Ceturtdiena, 2026. gada 12. novembris 15:01
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Igaunijā "Rail Baltica" galveno staciju "Linda" ceļ jaunā vietā. Kaimiņvalstij izdevies noslēgt tādus līgumus, ka staciju uzbūvēs par 170 miljoniem eiro, nevis 320 miljoniem, kā lēsts sākumā. No sākotnējā budžeta izdevies ietaupīt gandrīz pusi.
"Igaunijas projekta ieviešanā esmu iesaistīts jau septīto gadu. Cik vien atceros – nekad nav bijis tā, ka viss ietu gludi un tā, kā izplānots. Taču projektam kritiskos brīžos Baltijas valstu valdības vienmēr ir spējušas vienoties, fokusēties uz problēmu risināšanu un tikt tām pāri. Arī Igaunijā ne reizi vien ir šķitis, ka situācija kļūst bezcerīga, dažādas krīzes seko viena otrai, viss stājas, tuvojas strupceļš. Tomēr paliekam pragmatiski, spējam saņemties, turpinām meklēt jaunas sadarbības formas," stāsta uzņēmuma "Rail Baltic Estonia" komunikācijas vadītājs Prīts Prūls. Pēc pēdējo mēnešu skandāliem saistībā ar "Rail Baltica" projekta problēmām Latvijā "Latvijas Avīzes" žurnālists apmeklēju Igauniju, lai pārliecinātos – vai tiešām igauņiem ar šā gadsimta infrastruktūras projekta ieviešanu veicas daudz labāk nekā mums?
"Igaunijas projekta ieviešanā esmu iesaistīts jau septīto gadu. Cik vien atceros – nekad nav bijis tā, ka viss ietu gludi un tā, kā izplānots. Taču projektam kritiskos brīžos Baltijas valstu valdības vienmēr ir spējušas vienoties, fokusēties uz problēmu risināšanu un tikt tām pāri.
Arī Igaunijā ne reizi vien ir šķitis, ka situācija kļūst bezcerīga, dažādas krīzes seko viena otrai, viss stājas, tuvojas strupceļš. Tomēr paliekam pragmatiski, spējam saņemties, turpinām meklēt jaunas sadarbības formas, un rezultāts ir tāds, ka šogad jau esam noslēguši līgumus arī par 100 km pamattrases būvniecību," Tallinā, vedot uz "Rail Baltica" stacijas būvniecības vietu, aizrautīgi stāsta uzņēmuma "Rail Baltic Estonia" komunikācijas vadītājs Prīts Prūls.
Pēc pēdējo mēnešu skandāliem saistībā ar "Rail Baltica" projekta problēmām Latvijā pagājušajā nedēļā apmeklēju Igauniju, lai pārliecinātos – vai tiešām igauņiem ar šā gadsimta infrastruktūras projekta ieviešanu veicas daudz labāk nekā mums? Bagāžā līdzi bija lielas Latvijas iedzīvotāju daļas tagadējā skepse par astronomiski pieaugušajām projekta izmaksām un tā turpināšanas jēgu vispār. Arī projekta ieviesēju publiski izplatītās ziņas, ka, piemēram, igauņi nupat noslēguši unikāla pamattrases būvniecības posma līgumu, kurā sliedes vairāku kilometru garumā būšot iegremdētas desmit metru dziļā tunelī, ka sekmīgi turpinās centrālā termināļa būvniecība Tallinā, ka Pērnavā uzsākti priekšdarbi teritorijas labiekārtošanai otrajai ātrvilciena pieturai Igaunijā, ka noslēgumam tuvojas visu trasei nepieciešamo pārvadu izbūve u. c.
Vēl man bagāžā bija arī skepse par allaž pozitīvajām atbildīgo struktūru ziņām saistībā ar Baltijas mērogam milzīgā projekta ieviešanas gaitu. Latvijas gadījums pierāda, ka tās var būt sabiedrības modrību iemidzinošas, lai neteiktu – maldinošas. Jā, un vēl man bagāžā bija pirms dažām dienām no Igaunijas politiķu puses izskanējusī ziņa – ja Latvija savu "Rail Baltica" trases daļu līdz 2030. gadam uzbūvēt tā arī nespēs, Igaunija savu daļu pabeigšot tik un tā, un jaunās trases sliedes izmantošot reģionālo vilcienu satiksmei. Tiešām?
Sākuma un gala punktā
Prīts ir atvērts visiem jautājumiem un izturas draudzīgi, lai gan redzamies pirmo reizi. Uz apskati esmu uzprasījies pats – vizīte nav nekāds igauņu puses projekta ieviesēju mārketinga pasākums. Igaunijā galveno "Rail Baltica" staciju Tallinā ceļ pilnīgi jaunā vietā samērā patālu no centra – pilsētas daļā Ūlemiste. Tā atrodas tuvāk lidostai. Prīts stāsta, ka viņi kā projekta vietējie ieviesēji rīkojuši aptauju par jaunā Tallinas vilcienu termināļa nosaukumu. Uzvarējusi "Linda", un tā šis arī Latvijā samērā izplatītais daiļā dzimuma pārstāves vārds tagad Tallinā norāda uz vietu, kur ne pārāk tālā nākotnē būs "Rail Baltica" vilcienu sākuma un gala punkts.
Trase 2030. gadā būs un vilcieni brauks – vismaz Igaunijā noteikti. Pēc tur redzētā un dzirdētā šaubas ir kliedējušās. Pieklususi vai piekususi esot arī projekta vietējā opozīcija, kuras redzamākie pārstāvji mobilizējušies speciāli veidotā nevalstiskā organizācijā "Avalikult Rail Balticust" ("Atklāti par Rail Baltica") . Sabiedrība tagad redzot, ka jaunās trases infrastruktūras būvniecība beidzot strauji ejot uz priekšu, un vairs nav tik skeptiska. No citām sarunām Tallinā uzzinu, ka kvēlākos opozicionārus faktiski kūdījuši autopārvadājumu nozares pārstāvji, kuri līdz ar trases izbūvi redz lielu konkurenci un apdraudējumu savam biznesam. Pilsētā arī runā, ka NVO līderiem esot uzrādītas apsūdzības par koruptīvām darbībām.
Kad esam piebraukuši pie būvobjekta "Linda", skatam paveras ainas, kas atsauc atmiņā Rīgu, kad pirms gada un diviem mēnešiem līdzīgā vizītē apmeklēju mūsu Centrālās stacijas grandiozi iesākto rekonstrukciju un tur ik dienu strādāja līdz 400 būvniekiem, bet darbos bija iesaistīti līdz pat 20 apakšuzņēmumiem. Tādi paši būvnieku dzīvojamie vagoniņi un noliktavas, caurlaižu sistēma, darba drošības pasākumi u. c.
Arī šeit tāpat kā pērn "Rail Baltica" objektā Rīgā katram apmeklētājam izsniedz speciālus apavus, drošības vesti un ķiveri. Protams, seko arī instruktāža, kā objektā jāuzvedas. Faktiski šajā vietā nevis skaitļu, bet jau sajūtu līmenī pamazām rodas skaidrojums, kādēļ igauņi ar savu projektu tomēr kust uz priekšu, taču mēs esam tur, kur tagad esam. Esmu informēts, ka darba drošības procedūras visās "Rail Baltica" trases būvniecības valstīs ir standartizētas un, protams, jāievēro ikvienam. Savam pavadonim Tallinā saku – līdzīgā objektā esmu jau bijis, apmēram pusstundu instrukciju klausījies, lietu uztveru nopietni. Labi! Viņš man tic, tad nekavēsim laiku, tomēr – lai ātri apskatos datorā redzamos informatīvos slaidus. Pats galvenais – jāskatās, kur pats lieku kāju!
It kā nekas sevišķs, formalitāte un "ķekša pasākums", kas būvniecības procesu faktiski nekādi neietekmē. Taču man ir lielas aizdomas, ka Latvijā līdzīgā situācijā tā pusstunda tomēr nebūtu ietaupīta ne jau tādēļ, ka man vai citam cilvēkam atbildīgā amatpersona nenoticētu, bet tāda ir procedūra, tā instrukcijā vai sākotnējā plānā ierakstīts. Visiem paragrāfiem vilks ar pirkstu līdzi, liks "vingrot", situācija to prasa vai ne, jo – ka tikai kas nenotiek, un tad izmeklēšanā noskaidrosies, ka pie vainas būs uzraugs ar nepilnīgi veiktām instrukcijām. Šī Latvijas "slava" sevišķi uzkrītoša kļuvusi pēc traģiskās "Maxima" veikala sabrukšanas Rīgā, un tieši Igaunijā par mūsu apstākļiem publisko objektu būvniecības jomā dzirdēju – visur pārspīlētas aizdomas un tāda kā baidīšanās no savas ēnas.
Taču to neteica Prīts Prūls. Kā vietējā projekta ieviesēju pārstāvis viņš uzreiz atzina, ka Latvijas politiku "Rail Baltica" sakarā nekomentēs – lai tas paliekot starpvaldību līmenī. Interesanti, ka igauņi mūsu tagadējos projekta sarežģījumus vairāk redz kā politiskas, nevis, piemēram, finanšu problēmas, jo arī pašiem tādu nav trūcis kaut vai tās pašas stacijas "Linda" būvniecības sakarā.
Kā ietaupīja 150 miljonus
Ūlemistes apvienotā termināļa arhitektonisko projektu veidojusi starptautiski atzīta korporācija "Zaha Hadid Architects" sadarbībā ar Igaunijas dizaina uzņēmumu "Esplan". Tas būs ne tikai moderns vilcienu un autobusu, bet arī pilsētas tramvaja satiksmes centrs, kas ērti savienots ar lidostu, Tallinas centru un ostu. "Šī termināļa būvniecības pirmais iepirkums noslēdzās tieši tajā laikā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Konkursa rezultātā vajadzēja parakstīt kontraktu, ka staciju "Linda" uzbūvēs par 320 miljoniem eiro. Taču, ņemot vērā jaunos ģeopolitiskos apstākļus un iespējamās problēmas ar nepieciešamo materiālu piegādēm, būvnieks līgumu neparakstīja. Mums tas bija ļoti smags periods – visur valdīja neskaidrība un šaubas, prognozes par arvien pieaugošu projekta sadārdzināšanos. Taču arī tajā situācijā centāmies palikt pragmatiski – tas laikam ir igauņu raksturā. Vadība nolēma riskēt, mainot taktiku, un izsludināja nevis vienu lielu iepirkumu ģenerāluzņēmējam, bet to sadalīja vairākās kārtās, ļaujot sacensties un arī tikt pie līgumiem vairākiem būvniekiem vienlaikus.
Rezultātā tagad ir līgumi, ka staciju uzbūvēs par 170 miljoniem eiro sākotnējo 320 miljonu vietā. No sākotnējā budžeta izdevies ietaupīt gandrīz pusi. Redzam, ka šī metode strādā labi, un līdzīgā veidā domājam turpināt arī atlikušo trases objektu būvniecību, kaut arī mums kā atbildīgajam uzņēmumam par projekta ieviešanu Igaunijā tas nozīmē daudz vairāk darba," skaidroja "Rail Baltic Estonia" pārstāvis.
Vairākas reizes pārprasīju – vai neesmu pārklausījies, ne tā sapratis, un visu, ko redzēju uz vietas līdz skaistajai vizualizācijas bildei, uzcels par gandrīz divreiz mazāku naudu, nekā plānoja sākumā? Tieši tā.
Stacija "Linda" ekspluatācijā jānodod 2028. gadā. Darbi iesākti pērn novembrī. Patlaban notiekot termināļa būvniecības pirmā kārta, kuras līguma vērtība ir 45 miljoni eiro, izbūvējot pazemes atbalsta konstrukcijas, tehniskās telpas, tuneļus gājējiem un vieglajai satiksmei. Visās būvniecības kārtās uzvarējuši tikai vietējie būvnieki. Turpmākajos posmos izbūvēs apkārt esošās publiskās teritorijas, ielas, autostāvvietas un tramvaja ceļu, kā arī pašu termināļa ēku.
Prīts aizved uz speciāli objekta apmeklētājiem būvētu skatu platformu. Pirms dažām dienām viņš tur stāvējis kopā ar citiem ārvalstu žurnālistiem – britu telekompānijas BBC Parīzes biroja korespondentiem. Nevajagot pašiem sevi noniecināt, jo Baltijas projekts esot unikāls visā Eiropā ne tikai ar lielajiem trases kilometriem (870 km, Igaunijā – 213 km), bet arī ar faktu, ka esam vienīgie, kur šāda mēroga infrastruktūras objektu būvē vairāk nekā divās valstīs. Līdz ar to neizbēgami ir un būs jāpārvar arī daudz problēmu – ne tikai finanšu piesaistē, bet arī atšķirīgajās likumdošanas un pašu valstu interesēs, pacietīgi skaidro Prīts.
Arī igauņiem turpmākais ceļš neesot tikai rozēm kaisīts. Kopējais budžets, ar kuru viņi rēķinās līdz 2030. gadam, tagad esot iezīmēts 3,1 miljarda eiro robežās. Par šo naudu paredzēts uzbūvēt Igaunijas posma trasi, vilcienu apkopes depo, divas starptautiskā vilciena stacijas Tallinā un Pērnavā, kā arī 12 pieturvietas reģionālajiem vilcieniem. "Pirmajā kārtā bez elegantām ēkām un stāvvietām, tikai ērtai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai," attiecībā par reģionu stacijām uzsver Prīts.
Cik nopratu, reģionālo staciju loma projekta kontekstā igauņiem ir nozīmīga, jo tā vismaz sākumā var kalpot kā variants "B" gadījumā, ja Latvija izgāžas un savu posmu līdz 2030. gadam neuzbūvē. Tādā gadījumā diezgan pilnvērtīgi trase varētu apkalpot vietējo maršrutu Tallina–Pērnava, kas kādreiz ir jau pastāvējis un nolietotā sliežu ceļa dēļ slēgts samērā nesen – pirms astoņiem gadiem.
Prīts domā, ka teorētiski tas esot iespējams, taču tas nav viņa pārstāvētā uzņēmuma kompetencē. Pārvadājumus ar vilcieniem valdības uzdevumā nodrošina nacionālais uzņēmums "Enron". Viņiem kā trases būvniecības objektu pasūtītājiem un uzraugiem vēl esot jāatrisina pavisam cits rēbuss – purvos un mežos no Pērnavas līdz Latvijas robežai esot retu putnu ligzdošanas vietas, konflikts un tiesāšanās ar dabas draugu organizācijām turpinās. Taču viņš ir dziļi pārliecināts, ka visas problēmas, ieskaitot finansējumu, izdosies atrisināt. "Man ļoti patīk ceļot tieši ar vilcienu. Pēc astoņiem gadiem man būs apaļa jubileja. Viens no sapņiem ir tajā notikumā kopā ar ģimeni iesēsties "Rail Baltica" ātrvilcienā, lai apceļotu Baltijas un Eiropas galvaspilsētas. Esmu pārliecināts, ka 2032. gadā tā jau būs ierasta lieta visiem mūsu reģiona iedzīvotājiem," sapņo un cer Prīts Prūls, un ne tikai viņš vien.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
