Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 15:12
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Students Nils Zīle fotografē "Latvijas Avīzes" žurnālistu Arti Drēziņu. Pētījumā piefiksē, no kurienes viņš ir un kāpēc atrodas Piebalgā. Pirms simt gadiem metodika bijusi tāda pati: mērīja visus, kuri bija attiecīgajā lauku sētā, piemēram, tajā laikā varēja būt viesi atbraukuši no Rīgas vai citurienes.
◆
Jūlija beigās Vecpiebalgas vidusskolā uz mērījumiem ieradās 330 piebaldzēnu.
◆
Piebalgas antropoloģiskā ekspedīcija 1936.–1938. gadā.
Kad šopirmdien devos uz Piebalgas novadu, lai veidotu reportāžu par Piebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projektu, nezināju, ka aizies tik tālu – arī man piedāvās izģērbties līdz apakšbiksēm, pašu izmērīs un beigās mani – latgaļa un kurzemnieces dēlu, dzīvojošu Ķekavā – pieskaitīs Piebalgai...
Bet vispirms par pašu projektu. Iedzīvotāju dalība ir brīvprātīga. To veic Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki, un mērķis ir izpētīt Piebalgas kultūrvēsturiskā novada iedzīvotāju antropoloģisko raksturojumu un salīdzināt to ar mērījumiem, kas veikti pagājušā gadsimta 30. gados. Cilvēkus izmēra dažādi. Nosaka cilvēka kustību aparāta, sirds–asinsvadu un elpošanas sistēmas indikatīvo veselības stāvokli. Tāpat cilvēks uzzina dažus datus par savu veselību un sagaidāmajām veselības problēmām. Vienlaikus izpētīs arī demogrāfiju, mobilitāti, piesaisti novadam, kopīgās raksturīgās iezīmes, izcelsmi. Personas dati tiek anonimizēti, un tie būs pieejami slēgtai pētnieku grupai, tie nebūs pieejami ne ģimenes locekļiem, ne darba devējam, ne apdrošinātājam, tikai pašam pētījuma objektam. Vēl pats pētījuma objekts saņems arī analīzi par savu veselības stāvokli un iespējamiem veselības riskiem.
Pētījuma veicēji arī informē, ka kopā plānots iesaistīt 500 Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotāju, tajā skaitā arī vēsturiskā pētījuma dalībniekus – esot atrastas jau četras sievietes, kuras tika mērītas 1937. gadā.
Ko pēta pētnieki
Kāpēc to visu vajag darīt, jautāju pētījuma vadītājam RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesoram Jānim Vētram.
J. Vētra: Bija zināms, ka RSU muzeja krājumā stāv 1936.–1938. gada Piebalgas antropoloģiskās izpētes ekspedīcijas anketas. Tās studenti toreiz savāca, braucot no mājas uz māju, nomērot, aptaujājot, safotografējot 4300 piebaldzēnu. Tas ir ļoti bagāts antropoloģisks un sociālantropoloģisks materiāls. Katrā anketā – 87 informācijas vienības. Anketu apstrādei tolaik bija nepieciešami gadi. Sākās Otrais pasaules karš, gandrīz visus pētnieciskos projektus apturēja. Pirms diviem gadiem SIA "Roche Latvija" piešķīra mums naudu, par kuru visas anketas – arī citos novados 25 ekspedīcijās veiktās vairāk nekā 10 000 anketu – tika digitalizētas, un pašreiz notiek to zinātniskā apstrāde. Tolaik šādas ekspedīcijas veica kopš 20. gadu beigām. Bija doma ievākt datus par visiem novadiem. Lielāko daļu no savāktā paspēja līdz karam apstrādāt un rezultātus publicēt. Kad to izdarīs arī par Piebalgu, tad mēs uzzināsim, kādi bija piebaldzēni 1936.–1938. gadā, salīdzināsim viņus ar citiem Latvijas novadiem un citām valstīm. Bet šā brīža pētījums, kad atbrauc uz konkrētu novadu un mēra visus, kas ir uz vietas, ir pirmais, kopš Latvija ir atguvusi neatkarību. Arī padomju laikā tādu pētījumu īsti nebija.
Ko tad dabūsim zināt?
Vispirms salīdzināsim piebaldzēnus tagad un tad: antropoloģiskos tipus.
Bet jūs jau arī mani izmērījāt, es atbraucu no Ķekavas...
Jā, bet piefiksējām, no kurienes esat un kāpēc esat Piebalgā. Pirms simt gadiem metodika bija tāda pati: mērīja visus, kuri bija attiecīgajā lauku sētā. Piemēram, tur tajā laikā varēja būt viesi atbraukuši no Rīgas vai citurienes.
Kas ir antropoloģiskais tips?
Ķermeņa dažādi izmēri: garums, masa, apkārtmēri, platums. Tikai jāpiebilst, ka mūsu tagadējā pētījumā lielāks uzsvars ir uz veselības rādītājiem. Mēģināsim saprast, kā ar relatīvi īsā laikā iegūstamiem datiem var noteikt un kāds ir veselības stāvoklis cilvēkiem, kas pie mums atnākuši. Tas ir nākamais, ko pētījumā iegūsim.
Tādas padziļinātas pārbaudes tagad jau nebija. Asinsspiedienu jau pats mājās varu izmērīt...
Jā, bet pārbaudījām arī jūsu elpošanu, ar ko var noteikt plaušu slimības, astmu. Pēc ķermeņa uzbūves varam noteikt parametrus, kas saistīti ar simetriju, asimetriju – tās saistītas ar virkni muguras patoloģijām, varbūt ķermeņa uzbūvi, dzīves veidu vai ko citu. Iegūsim veselības parametrus. Tāpat mūsu lielais metodiskais uzdevums būs salīdzināt ar mēriem iegūto informāciju ar to, ko iegūsim ar 3D skenētajiem attēliem, lai saprastu, vai 3D var uzticēties, cik precīzs tas ir un vai iespējams atteikties no tiešās mērīšanas, tādā veidā automatizējot ķermeņa izmēru un proporciju noteikšanu. Un tas vairs nav gluži lokāls Latvijas, bet globāls uzdevums, kam dosim savu pienesumu. Un visbeidzot asinsanalīzes: ar gēniem pētīsim izcelsmi, ko nevarēja pirms simt gadiem. Tāpat kolēģe Arta Grabčika strādās ar attēliem un pētīs, kā mainījušās sejas.
A. Grabčika: Sejas ļoti mainījušās: garums, platums. Arī galvas apkārtmērs un citi parametri, tajā skaitā žoklis. Piemēram, pētīšu bērnus. Nav noslēpums, ka tagad bērniem arvien biežāk jārauj ārā gudrības zobi, jo žokļi kļūst arvien šaurāki un šiem zobiem nav vietas. Mēģināšu saprast, par cik tieši zodi kļuvuši šaurāki, bet varbūt tas ir mīts. Tāpat pētīšu citus mērus, piemēram, mugurai. Jau tagad var redzēt, ka bērniem ir problēmas ar muguru. Daudziem no tiem, kas sūdzas par sāpēm vienā celī, izrādās, viena kāja ir garāka par otru. Arī tā ir tēma, ko pētīt.
J. Vētra: Vēl par praktisko. Ar divām speciālām iekārtām nosakām kāju izmērus apaviem. Apavu ražotāji apavus konstruē pēc saviem principiem – kurā vietā tam jālokās (starp pirmo pleznas kaula galviņu un pirmo pirkstu), bet cilvēki apavus izvēlas pēc saviem principiem, parasti pēc pēdas garuma no papēža līdz pirkstu galiem. Ļoti svarīgi zināt, kādu izmēru tieši tavai kājai paredzējis apavu ražotājs. Svarīgi to zināt apaviem, ar kuriem daudz jāstaigā. Piemēram, augstskolas kolēģe pētīja Latvijas armijas karavīrus un secināja, ka 52% nēsā neatbilstošus zābakus – par mazu. Un, nēsājot apavus, kas ir par mazu, kājas ātrāk nogurst, jo zābaki nelokās tajā vietā, kur lokās kājas. Zābaki nevis tevi nes, bet tev ar tiem jācīnās... Man, piemēram, pēdas un velves garums ideāli sakrīt un varu apavus pirkt, vadoties pēc pēdas garuma. Ļoti daudziem tā nav.
Pirms simt gadiem daudzās valstīs bija izplatīts rasisms un fašisms, daudzviet pasaulē meklēja tīras rases, savas tautas cilvēkus, tajā skaitā ar galvas un citu ķermeņa daļu mērīšanas palīdzību. Latvijas pētījumiem ar to bija kaut kāds sakars? Vai meklēja kaut kādu tipisko, tīro latvieti vai piebaldzēnu?
Jau tad tas laiks bija garām. Jā, pēc valsts neatkarības iegūšanas bija mērķis noteikt latvieša antropoloģisko tipu. To darīja daudzās valstīs: gan jaunajās, gan arī vecajās. Bet jau ap 20. gadu beigām anatoms Jēkabs Prīmanis saprata, ka tāda tīrā latvieša nav – tik daudz sajaukuma un ietekmju, ka šī ideja jāatmet. Viņš sāka runāt par Latvijas iedzīvotāja antropoloģisko tipu un ka caur tā pētīšanu jāpēta iedzīvotāju veselība, kā ķermenis attīstījies, nevis, piemēram, meklēt jēgu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir īsāki par zviedriem, bet garāki par krieviem, kam ir tāda mirkļa pievienotā vērtība. Pie tāda secinājuma bija jau nonākuši arī citur pasaulē. Un tieši 1936.–1938. gada pētījumā Piebalgā pilnā mērā veselības komponente bija svarīga: lielais uzdevums bija mēģināt saprast iedzimtības, slimību, sociālā fona saistību ar fizisko attīstību un kā tas ietekmē veselību. Kas attiecas uz rasu lietām, tās tolaik Latvijā centās diplomātiski risināt – par spīti tiem, kas to mēģināja izcelt, un ka ar eigēniku Latvijā pētnieki nodarbojās tāpat kā citur pasaulē.
Kā tas notiek?
Un tātad. Kad pirmdienas pēcpusdienā ierados Jaunpiebalgā, kādu pusstundu jau gāja vaļā mērīšanās. Tā Jaunpiebalgas kultūras namā šonedēļ notiks līdz 11. augustam. Biju trešais ar kārtas numuru 333 – jo 330 cilvēki jau bija samērīti jūlijā Vecpiebalgā. Pētīs visus kopā kā Piebalgas novada cilvēkus.
Ko tad ar mani darīja? Vispirms man bija jāsniedz personas dati par sevi: dzimšanas laiks un vieta, izglītība, saistība ar Piebalgas novadu, nodarbinātība, darba vieta, kā saglabāju kultūras mantojumu un tradīcijas, hroniskas saslimšanas, kādas sūdzības par savu balsta kustības aparātu, kāda izmēra apavus nēsāju, vai izmantoju tehniskus palīglīdzekļus, cik esmu garš.
Pēc tam izmērīja asinsspiedienu un cik daudz var ievilkt un izpūst gaisu.
Tad nācās noģērbties līdz apakšbiksēm un man ar mērinstrumentiem nomērīja ķermeņa, plecu, lāpstiņu, kāju, roku un pēdu garumu, galvas, krūšu, vidukļa un gurnu apkārtmēru, plecu un pēdu platumu, svaru. Pēc tam galvu un ķermeni noskenēja ar 3D skeneri. Un visbeidzot noņēma asins paraugus. Tas viss ilga pārdesmit minūtes. Ja kādu interesē, tad to, kas apakšbiksēs, nemērīja...
***
Kā mērīja Vecpiebalgā
Rīgas Stradiņa universitāte savā mājaslapā internetā vēsta arī par projekta gaitu 22.–28. jūlijā, kad iedzīvotāji tika gaidīti Vecpiebalgas vidusskolā. "Svērām, mērījām un skenējām piebaldzēnus veselu nedēļu. Sākotnēji cerējām nomērīt vismaz 250 dalībnieku, bet pie mums ieradās 330 piebaldzēnu, no kuriem divi bija mērīti 1936. gadā. Cilvēkiem ļoti lielu interesi raisīja 3D skenēšana. Neviens no dalībniekiem vēl nebija redzējis sevi, ieskenētu datorā, kur var sevi aplūkot no visām pusēm.
Ieradās arī vairāki sportisti – gan profesionāļi, gan hobija līmeņa. Viena no dalībniecēm bija sieviete, kura šogad uzvarēja senioru basketbola turnīrā Eiropas čempionātā. Uz pētījumu bija ieradušies ārzemēs dzīvojošie latvieši no Īrijas, Anglijas, Itālijas un ASV.
Mērīties atnācis bija arī viens seniors, kurš tik labi izskatījās un kustējās, ka sākumā nedomājām, ka viņam ir pāri 90 gadiem. Izrādās, viņš tika mērīts arī 1936. gadā. Bet jaunākajai dalībniecei bija 1,5 gadi. Viņa mērījās kopā ar trīsgadīgo brālēnu," RSU mājaslapā raksta projekta administratore Arta Grabčika.
***
"Piebaldzēns ir lepns savā zemē"
RSU anatomijas muzeja arhīvos atrodama Hermaņa Šāvēja fotogrāfija, kurš ir bijušā Jaunpiebalgas novada vadītāja un tagadējā Cēsu novada deputāta Laimja Šāvēja vecvectēva brālis. "Mans tēvs, tolaik 15 gadus vecs, un vectēvs arī tolaik tika mērīti, bet viņus nefotografēja. Man viņi par tiem notikumiem nestāstīja. Hermanim bija veikaliņš, bet viņa dēls ilgus gadus operā bija timpānists. Es iešu mērīties ceturtdien. Par savu DNS gan jau zinu – 98,5% Latvijas baltiešu izcelsmes, līdz sestajai paaudzei senči ir no Piebalgas," man saka Laimis Šāvējs.
Piebaldzēns sestajā paaudzē ir arī cits Cēsu novada deputāts, bijušais Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš, kurš jau izmērījies un tagad mērīties vedīs bērnus, lai paliekot vēsturē. Kas raksturo piebaldzēnu? "Piebaldzēns ir lielīgs savā garā un lepns savā zemē. Varam lepoties ar kultūras mantojumu un to, ka piebaldzēni stāvējuši pie Latvijas valsts dzimšanas. Lai nosaucam kaut vai tādus vārdus kā brāļi Kaudzītes, Kronvaldu Atis, Andrejs Pumpurs, Kārlis Skalbe. Vēl raksturīgi, ka Piebalgas zemnieki arī agrāk bija labi izglītoti, skarbās dabas dēļ daudzi nodarbojās ar amatniecību un braukāja apkārt tirgojoties," spriež I. Putniņš.
Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolas skolotāja Maija Apsīte: "Sociālajos tīklos un televīzijā reklamēja šo pasākumu, tāpēc nolēmu aiziet. Bija interesanti, sevišķi skenēšana. Pagaidām neko jaunu par sevi neuzzināju, varbūt gēnu analīze ko jaunu pavēstīs. Esmu dzimusi Jaunpiebalgā, arī tēvs. Pirmajā mērīšanas laikā viņš bija maziņš, bet vai viņu mērīja, nezinu un diemžēl vairs nevaru pajautāt.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
