Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 01:28
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Ukrainas pretuzbrukumā iznīcinātie nocietinājumi robežšķērsošanas punktā ar Krieviju Sumi reģionā.
◆
Ukrainas karavīrs paceļ Ukrainas karogu Kurskas apgabalā Krievijā šā gada 11. augustā. Attēls no video, kas publicēts "Donbas Operativnyi" "Telegram" kanālā.
◆
Šobrīd ieņemto Krievijas Kurskas apgabala daļu Ukrainas armija varētu noturēt vēl "dažas nedēļas un ilgāk" – tā pēc nedēļu ilgām kaujām reģionā prognozē analītiķu grupa "Conflict Intelligence Team", kurā darbojas Putina režīmam opozicionāri krievu eksperti. Viņu skatījumā tālākā situācijas attīstība būs atkarīga no tā, uz kādiem zaudējumiem ir gatava Ukrainas armijas virspavēlniecība un kādus spēkus šajā virzienā sūtīs Krievija. Ir skaidrs, ka operācija nav mirkļa solis un tikusi rūpīgi plānota, bet tās veiksmīgā īstenošana liecina par Krievijas izlūkošanas izgāšanos. Tikmēr vairums novērotāju nebeidz vien minēt, ko Ukraina ar Kremli apstulbinošo uzbrukumu vēlas panākt.
Šobrīd ieņemto Krievijas Kurskas apgabala daļu Ukrainas armija varētu noturēt vēl "dažas nedēļas un ilgāk", pēc nedēļu ilgām kaujām reģionā prognozē analītiķu grupa "Conflict Intelligence Team" (CIT), kurā darbojas Putina režīmam opozicionāri krievu eksperti. CIT skatījumā tālākā situācijas attīstība būs atkarīga no tā, uz kādiem zaudējumiem ir gatava Ukrainas armijas virspavēlniecība un kādus spēkus šajā virzienā sūtīs Krievija. Ir skaidrs, ka operācija nav mirkļa solis un tikusi rūpīgi plānota, bet tās veiksmīgā īstenošana liecina par Krievijas izlūkošanas izgāšanos. Tikmēr vairums novērotāju nebeidz vien minēt, ko Ukraina ar Kremli apstulbinošo uzbrukumu vēlas panākt.
1000 kvadrātkilometru
Ukrainas armijas virspavēlnieks ģenerālis Oleksandrs Sirskis nedēļas sākumā apgalvoja, ka līdz nedēļas sākumam ukraiņu kontrolē nonācis apmēram tūkstotis kvadrātkilometru Krievijas zemes. Savukārt Kurskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs Vladimiram Putinam ziņojis, ka ukraiņi ieņēmuši 28 apdzīvotas vietas un ielauzušies Krievijā 12 km dziļā un 44 km platā joslā. Gan viens, gan otrs visdrīzāk pārspīlē. ASV Kara studiju institūta (ISW) analizētie, internetā pieejamie video liecina par ukraiņu ielaušanos vairāk nekā 20 km dziļumā, bet Ukrainas analītiskais projekts "DeepState" runā par aptuveni 44 Kurskas apgabala apdzīvotu vietu ieņemšanu. ISW skatījumā ģenerāļa Sirska teiktais par tūkstoš kvadrātkilometru kontroli neatbilst patiesībai, jo runa varbūt ir par klātbūtni, nevis teritorijas kontroli. Nav arī korekti apgalvot, ka ukraiņi nedēļas laikā ieņēmuši lielāku teritoriju, nekā Krievijas armija ar lielām mokām un upuriem spējusi iekarot kopš šī gada janvāra – Doneckas un Harkivas apgabalos krievi kopš gada sākuma tomēr sagrābuši vairāk. Eksperti strīdas, vai ukraiņi tiešām pilnībā ieņēmuši 5000 iedzīvotāju lielo rajona administratīvā centra pilsētu Sudžu. Katrā gadījumā pirmdien viena no Ukrainas armijas vienībām publicēja pa bruņu auto logu uzņemta brauciena ainas ar tukšajām Sudžas centra ielām. Karavīrs komentē, ka nav redzējis pilsētā nevienu krievu karavīru. Nav arī civiliedzīvotāju.
Analītiķu vērtējumā iebrukuma operācijā piedalās vairāki tūkstoši ukraiņu karavīru. Frontes garums Kurskas apgabalā ir ap 50 km. Ukraiņi nez vai turpmāk atļausies lielus izrāvienus, turklāt krievi ir tiktāl atguvušies, lai tādus censtos vairs nepieļaut. Tagad galvenais ir nostiprināties un noturēt ieņemto. Uzbrukums Kurskas AES, par ko vienu brīdi daudz sprieda, ir maz ticams.
Morāles celšana
Tā kā Kijiva pagaidām nav formulējusi armijas operācijas mērķus, par to ir daudz minējumu un spekulāciju. Loģisks izklausās skaidrojums, ka tas ir veids, kā piesaistīt Krievijas armijas rezerves, kas citādi tiktu sūtītas uz fronti Austrumukrainā, kā arī atslogot Donbasa un Harkivas frontes, kur ukraiņiem klājas grūti. Britu žurnāls "The Economist", atsaucoties uz kādu anonīmu Ukrainas armijas militārpersonu, šonedēļ pauda, ka Krievija no citām frontēm tomēr vēl nepārsviež uz Kursku tik daudz spēku, kā būtu vēlējušies Kijivā. Tā vietā tiek meklētas rezerves Krievijas iekšienē, no frontēm izsaucot vien pa kādai nelielai vienībai. Domnīcas "Eiropas Ārējo attiecību padome" (ECFR) eksperts Gustavs Gresels Vācijas medijos spriedis, ka Kurskas operācija ir "laba morālei, bet nenozīmīga kara gaitai". Par to, ka uzbrukums Kurskai pēc ilgiem nomācošu aizstāvēšanās cīņu mēnešiem nu spārnojis Ukrainas sabiedrību un cēlis morāles līmeni armijā, runā visi novērotāji. Vienlaikus tā ir demonstrācija Rietumiem, ka Ukraina vēl ir tālu no spēku izsīkuma un to vērts turpināt atbalstīt. Kijiva jau guvusi neapšaubāmu uzvaru informācijas karā, raidītājam "Deutsche Welle" paudis austriešu militārais eksperts pulkvedis Markuss Reizners. Tagad visi runā par Kursku un vairs nepievērš uzmanību Donbasam, kur Ukrainas armijai nākas lēnām, tomēr visu laiku atkāpties. Reizners lēš, ka ukraiņu uzdevums varētu būt noturēties Kurskas apgabalā tik ilgi, līdz Krievija būtu spiesta sākt atvilkt vienības no Donbasa jau jūtamākā skaitā, kas nozīmētu, ka tur ārkārtīgi spēcīgais spiediens uz ukraiņu pozīcijām mazinātos. Nenoliedzami izgāšanās pie Kurskas atstāj pēdas Krievijas sabiedrībā un kaitē Putina vadoņa tēlam. Pēdējo patmīlīgais Kremļa saimnieks, pēc visa spriežot, uztvēris ļoti sāpīgi. Kā intervijā BBC atzīmējis bijušais ASV vēstnieks NATO Kurts Volkers, lai nu kā, bet Krievijas sabiedrība un elite tagad redz, ka viņa darbību dēļ karš ienācis Krievijas teritorijā un nākas evakuēt desmitiem tūkstošu cilvēku. To nav iespējams apslēpt. Bet arī Ukraina spēlē ļoti riskanti. Kāda augsta ranga britu militārpersona BBC anonīmi atzinusi bažas, ka pazemotā Maskava var saniknoties un izgāzt dusmas, ar divkāršu sparu bombardējot Ukrainas pilsētas un civiliedzīvotājus. Vispirms jau Kijivu. Ukraina, zināms, savu kaimiņu pazīst un šādai varbūtībai gatavojas. Un jāņem vērā: jo ilgāk ukraiņu karavīri noturēsies pie Kurskas, jo augstāks risks, ka Krievija lūkos sakoncentrēt tādus spēkus, lai aplenktu un atgrieztu tos no Ukrainas, pirms tie paspēs organizēti atkāpties.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
