Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 20:05
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Iespējamais politiskais darījums valdības koalīcijā starp ZZS un "Jauno Vienotību" varētu būt motivējis vienoties par jauno mēru. Jelgavas novada domes jaunais priekšsēdētājs Uldis Ainārs.
Dienā, līdz kurai Jelgavas novada domei bija jāsniedz paskaidrojums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, kāpēc pašvaldībā vairāk nekā piecus mēnešus nav ievēlēts domes priekšsēdētājs pēc Madara Lasmaņa ("Latvijas attīstībai") atkāpšanās, Jelgavas novada domnieki beidzot vienojās par jaunu priekšsēdētāju. Par novada domes vadītāju piektdien ievēlēja Uldi Aināru ("JV"), kuru atbalstīja 12 no 15 klātesošajiem deputātiem.
Iespējams, ka Jelgavas novada domniekus motivēja arī no vairākiem avotiem dzirdētā neoficiālā informācija par varbūtēju politisko darījumu starp Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Jauno Vienotību" ("JV"), ka ZZS atbalstīs "JV" kādā tai svarīgā balsojumā, ja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuru vada Inga Bērziņa no "JV", ierosinās Jelgavas novada domes atlaišanu. Līdz tam ministre to neplānoja darīt, jo pašvaldības darbība bija nodrošināta – sēdes notika regulāri, iedzīvotāji pakalpojumus saņēma. Vairāki novada deputāti apstiprināja, ka šādas baumas bija dzirdējuši. Līdz dažu ausīm pat bija nonākušas arī versijas par iespējamo vienošanos – ja VARAM ierosinātu domes atlaišanu, tad ZZS atbalstītu tagadējā finanšu ministra Arvila Ašeradena apstiprināšanu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatā, jo gada nogalē beidzas Mārtiņa Kazāka pirmais pilnvaru termiņš šajā postenī. A. Ašeradens gan iepriekš šos minējumus neapstiprināja. Dažiem politiķiem bija arī šaubas, vai LB varētu vadīt cilvēks, kuram ir ģeogrāfa, nevis finansista izglītība.
ZZS sarosījās pēc Vītolas atlaišanas
Lūgts komentēt minētās runas, Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs Armands Krauze "Latvijas Avīzei" teica: "Tās ir pilnīgas muļķības. Nekādas vienošanās nav." Uz vaicāto, kāpēc ZZS aicināja valdību rosināt Jelgavas novada domes atlaišanu tikai augustā, kad priekšsēdētāja vietnieka amatu zaudēja Ilze Vītola (LZS), kura pildīja arī mēra pienākumus, A. Krauze atbildēja – tas esot bijis tāpēc, ka Latvijas Zemnieku savienībai neesot pieņemams, ka domes vadībā ir "Saskaņas" pārstāvis, jo pēc I. Vītolas atbrīvošanas viņas vietā par priekšsēdētāja vietnieci ievēlēja Irinu Dolgovu no "Saskaņas", kura līdz pagājušajai piektdienai pildīja mēra pienākumus.
Tā kā novada domes vairākums pēdējā brīdī ir vienojies par jaunu priekšsēdētāju, tad minētās baumas tā arī paliks minējumu līmenī. Tāpat juridiski būtu grūti pamatot nepieciešamību atlaist kādu domi uz tās vadītāja politiskās piederības pamata. Balsojumā par U. Aināra ievēlēšanu viens no diviem Nacionālās apvienības deputātiem kandidātu neatbalstīja (sabojāja biļetenu) arī tāpēc, ka domes vadībā ir "Saskaņas" pārstāve, kura paliek vietniece.
Līdz brīdim, kad Jelgavas novada priekšsēdētāja pienākumus pildīja mēra vietniece I. Vītola, LZS satraukumu par politisko situāciju novadā neizrādīja. LZS vairākus sasaukumus bija valdošais politiskais spēks šajā pašvaldībā arī pirms reformas. LZS pilnībā kontrolēja un noteica notiekošo novadā, jo arī tā izpilddirektore Līga Lonerte, kas tagad uz pārbaudes laiku ir atstādināta no amata, ir no LZS. Taču tad, kad domes vairākums bija vienojies ne tikai par L. Lonertes atstādināšanu, bet arī par I. Vītolas atbrīvošanu no vietnieces amata, ZZS vērsās pie koalīcijas partneriem ar aicinājumu ierosināt Jelgavas novada domes atlaišanu, ieceļot tajā pagaidu administrāciju. Tajā būtu viens pārstāvis arī no ministrijas, ko vada ZZS. Tātad vismaz daļēji partija saglabātu iespēju būt klātesoša novada pārvaldībā. Taču jaunais vairākums U. Aināra vadībā ir noskaņots izvērtēt, kas ir noticis pašvaldībā LZS valdīšanas laikā.
Nojauks robežas
Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība) "Latvijas Avīzei" sacīja, ka sākotnēji LRA bija gatava atbalstīt I. Vītolu priekšsēdētājas amatā, jo LZS ieguva vēlēšanās vislielāko atbalstu. Taču LZS neizrādīja interesi uzsākt sarunas par jaunas koalīcijas veidošanu, pēc laika arī atklājusies situācija kapitālsabiedrībās, kas ir tiešā L. Lonertes atbildība. "Es negribu padarīt par briesmoņiem vienu partiju, no kuras arī ir ievēlēti labi deputāti. Viņi, iespējams, nemaz nebija saistīti ar tām shēmām, kas bija iedibinātas. Notikušais varbūt atvērs acis arī LZS deputātiem un viņiem parādīsies citi līderi," teica D. Liepiņš. Ar shēmām viņš domājis L. Lonertes izveidoto sistēmu, kas balstoties uz lojāliem cilvēkiem, kuri kontrolēja finanšu un investīciju sadali. Taču tas esot tiesībsargājošo iestāžu uzdevums vērtēt, vai viss noticis likumīgi.
Lielais nezināmais esot notikumi pašvaldības kapitālsabiedrībā "Jelgavas novada komunālais uzņēmums", kuram ir radušies zaudējumi, "Latvijas Avīzei" atzina U. Ainārs. Tas būšot viens no pirmajiem uzdevumiem lemt par šā uzņēmuma darbības nodrošināšanu. Jaunais priekšsēdētājs arī vēlas panākt, lai domes darbs kļūtu caurspīdīgāks un atklātāks. U. Ainārs ir no agrākā Ozolnieku novada, kuru (pirms tam – pagastu) savulaik ir vadījis arī viņa tēvs Māris Ainārs. Taču U. Ainārs ir apņēmies nojaukt robežas starp Jelgavas novadu un Ozolniekiem, lai neturpinātos cīņa katram par savas teritorijas interesēm.
"Jaunā Vienotība" palielina ietekmi
Pēdējo mēnešu laikā trīs pašvaldībās ir mainījusies vadība. Tajās visās varu ir pārņēmuši premjeres pārstāvētās "Jaunās Vienotības" biedri – vasarā par Ķekavas novada priekšsēdētāju kļuva Viktorija Baire, pagājušajā ceturtdienā par Smiltenes novada priekšsēdētāju ievēlēja Astrīdu Harju, bet piektdien – U. Aināru. "JV" vēl vada Alūksnes, Cēsu, Valmieras, Salaspils, Kuldīgas un Rēzeknes novadu un Rīgas pilsētu.
"Beidzot arī virs Jelgavas novada pacēlās balti dūmi," tā notikušo piektdien "Latvijas Avīzei" raksturoja bijušais mērs M. Lasmanis. Viņš atbalstīja U. Aināru un neredz iemeslu, kāpēc izveidotais vairākums nevarētu nostrādāt līdz vēlēšanām, lai gan to veido dažādi cilvēki. Kā zināms, šī vienošanās bija ļoti smaga. M. Lasmaņa ieskatā visgrūtākais varētu būt budžeta pieņemšana. Jelgavas novads atrodas Rīgas areālā, finanšu situācija tajā nav tik sarežģīta, taču valdības lēmumi un pašvaldībām deleģētie pienākumi būtiski ietekmē to iespējas sabalansēt budžetu. M. Lasmanis, piemēram, minēja to, ka valdība runā par finansējuma ieguldīšanu ārējā un arī iekšējā drošībā, bet tas attiecas tikai uz Valsts policiju, ne pašvaldības policiju, kura reģionos ir pārņēmusi lielu daļu Valsts policijas kompetences, vietējai policijai trūkst finansējuma un arī cilvēku. Jaunā priekšsēdētāja piederība "JV" varētu būt vēl viens iemesls, kāpēc šim postenim izraudzījās U. Aināru, cerībā, ka tad valdības vadītājas un arī finanšu ministra partija varbūt vairāk ieklausīsies vietvaras viedoklī.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
