Rīga 0°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 4m/s
Sestdiena, 2024. gada 07. decembris 13:53
Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
Ja Vecrīgā ir vairāk cilvēku, tad zini, ka ostā ir piestājis prāmis, vērtē uzņēmēji. Tūristus Rīgā pulcinājuši arī daži sporta pasākumi un citas atsevišķas vērienīgas norises.
Par šīsvasaras ārvalstu ceļotāju plūsmu tūrisma nozarē ir pretrunīgi vērojumi. Vieniem optimisma glāze piepildās, kamēr citi to vairāk redz tukšojamies. Skaitļi rāda, ka pēc pandēmijas laika bedres starptautiskais tūrisms Latvijā nonācis uz atkopšanās ceļa. Tiesa, Baltija šajā virzībā ir gausāka nekā citi Eiropas reģioni.
Par šīsvasaras ārvalstu ceļotāju plūsmu tūrisma nozarē ir pretrunīgi vērojumi. Vieniem optimisma glāze piepildās, kamēr citi to vairāk redz tukšojamies. Skaitļi rāda, ka pēc pandēmijas laika bedres starptautiskais tūrisms Latvijā nonācis uz atkopšanās ceļa. Tiesa, Baltija šajā virzībā ir gausāka nekā citi Eiropas reģioni.
"Šī vasara mums ir sliktāka, pagājušais gads bija piepildītāks," vērtē restorāna "Kaļķu vārti" izpilddirektore Sandra Sirmace. Savulaik ārvalstu tūristu iecienītajai izklaides vietai pirms četriem gadiem saimniecisku apsvērumu dēļ nācās pamest telpas Līvu laukumā. Tagad restorāns uzņem viesus Jaunielā līdzās Doma laukumam.
Ar prāmjiem vien par īsu
"Ja Vecrīgā ir vairāk cilvēku, tad zini, ka ostā ir piestājis prāmis. Bet, kad kuģu nav, pilsēta izskatās pamirusi," teic Sirmace. "Sajūta ir, ka kopumā šogad Vecrīgā tūristu ir mazāk nekā pērn." Attiecīgi pakārtots arī restorāna darba laiks – darba dienās tas ir atvērts tikai no pulksten 17. "Restorānam šis gads kopumā būs slikts, jo zināma dzīvība sākās tikai maijā, tas ir mēnesi vēlāk nekā iepriekšējās sezonās."
Sirmace secina, ka prāmju pasažieri, kuri visbiežāk Rīgu apmeklē vien uz vairākām stundām, nav orientēti uz restorāna apmeklējumu: "Tas vairāk ir alus dārza, vīna un uzkodu, nevis restorāna cilvēks. Visticamāk, arī uz kuģiem tiek nodrošināts pilns serviss, un daudzi atgriežas, lai pusdienotu uz tā."
Restorāna vadītāja uzsver, ka Latvijai ar prāmju pasažieriem vien ir par maz, vajadzīgi arī tūristi, kuri šeit nakšņo un kuri apceļo arī vietas ārpus Rīgas.
Par niecīgo tūristu skaitu aģentūrai LETA sūrojas arī Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis. "Situāciju ar tūrismu Latvijā un Rīgā var novērot ar neapbruņotu aci – izejot nelielā pastaigā pa Vecrīgu, var ātri saskaitīt daudzus slēgtus restorānus un izklaides vietas." Viņa vērtējumā kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – tūrisma atgūšanās rādītāji pēc pandēmijas ir krietni labāki.
Par šo vasaru optimisma nav arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā. Uzņemto viesu skaits augot gausi, un viesmīlības nozare šā gada pirmajos piecos mēnešos neesot piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus.
Interesentu vētra muzejā
Citāda aina paveras ārvalstu tūristu iecienītākajās apmeklējuma vietās, piemēram, muzejos, kur tiek sasniegti arī jauni apmeklējuma rekordi.
Interesentu pieplūduma vilni 29. jūlijā piedzīvoja Latvijas Okupācijas muzejs (LOM) un projekts "Stūra māja", dienā uzņemot gandrīz 600 apmeklētāju. "Tas, visticamāk, ir skaidrojams ar laika apstākļiem un faktu, ka pirmdienās vairums citu muzeju ir slēgti. Tomēr mūsu vēsturē šī diena paliek kā vētras diena dabā, kad muzejs piedzīvoja īstu apmeklētāju vētru," teic LOM pārstāve Gundega Tentere.
Jūlija sākumā Latvijas Okupācijas muzejs saņēma pasaules lielākā ceļotāju portāla "Tripadvisor" sertifikātu, līdz ar to muzejs ir nonācis populārāko Latvijas tūrisma objektu skaitā. Lauvas tiesa jeb aptuveni 90% no LOM apmeklētājiem ir ārvalstnieki. Jūnijā muzeju apmeklējuši kopumā 10 634, bet jūlijā – 15 975 interesenti. Pagājušajā mēnesī sasniegts arī Stūra mājas apmeklējuma rekords, ekspozīciju apskatījuši 5505 cilvēki.
LOM apmeklētāju vidū ir daudz Vācijas tūristu (13%), kā arī ceļotāji no ASV un Apvienotās Karalistes (virs 9%). Novērojama arī Somijas, Francijas, Zviedrijas un Dānijas viesu interese par muzeju. "Arī Austrumeiropas valstu tūristi ir pastāvīgi muzeja apmeklētāji, taču viņi noteikti nav aktīvākie," raksturo Tentere.
Ārvalstu tūristu plūsmas apsīkumu nejūt arī Motormuzejā. "Šovasar mums ir liels tūristu pieplūdums. Ir daudz lietuviešu un igauņu, arī skandināvu ceļotāju. Pēdējā laikā aktīvāki ir arī tehnikas interesenti no Polijas un Grieķijas," stāsta muzeja mārketinga daļas vadītājs Valts Ceplevičs. Par lielu interesi liecinot gan muzeja apmeklējumu kopējā statistika, gan pieprasījums pēc ekskursijām, kā arī Motormuzeja suvenīru noiets.
"Tiešām nejūtam, ka šajā ziņā salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtu kāds samazinājums. Pie mums iegriežas pat veselas ceļotāju kolonnas, kas ar klasiskajiem auto apceļo Eiropu," stāsta Ceplevičs, pieminot, ka nesen Baltijas tūres ietvaros muzejā ciemojušies Polijas autokluba rīkotā brauciena dalībnieki.
Ceļotāji maina paradumus
Pēdējos gados lielāko ārvalstu ceļotāju interesi šovasar piedzīvo arī Turaidas muzejrezervāts. "Īpaši jūlijā redzējām, ka mūsu stāvlaukumus piepilda lielie autobusi," atzīmē Turaidas muzejrezervāta direktora p. i. Vija Stikāne. Ar personīgajiem auto jau tradicionāli bieži Turaidā iegriežas igauņi un lietuvieši. Šajā gadā parādījušies arī individuālie ceļotāji no Čehijas un Slovākijas.
"Ja runājam par organizēto tūrismu, pie mums atgriežas Āzijas tūristi no Dienvidkorejas, Taivānas,
Japānas. Vēl pagājušajā gadā viņu faktiski nebija," tendences iezīmē Stikāne. "Varam lepoties, ka pie mums brauc no visas pasaules. Ir tūrisma firmas, kas pie mums ved apmeklētājus no Dienvidamerikas, Grieķijas un Spānijas."
Pirmskovida laika tūristu aktivitātes līmenis Turaidā vēl neesot panākts, tomēr, salīdzinot ar pagājušo vasaru, jūtams ievērojams kāpums.
Runājot par pesimistiskāku noskaņojumu restorānu un viesnīcu nometnē, Stikāne pieļauj, ka tas var būt saistīts ar tūristu paradumu maiņu: "Iespējams, individuālie ceļotāji vairāk izmanto iespēju īrēt viesu dzīvokļus, nevis apmetas viesnīcās. Līdzīgi, kā to dara arī latvieši, ceļojot uz ārvalstīm."
Uz ceļotāju un ceļošanas paradumu maiņu norāda arī vairāki citi tūrisma nozares pārstāvji.
Trīs ēdienu vietā divi
"Nevarētu teikt, ka mazinājusies cilvēku maksātspēja, drīzāk ir mainījusies viņu pieeja," teic Liepājā atvērtā Hoijeres kroga īpašniece Loreta Skaburska. Vismaz 70% kroga apmeklētāju ir tūristi. Saimniece vērtē, ka restorānam šīsvasaras aktīvā sezona atšķirībā no iepriekšējā gada būs ļoti īsa – tā ieskrējusies tikai uz jūlija beigām.
Skaburska: "Es domāju, ka cilvēki ir auguši, kļuvuši gudrāki, ja tā var sacīt. Piemēram, mājas ballītēm viņi paši pagatavo to, pēc kā kādreiz gāja uz restorānu. Līdzīgi ir ar viesnīcām, kad tūristi priekšroku dod apartamentiem – dzīvo skaistā dzīvoklī un vēl paši mājās pagatavo vakariņas."
"Mūsdienās vairs nepietiek tikai ar garšīgu ēdienu. Skaidrs, ka ar to vien vairs cilvēkus nepaņemt," secina kroga īpašniece, uzsverot, ka uzņēmējdarbībā ir svarīgi ņemt vērā klientu paradumu maiņu.
Ārvalstu tūristu uzvedība mainījusies arī Rīgas restorānos. "Kādreiz cilvēks pasūtīja trīs ēdienus un vismaz puspudeli vīna, bet tagad aprobežojas ar diviem ēdieniem un glāzi vīna," novērojusi "Kaļķu vārtu" izpilddirektore Sirmace.
Mainās ne tikai ēšanas paradumi. "Kopš pandēmijas un tai sekojošiem ģeopolitiskajiem notikumiem pasaulē tūristu vidū ir izplatīta īsa termiņa plānošana, piemēram, daudz vairāk ir pēdējā brīža rezervāciju," atzīmē Baiba Stepiņa. Viņa saimnieko viesnīcā "Kārļamuiža" Amatas senlejā, kā arī darbojas Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdē.
Stepiņa: "Tas nozīmē, ka mums jābūt daudz elastīgākiem gan cenu ziņā, gan arī gatavības ziņā. Ir jāpalaiž cena, kad pieprasījums ir mazāks, un jāpaņem no cilvēka maksimums, kad viesu pieplūdums ir lielāks, lai nosegtu mīnusus. Jābūt gatavam arī desmitos vakarā pieņemt viesi un arī pabarot."
"Kārļamuižas" īpašniece priecājas, ka šovasar ir laba sezona, tostarp viesnīcā apmetas daudz ārvalstu tūristu: "Ir parādījušās arī jaunas valstis – ir daudz tālo viesu, arī no Austrālijas un Jaunzēlandes. Šogad ir arī ceļotāji no Čehijas. Viņi teic, ka dienvidu valstis ir kļuvušas par karstu ceļošanai un dabas baudīšanai, tāpēc viņi skatās ziemeļu virzienā un atklāj jaunus galamērķus, piemēram, Baltijā."
Kāpums ir, zaudētais vēl jāatgūst
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) par šīs vasaras sezonas tūrisma aktivitāti vēl gaidāmi, pagaidām apkopota informācija līdz maijam – salīdzinot ar pagājušo gadu, tā uzrāda tūristu aktivitātes kāpumu. Piemēram, ārvalstu viesu Latvijā pavadīto nakšu skaits maijā audzis par 7,3%. Ja salīdzinām ar 2019. gadu, kad pirms pandēmijas piedzīvoti tūristu skaita rekordi, pagaidām gan esam mīnusos (–31%). "Tuvākajās kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga. Datos mēs neredzam, ka Igaunijai un Lietuvai šajā jomā klātos krietni labāk," skaidro CSP Transporta un tūrisma statistikas daļas vadītāja Dita Zemīte. Igaunijā līdz 2019. gada maija līmenim šogad pietrūcis 21%, bet Lietuvā – 31 procents.
Eksperte atzīmē, ka iztrūkumu ārvalstu ceļotāju segmentā kompensē vietējie atpūtnieki – vietējie nakšņotāji tūrisma mītnēs pārsit pat 2019. gada līmeni. Un tā ir ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs.
Savulaik līdz iebrukumam Ukrainā 90% Krievijas tūristu apmetās Latvijas viesnīcās. 2019. gadā kopumā tie bija 0,6 miljoni Krievijas tūristu, bet pērn to skaits saruka līdz 33 000. Skaidrs, ka daļai viesnīcu tas rada robu. Turklāt jāņem vērā, ka tūristu vidū aug alternatīvu nakšņošanas veidu popularitāte.
No viesnīcām uz viesu dzīvokļiem
Bet, runājot par viesnīcu pieprasījumu, Zemīte izceļ datus, kas iegūti no lielajām platformām, kā "Booking.com" u.c., par viesu dzīvokļu un brīvdienu māju rezervāciju. Tur tendences ir gluži citas.
"Ja viesu dzīvokļu segmentā skatāmies 2023. gadu, ārvalstu ceļotāju aktivitāte jau ir tādā pašā līmenī kā 2019. gadā. Un tā ir stipra ziņa. Kamēr viesnīcās pavadītās naktis ir mīnus 31%, kempingos – mīnus 21% un viesu mājas – mīnus 49%," viņa salīdzina.
Viesu dzīvokļos uzņemto tūristu aktivitātes ziņā Latvija brīžam pat izvirzās Baltijas līderos, lai gan skaita ziņā mums šāda tipa mītnes pagaidām ir mazāk nekā, piemēram, Lietuvā – kaimiņos to pērn bija ap 4000, kamēr Latvijā darbojās 3600 viesu dzīvokļi. Salīdzinājumam – mūsu valstī ir ap 300 viesnīcu.
Zemīte: "Tas nozīmē, ka citam naktsmītņu segmentam klājas labāk nekā klasiskajam viesnīcu biznesam. Un es pieņemu, ka tas ir arī cenu jautājums. Iespējams, cilvēks savā ceļojumu grozā izvēlas kaut ko lētāku, un šajā ziņā varbūt priekšroka tiek dota viesu dzīvokļiem."
Īsta viesu dzīvokļu revolūcija piedzīvota Liepājā. 2019. gadā šajā segmentā pilsētā tika reģistrēti 46 000 ārvalstu tūristu nakšu, bet pērn jau gandrīz divreiz vairāk, sasniedzot 73 000. Citām Latvijas lielpilsētām, ieskaitot Rīgu, tā nav veicies.
Varētu cerēt arī uz kaut ko vairāk
Ekonomists Pēteris Strautiņš ("Luminor") šajā gadā Latvijai prognozē tūrisma pakalpojumu eksporta pieaugumu. Citiem vārdiem sakot, ārvalstu tūristi mūsu zemē atstās vairāk naudas nekā pērn. "Pagājušajā gadā tūrisms un darījuma braucieni ienesa 1,2 miljardus eiro, šogad varētu būt virs 1,3 līdz 1,4 miljardiem," lēš eksperts.
"Uzlabošanās ir. Bet tajā pašā laikā, salīdzinot ar to tūrisma bumu, kas pēdējos divos gados piedzīvots citviet Eiropā, varētu cerēt arī uz kaut ko vairāk," spriež Strautiņš. Viņaprāt, psiholoģiski nelabvēlīgu fonu ceļošanai uz Krievijas robežvalstīm radījis karš Ukrainā.
Strautiņš: "Tūrisma transporta plūsmu uz mūsu reģionu ietekmējis arī tas, ka kruīza kuģi tagad, protams, vairs nebrauc uz Sanktpēterburgu. Aizvien nav atjaunots arī prāmis uz Stokholmu. Šie ir daži no aspektiem, kas nepalīdz tūrisma aktivitātes celšanā."
Ekonomists pieļauj, ka potenciālo ārvalstu ceļotāju izvēli var ietekmēt arī Baltijas dārdzība: "Ne tikai Latvija, bet visas Baltijas valstis ir diezgan dārgas, ja salīdzinām ar Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovākiju un Rumāniju. Tas tā ir jau ilgstoši, un te droši vien ir tirgus lieluma efekts, konkurence mazumtirdzniecībā, līdz ar to Baltija ir kā attāla Eiropas pussala."
Tikmēr ekonomists Mārtiņš Āboliņš ("Citadele") platformā "X" atzīmē vēl kādu aspektu: "Tūrisma nozare Latvijā ilgstoši ir bijusi ar pozitīvu eksporta bilanci – ārzemnieki Latvijā tērēja vairāk nekā mēs ārzemēs. Šogad mēs ārzemēs esam tērējuši vairāk nekā tūristi Latvijā."
Atvērt plašākus tūrisma vārtus
"Vairāk naudas jāiegulda tūrisma mārketingā, jāatjauno prāmis uz Stokholmu," tuvākos uzdevumus ienākošā tūrisma veicināšanai uzskaita Strautiņš. "Veroties tālākā perspektīvā, noteikti palīdzēs Rīgas vēsturiskā centra atjaunošana. Tas process pamazām notiek, un tas pārveido Rīgas seju, padarot pilsētu par vēl pievilcīgāku tūrisma galamērķi."
Aicinājums valstij vairāk ieguldīt tūrisma mārketingā izskan plaši visā nozarē – gan pesimistu, gan optimistu nometnē.
"Mans ieteikums nozares pārstāvniecībai, kas ir galamērķa mārketinga organizācijas, tūrisma informācijas centri un citi, ir nākt kopā un salāgot katra plānotās potenciālās aktivitātes ar valsts aktivitāšu stratēģisko plānu, lai ejam visi ar vienu – Latvijas – vārdu," rezumē Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle Sintija Pusaudze.
***
Viesnīcu noslogojums Tallinā audzis par 8%
– Asko Tamms, Tallinas pilsētas Tūrisma departamenta analītiķis: "Lai arī Igaunijas Statistikas biroja dati pagaidām pieejami tikai par tūrisma plūsmu maijā, mūsu saņemtie tiešie dati no viesnīcām rāda, ka šīs vasaras sezonā (no maija līdz jūlijam) vidējais viesnīcu noslogojums Tallinā ir audzis aptuveni par 8%, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Arī Tallinas osta un lidosta uzrāda lieliskus šīs vasaras rezultātus. Jaunākās tendences rāda, ka tūristu plūsma tuvojas pirmspandēmijas līmenim. Lai gan pēdējos gados Tallinas naktsmītņu sektors ir bijis ļoti atkarīgs no somu tūristiem, pēdējā laikā atkal vērojams tūristu skaita pieaugums no Āzijas valstīm, ASV, Vācijas u.c. Piemēram, ASV tūristu skaits, pēc oficiālajiem statistikas datiem par gada pirmajiem pieciem mēnešiem, jau pārsniedz pirmspandēmijas līmeni.
Lai gan kopumā pirmspandēmijas ārvalstu tūristu skaits vēl nav sasniegts, ar katru gadu tam tuvojamies. Turklāt stabila, krietni virs pirmspandēmijas līmeņa ir vietējā tūrisma aktivitāte. Salīdzinot ar 2019. gadu, kopējais tūristu skaits pašlaik ir tikai par 3,9% mazāks.
Pieļauju, ka karš Ukrainā un Igaunijas atrašanās blakus Krievijai var ietekmēt kāda potenciāla ceļotāja lēmumu par Tallinas apmeklējumu. Tomēr grūti novērtēt, cik liela ietekme tam patiešām ir, jo joprojām redzam tūristu skaita pieaugumu. Galvenā ietekme, ko karš atstājis uz ārvalstu tūristiem un ko mēs varam skaidri redzēt, ir Krievijas tūristu skaita samazināšanās un dažas reģionālas sekas Igaunijas austrumos. Šķiet, ka Tallinu tas nav pārāk ietekmējis.
Pēdējos gados Tallinas tūrisma biroja "Visit Tallinn" mārketinga aktivitātes galvenokārt bija mērķētas uz kaimiņvalstīm – Somiju, Latviju, Lietuvu, Zviedriju. Visos četros tirgos 2023. gadā bija vērojams stabils tūristu skaita pieaugums.
Lielu uzmanību pievēršam ilgtspējai plašākā nozīmē – mūsu mērķis ir panākt, lai vietējie nozares uzņēmumi būtu ilgtspējīgi, samazinot sezonalitāti un arī savu ekoloģisko pēdu. Vienlaikus veicinām arī ilgtspējīgu uzvedību tūristu vidū, piemēram, popularizējot sabiedriskā transporta izmantošanu Tallinā."
***
Viļņa – rosīga un tūristu pilna
– Dovile Aleksandravičiene, Viļņas tūrisma attīstības aģentūras "Go Vilnius" vadītāja: "Šā gada tūrisma sezonas sākums liecina par labākajiem rezultātiem kopš pandēmijas. Sagaidām, ka tūristu pieplūdums palielināsies par aptuveni 10–12 procentiem. Ir acīmredzama gan vietējo, gan ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās tendence. Viļņa šovasar ir ārkārtīgi rosīga un tūristu pilna. Mēs uzskatām, ka viesu pieplūdums lielā mērā ir saistīts ar šeit notiekošajiem kultūras, izklaides un sporta pasākumiem, kā arī ar starptautisku konferenču norisi. Turklāt šovasar pirmie četri Lietuvas restorāni saņēma "Michelin" zvaigzni, veicinot gastronomisko tūrismu.
Jūnijā Viļņu visvairāk apmeklējuši Polijas, Vācijas, ASV, Latvijas un Apvienotās Karalistes ceļotāji. Pieaug tūristu pieplūdums no ASV, Nīderlandes, Dānijas un lielākajām Āzijas valstīm. Jūlijā pilsētas tūrisma informācijas centrs uzņēma 11 000 tūristu, kas ir divreiz vairāk nekā 2023. gada jūlijā.
Lietuvā, salīdzinot ar citiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionu tirgiem, nozares atveseļošanās rādītāji pagaidām bijuši zemāki – sasniegti 74% no 2019. gada tūristu plūsmas, kamēr Dienvideiropa jau bauda 100%, bet Ziemeļeiropa un Rietumeiropa – attiecīgi 95% un 96%.
Būtu naivi domāt, ka mums tuvumā notiekošās militārās darbības neietekmē Viļņu vai reģionu kopumā. "Euromonitor" veiktajā tūrisma profesionāļu aptaujā ģeopolitiskie apstākļi ir minēti kā viens no faktoriem, kas visvairāk kavē tūrisma atveseļošanos. Piektā daļa aptaujāto par šķērsli uzskata Krievijas agresiju Ukrainā. Tāpēc mēs savā komunikācijā vienmēr uzsveram mūsu valsts drošību, dalību NATO, ka valstī un Viļņā norit normāla dzīve.
***
Ārvalstu ceļotāju nakšņošana tūristu mītnēs Baltijā (2024. gada maijs)
| Valsts | Pavadītās naktis | Pret 2023. gada maiju |
|---|---|---|
| Latvija | 243 717 | +7,32% |
| Lietuva | 279 643 | +0,73% |
| Igaunija | 320 460 | +11,71% |
| Avots: CSP/Eurostat | ||
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
