Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 16. oktobris 04:56
Vārda dienas: Daiga, Dinija
Pēc pasākuma Saeimā politiķi un pensionāri šķīrās labā saskaņā, prātojot, ka veco cilvēku dienas varētu kļūt par jaunu ikgadēju tradīciju parlamenta dzīvē.
Šodien, 1. oktobrī, – Starptautiskā senioru diena. Šīs dienas priekšvakarā Latvijas Saeimā norisinājās Senioru diena. Simt aktīvākie Latvijas Pensionāru federācijas biedri no visiem reģioniem tikās parlamentā, lai spriestu par senioriem aktuāliem jautājumiem. Šāds pasākums Saeimā notika pirmo reizi. Dalībnieki darbojās trīs īpaši šim pasākumam izveidotās tematiskās – Digitālās pratības, Sociālajā un Veselības – komisijās. Senioru dienas dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Ministru prezidente Evika Siliņa un vairāki ministri. Par to, kas notika Saeimā, ko teica politiķi un ko runāja seniori, raksta "Latvijas Avīzes" korespondents.
Sasniedzis 60+ gadu vecumu, uzvilcis kājās biezās adītās kapzeķes, lai saplūstu ar Latvijas Pensionāru federācijas deleģēto pārstāvju simta pamatmasu, šo rindu autors pirmdien devās uz pirmo Senioru dienu Saeimā. Klātesošie cienījama gadagājuma vīri un sievas patīkami pārsteidza. Tie nebija cilvēki no cita, pagājušā laikmeta bez interneta, datoriem, mobīšiem, ārpusnieki sociālajos tīklos. Katrs bija apgādāts ar jaunākās paaudzes skārienjutīgo, kuru bez mitas čubināja, podziņniekus telefonus rokās nemanīja. Nevienam nebij štociņš un sirma bārda, dāmas nebija sačunčalojušās lakatos, villainēs, sagšās, staltie mazdārziņā iesauļotie stāvi liecināja, ka pulveris dzīves rudenī vēl sauss un veselība neturas uz godavārdu vien. Negribas minēt, kādēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (līdz pensijai 10 gadi) neatvēra savas valstības durvis un neielaida pensionārus plenārsēžu zālē, bet pasākumam atvēlēja Baltiešu zāles šaurību – iespējams, baidījās, ka pēc tik daudzu padzīvojušu ļaužu apmeklējuma būs jāpērk ārpakalpojumā smilšu izvākšana no Augstā nama telpām.
Kā mīļā mazmeitiņa
Tomēr citu deputātu, četru ministru un pat programmā nepieteiktā Viņas Ekselences LR premjerministres Evikas Siliņas atsteigšanās uz sarīkojumu apliecināja 435 tūkstošu pensionējušos balsstiesīgo lielo svaru un ietekmi uz jebkuru vēlēšanu iznākumu. Pensionārus paijāja pa spalvai. Savu uznācienu bij sagaidījuši ZZS, uzspodrinot pabalējušo vecīšu draugu reputāciju, un arī "Jaunā Vienotība" senioros saskatīja savu mērķauditoriju, kurā daudzi atzīst – "ku feins puisis bij tas Krišjānītis, noēda viņu!". Ministru prezidente bez mazākās arogances pazīmes, pavisam citādā tonī, kā lielmāte mēdz uzrunāt skolotāju un liekēžu publiku, kas iet demonstrēties pie Brīvības bulvāra 36. ēkas, šoreiz teica ļoti cilvēcisku, sirsnīgu runu, slavēdama sirmās galvas, kuri ar aktivitāti un līdzdarbošanos rāda piemēru citām paaudzēm.
Evikiņa (līdz pensijai 15 gadi) šķita mīļā mazmeitiņa, ieinteresēta satikt vecvecākus, kuri rūpīgi seko līdzi valstī notiekošajam, izsaka vēlmes, pauž viedokļus un ar savu esamību atgādina par patriotismu, ar kādu senči atguva valstisko neatkarību. Senioru dienā bija ļoti uzmanīga, iejūtīga attieksme pret garu, darbīga mūža novakaru sasniegušajiem cilvēkiem, kurus citādi nedēvēja kā par "cienījamiem" un kuriem ik runātājs teica "lielu paldies" atšķirībā no agrāk novērotās labklājības ministrienes Ilzes Viņķeles cietsirdības, kura kurnēja par padomju laika dinozauriem, kas viņai jābaro, upurējot pensiju fonda līdzekļus kā no pašas kabatas.
Indeksācija un inflācija
Tagadējais pensionāru ministrs Uldis Augulis (ZZS) runāja par veco paaudzi kā nozīmīgu sabiedrības daļu. Kaut tāpēc vien – ja 64 tūkstoši strādājošo pensionāru reizē izstātos no darba tirgus, Latvijas tautsaimniecība piedzīvotu apokalipsi. Kā atvainojoties, Uldiņš (līdz pensijai 14 gadi) minēja, ka 40% pensionāru joprojām pakļauti nabadzības riskam. Augulis prezentēja skaitļus – no 435 013 pensijas vecumu sasniegušajiem virs 1000 eiro pensiju saņem 7,5% senioru, savukārt minimālo – 17%. Vidējā pensija ir 570 eiro, pensionāra vidējais vecums ir 74,6 gadi. Šogad indeksēs pensijas robežā līdz 683 eiro, vidējā piemaksa būs virs 50 eiro. Valdības gadsimta panākums – vienošanās par pensionāra ienākumu neaplikšanu ar nodokli 1000 eiro apmērā.
Labklājības ministram daži urķi indīgi iebilda, ka pensiju indeksācija nav atjaunojusi pilnā apmērā pirktspēju, kā tas izpildīts, palielinot valsts augstāko amatpersonu atalgojumu. Kāds kungs gribēja, lai inflācijas grūtības sadalītu pēc iespējas vienādi, nevis kā viņa rēķinos – pieaugums augstāko ierēdņu algās 18%, strādājošo vidējā atlīdzībā par 11% un pensiju indeksācijā tikai par procentu. Tomēr ideāls taisnīgums dabā nepastāv, Augulim smaids te parādījās vaigā, te zuda.
Zāles dārgas!
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("JV") arī bija sagatavojis vecļaudīm piedāvājumu. Eiropā novecojam, – Hosams (līdz pensijai 15 gadi) teica, – neesam vairs tik veselīgi, aktīvi, biežāk slimojam, kaulus lauž reimatisms, nejūtamies vairs tik jauni, jādzer vairāk zāles. Latvijā vidējais mūža ilgums ir zemāks nekā Eirosavienībā – 75,9 gadi pret 81,5. Arī kvalitatīva dzīve bez savārgšanas Latvijā ir īsāka – 54,2 gadi pret Eiropā vidējiem 62,6 gadiem. Lai mūsu valsts tuvotos Eiropas līmenim veselības aprūpē, Abu Meri galveno uzmanību centrēja uz primārās aprūpes stiprināšanu, labu un pieejamu medicīnu visā valsts teritorijā ģimenes ārstu praksēs.
Kā sasniegumu veselības ministrs atzīmēja kompensējamo zāļu līdzmaksājumu samazinājumu pacientiem no 50% uz 25%. Savukārt par ieplānoto apmēram 15% cenas mazināšanu aptiekā nopērkamiem medikamentiem, kas paredzēts no 1. janvāra, veselības ministram no augusta pienākot signāli, ka drapītes, tabletītes un pulverīši cenā pieaugot – ik pa eirītim, lai "tautas nozāļotāji", medikamentu izplatītāji un aptieķeri no Jaunā gada nezaudētu peļņu.
Uz to zāle atsaucās ar dedzīgu – jā, jā, jā, apliecinot, ka zāļu pēdējā laika sadārdzinājums ir itin iespaidīgs. Abu Meri godīgi atzina, ka rindas pie medicīnas speciālistiem nav izdevies mazināt – tāpēc ka daļa iedzīvotāju esot ar niķi pierakstīties četrās vietās, bet apmeklēt tikai vienu. Vēl viens iemesls, kādēļ rindas nesaraucas, ir apstāklī, ka 65% cilvēku izmanto bezmaksas medicīnas pakalpojumus, pārējie ir apdrošināti vai maksā no savas kabatas par vizītēm. Pārejot bezmaksas veselības aprūpes saņēmēju kategorijā, rindā gaidītāju skaits neplok. Risinājumu meklēšot digitālās sistēmas ieviešanā.
Dziļās skumjās Hosams atzīmēja izdevumus, cik uz vienu cilvēku veselības nozarē tērē Igaunijā – 1684 eiro, cik Lietuvā – 1211 eiro un cik Latvijā – 945 eiro. Lai paaugstinātos kaut līdz Lietuvas standartam, mūsu veselības budžetā papildus jāiegulda 400 miljoni eiro. Kā desmit gadu laikam izvirzītu uzdevumu veselības ministrs runāja par nepieciešamību veidot mazas "piemājas" slimnīciņas, kurās brīžiem iemitināt cilvēkus pensijas vecumā, kuri ap 2035. gadu jau būšot puse no visiem Latvijā dzīvojošajiem, saņemot sociālos un medicīniskos pakalpojumus. Tie būs veselības uzlabošanas minicentri, un katrā pansionātā jānodrošina medpunkts.
Ar speciālistu videozvanā
Laipnībā un vēlībā pret vecīšiem staroja arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministre, vienotībniece Inga Bērziņa (līdz pensijai četri gadi). Uzmundrināja seniorus, ka katrs piektais no pensijas vecumu sasniegušajiem mākot apieties ar digitālajiem rīkiem augstākā līmenī nekā ieslēgt, izslēgt datoru, taču arī kopumā sabiedrībā tikai pusei ir vajadzīgās digitālās prasmes. Talkā nāks Eirosavienības fondu nauda, kuru izmantojot jau šoruden apmācīs 40 tūkstošus cilvēku no 16 gadu vecuma, kuri bijuši ar datoriem uz jūs.
VARAM ministre mierināja pensīšus, ka pat tiem, kas neapgūs mobilās ierīces, atklās jaunus un jaunus valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus. Summāri pārskatāmā nākotnē tie būs piecsimt – var teikt, katrā pagastā, piemēram, no bibliotēkas varēs sazināties ar vajadzīgo speciālistu pat videozvanā!
Kas būs budžeta glābēji?
Pēdējais katedrā kāpa finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("JV"), kurš uzstājās kā vieslektors ar priekšlasījumu par starptautisko stāvokli un tā ietekmi uz valsts budžetu. Ašeradens (divi gadi līdz pensijai) bij nobēdājies, ka latvieši tagad pasākuši taupīt, pārstājuši iepirkties pāri mēram un skopuma dēļ radies pamatīgs piecprocentīgs iztrūkums PVN iekasēšanā. Varēja saprast, ka Latvijas finanšu pārzinis, vēloties noturēt ekonomiku virs ūdens, apstākļos, kad katrs eirītis izvelkams no patērētāja ar stangām, labprāt vedinātu penšus notriekt pensiju, tiklīdz tā ieskaitīta kontā, šķērdēt zem ķisena glabāto naudu, šķiest zemē ierakto krājumu – lai krunkaino un veco slānis būtu budžeta glābēji un ekonomikas muskuļu pumpētāji. Taču sirmgalvji neizskatījās tādi, ka kļūšana par pensionāriem nozīmētu atrast zelta āderi. Kā vēlāk kopā ar ministru Auguli atklāja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča – no sociālās nodrošināšanas iemaksām "pensiju" budžetā ir ievērības cienīgs atlikums, miljards 420 tūkstoši, kas droši "uz procentēm" trim četrām glabājas Valsts kasē.
Kā samaksāt par zobārstu!
Kas vēl rūpēja, kas satrauca Senioru dienas dalībniekus? Pēc administratīvi teritoriālās reformas "piespiedu brīvprātīgās apvienošanas" daudzviet nav savienojuma ar novadu centriem, tur nokļūst tikai div un trīskārt pārsēžoties citā transportā. Tas, ka draud celt starppilsētu un vietējos maršrutos biļešu cenas un samazināt reisu skaitu. Arvien kāpjošās cenas privātajos pansionātos (līdz 1400 eiro mēnesī), ko vecļaudis nejaudā segt ar pensijām, un slodze gulst uz tuvinieku pleciem. Pēc novadu apvienošanās sarukušais pakalpojumu groza klāsts, samazinoties pašvaldību budžeta iespējām.
Strauji kāpušas cenas zobārstniecības pakalpojumiem, sākot ar zoba raušanu, beidzot ar protezēšanu, atjaunojot 32 zobu smaidu. Ar pensijas līdzekļiem vairs nevar samaksāt stomatologa pakalpojumu. Veselības ministra priekšteči esot solījuši, solījuši, bet tutū. Arī Hosams Abu Meri apzīmēja problēmu ar zobārstniecības izcenojumiem par "komplicētu", līdzekļu ietilpīgu, bet tā būs ministra darba kārtībā.
Seniori sagatavoja rezolūciju ar uzstādītām prasībām, nodeva labas gribas memorandu Mieriņai un Saeimas Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājam, kolēģim – pensionāram Andrim Bērziņam (ZZS), kuri pakalpīgi teicās vēlmes izpildīt, kolīdz būs iespēja.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2024 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
