldībām, prasot kompensēt zaudējumus, kas apdrošinātājam radušies saistībā ar īpašumiem, kas uzbūvēti apbūvei nepiemērotās vietās. Līdzīga saruna briest arī ar namu īpašniekiem un pārvaldniekiem par sekošanu līdzi nama tehniskajam stāvoklim, lai ūdens neietu cauri tur, kur tam noteikti nebūtu jāiet, piemēram, caur māju sienām, kā tas vairākos gadījumos noticis nesenās vētras laikā."
J. Abāšins apgalvoja, ka apdrošinātāji šajā situācijā cenšoties strādāt ātri un profesionāli un, lietojot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izmantoto izteikumu, mēģina prasties, proti nākt pretī klientiem visur, kur iespējams, tostarp arī daļēji atkāpjoties no apdrošināšanas līguma noteikumiem par labu klientiem, kā to, piemēram, paziņojusi apdrošināšanas sabiedrība "If". Šī iemesla dēļ pat tiem apdrošināšanas klientiem, kas telefona sarunas laikā ar apdrošinātāju ir saņēmuši atteikumu, būtu vērts iesniegt formālu, rakstisku atlīdzības pieprasījumu.
***
Cietuši tūkstošiem īpašumu
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas jaunākie apkopotie dati par jūlija beigu vētras un plūdu radītajiem zaudējumiem. Apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi turpina pienākt, un šeit redzamie skaitļi vēl augs.
| Pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits | Izmaksātās un rezervētās atlīdzības, milj. eiro | |
|---|---|---|
| KASKO | 635 | 1,35 |
| Īpašums | 6041 | 8,6 |
| Sējumi | 325 | 2,8 |
| Kopā | 7001 | 12,75 |
| Dati: Latvijas Apdrošinātāju asociācija | ||
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
