Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 20:44
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Valdība ir izvirzījusi nosacījumus, lai "Air Baltic" paliek reģistrēts Latvijā un maksā nodokļus šeit; lai Rīga paliek bāzes lidosta un lai tiktu saglabāts tiešo avioreisu tīkls. Kā tas tiks nodrošināts – arī tie vēl ir neskaidri jautājumi.
Vakar notikusī Satiksmes ministrijas un "Air Baltic" vadības preses konference daļēji pacēla noslēpumainības plīvuru, kas apvij nacionālās aviokompānijas turpmāko likteni, taču vairākus jautājumus atstāja neatbildētus.
Jaunumi ir vairāki – tika paziņots, ka "Air Baltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro. To pavēstīja "Air Baltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks. Šī mērķa sasniegšanai papildu valsts atbalsts (lasi – jauni ieguldījumi uzņēmuma kapitālā) nav paredzēts. Vienlaikus valsts izšķīrusies līdzšinējās četru dažādu kategoriju un vērtības akcijas, kas savulaik izveidojušās no dažādiem uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanas pasākumiem, pārveidot vienādās akcijās, šādi vienkāršojot un padarot saprotamāku akciju struktūru. Taču šajā procesā tiek norakstīti arī 571,3 miljoni no "Air Baltic" 596,4 miljonus eiro lielā pamatkapitāla, kas savulaik tika ieguldīts, veidojot uzņēmumu, – tieši šis fakts izraisījis lielāko publisko satraukumu.
Ar šīs norakstīšanas palīdzību tiek segta lielākā daļa no uzņēmuma 734 miljonus eiro lielajiem uzkrātajiem zaudējumiem, taču rezultātā uzņēmuma pamatkapitāla vērtība samazinās līdz 25,179 miljonam eiro. Tomēr šie skaitļi radījuši bažas, ka uzņēmumu gatavojas pārdot par grašiem.
Visbeidzot, svarīgi ir arī tas, ka uzņēmuma galvenais akcionārs – Latvijas valsts – beidzot publiski atzīst, ka lielākā daļa uzņēmuma sākotnējā kapitāla ir bezcerīgi zaudēta un to atgūt vairs nevarēs, būtībā šī operācija līdzinās bezcerīgi zaudēta kredīta norakstīšanai bankā.
Kur radās zaudējumi?
"Air Baltic" lielo zaudējumu rašanās galvenie cēloņi ir divi – kovida pandēmijas radītie ierobežojumi un Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā, kas ārkārtīgi negatīvi ietekmējis pārvadāto aviopasažieru daudzumu no Rīgas un pārējām Baltijas valstu lidostām. "Air Baltic" kovida dīkstāves laikā neguva plānotos ieņēmumus apmēram 450 miljonu eiro apmērā, jo nebija iespējams izpildīt avioreisus, bet daudzas izmaksas – personāla algas, lidmašīnu tehniskās apkopes izmaksas – saglabājās. Ir publiski minēts, ka katra dīkstāves diena uzņēmumam nesusi līdz pat miljonam eiro lielus zaudējumus. Lai atbalstītu "Air Baltic" šajā situācijā, valsts 2020. gadā sniedza atbalstu divas reizes – vienreiz ieguldot 250 miljonus eiro, bet otru reizi – 90 miljonus eiro. Taču saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzītajiem noteikumiem "Air Baltic" šī summa – 340 miljoni eiro – valstij būs jāatdod 5–7 gadu laikā – periodā no 2025. līdz 2027. gadam, tātad runa būtībā ir par aizdevumu. Tāpat valsts ir nopirkusi daļu no 340 miljonus eiro lielā obligāciju laidiena šā gada sākumā, tādēļ var uzskatīt, ka "Air Baltic" valstij šobrīd ir parādā nedaudz vairāk kā 400 miljonus eiro.
Jāpiebilst, ka "Air Baltic" agresīvā jaunu lidmašīnu pirkšanas politika nav daļa no radītajiem zaudējumiem – tā radījusi parādus, nevis zaudējumus.
Kā gatavojas labot situāciju?
"Air Baltic" ir valstij nozīmīgs uzņēmums – Ministru prezidente Evika Siliņa minējusi, ka tas rada apmēram 2% no iekšzemes kopprodukta, proti, no visu radīto preču un pakalpojumu summas Latvijā. "Air Baltic" izpilddirektors Martins Gauss vakardienas preses konferencē pieminēja, ka valsts 29 gados kompānijā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro, ko sabiedrība pamatoti uzskata par nodokļu maksātāju naudu, taču uzņēmums šajā laikā nodokļos valstij esot samaksājis vairāk nekā 400 miljonus eiro.
Tagad situācijas labošanai plānota stratēģiskā investora piesaiste (tas joprojām netiek nosaukts, "Air Baltic" izpilddirektors Martins Gauss teicis, ka pēc investora paziņošanas sabiedrībai būšot "pozitīvs pārsteigums") un uzņēmuma akciju sākotnējais publiskais piedāvājums kādā no starptautiskajām biržām (līdz šim publiski pieminēta ir Londonas fondu birža). Valsts paziņojusi, ka šī procesa rezultātā tā vēlas saglabāt 25% plus vienu akciju – t.s. "bloķējošo mazākumu", kas neļauj bez valsts piekrišanas veikt izmaiņas uzņēmuma statūtos, tātad neļauj pārreģistrēt uzņēmumu uz citu valsti, nodrošinot, ka tas arī turpmāk maksās nodokļus Latvijā.
Kā tieši valsts gatavojas panākt šādu situāciju bez papildu naudas ieguldīšanas uzņēmumā, ir viens no noslēpumainākajiem un interesantākajiem pašreiz notiekošo sarunu ar investoriem aspektiem, jo vienkārši aritmētiski aprēķini skaidri rāda, ka atlikušie 25,179 miljoni eiro "Air Baltic" pamatkapitāla nekādi nevar būt 25% no uzņēmuma pamatkapitāla, ja akciju publiskajā piedāvājumā gatavojas piesaistīt 300 miljonus eiro jauna kapitāla un vēl nezināmu daudzumu akciju gatavojas nopirkt stratēģiskais investors. Vienlaikus jāatzīmē, ka gan Satiksmes ministrija, gan "Air Baltic" vadība ir paudušas pārliecību, ka valsts atgūs uzņēmumam kovida laikā aizdoto naudu.
"Te saprotu, te nesaprotu"
"No vakardienas preses konferences es ne līdz galam sapratu, kas šobrīd notiek," "Latvijas Avīzei" atzina bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits. "Varu atzīmēt pozitīvos momentus – to, ka sākotnējais akciju piedāvājums virzās uz priekšu, ka uzņēmums tam pieiet nopietni, ka atrasts stratēģiskais investors un notiek sarunu process. Vienlaikus jāatzīmē arī tas, kas šobrīd nav saprotams, – proti, nav līdz galam saprotams, kā tieši "Air Baltic" gatavojas valstij atmaksāt kovida laikā sniegto atbalstu, jo preses konferencē skaidra atbilde uz to netika sniegta. Ļoti iespējams, ka skaidru atbildi šobrīd nesniedz tieši tāpēc, ka tas ir viens no sarunu objektiem ar stratēģisko investoru. Taču neatmaksāt šo aizdevumu nebūs iespējams – ja tā notiks, tad "Ryanair", kas regulāri strīdas un tiesājas ar Eiropas Komisiju par dažādu valstu sniegto atbalstu nacionālajām aviokompānijām, tūlīt ķersies pie rīkles gan Latvijai, gan Eiropas Komisijai. Norakstīt šo atbalstu nebūs iespējams.
Otrs neskaidrais jautājums ir tas, kā tieši valsts ir iecerējusi saglabāt 25% plus vienu akciju uzņēmumā. Investors taču neieguldīs tikai dažus miljonus eiro, tam nav nekādas jēgas, turklāt publiskajā piedāvājumā cer piesaistīt 300 miljonus eiro. Kā valsts nodrošinās 25% plus vienu akciju ar esošo kapitālu, ir pagaidām neatbildēts jautājums, droši vien arī par to notiek aktīvas sarunas."
T. Linkaits izteica cerību, ka globālā neskaidrība, kas saistīta ar novembrī notiekošo ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu, neliegs ASV investoriem, kas esot izrādījuši interesi par "Air Baltic" akcijām, ieguldīt uzņēmumā. Viņš pauda pārliecību, ka Satiksmes ministrija un "Air Baltic" rīkojas pareizi, šobrīd virzot uzņēmumu stratēģiskā investora piesaisti un akciju publisko piedāvājumu, taču atzina, ka valdības komunikācija līdz šim nav bijusi kvalitatīva. "Runāt par zaudējumiem un pamatkapitāla norakstīšanu nekad nav patīkami, taču sabiedrībai ir jāizskaidro notiekošais," teica T. Linkaits.
Kāpēc tagad?
"Uzskatu, ka valdība un "Air Baltic" šobrīd rīkojas pareizi," saka finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, kurš periodā no 2011. līdz 2015. gadam bija valdības konsultants "Air Baltic" jautājumos. "Jau 2023. gada pārskats uzrādīja uzņēmuma uzkrātos zaudējumus, un šobrīd notiekošā pamatkapitāla norakstīšana vienkārši ir šī fakta publiska atzīšana. Uzņēmumam ir vajadzīgs jauns kapitāls tālākajai attīstībai, un, lai atbrīvotu tam ceļu un vienkāršotu sarunu procesu, ir jādzēš agrāko periodu zaudējumi, citādi uzskaite, kas kuram pieder un kādas kuram ir saistības, kļūs ļoti sarežģīta."
Atbildot uz jautājumu, kādēļ uzņēmuma privatizācijas process jāvirza tieši šobrīd, kad uzņēmums cieš zaudējumus, Krastiņš izteica minējumu, ka šī procesa termiņus nosaka noteikumi, uz kādiem ir sniegts valsts atbalsts kovida pandēmijas periodā, kā arī Eiropas Komisijas izvirzītās prasības, kā šis atbalsts jāatmaksā.
Otrs faktors, kas nosaka valdības un uzņēmuma rīcību tieši šobrīd, ir vispārējā situācija aviācijā – tā liecina, ka aviācija ir riskanta biznesa nozare, kuru ietekmē dažādi ģeopolitiskie notikumi, un pašreizējie ietekmējuši tieši Baltijas reģionu. "Ne valdībai, ne uzņēmumam nav kristāla bumbas, lai uzminētu, vai pēc diviem gadiem situācija uzņēmuma privatizācijai būs labāka vai sliktāka. Ja šobrīd ir atradies investors, kas gatavs ieguldīt "Air Baltic" jaunu kapitālu un samazināt valdības kā lielākā uzņēmuma akcionāra risku, tad šī situācija ir jāizmanto."
Trīs Latvijai svarīgi faktori
Krastiņš uzskata, ka sabiedrībai vajadzētu šajā procesā galvenokārt pievērst uzmanību trijiem faktoriem, kas Latvijai ir vissvarīgākie. Proti, pirmkārt, kā tiks nodrošināts, ka "Air Baltic" paliek reģistrēts Latvijā un maksā nodokļus šeit, nevis tiek pārreģistrēts uz, piemēram, Īriju vai Dubaiju, kur notiek daudzu aviosatiksmes uzņēmumu reģistrācija izdevīgās nodokļu sistēmas dēļ. Otrs – vai Rīga paliek "Air Baltic" bāzes lidosta. Trešais – kā tiks nodrošināts, ka Rīgas lidosta saglabā maksimāli attīstīto tiešo avioreisu tīklu. Jāpiebilst, ka, spriežot pēc vakardienas preses konferencē dzirdētā, Latvija vēlas, lai šie trīs punkti tiek ierakstīti "Air Baltic" statūtos.
Krastiņš arī aicināja nevērtēt uzņēmuma pamatkapitāla norakstīšanu pašlaik pārāk negatīvi. "Ja sarunu rezultātā valstij izdodas nodrošināt, ka Latvijas īpašumā paliek 25% uzņēmuma akciju, tad pēc jauna kapitāla ieplūdināšanas pilnīgi ir iespējams, ka šīs akciju paketes vērtība pēc dažiem gadiem ir daudz vērtīgāka par pašreiz norakstāmajām summām. Šobrīd, kad sarunas vēl ir procesā un nav skaidrs, kāda būs jaunā uzņēmuma vērtība pēc svaiga kapitāla ieplūdināšanas, uzskatīt, ka visi iepriekšējie ieguldījumi ir zaudēti, ir pārāk pesimistiski."
Krastiņa vērtējumā "Air Baltic" pašreizējā vērtība, neskatoties uz zaudējumiem, ir vairāki simti miljoni eiro, jo uzņēmuma vērtību nosaka nevis pamatkapitāla lielums, bet gan tā spēja radīt jaunus ieņēmumus, proti, būt par naudas ražošanas mašīnu.
Deputāti grib zināt
Opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" ("AS") pieprasījis satiksmes ministram Kasparam Briškenam nekavējoties sniegt skaidrojumu, pieprasot viņam šodien ierasties uz "AS" Saeimas frakcijas sēdi, lai deputātiem sniegtu paskaidrojumus par valdības lēmumiem un to sekām. "Valdības lēmumi biedējoši atgādina sliktāko deviņdesmito gadu privatizācijas praksi, tādus skandalozus procesus kā "Parex bankas" un bankas "Citadele" pārdošana," vakar izplatītajā paziņojumā pauž frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
***
4,5 miljoni pasažieru
● "Air Baltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022. gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
● Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljoni eiro, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022. gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
