Rīga 9°C, apmācies, iespējams lietus, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 04. oktobris 01:50
Vārda dienas: Francis, Modra
Ja valsts budžetā pietrūkst daži simti miljoni eiro, tad pirms nodokļu celšanas varētu vismaz pakontrolēt izdevumus decembrī, – tā valsts ierēdņiem un ministriem iesaka Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis.Kāds pamats valsts iestāžu decembra tēriņu drudzim – izdevumu pieaugumam gada nogalē?
Kamēr valdība meklē papildu ieņēmumu avotus, veidojot valsts budžetu nākamajam gadam, vērtīgi būtu saprast, vai valsts iestādēm budžeta līdzekļi netiek dāļāti pārlieku dāsni.
Par iestāžu gada budžeta iespējamu pārpalikumu liecina tēriņu statistika, kas tradicionāli pieaug lēcienveidīgi tieši gada pēdējā mēnesī – it kā apliecinot nereti dzirdēto: ja neiztērēsim visu piešķirto, nākamgad tik daudz vairs neiedos. Sevišķi augsts lēciens bijis vērojams pagājušā gada nogalē. Uz šo tendenci uzmanību vērsis Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvis, ekonomists ("Citadele") Mārtiņš Āboliņš, aicinot pārvērtēt, cik pamatoti tiek izlietoti vairāki simti miljoni budžeta līdzekļu precēm un pakalpojumiem.
Tagad valdība lēmusi šos līdzekļus apcirpt, tādēļ interesanti būs redzēt, vai nākamgad situācija būs mainījusies.
Iesaka pakontrolēt izdevumus decembrī
Valsts budžeta izdevumi par precēm un pakalpojumiem 2023. gada pēdējā mēnesī pēkšņi uzskrēja debesīs, sasniedzot nepieredzētus apjomus. Pērnā decembra tēriņi šajā jomā trīs reizes pārsniedza pārējo gada mēnešu caurmēra līmeni.
Piemēram, 2023. gada augustā precēm un pakalpojumiem tika tērēti 158,4 milj, eiro, kas veidoja 12% no kopējā budžeta izdevumu pīrāga, decembrī šī pozīcija apēda jau 544 miljonus, kļūstot par otru lielāko izdevumu kumosu.
"Ja valsts budžetā pietrūkst daži simti miljoni eiro, tad pirms nodokļu celšanas varētu vismaz pakontrolēt izdevumus decembrī," mikroblogošanas vietnē "X" raksta FDP pārstāvis Mārtiņš Āboliņš. Finanšu ministrija (FM) turpat pamato, ka izdevumu pieaugumu decembrī primāri nosaka norēķinu veikšana, noslēdzoties dažādiem iepirkumiem: "Pagājušā gada decembra augstais līmenis skaidrojams ar vērienīgiem izdevumiem valsts drošības stiprināšanai un ES fondu 2014.–2020. gada perioda noslēguma maksājumiem projektu īstenotājiem."
"Mani šis skaidrojums līdz galam nepārliecina," "Latvijas Avīzei" teic Āboliņš. "Tas ir tik vispārīgs, ka to var uzrakstīt, kā saka, ar aizvērtām acīm." Ekonomists atzīmē, ka daži no FM minētajiem apstākļiem bijuši arī citus gadus, tomēr tāds ārkārtīgs lēciens izdevumos nav piedzīvots. Viņš gan pieļauj, ka šādai izdevumu svārstībai vienā konkrētā pozīcijā ir kādi objektīvi apstākļi un izskaidrojums. Tāpēc viņš aicina budžeta veidotājus analizēt dziļāk, kas tās ir par pozīcijām, kas kāpumu veido: "Vienmēr decembrī budžeta izdevumi ir pieauguši, un tas ir normāli, jo ir gada beigas, jāapmaksā rēķini, ir arī anekdotiski skaidrojumi par to, ka nauda paliek pāri, tāpēc to jāpagūst iztērēt. Tomēr 2023. gadā tas decembra tēriņu apjoms pret gadu kopumā ārkārtīgi izceļas."
Tendence esot neizbēgama
Komentējot izdevumu pieaugumu gada nogalē, FM pārstāvis Aleksis Jarockis skaidro, ka publiskajā sektorā iepirkumi tiek sākti pēc tam, kad ir saņemts apstiprinājums par finansējuma pieejamību: "Ja konkrēta budžeta resora iepirkumi ir liela apjoma, arī iepirkumu procedūras ir ar gariem termiņiem, tad, ievērojot publisko iepirkumu likumu prasības, iepirkumu uzsākšanas termiņi novirzās uz gada otro pusi."
Tāpat gada nogalē, noslēdzoties darbiem, preču un pakalpojumu piegādēm un darbu izpildēm, esot jāveic gala maksājumi iepriekš noslēgto līgumu ietvaros. "Šāda tendence valsts pārvaldē ir neizbēgama," uzsver FM pārstāvis.
Izdevumu lēcienu varot ietekmēt arī atsevišķi projekti un pasākumi. Piemēram, 2022. gada noslēguma mēnešos tie bija izdevumi, kas saistīti ar atbalsta pasākumiem energoapgādes drošuma rezervju iegādei un energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumu. Bet 2023. gada decembrī Aizsardzības ministrija veica munīcijas un sprāgstvielu iegādes 200 miljonu eiro apmērā.
Atsevišķās programmās decembrī lielākie izdevumi veidojušies saistībā ar konkrētajam resoram pamatfunkcijām piešķirtajiem līdzekļiem, piemēram, Zemkopības ministrijai 50 miljonu eiro apmērā investīciju projektiem.
Neiztērēto var pārcelt uz nākamo gadu
"Es viennozīmīgi varu teikt, ka labklājības nozares mērķis nekad nav bijis, tā sakot, decembrī vienkārši maksāt tāpēc, ka jāmaksā, ar domu, kā tautā saka, ka nākamgad neiedos. Nekādā gadījumā," uzsver Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks, pieļaujot, ka tā varbūt bijis pirms desmit gadiem. Viņš arī atzīmē, ka tagad ministrijai ir iespēja neiztērēto naudu pārcelt uz nākamo gadu.
Komentējot pērnā decembra izdevumu kulmināciju, Alliks teic, ka viņam nav pamata apšaubīt FM sniegto skaidrojumu. "Ja objektīvi gada beigās ir izpildīti līgumi un ir jāsamaksā, tad tas tā arī notiek," viņš piebilst.
Savulaik Valsts kontrole (VK) revīzijās ir vērtējusi tā dēvētā decembra drudža jautājumu, īpaši iestāžu veiktos neplānotos avansa maksājumus, – informē VK padomes locekle Ilze Bādere: "Tomēr, tā kā kopš 2021. gada likumā ir norma, kas iestādēm ļauj pretendēt uz iepriekšējā gada neizlietotajiem asignējumiem, šis jautājums pēdējos gados nav vērtēts."
Minētās likuma izmaiņas attiecas arī uz precēm un pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka, neiztērējot šim mērķim paredzēto naudu vienā gadā, to ir iespējams pārcelt uz nākamo. Šāds regulējums pirms pāris gadiem tika radīts tieši ar mērķi nodrošināt efektīvāku un elastīgāku budžeta līdzekļu izmantošanu saimnieciskā gada beigās. Piemēram, 2024. gadā no iepriekšējā gada ir pārcelti 57,7 miljoni eiro.
Tomēr pagājušā gada decembra tēriņu maksimums rada jautājumus, cik efektīvi likums darbojas. Bādere: "Ja šāda prakse ir saglabājusies, neraugoties uz normatīvajā regulējumā paredzētajām iespējām, tas potenciāli var liecināt par problēmām normas praktiskajā piemērošanā, kuru dēļ iestādes izvēlas vieglāko ceļu – veikt avansa maksājumus, iepirkt krājumu rezerves un tamlīdzīgi."
Naudas pārcelšana varētu būt raitāka
Arī VK ir veikusi iepriekšējā gadā neizlietoto līdzekļu pieprasījumu, piemēram, aizkavējušos iepirkumu gadījumā. Bādere aizrāda, ka termiņš, kādā FM pieņem lēmumu par šādu līdzekļu pārdali, varētu būt savlaicīgāks.
Piemēram, rīkojums par 2023. gadā VK pieejamiem dotāciju atlikumiem bijis jāgaida vairāk nekā divus mēnešus. "Ja šāds pārdalāmais finansējums būtu nepieciešams, piemēram, kādam lielākam projektam, tad informācijai par lēmumu būtu jābūt savlaicīgākai," atzīmē Valsts kontroles pārstāve.
Iespējams, pārāk ilgā procedūra, kā iestāde var tikt pie iepriekšējā gadā neiztērētās naudas, ir viens no iemesliem, kas steidzina atlikušo budžeta līdzekļu "apgūšanu" gada nogalē. Turklāt nekad jau arī nevar būt drošs, vai atlikuma atgūšanai pēkšņi netraucē, piemēram, nākamajā gadā izsludinātie taupības pasākumi, kā tas noticis arī tagad.
Valdība stūrē taupības ostā
Valdība 27. augusta sēdē apstiprināja FM sagatavoto ziņojumu, kas cita starpā visām ministrijām 2025. gadā paredz izdevumu apcirpšanu precēm un pakalpojumiem, neaiztiekot finansējumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un neatkarīgajām iestādēm.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis informē, ka tādējādi 2025. gada ietvarā pārskatāmā summa ir 976 miljoni eiro. FM aprēķinās preču un pakalpojumu izdevumu samazinājumu katrai ministrijai, kas kopumā veidošot 50 miljonu eiro ietaupījumu.
"Es domāju, ka tur pilnīgi mierīgi var pat lielākus tēriņus ierobežot," spriež kādreizējā veselības ministre, politiķe Ingrīda Circene ("JV"): "Piemēram, joprojām iestādēs tiek drukāts ļoti daudz dokumentu. Domāju, ka visur jāpāriet uz dokumentu elektronisko apriti un tikai atsevišķos gadījumos tos var izdrukāt. Tāpat šie izdevumi ietver arī ūdens iegādi. Uzskatu, ka pilnīgi mierīgi mūsdienu Latvijā var dzert ūdeni arī no krāna. Nemaz nerunāšu par rakstāmrīkiem... Labi, programmatūra ir jāatjauno, tur nav variantu. Bet ir jau arī lietas, ko šogad var nemainīt."
Kā vakar FM informēja aģentūru LETA, visas ministrijas vēl nav iesniegušas priekšlikumus finansējuma samazinājumam. Dažas ministrijas vēl turpinot darbu, lai paveiktu valdības doto uzdevumu samazināt valsts pamatfunkciju izdevumus precēm un pakalpojumiem. Pašu ministriju atbildībā ir noteikt, kādus konkrētus izdevumus samazināt, galvenais – nodrošinot samazinājumu atbilstoši katrai ministrijai noteiktajai summai.
Var trāpīt arī grūtdieņiem
Komentējot LM pieeju izdevumu samazināšanā, ministrijas valsts sekretārs Alliks atzīmē: "Nav tā, kā publiskajā telpā izskan, ka tie ir tikai kancelejas vai kaut kādi administratīvie izdevumi. Mūsu gadījumā šie izdevumi ietver arī valsts sociālās aprūpes centru preces un pakalpojumus. Tas nozīmē, ka būtu jāapgriež arī izdevumi šo centru iemītnieku pārtikai, higiēnas precēm un zālēm. Tomēr pieņemu, ka tāds nebija FM un valdības mērķis. Mēs to skaidrosim un skatīsimies, ko varam piedāvāt vietā."
***
Ko ietver izdevumu kategorija "Preces un pakalpojumi"*? (piemēri)
● izdevumi par precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar iestādes funkciju veikšanu un darbības nodrošināšanu;
● izdevumi ēku, iekārtu, transportlīdzekļu, elektrisko sistēmu, aparātu, ceļu uzturēšanai vai remontam;
● izdevumi par bezdarbnieku apmācībām un valsts valodas pārbaudījumu kārtošanu;
● izdevumi kvalifikācijas prakses organizēšanai profesionālās izglītības jomā;
● izdevumi par kurināmo;
● izdevumi par zālēm, preparātiem un pārsienamajiem materiāliem ārstniecības iestādēs;
● izdevumi, kas saistīti ar atlīdzību asinsdonoriem, asiņu iegādei un sagatavošanai pārliešanai;
● izdevumi par precēm ieslodzīto un aizturēto, slimnīcu pacientu vai citu valsts un pašvaldību aprūpē esošo personu vajadzībām;
● izdevumi Nacionālo bruņoto spēku karavīru, zemessargu, jaunsargu, rezerves karavīru, rezervistu uzturēšanai.
* Kategorijā "Preces un pakalpojumi" uzskaita preču un pakalpojumu vērtību, ko izlieto publisku pakalpojumu sniegšanai, izņemot pamatlīdzekļus.
Avots: Finanšu ministrija
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
