Rīga 1°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 05. decembris 14:21
Vārda dienas: Klaudijs, Sabīne, Sarma
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens raizējas, ka ekonomiskās attīstības prognozes kļūstot arvien nepatīkamākas un attiecīgi valsts naudas maks arī var nepildīties, kā plānots.
"Šī ir sarežģītākā budžeta sastādīšana man zināmajā valsts budžetu veidošanas vēsturē," tā par topošo 2025. gada valsts budžetu otrdien valdības sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("JV") un raižpilnā balsī pauda, ka ekonomiskās attīstības prognozes kļūstot arvien nepatīkamākas. Bet vienlaikus ministrs centās mierināt, ka skarba situācija esot ne tikai Latvijā, bet arī Somijā, Beļģijā, kā arī Vācijā, kur nākamgad samazinās atbalstu Ukrainai. "Ceru, ka mēs šādā situācijā [kā Vācijā] nenonāksim," sacīja finanšu ministrs. Kopējie valdības izdevumi netikšot samazināti, tikai uz ietaupīšanas rēķina pārgrupēti valstī noteiktajai prioritātei – drošībai, proti, Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, un "horizontāli visā valdībā kiberdrošības stiprināšanai".
Ministrijas 2025. gadam ir pieprasījušas papildu 1,3 miljardus eiro. Iekšējai un ārējai drošībai kā valsts prioritātei papildus ir pieprasīti vairāk nekā 500 miljoni eiro.
Iesaldēs pilnībā vai tomēr ne?
Kā tad notiks Ašeradena pieminētā izdevumu pārgrupēšana? Tā būšot līdz šim nebijušu jaunu principu ieviešana valsts budžetā. Būtiskākais lēmums esot nepieļaut sabiedriskajā sektorā atlīdzības fonda pieaugumu vairāk nekā par 2,6 procentiem pret 2024. gada aktualizēto plānu. [Sabiedriskajā jeb publiskajā sektorā ietilpst ministrijas un to padotības iestādes, neatkarīgās iestādes, pašvaldības un to iestādes, valsts un pašvaldības kontrolēti un finansēti komersanti, nodibinājumi, biedrības, fondi un kapitālsabiedrības, no kurām puse vai vairāk pieder valstij vai kādai pašvaldībai. Tajā strādājošie ir arī pedagogi, ārstniecības personas un citi slimnīcu darbinieki, karavīri, policisti u. c.]
Taču valdībai paliekot tiesības lemt par izņēmumiem. "Pilnīgi noteikti mums būs dažāda veida izņēmumi. Piemēram, mums būs jārisina jautājums par Iekšlietu ministrijas darbinieku darba samaksas salīdzinājumu ar Aizsardzības ministriju," skaidroja Ašeradens. Masu mediji ne reizi vien ir ziņojuši, ka, piemēram, jaunieši ļoti kūtri izvēlas kļūt par robežsargiem, jo uzskata, ka vairāk var nopelnīt Nacionālajos bruņotajos spēkos, tāpēc priekšroku dod dienestam tur, nevis darbam robežsardzē.
Arī pašvaldībām būšot tiesības noteikt izņēmumus, ja tikšot pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamatos izņēmumu.
"2022. un 2023. gadā darba samaksas pieaugums publiskajā sektorā bija 15,2%, bet 2024. gadā tas bija 14,6 procenti pret 2023. gadu. Šobrīd darba samaksas pieaugums nav ieplānots. Šis ierobežojums ir ļoti skaidrs signāls sabiedrībai, ka tas skars visu publisko sektoru. (..) Vēlētām amatpersonām šis ir darba samaksas iesaldēšanas signāls," klāstīja A. Ašeradens.
Arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("JV"), kura otrdien vadīja valdības sēdi, jo Ministru prezidente Evika Siliņa slimo, apgalvoja, ka ievēlētajiem politiķiem un amatpersonām nākamgad algu iesaldēšot. Gala lēmumu gan teikšot Saeima. Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("JV") vaicāts, kā viņš lūkojas uz to, ka iesaldēšana skaršot arī Saeimas deputātu algu, atbildēja: "Nebūtu pareizi izdalīt ārā kādu kategoriju, lai pilnībā iesaldētu algu. Pareizi ir tas, ka to ierobežos, bet es nepiekrītu tam, ka no atlīdzības likuma veidos atsevišķu lupatu deķīti deputātiem," pauda Reirs. Viņaprāt, ja visā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem algu nedrīkstēs paaugstināt vairāk par 2,6%, tad tam jāattiecas arī uz deputātiem. Bet to nevar uzskatīt par algu iesaldēšanu pilnībā.
Savukārt valdības vadītājas Evikas Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners norādīja: "Ministru prezidente ir paudusi savu viedokli, ka par valsts amatpersonu algu palielināšanu nevarot būt ne runa un tās būtu jāiesaldē."
Kā radās 2,6 procenti?
Finanšu ministrs skaidroja, ka valdība nedrīkstot pārkāpt budžeta deficītu trīs procentu apmērā, jo tad iestājoties jauna valsts budžeta ierobežošanas procedūra, kas esot diezgan nepatīkama. Eiropas Savienības (ES) regulējums paredzot, par kādu apjomu valsts var palielināt savus izdevumus. Saskaņā ar ES fiskālajiem nosacījumiem šis rādītājs Latvijai 2025. gadā esot noteikts 2,54% apmērā. Tas nozīmējot, ka vispārējās valdības budžeta izdevumi (kopā ar pašvaldību budžetiem) 2025. gadā nedrīkstot augt straujāk par 2,54% pret 2024. gadu. Taču šis pieaugums neattiecoties uz visiem izdevumiem, piemēram, tas neietverot valsts parāda procentu maksājumu izdevumus un ES fondu projektu finansējumu. Izdevumu pieaugumu varot paaugstināt, ja tiekot pieņemti lēmumi palielināt ieņēmumus, veicot attiecīgas ieņēmumu politikas izmaiņas. FM piedāvāja šo izdevumu pieaugumu piemērot kā indikatoru atlīdzības fonda pieaugumam, – to noapaļojot, attiecīgi šis rādītājs ir 2,6 procenti.
Liek samazināt izdevumus par elektrību
Lēmums par algu izmaiņām skaršot gandrīz 290 tūkstošus publiskajā sektorā nodarbināto, un katrā ministrijā, iestādē, pašvaldībā vai kapitālsabiedrībā tos pieņemšot tās vadītājs.
Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts drošībai, ministrijām un to padotības iestādēm būšot jāsamazina izdevumi par 11 procentiem precēm (pildspalvām, datoriem, printējamam papīram u. c.) un pakalpojumiem (rēķiniem par elektrību, apkuri, degvielu u. c.) no kopējiem valdības izdevumiem.
"Finanšu ministrija līdz piektdienai aktualizēs aprēķinus un ministrijām nosūtīs informāciju, cik daudz katrai ir jāsamazina. Paredzēts, ka tas dos 50 miljonu eiro lielu ietaupījumu," informēja FM komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Valdības protokolā ir precizēts, ka nozaru ministrijas varot nākt klajā ar priekšlikumiem un ierosinājumiem, piemēram, ka nesamazinās izdevumus par precēm un pakalpojumiem, bet samazināsim, piemēram, atlīdzību valdes locekļiem.
***
"Budžetniekiem" algas aug straujāk
● 2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (1553 eiro) bija par 20 eiro lielāka nekā privātajā (1533 eiro), un tā pieauga straujāk nekā privātajā sektorā – attiecīgi par 13,1% un 11,5%.
● Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1502 eiro jeb par 12,2%.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
