Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 01:23
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Jautājums, vai tiešām Rīgas centrā jābūt cariskās Krievijas ģenerāļa Barklaja de Tolli piemineklim, izskanējis ne reizi vien, taču tas stāv kā stāvējis.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Ratnieka (Nacionālā apvienība) aicinājums Rīgas domes Pieminekļu padomei demontēt astoņus objektus, kas satur komunistiskā totalitārisma režīma un Krievijas imperiālisma slavināšanas pazīmes, padomes sēdē piektdien neguva atbalstu. "Šim pasākumam ir politisks konteksts, jo viens no iniciatoriem ir Rīgas vicemērs, kas nozīmē, ka mums būtu jādala atbildība ar vienu politisko spēku," šādu uzskatu padomes sēdē pauda Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, tēlnieks Gļebs Panteļejevs. "Ja ir nepieciešams novākt šos objektus, tad par to ir jābalso Rīgas domes sēdē, bet mums tas nav jādara." Viņam piekrita arī mākslas zinātniece Inese Baranovska, kura norādīja, ka Pieminekļu padome ir konsultatīva institūcija, kas vērtē objektu māksliniecisko kvalitāti. Tiesa, padomē ir arī politiķi no Rīgas domes frakcijām. Konstantīns Čekušins ("Saskaņa") ar abiem ekspertiem bija vienisprātis, saskatot te politisko kontekstu nākamgad gaidāmo pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā. Savukārt vairāku citu partiju pārstāvji uzskata – pirms lēmuma pieņemšanas domes sēdē deputātiem ir nepieciešams dzirdēt profesionāļu domas.
"Tas ir politisks jautājums, bet mums nav citas iespējas iegūt ekspertu viedokli, kā uzklausot padomes viedokli," sacīja Kaspars Spunde (Nacionālā apvienība), kurš padomes sēdē pārstāvēja atvaļinājumā esošo vicemēru E. Ratnieku. K. Spunde atzina, ka NA vēlētājiem šis ir svarīgs jautājums, bet NA pārstāvot pietiekami lielu sabiedrības daļu un tāpēc partijai ir pienākums to rosināt. E. Ratnieks iepriekš atsaucās uz Publiskās atmiņas centra rosināto, kuru sēdē pārstāvēja Didzis Šēnbergs. Centrs jau jūnijā vēstulēs Rīgas domei bija paudis atbalstu tādu objektu demontāžai, kuri saistīti ar komunistisko totalitāro režīmu, PSRS okupācijas varu vai kara ideoloģijas slavināšanu, ietver rusifikācijas pazīmes, kā arī ir mākslinieciski nevērtīgi.
Astoņu objektu sarakstā ir Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli statuja Esplanādē, piemiņas akmens Aleksandram Puškinam Citadeles ielā, piemineklis Moricam Eduardam Zilberam (rakstnieks Sudrabu Edžus), piemiņas plāksne rakstniekam Valentīnam Pikulim Vesetas ielā, piemineklis Krievijas karavīriem 1701. gada kaujās Lucavsalā, piemiņas akmens un zīme Latgales parkā, kas atrodas vietā, kur veidots Maskavas dārzs, piemineklis baletdejotājam Mārim Rūdolfam Liepam Aspazijas bulvārī, kā arī Ķeizara akmeņi Mangaļsalā. "Šie objekti ir pagātnes rēgi, kuriem nav vietas Rīgas pilsētvidē. Tie tiek izmantoti Krievijas maigās varas un propagandas paušanā," uzskata E. Ratnieks.
Barklajs de Tolli stāv kā stāvējis
Vislielākās diskusijas padomes sēdē bija par 2002. gadā Esplanādē uzstādīto cariskās Krievijas karavadoņa Barklaja de Tolli statuju, kas nav oriģināls, bet gan tā atveidojums. Statuja atrodas pretim Ministru kabinetam. Padomes loceklis, dizainers Andrejs Broks uzskata, ka šis piemineklis ir uzstādīts ar politisku mērķi un tam nav jāatrodas pilsētas centrā. Taču pret statujas demontāžu Pieminekļu padome 2023. gada martā jau bija nobalsojusi. Tāpēc klātesošo vairākums lēma šo jautājumu atkārtoti vairs neskatīt.
Akadēmiķis Guntis Zemītis uzskata, ka nav skaidru kritēriju, pēc kuriem varētu vērtēt, kuri objekti ir vēstures liecības, bet kuri nes ideoloģisko slodzi. Visas Krievijas impērijas paliekas iznīdēt nebūšot viegli. Rīgas dome ir parakstījusi dāvinājuma līgumu par Barklaja de Tolli statujas uzstādīšanu ar uzņēmēju Jevgeņiju Gombergu, kurš sēdē atgādināja, ka par 15 000 latiem esot veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi, kas, ņemot vērā inflāciju, tagad jau būtu 53 000 eiro. Šo naudu uzņēmējs tiesiskā ceļā varētu pieprasīt no domes.
Arī par Andreja Upīša pieminekļa pārvietošanu Pieminekļu padome jau lēma 2023. gada martā. Tas atrodas Kronvalda parkā pie Kongresu nama, kur paredzēts būvēt akustisko koncertzāli. Tāpēc objekts minētajā vietā neiederētos. Vēl nav zināms, uz kurieni to varētu pārvietot, bet viens no variantiem esot Grīziņkalna skatu laukums, informēja domnieks, tēlnieks Ivars Drulle.
Arī baletdejotāja Māra Liepas piemineklis pie Latvijas Nacionālās operas un baleta nama ir dāvinājums, kas uzstādīts ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. I. Drulle to sēdē nodēvēja par "briesmīgu un bezgaumīgu dzelzs izstrādājumu", ar ko neesot bijuši apmierināti arī baletdejotāja bērni Andris un Ilze Liepas. G. Panteļejevs atzina, ka arī viņš bija kritisks par pieminekļa māksliniecisko kvalitāti, bet iebilst pret šā un citu objektu demontāžu, jo par tiem tiek lemts politiskā kontekstā.
Bērnu rakstnieks – specdienestu lektors
Sudrabu Edžus daudziem ir pazīstams tikai kā jauniešu stāstu rakstnieks, kura pazīstamākais darbs ir "Dullais Dauka". Taču tikai retajam ir zināms, ka viņš bijis lektors staļinisma laika specdienestu skolā, par ko informēja D. Šēnbergs. Arī šā pieminekļa demontāžu padome jau iepriekš bija noraidījusi. Izskanēja ierosinājums pie tā piestiprināt plāksni ar skaidrojošu informāciju. Vairāki objekti ir uzstādīti pēc neatkarības atjaunošanas, tajā skaitā piemiņas akmens un zīme tagadējā Latgales parkā. To atklāja laikā, kad Rīgas domi vadīja Gundars Bojārs, klātesot Maskavas un Rīgas pašvaldību vadītājiem, ar mērķi Rīgas un Maskavas draudzības vārdā izveidot Rīgā Maskavas parku, paskaidroja Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Gunārs Nāgels. I. Baranovska atzina, ka mākslinieciskās kvalitātes šim objektam nav, bet tā esot vēsture, kuru nevar ar demontāžu mainīt. K. Spunde uzskata, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nav saprotama atsaukšanās uz šādām vēstures liecībām. I. Drulle akmeni vairāk uztver kā vēstures kuriozu. Savukārt Miroslava Mitrofanova (Latvijas Krievu savienība) ieskatā, tas ir kapsētas akmens Maskavas un Rīgas draudzībai. Kad šo objektu pārcelšot uz vietu, kur būs arī citi demontētie pieminekļi, tūristu interese par to varētu būt lielāka nekā par Maskavas (tagad – Latgales) parku, uzskata deputāts.
Par Puškina mūzu prasīs biedrībai
Pieminekļu padome turpinās vērtēt vairāku objektu un piemiņas plākšņu atrašanos Rīgas pilsētvidē, kā arī iespējamo rīcību ar piemiņas plāksnēm, uz kurām ir teksts krievu valodā. Tā atlika arī lēmuma pieņemšanu par piemiņas akmeni Aleksandram Puškinam Citadeles ielā netālu no "Ave Sol" koncertzāles. Kā atklājās, šajā gadījumā runa ir nevis par vienu objektu, bet, iespējams, par ansambli, kurā ir arī Annas Kernas skulptūra – viņa esot bijusi A. Puškina daiļrades mūza. Tās īpašnieks ir Puškina biedrība, ar kuru padome plāno sazināties. Uz jautājumu, vai šo divu objektu demontāža neizraisītu kādas sekas, D. Šēnbergs atbildēja ar repliku: "Šajā vietā kādreiz atradās manas vecāsmātes iekopts dārzs. Kad ienāca krievi, viņu izmeta ārā, un tad nevienam nebija nekādas juridiskas sekas."
***
Deputāts: Atradīsim veidu, kā tos pieminekļus utilizēt
– Māris Mičerevskis ("Kods Rīgai"), Rīgas domes Pieminekļu padomes loceklis (padomē ir dažādu jomu pārstāvji – Rīgas domes deputāti, mākslinieki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji), sociālajā tīklā 23. augustā pēc sēdes rakstīja: "Šarikovs ir okupējis latviešu galvas, kultūrtelpu, politiku un arī kultūrvidi. Divus gadus krievi slepkavo ukraiņus un joprojām tiek uzstādīti argumenti – bet Puškinam smuki dzejoļi, Barklajam de Tolli ir saknes Igaunijā un skotu asinis. Karš beigšoties un tad nebūs neviena pieminekļa (jo latviešiem nekā neesot ko likt vietā). Draudēja ar tiesu darbiem. Beigās, dabūjuši balsis, visi laimīgi rēca kā tādā orku midziņā.
Es piecēlos, pateicu, ka tur nav ko runāt, un pametu sēdi. Karš nebeigsies, kamēr krievija pastāvēs. Nav nekāda krievijas kultūra, kuru varētu izstādīt ārpus okupācijas muzeja, ir tikai laupīšanas, nozagti podi, izvarošanas un krievu tautas skumjas par lopiskumu plašajās sibīrijas tālēs. Latvijai ar to ir tikai viens sakars – okupācija. Mums nevajag ne de Tolli, ne Puškinu, ne krievu valodu. Un mēs neko no tā nezinātu, ja nebūtu okupēti, tāpat kā nezinām un mums nav pieminekļu somiem, lietuviešiem, igauņiem, poļiem, zviedriem un citiem. Mums ir izsniegta tikai "dižā" krievu kultūrtelpa, kura joprojām cīnās ar nagiem un zobiem par katru sūda plāksni, lai leğitimizētu ukraiņu bērnu slepkavības ar saukli "a kas?". "Viss nav tik viennozīmīgi, bet amerikāņi Irākā! Bet Andrejs Pumpurs bija cara armijā!" Bet pienāks mirklis, kad visa tā sarkanā migla izgaisīs kā rīta rasa saulē! [..] Tur nebija ko diskutēt. Viena puse bija gatava ar jebkādiem argumentiem aizstāvēt jebkuru okupantu mantojumu. Šeit tomēr viss ir melns vai balts. Jāmeklē veids, kā tos pieminekļus utilizēt. Domāju, ka atradīsim."
– Edvards Ratnieks: "Noklausījos Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdi. Lielāku Latvijas Krievu savienības (LKS) filiāli būtu grūti iedomāties. Cits citam piekrīt un atbalsta. LKS priecīga un laimīga teju par katru noraidošo lēmumu. Ak, kungs!"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
