Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 13:34
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Putnkopis Jānis Spurķis uz izstādi Dabas muzejā atvedis retumu – melno vistu Ayam Cemani. Viņš zina stāstīt, ka šķirnes izcelsme ir Indonēzija, bet unikālais krāsojums – ģenētiska mutācija."Fantastiska izstāde! Negribu no šejienes iet prom!" stāsta kāds izstādes "Vistu sēta" apmeklētājs, kurš tik aktīvi fotografējis dažādās vistiņas, ka telefonā izlec paziņojums – "pilna atmiņa". Nacionālais dabas muzejs pārtapis par krāšņu mājputnu pasauli ar 40 dažādu vistu šķirnēm no mazo putnkopju saimniecībām – lielas, mazas, pūkainas, temperamentīgas un cita par citu skaļākas.
Jau kāpņu telpā var sadzirdēt vistu kladzināšanu, kas, tuvojoties izstāžu zālei, pieņemas spēkā. Nekādi nevar palaist garām visskaļāko kladzinātāju – pērļu vistu.
Zemnieku saimniecības "Gribēni" saimniece Līga Roga stāsta, ka skaļās balss īpašniece – pērļu vista – māk veiksmīgi aizbiedēt plēsējus. Kad pērļu vista kokā ierauga vanagu vai sētā lapsu, tās izteikti spalgā kliegšana brīdina saimnieku par nelūgtajiem viesiem.
Pērļu vistu dzimtene meklējama Centrālajā un Dienvidāfrikā. To pelēcīgā spalva noklāta ar mazām baltām pumpiņām, kas atgādina pērles. Tās ļoti labi pielāgojas dažādiem klimatiem un spēj izdzīvot gan +40, gan -40 grādos, turklāt pērļu vistu gaļa un dētās olas satur neaizvietojamas aminoskābes un dažādus vitamīnus.
Nenoliedzami, uzmanību piesaista arī zīda vistas. To izcelsmes valsts ir Ķīna. Zīda vistas apspalvojums ir pūkains un zīdains – spalvas dēļ arī radies elegantais nosaukums. Šķirne var būt dažādās krāsās – dzeltenbrūna, sarkana, pelēka, zila, melna un balta. Āda tām ir melna, iekšējā uzbūve tumši violeta un ausu ļipiņas tirkīzzilas. Zīda vistas ir ielas perētājas un dēj dekoratīvajām vistām neraksturīgi daudz – trīs olas nedēļā. "Tautas putnkopju biedrības" valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne stāsta, ka par šīm vistām klīduši dažādi mīti – vieni uzskatījuši, ka tās ir vistas un truša krustojums, bet citi, ka zīda vistām ir zīdītāja kažokāda. Pirmo reizi par tām rakstīts 13. gadsimtā, kad Marko Polo devās ekspedīcijā pa Āziju.
Izstādē var apskatīt arī reti sastopamo Ayam Cemani šķirnes vistu, kura ir viscaur melna. Zinātāji stāsta, ka melni esot arī tās orgāni, kauli un gaļa. Unikālais krāsojums ir ģenētiska mutācijas, kas pazīstama kā ādas hiperpigmentācija. Gēns, kas kontrolē ādas krāsu, Ayam Cemani vistām izdalās visur ķermenī, padarot tās melnas pat no iekšpuses.
Izstādē pārstāvēta arī savulaik Latvijā tik populārā cukurvistiņa. Tā ir viena no senākajām pašmāju šķirnēm, un jau 19. gadsimtā Vidzemes lauku sētās tekalēja cukurvistiņas, bet Kurzemē – krūpiņš. Lai gan šīs divas šķirnes raksturīgas Latvijai, to izcelsmes valsti pagaidām nevar reģistrēt šeit. Lai tās varētu saukt par valsts nacionālajām vistu šķirnēm, nepieciešams veikt šķirnes pavairošanās darbus un ievākt vēstures liecības, kas pierādītu, ka šķirnes Cukurvistiņa un Krūpiņš mūsu teritorijā jau novērots arī senāk. "Tautas putnkopju biedrības" valdes priekšsēdētāja L. Midrijāne uzsver, ka, piemēram, ģimenes fotogrāfija, kur fonā redzams šis mājputns, arī būtu vērtīgs vizuāli uzskatāms materiāls ceļā uz valsts nacionālās vistu šķirnes atzīšanu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
