Rīga 16°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 11. oktobris 00:16
Vārda dienas: Monta, Silva, Tince
SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas prezentācijas pasākumā teica: "Arī modernizēts un pielāgots mūsdienu prasībām, Rīgas Centrāltirgus saglabās savu vēsturisko šarmu un būs dzīva un dinamiska pilsētas daļa, kur pircēji satiekas ar pārdevējiem, notiek dažādi pasākumi un kultūras notikumi."
"Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem. To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA "Rīgas nami" pasūtījuma izstrādāja SIA "Wealth.Investments" sadarbībā ar arhitektu biroju SIA "Teeja arhitekti". Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi," tā vēsta tirgus pārvaldnieka "Rīgas nami" sabiedrisko attiecību nodaļa. Tiesa, gala lēmums par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un veicamajiem ieguldījumiem būs jāpieņem tirgus īpašniekam – Rīgas pašvaldībai.
Tikmēr teju visi "Latvijas Avīzes" aptaujātie Gaļas paviljona tirgotāji un Rīgas Centrāltirgus apmeklētāji uzskata, ka visos piecos paviljonos ir jāveic pārtikas produktu tirdzniecība un Centrāltirgum ir jāsaglabā lielākā segtā tirgus statuss Eiropā.
Tirgotājiem plāno atņemt vienu no pieciem Rīgas Centrāltirgus paviljoniem
Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonu plānots atvēlēt kultūrai un mākslai, liecina Rīgas Centrāltirgus tuvāko desmit gadu telpiskās attīstības koncepcija, ko pēc SIA "Rīgas nami" pasūtījuma izstrādājusi SIA "Wealth.Investments" sadarbībā ar arhitektu biroju SIA "Teeja arhitekti". Tiesa gan, gala lēmums par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un veicamajiem ieguldījumiem būs jāpieņem tirgus īpašniekam – Rīgas pašvaldībai.
Tikmēr teju visi "Latvijas Avīzes" aptaujātie Gaļas paviljona tirgotāji un Rīgas Centrāltirgus apmeklētāji uzskata, ka visos piecos paviljonos ir jāveic pārtikas produktu tirdzniecība, un Centrāltirgum ir jāsaglabā lielākā segtā tirgus statuss Eiropā.
Būs nepieciešami 44 miljoni
Izstrādātā koncepcija paredz desmit hektāru plašo tirgus teritoriju sadalīt funkcionālajos zonējumos, proti, pārtikas produktu tirgus atrastos četros paviljonos, spīķeru pirmajā stāvā būtu tirdzniecības uzņēmumi, bet otrajā – biroja telpas. Gaļas produktu tirdzniecību plānots pārvietot uz pirmo paviljonu, otro jeb Gastronomijas paviljonu atvēlēt ēdināšanas pakalpojumiem, trešajā paviljonā veikt piena produktu, maizes un delikatešu tirdzniecību, bet Zivju paviljonā turpināt zivju un dārzeņu tirdzniecību. Savukārt bijušo rūpniecības preču tirgus teritoriju līdz 2030. gadam plānots atvēlēt autostāvvietai un zemnieku nakts tirgum, bet pēc 2030. gada tur iecerēts ierīkot mobilitātes punktu starppilsētu mikroautobusiem. Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepciju plānots īstenot piecu līdz septiņu gadu laikā, un šim mērķim būtu nepieciešami 44 miljoni eiro.
Kopējie pašvaldības kapitālieguldījumi paredzēti ap 14 miljoniem eiro, galvenokārt 2.–5. paviljonu konstrukciju pastiprināšanai, jumta un ēku remontiem, lai līdz 2027.–2028. gadam novērstu Būvniecības valsts kontroles biroja konstatētos trūkumus, kā arī teritoriju labiekārtošanai. Kopējie SIA "Rīgas nami" kapitālieguldījumi – arī aptuveni 14 miljoni eiro – paredzēti paviljonu telpu pielāgošanai un modernizēšanai, kā arī "Rīgas namu" īpašumā esošo ēku Spīķeru, Pūpolu un Lastādijas ielā fasāžu un iekštelpu renovācijai. Papildus paredzēti ieguldījumi esošo slēgtās teritorijas tirdzniecības vietu renovācijai un jaunu tirdzniecības kiosku uzstādīšanai, kā arī teritoriju labiekārtošanai. Aptuveni 16 miljoni eiro paredzēti Gaļas paviljona pielāgošanai valsts nozīmes mākslas un kultūras funkcijām. Noteiktu satura programmu izveidošanai paredzēts piesaistīt citu, tostarp valsts, finansējumu.
Risks pazaudēt vēsturisko šarmu
"Latvijas Avīze" devās uz Centrāltirgu uzzināt, ko par "Rīgas namu" iecerēm domā tie, kas tirgū uzturas ikdienā, – pārdevēji un pircēji. Jāteic, lielākoties viņi priecātos par iespēju saglabāt tirgus pamatfunkciju vēsturiskajā teritorijā tās pilnā apjomā. "Drīzumā tirgum apritēs simt gadu. Tas ir unikāls, pat iekļauts UNESCO
Pasaules mantojuma sarakstā. Visu šo laiku šeit ir bijis Gaļas paviljons. Tā kā tas atrodas tālāk nost no pārējiem, cilvēkiem ir viegli to atrast, daudzi pircēji uz šejieni ieminuši taciņu jau vairāku gadu desmitu garumā," saka pārdevēja Kristīne, kura Rīgas Centrāltirgū svaigo gaļu pārdod jau vairāk nekā 25 gadus. Arī pārdevēja Svetlana, kura Gaļas paviljonā strādā trešo gadu desmitu, ir neizpratnē par tirgus pārveidošanas plāniem. "Nesaprotu, kāpēc Gaļas paviljonā ir jāiegulda tik daudzi miljoni, lai to pārvērstu par kādu muzeju vai izstāžu zāli, kādu mūsu valstī jau tā ir pietiekami daudz. Te ir ļoti labi apstākļi gaļas tirdzniecībai, pagrabos lielas gaļas noliktavas – netrūkst ne tirgotāju, ne pircēju," vērtē Svetlana, atzīstot, ka vienīgais trūkums ir bezmaksas autostāvvietu neesamība. "Automašīnas novietošana tirgus tuvumā izmaksā 2,50 eiro stundā, ja bijušās rūpniecības preču tirgus teritorijā varētu ierīkot bezmaksas autostāvvietu, kādas ir pie lielajiem tirdzniecības centriem, pircēju pieplūdums būtu daudz lielāks," secina Svetlana. Savukārt pircējs Kārlis, kurš pēc gaļas produktiem uz tirgu nāk jau vairākus desmitus gadu, ir lakonisks: "Teātros un muzejos gaļu nepārdod, kāpēc māksla un kultūra ir jāpārceļ uz tirgu?" Līdzšinējā "Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže gan paudusi viedokli, ka arī modernizēts un pielāgots mūsdienu prasībām, Centrāltirgus spēs saglabāt savu vēsturisko šarmu un būs dzīva un dinamiska pilsētas daļa, kur pircēji satiekas ar pārdevējiem, notiek dažādi pasākumi un kultūras notikumi.
Nelietderīgi ieguldīta rīdzinieku nauda
"Gaļas paviljona likvidācija pilsētas centrā ir nepiedodama, visiem pieciem paviljoniem ir jābūt orientētiem uz Latvijā audzētu produktu tirdzniecību, kas ir tirgus galvenā funkcija," uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, atzīstot, ka iecere būvēt autostāvvietu gan ir apsveicama, jo šobrīd tās neesamība apgrūtina pircēju nokļūšanu tirgū. "Tā kā apsaimniekotāju galvenais uzdevums ir iegūt pēc iespējas lielāku peļņu, viņu interesēs nav sekmēt tirdzniecību, bet rast veidu, kā visizdevīgāk izmantot ēkas," spriež H. Danusēvičs. Viņš pieļauj, ka, lai atgūtu vērienīgās investīcijas, pieaugs tirdzniecības vietu izmaksas, kas var sadārdzināt produktu cenu. "Iepriekšējās valdības laikā par pilsētas naudu Gaļas paviljonā tika veiktas investīcijas, tas tika skaisti iekārtots, katram uzņēmumam ir savs stends, kurā tas ir ielicis visu savu sirdi un dvēseli, lai izceltos. Katram tirgotājam ir savas kundes, kas speciāli pie viņa brauc pēc gaļas. Turklāt globalizācijas ietekmē cilvēki labprātāk apmeklē tirgus, jo tajos var iegādāties produktus, kas ir mērojuši daudz īsāku ceļu pie pircējiem un ir visnotaļ lētāki," saka LTA vadītājs.
Jāvērtē kultūras funkcijas un to finansējums
Tikmēr "Ghetto Games" dibinātājs, uzņēmējs Raimonds Elbakjans atzinīgi novērtējis Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepciju, aicinot tirgū atrast vietu arī "Ghetto Games" pasākumiem, lai piesaistītu sportiskām aktivitātēm tā dēvētos ""Origo" bērnus".
"Lieliski, ka tiek apspriesta "Ghetto Games" klātbūtne Centrāltirgū, viņi sevi jau ir lieliski pierādījuši – tas ir labs, konkrēts piemērs. Turklāt tas dotu pretsparu stacijas jauniešu postam," vērtē uzņēmējs, "Āgenskalna tirgus" nomnieks un apsaimniekotājs Kārlis Dambergs, atzīstot, ka pirms Gaļas paviljona atdošanas kultūras un mākslas projektiem svarīgi būtu saprast, kādas tieši tajā būs kultūras un mākslas funkcijas un kā plānots tās finansēt. "Ja runājam par tirgiem Rietumeiropas pilsētās – nosacīti sakārtotajiem tūristu galamērķiem –, lielākā to daļa kalpo par pilsētas iezīmi, raksturlielumu un magnētu, tādēļ tiek subsidēti. Būtu vērtīgi, ja varētu nosaukt konkrētus uzvārdus, organizācijas, kuras iegūs šajās telpās mājvietu vai tajās regulāri darbosies," teic uzņēmējs, norādot, ka Centrāltirgus kopumā visvairāk iegūtu no ciešas integrācijas ar "Rail Baltica" un Rīgas autoostu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
