Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 03:38
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierakstīja prokuroru telefonsarunu, no kuras izrietēja, ka viņi runāja par "desmit štukām", ko varētu "izsist" no bankas jeb "iegūt oj-joi-joi".
Kukuļņemšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un nelikumīgas darbības ar fizisku personu datiem – tādas ir apsūdzības krimināllietā, kuru 24. oktobrī pabeidza skatīt Rīgas pilsētas tiesa. Par vainīgiem atzīti un ar dažādiem sodiem sodīti visi četri apsūdzētie – Vilnis Ulmis, Uģis Araks, Vladimirs Krupskijs un Līga Peisniece. Spriedums vēl nav stājies spēkā. Ja pirmās instances tiesas spriedums izpildītos, tad reālu brīvības atņemšanu uz pieciem mēnešiem saņemtu V. Ulmis.
Pat grūti atcerēties vēl kādu kriminālprocesu, kurā uz apsūdzēto sola būtu nosēdinātas tik augsta ranga valsts amatpersonas, lai arī nu jau bijušās. Apsūdzētais Vilnis Ulmis bija Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors, Vladimirs Krupskijs – prokurors, Uģis Araks – Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks, bet Līga Peisniece – viņa vietniece.
Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem kopā ar V. Ulmi apsūdzēti arī U. Araks un L. Peisniece, droši vien noderētu scenārijam kādai melodrāmai vai detektīvseriālam ar romantikas elementiem. Šī trijotne apsūdzēta par divu sieviešu sensitīvo personas datu, tas ir – bioloģiskās izcelsmes pēdu un DNS profila –, nelikumīgu apstrādi. Apsūdzība pauž, ka sievietēm ar to tika radīts būtisks kaitējums, kas izpaudās kā šo personu Satversmē garantēto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ievērojams apdraudējums.
Viss sākas ar anonīmu vēstuli
Notikums risinājās pirms desmit gadiem, bet viss sācies ar to, ka Ulmja toreizējā sieva saņēmusi anonīmu vēstuli par viņas dzīvesbiedra iespējamo neuzticību. Sieva vēstuli parādījusi un atdevusi vīram, kurš ļoti gribējis noskaidrot, kas ir tās autors. Viņam bijušas aizdomas, ka vēstuli varētu būt uzrakstījusi kāda no kolēģēm – viņa vadītās prokuratūras darbiniecēm.
Ulmis saticies ar savu labu paziņu Uģi Araku, kurš tolaik bija Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks. Tikšanās notikusi Araka kabinetā, tajā piedalījusies arī viņa vietniece Līga Peisniece. Abi kriminālistikas speciālisti skaidrojuši virsprokuroram, kā uzzināt vēstules autoru.
Vispirms Ulmis atstājis Arakam vēstuli. Pēc kāda laika Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks informējis Ulmi, ka no pastmarkas izdevies iegūt salīdzināšanai derīgu DNS profilu. Vēl bija nepieciešami paraugi, ar ko to salīdzināt. Ulmis prokuratūrā no divu darbinieču datoru klaviatūras paņēma bioloģiskās izcelsmes saskarsmes pēdas. To viņš, protams, izdarīja slepus. Tieši par šīm darbiniecēm viņam bija aizdomas kā par anonīmās vēstules iespējamām autorēm.
Izrādās, ka "tur nekā nebija"…
Iegūtos paraugus virsprokurors nodevis Arakam un Peisniecei, bet eksperta atzinumu, kas Ulmim bija nepieciešams tikai paša zināšanai, viņš gan tā arī neesot saņēmis. Tiesā debašu laikā par eksperta secinājumu izskanēja, ka "tur nekā nebija". Var secināt, ka DNS profils nesakrita ar abu darbinieču DNS profilu. Tam gan nav nekādas nozīmes, būtiskākais ir tas, ka šī ekspertīze pēc Kriminālistikas pārvaldes priekšnieka Araka un viņa vietnieces Peisnieces rīkojuma tika veikta nelikumīgi – nereģistrējot to.
2015. gada 16. jūnijā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Kriminālistikas pārvaldes DNS ekspertīžu nodaļā veica kratīšanu, viņi atrada un izņēma svarīgu pierādījumu, kas attiecās tieši uz šo epizodi – aploksnes ar bioloģiskās izcelsmes paraugiem, uz vienas ar Peisnieces roku bija rakstīts "Lietai ar vēstuli", bet uz otras – "Personīgi no Līgas P.". Epizodē par šo noziedzīgo nodarījumu Ulmis, Araks un Peisniece apsūdzēti par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem, bet abi Kriminālistikas pārvaldes vadītāji vēl arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Grupā ar padoto prasa kukuli
Var rasties jautājums, kā gan KNAB darbinieki uzzināja par šo nelegālo "ekspertīzi". Kā izrādās, biroja darbinieki (toreiz KNAB vadītājs bija Jaroslavs Streļčenoks) tajā laikā veica operatīvas darbības attiecībā uz Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāju Vilni Ulmi, jo bija aizdomas par viņa iesaistīšanos koruptīvās darbībās. Par to bijis informēts ģenerālprokurors (toreiz Ēriks Kalnmeiers), tāpēc Ulmis, kurš pirms tam piecus gadus bija virsprokurors, šajā amatā netika apstiprināts uz nākamo termiņu.
KNAB izmeklētāju aizdomas apstiprinājušās – tika iegūti pierādījumi par to, ka Vilnis Ulmis personu grupā ar savu padoto – prokuroru Vladimiru Krupskiju – pēc iepriekšējas vienošanās izdarījis kukuļa pieņemšanas mēģinājumu, pieprasot kukuli pirms likumīgas darbības izdarīšanas kukuļa devēja interesēs.
Kā norādīts apsūdzībā, no AS "Reverta" tika pieprasīts kukulis par to, lai Krupskijs, izmantojot kriminālprocesu uzraugošā prokurora pilnvaras, atceltu lēmumu, ar kuru akciju sabiedrībai piederošajam nekustamajam īpašumam Jūrmalā bija uzlikts arests. "Reverta" bija ieinteresēta aresta noņemšanā, lai īpašumu varētu pārdot. Patiesībā procesa virzītāja tieši tajā laikā jau gatavoja lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, kas šo problēmu atrisinātu.
Runā par "desmit štukām"
KNAB ierakstīja Ulmja telefonsarunu ar prokuroru Krupskiju, no kuras izrietēja, ka viņi runāja par "desmit štukām", ko varētu "izsist" no bankas jeb "iegūt oj–joi–joi". Ulmis, atstāstot savu sarunu ar AS "Reverta" darbinieku, teicis Krupskijam: "Es saku – kas, jūs to nevarat izdarīt? Kas, kas, jums nav kaut kādā bankā kreisais kāpītis (seko rupjš vārds)? Mums valsts banka (rupjš vārds)… Mēs tur (rupjš vārds) neko... Nu, ko jūs (rupjš vārds)?"
Kā norādīts latviešu slenga vārdnīcā, "štuka" ir tūkstotis, parasti – naudas vienības, "kreiss" – nelikumīgs. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklētājs ir sūtījis pieprasījumu, lai speciālisti izskaidro, kā būtu saprotams sacītais. Latviešu valodas aģentūra sniegusi atbildi, kurā skaidrots, ka teiciens "mēs varam iegūt oj–joi–joi" saprotams tā, ka vārdā nenosauktu personu grupa, kas sevi identificē ar vārdu "mēs", savā īpašumā var dabūt kaut ko vārdā nenosauktu, bet ļoti daudz. Valsts apsūdzības uzturētāji no sarunas satura secināja, ka prokuroriem bija plāns iegūt no AS "Reverta" iespaidīgu kukuli par aresta atcelšanu īpašumam, kas tāpat tiktu atcelts.
2015. gada 23. aprīlī Ulmis vienā no "Berga bazāra" kafejnīcām saticies ar sev pazīstamu AS "Reverta" darbinieku Aigaru B., kuram tagad šajā kriminālprocesā ir liecinieka statuss. Kā liecināja Aigars, sarunas laikā no Ulmja puses izskanējis priekšlikums "bankai materiāli ieinteresēt prokuroru", lai tas atceltu lēmumu par mantas arestu. Precīzu kukuļa summu Ulmis gan neesot nosaucis. Tas gan lietās par kukuļņemšanu nemaz nav svarīgi.
Vienam naudas sods, citam cietumsods…
Neviens no četriem apsūdzētajiem savu vainu nav atzinis. Tur, kur pierādījumi ir tādi, ka citādi izgrozīties nav iespējams, tiek atzītas tikai faktiskās darbības. Tomēr tiesnese Diāna Dzērviniece ar savu saīsināto spriedumu visus četrus apsūdzētos atzina par vainīgiem viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos. Uģim Arakam piespriests naudas sods astoņu minimālo mēnešalgu apmērā (5600 eiro), Līgai Peisniecei – piecu mēnešalgu (3500 eiro). Viņiem abiem solidāri jāsedz Valsts policijai nodarītie materiālie zaudējumi, kas radušies, veicot nelikumīgas ekspertīzes, – 1583,71 eiro. No Araka, Peisnieces un Ulmja solidāri piedzīta vienas cietušās pieteiktā kompensācija par morālo aizskārumu – 3330 eiro. Otra sieviete kompensāciju neprasīja.
Bijušais virsprokurors Vilnis Ulmis sodīts gan ar naudas sodu (2800 eiro), gan ar reālu brīvības atņemšanu uz pieciem mēnešiem. Viņa līdzdalībniekam Vladimiram Krupskijam piespriests nosacīts cietumsods – četri mēneši ar pārbaudes laiku uz pusgadu. Abiem bijušajiem prokuratūras darbiniekiem arī papildsods – uz vienu gadu atņemtas tiesības ieņemt struktūrvienību vadītāja amatu valsts pārvaldē. Jāpiebilst, ka visi piespriestie sodi ir samērā nelieli, jo nav ievērotas personu tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Pirmās instances tiesa šo lietu skatīja septiņus ar pusi gadus.
Prokurors ar spriedumu apmierināts
Pēc sprieduma pasludināšanas prokurors Ando Skalbe "Latvijas Avīzei" atzina, ka ar piespriestajiem sodiem kopumā ir apmierināts. Brīvības atņemšanas sodi, kas piespriesti Ulmim un Krupskijam, ir tieši tādi, kādus lūdza prokurors. Piespriestie naudas sodi minimālo mēnešalgu izteiksmē gan ir mazāki. Ņemot vērā, ka kopš tiesas debatēm, kas notika pērn, valstī noteiktā mēnešalga palielinājusies līdz 700 eiro, sodos nomaksājamās summas faktiski kļuvušas lielākas.
Prokurors Skalbe gan izteica pārliecību, ka apsūdzēto advokāti noteikti lūgs tiesu sagatavot pilnu spriedumu. Tad ar to noteikti iepazīšoties arī viņš. Ja prokurors spriedumā konstatēs kādu apstākli, kuram noteikti nevarēs piekrist, tikai tādā gadījumā tiks sagatavota apelācijas sūdzība.
Laimestu aplaimots
Bijušā virsprokurora Viļņa Ulmja valsts amatpersonas deklarācijās publiskotā informācija liecina, ka viņš bijis ļoti azartisks cilvēks. Piemēram, deklarācijā lasāms, ka 2005. gadā Ulmis azartspēlēs laimējis 2623 eiro, 2008. gadā – 40 988 eiro, 2012. gadā – 7968 eiro, 2013. gadā – 14 940 eiro, bet 2014. gadā – 11 000 eiro. Zināms, ka Vilnis Ulmis savu virsprokurora darbu kādu laiku apvienoja ar Latvijas Zolītes federācijas valdes locekļa amatu. Arī pats labprāt piedalījies zolītes turnīros.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
