Ceturtdiena, 2026. gada 12. novembris 22:22
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (no kreisās) un Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis preses konferencē pirmdien informē par Rēzeknes novadā sestdien nokritušo bezpilota lidaparātu.
Latvijas teritorijā sestdien ielidojušais Krievijas raidītais militārais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielām, apstiprinājusi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība. Uz jautājumu, kādas būtu sekas, ja šāds drons trāpītu, piemēram, kādā dzīvojamā mājā, NBS komandieris Leonīds Kalniņš preses konferencē sacīja, ka var paskatīties uz Ukrainas piemēru un "iegūsiet gatavu atbildi". Vienlaikus viņš negribot spekulēt, kas būtu, ja būtu.
No NBS amatpersonu puses, raksturojot sestdien notikušo, preses konferencē pirmdien (divas dienas pēc notikušā) visbiežāk dzirdamie vārdi bija "monitorējām situāciju" un "darbojāmies atbilstoši noteiktajiem procedūru līmeņiem". Ko tas nozīmē, sīkāk atklāt nevarot, jo tā esot sensitīva un konfidenciāla informācija.
Tāpat uzsvērts, ka notikusi cieša sadarbība ar NATO partneriem. "Gaisa telpas novērošanas sistēma ir komplekss pasākums, kas ietver dažādus elementus – radarus, radiolokācijas elementus, dažādus sensorus, kas ir izvietoti robežas rajonos. Neskatoties uz to, zemu lidojošus un maza izmēra dronus ir grūti redzēt. Bruņotie spēki nepārtraukti monitorēja situāciju un darbojās atbilstoši noteiktajām procedūrām," vakar sacīja NBS gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis.
Lai pieņemtu lēmumu par lidojošu ierīču iznīcināšanu, esot jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka tas nav kāds civilais objekts, piemēram, deltaplāns vai aerokluba lidmašīna, sacīja L. Kalniņš, piebilstot, ka notriekšana neesot vienīgais veids, kā reaģēt. Objektu var piespiest nosēsties, iedarbināt elektroniskās karadarbības metodes vai veikt citas darbības.
Neizpratni bija raisījuši iepriekšējie NBS komandiera izteikumi, ka Krievijas dronam "nav bijuši naidīgi mērķi". Preses konferencē armijas pārstāvji centās paskaidrot, kas ar to domāts. "Ja runājam par atklātu eskalāciju pret Latviju, tad tāda mums nav fiksēta. (..) No analīzes mēs secinājām, ka tas nebija tieši tēmēts uz Latviju," sacīja L. Kalniņš. Bet V. Masulis piebilda: "Šis drons nebija ar ļauniem mērķiem, tas bija paredzēts uzbrukumiem Ukrainai. Tas bija nomaldījies, vienkārši dreifējis mūsu virzienā." Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kurš notikušo raksturo kā ļoti nopietnu incidentu, steidza precizēt: "Ļaunprātīgi vai ne, tas ir otršķirīgi, tas pārkāpis mūsu valsts robežu, un tā mēs to vērtējam. Mūsu valstī ir ielidojis agresorvalsts drons." Viņš arī pavēstīja, ka sekošot nota Krievijas pusei.
Jautāts par līdzīgu situāciju atkārtošanos, L. Kalniņš atbildēja ar pretjautājumu: "Pasakiet man – karš Ukrainā ir beidzies? Tad kā mēs varam pateikt, ka nekas tāds nākotnē vairs neatkārtosies?" To, ka NATO valstīm joprojām nav pārliecinošas vienotas atbildes, kā šādās situācijās rīkoties, parāda arī līdzīgi gadījumi Rumānijā un Polijā. Tur gan šādās situācijās gaisā tiek paceltas armijas lidmašīnas, taču droni līdz šim nav notriekti. Kāpēc Latvijā nav iesaistītas NATO patrulējošās lidmašīnas? Gaisa spēku komandieris V. Masulis sacīja, ka neesot "izpildījušies kritēriji", lai paceltu gaisā iznīcinātājus, bet sīkāku informāciju viņš nevarot sniegt. Tikmēr ministrs A. Sprūds atgādināja, ka Rumānijai un Polijai esot pašām savi F–16 iznīcinātāji, kamēr Latvijai to nav un gaisa patrulēšanu nodrošina NATO sabiedrotie. Tiek solīts par šiem jautājumiem diskutēt NATO ietvaros, pastiprinot austrumu robežas drošību.
***
"Izklausījies kā motocikls"
Krievijas militārais drons sestdien, 7. septembrī, no rīta piezemējies Rēzeknes novada Foļvarkas ciemā, ziņo Latvijas Radio. Redzēt neredzējām, bet dzirdējām, kad uzsprāga, – tā Latvijas Radio sacījuši Gaigalavas pagasta iedzīvotāji. Ciems atrodas aptuveni 30 kilometrus no Rēzeknes. Vieta, kur nokritis drons, esot maz apdzīvota. Visapkārt ir tīrumi, un, pēc iedzīvotāju stāstītā, uz viena no tiem arī nokrita nelielais bezpilota lidaparāts. "Izklausījies tā, it kā kāds ar motociklu brauktu, un tad pēkšņi skaņa pazudusi. Tie, kas tur tuvāk dzīvo, bija piezvanījuši policijai, ka varbūt kāds ar motociklu nosities. Policija laikam tad arī bija sapratusi, kas par lietu, sāka meklēt un atrada," stāstījis vietējais. Vēlāk atbraukuši arī Nacionālie bruņotie spēki. Vietējie arī esot palīdzējuši NBS atrast konkrēto drona nokrišanas vietu. Pēc tam kad drons atrasts, cilvēki vairs klāt nav laisti. Tad arī noskaidrots, ka bezpilota lidaparātam klāt ir sprāgstvielas, tāpēc sestdien ap plkst. 22 drons turpat netālu krūmos izraktā bedrē ar sprādzienu deaktivizēts. Tuvākās mājas no vietas, kur drons piezemējās, atrodas aptuveni kilometra rādiusā, vēsta Latvijas Radio.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs "Latvijas Avīzei" komentēja īsi: "Nemierīgi laiki. Nav nekāds šovs. Kā jau preses konferencē tika teikts: tiek izvērtēti riski un viss notiek pēc protokoliem. Izmeklēšanu veic aizsardzības resors. Cilvēkiem pēc ziņu saskatīšanās un izlasīšanas ir zināmas bažas, bet mēs darām ikdienas darbus un plānojam nākotni."
***
Aizsardzības nozares eksperti: Jādomā, kā nākotnē notriekt šādus dronus
– Edgars Rinkēvičs, Valsts prezidents, 9. septembra rītā intervijā TV24: "Šim incidentam ir divas versijas. Viena versija, ka drons ir apzināti palaists, lai testētu mūsu spējas, bet otra – ka tas ir nomaldījies no kursa vai kaut kādā veidā pat lidojis no Ukrainas. Tādēļ es aicinātu sagaidīt izmeklēšanas rezultātus."
Valsts prezidents pauda viedokli, ka NATO dalībvalstu rīcības algoritmiem šādos gadījumos jābūt daudz stingrākiem un vienotiem. "Ļoti līdzīgas situācijas līdz šim ir notikušas arī citās NATO dalībvalstīs, kur arī reakcija uz tām ir bijusi dažāda. Vienā gadījumā tiek gaisā celti iznīcinātāji, citā gadījumā – apzināti sekots līdzi drona trajektorijai, apzināti izsekots. [..] Šobrīd mēs nonākam jaunā realitātē, kur mums ir jārēķinās ar dažāda veida šādiem incidentiem. Esmu runājis gan NATO samitā Vašingtonā, gan ir pieņemti lēmumi vēl Viļņas samitā – pirmkārt, par nepieciešamību pastiprināt austrumu flangu, sevišķi Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Arī Latvija iegādājas, un šobrīd dažādās stadijās ir pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkumu procesi. Tā ir pretgaisa aizsardzība dažāda veida uzbrukumiem – no ballistiskām raķetēm līdz droniem. Un tomēr ir nepieciešama vienotāka NATO kopīga stratēģija, kādā veidā tikt ar šiem jaunajiem draudiem galā. Par to arī pēc mūsu un Rumānijas lūguma NATO augstākajā līmenī diskutēs. Rīcības algoritmi pirmām kārtām ir unificējami un, otrkārt, atbildei ir jābūt daudz stingrākai."
– Artis Pabriks, bijušais aizsardzības ministrs: "Bīstama krievu drona nokrišana pie Rēzeknes iezīmē vairākas lietas. 1. Latvijai ir jābūt spējām notriekt šādus dronus, tiklīdz tie parādās gaisā mūsu telpā. 2. Notriekšanas lēmums jāizvērtē no bīstamības viedokļa civiliedzīvotājiem. 3. Jāprasa NATO lēmums "segt" Ukrainas teritoriju. Lai panāktu pēdējo, ir steidzami jākonsultējas ar līdzīgi domājošiem, tai skaitā Rumāniju un Poliju, kur šādi incidenti jau bijuši. Jāizdara spiediens uz pārējiem sabiedrotajiem, lai panāktu lielāku drošību visiem un nepieļautu šādus incidentus nākotnē."
– Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors (no ieraksta sociālajā tīklā "X"): "Krievijas bezpilota lidaparāta lidošana Latvijas gaisa telpā nav liels pārsteigums. Krievija pēdējos mēnešos ir palielinājusi savas hibrīdoperācijas Rietumos – sabotāžas, ietekmes operācijas, iejaukšanos vēlēšanās. Ielaist dronu Latvijas gaisa telpā mācību "Namejs" laikā atbilst šim kursam. Labās ziņas ir, ka NBS spēj kontrolēt mūsu gaisa telpu un zināja par šo dronu un tā lidojumu un tagad šis bezpilotnieks ir mūsu rīcībā. Kā jau esmu teicis, šis gads mums paies Krievijas hibrīdoperāciju zīmē. Jābūt tam gataviem un jāparāda savs spēks."
– Jānis Garisons, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs (no ieraksta "Facebook" svētdien, 8. septembrī): "Tas, ka Krievija arvien aktīvāk izmantos dronus mūsu pierobežā, t. sk. hibrīdām operācijām, bija jau skaidrs pirms kāda laika. [..]
Kādēļ drons ielidoja Latvijas teritorijā, protams, varēs spriest pēc oficiālās izmeklēšanas noslēgšanas. Līdz tam var izdarīt tikai pieņēmumus. Faktiski ir iespējami vairāki varianti.
Pirmais, ja drons ir bijis aprīkots tikai ar novērošanas iekārtām, tad var pieļaut, ka pār to ir zaudēta kontrole un tas ielidojis Latvijas teritorijā. Kas būtu, protams, visnevainīgākais izskaidrojums. Vienlaikus nav izslēgts, ka pat aiz šādas nevainīgas ielidošanas var slēpties apzināta mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmas testēšana. Cik labi mēs redzam šādus dronus, kā rīkojamies utt., lai, izpētot šīs nianses un atklājot caurumus, varētu organizēt jau īstās operācijas, apejot mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Baidos, ka pateikt, vai šī ir bijusi nevainīga ielidošana vai arī apzināta testēšana, nav īsti iespējams, vien analizējot drona lidojumu.
Līdzīgs būtu otrs variants, ja drons izmantots mācībās un bija aprīkots ar mācību munīciju. Tas varēja nomaldīties vai arī tikt izmantots, lai testētu mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Visbeidzot, daudz nopietnāks būtu gadījums, ka drons bija aprīkots ar kaujas munīciju [kā vakar publiski tika pavēstīts – šis drons bija aprīkots ar spridzekli. – Red.], jo skaidrs, ka normāli neviens mācībās dronu ar kaujas munīciju gar robežu nelidina, un tad tas ir bijis apzināts mēģinājums veikt diversiju. Protams, pilnībā nevar izslēgt, ka līdz mums atlido kāds no droniem, kas palaists pret Ukrainu, taču es dotu šādam variantam pavisam nelielu iespēju gan attāluma, gan virziena dēļ. Neatkarīgi no tā būtiskākais, par ko ir jādomā nākotnē, kā notriekt šādus dronus, jo, vai tas ir vienkārši iemaldījies vai arī lido ar konkrētu uzdevumu, uzreiz ir grūti pateikt, tāpat kā pateikt, cik daudz sprāgstvielas tas nes un vai vispār nes. Miera laikā triekt zemē šādus dronus varētu būt pietiekami liels izaicinājums, jo tas jāizdara tā, lai neskartu civiliedzīvotājus.
[..] Taču skaidrs, ka droni arvien biežāk tiks izmantoti dažādām operācijām pāri robežai. Lai mazinātu potenciālos riskus, jādomā arī, kā efektīvāk iznīcināt šādus dronus. Baidos, ka, vadoties vien pēc radaru datiem, ir grūti noteikt, vai drons ir vienkārši novērošanai vai arī aprīkots ar kaujas munīciju, kas noteikti apgrūtinās arī lēmuma pieņemšanu. Tāpat nedomāju, ka tik viennozīmīgi var pateikt, ka šim konkrētajam dronam nav bijuši naidīgi mērķi Latvijā, jo pretgaisa aizsardzības sistēmas testēšana nav nekas draudzīgs, un, vai tā nav notikusi, mēs noteikti nezinām.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
