Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 07:09
Vārda dienas: Teodors
Divu gadu laikā, kopš būvlaukumā tika nozāģēts dižozols, tiesu darbi nav būtiski pavirzījušies uz priekšu. Tagad būvlaukumā valda pamestība. Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste uzskata, ka koka stumbram, kurā pa šo laiku iemājojusi aizsargājama suga – spožās skudras, vajadzētu palikt pagalmā kā liecībai par kādreizējo dižkoku, to varot pārveidot par vides objektu.
Pagājuši divi gadi kopš dižozola nozāģēšanas Mārupē, kura tuvumā tika būvētas rindu mājas. Pagaidām ir skaidrs vienīgi tas, ka uz apsūdzēto sola sēdīsies Mārupes novada būvvaldes vadītāja. Tiesvedība turpinās gan Administratīvajā tiesā, gan Rīgas rajona tiesā, tomēr joprojām nav skaidrs, vai izdosies aizturēt un notiesāt īstos ozola zāģētājus un šī nozieguma pasūtītājus: kriminālprocesā par pašu dižozola nozāģēšanu joprojām turpinās izmeklēšana.
Paralēli tam pagājušajā nedēļā, 31. oktobrī, Administratīvā apgabaltiesa bija plānojusi pasludināt spriedumu lietā par kādas privātpersonas lūgumu pārvietot neatļauti nozāģētā Mārupes dižozola stumbru un likvidēt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu. Tomēr sprieduma pieņemšanas datums atkal pārlikts. Tikmēr māju projekta "Dižozolu nami" attīstītājs "Zeninvest" ir pieteicis maksātnespēju.
Pagājuši divi gadi kopš ciniskās dižozola nozāģēšanas Mārupē, kura tuvumā tika būvētas rindu mājas. Pagaidām ir skaidrs vienīgi tas, ka uz apsūdzēto sola sēdīsies Mārupes novada būvvaldes vadītāja. Tiesvedība turpinās gan Administratīvajā tiesā, gan Rīgas rajona tiesā, tomēr joprojām nav skaidrs, vai izdosies aizturēt un notiesāt īstos ozola zāģētājus un šī nozieguma pasūtītājus: kriminālprocesā par pašu dižozola nozāģēšanu joprojām turpinās izmeklēšana.
Paralēli tam pagājušajā nedēļā, 31. oktobrī, Administratīvā apgabaltiesa bija plānojusi pasludināt spriedumu lietā par kādas privātpersonas lūgumu pārvietot neatļauti nozāģētā Mārupes dižozola stumbru un likvidēt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu. Tomēr sprieduma pieņemšanas datums pārlikts uz 28. novembri, jo, kā ziņo Administratīvā apgabaltiesa, tiesai esot nepieciešams ilgāks termiņš sprieduma sastādīšanai. Jāpiebilst, ka datums tiek pārcelts jau atkārtoti.
Tikmēr "Dižozolu namu" attīstītājs "Zeninvest" ir pieteicis maksātnespēju. Uzņēmuma maksātnespējas administrators Aivars Bužinausks apgalvo, ka projekta attīstītājiem labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā īpašums tiks pārdots. Pēc viņa teiktā, tas ir būtiski, lai segtu piesaistīto kreditoru prasības. Bužinausks atzīst, ka attīstītāja interesēs nav ēkas nojaukt. "Ja to nāksies darīt, paliek jautājums – kādi līdzekļi tiks izmantoti ēku nojaukšanai? Šādu līdzekļu nav. Turklāt paliek tie cilvēki, kuri jau iemaksājuši drošības naudu par dzīvokļiem un gaida to atpakaļ. Arī tam nav līdzekļu," gaužas "Zeninvest" administrators Bužinausks.
Par būvatļauju vēlreiz lems 18. decembrī
Jau sākotnēji pēc dižozola nozāģēšanas tika uzsākti divi kriminālprocesi un viens administratīvais process. Administratīvais process tika sākts pēc Ģenerālprokuratūras prokurora Armīna Reiņa pieteikuma. Pirmās instances tiesa lēma par būvatļaujas atcelšanu un zemesgabala atjaunošanu sākotnējā stāvoklī, tas nozīmē, ka ēku nepieciešams nojaukt. Tomēr projekta attīstītāji nolēmumu pārsūdzēja. Šī lieta Administratīvajā apgabaltiesā rakstveida procesā tiks izskatīta 18. decembrī. Pēc norādītā datuma tiesa noteiks sprieduma pieejamības datumu. Administratīvā apgabaltiesa lietu ir izskatījusi un tiesas sēdes ir notikušas, taču lēmums vēl nav pieņemts. "Tas nebūs viegli, jo tiek pārstāvētas dažādas intereses, tādēļ gala rezultātu nevar paredzēt," tā A. Reinis.
Aizsargājamās skudras stumbrā jūtas lieliski
Eksperti uzsver, ka nocirstā dižkoka stumbrs joprojām ir vērtīgs un aizsargājams dabas objekts. Turklāt tajā iemājojusi aizsargājama suga – spožās skudras (Lasius fuliginosus). Pēc koka nociršanas pirmās instances tiesa atzina, ka koka augtspējas zudums nenoliedzami ietekmē aizsargājamās teritorijas vērtību, tomēr konstatētās īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes varētu būt pamats aizliegumam pārvietot nocirstā koka stumbru.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta direktore Iveta Timze norāda, ka pagājušajā pavasarī, spožo skudru darba sezonas sākumā, tika veikta "Dižozolu namu" teritorijas apsekošana. Arborists un koku eksperts Gvido Leiburgs, kurš iesaistīts tiesas lietā par stumbra pārvietošanu, apstiprināja, ka aizsargājamo skudru dzīvotne ir aktīva un tās tur mitinās. Stumbra pārvietošana nebūtu vēlama, jo nav zināms, kā šīs skudras iedzīvosies jaunā vietā. Šobrīd "Dižozolu namu" pagalmā tām ir labvēlīgi apstākļi un pieejama barības bāze, kas ļautu saglabāties vēl vismaz desmit gadus. Pārstāve iezīmē, ka sugu dzīvotne apliecina dižkoka stumbra ekoloģisko un bioloģisko vērtību. Turklāt tā iespaidīgais apkārtmērs – vismaz četri metri – liecina, ka mirusī koksne varētu kļūt par mājvietu arī citām sugām.
Prokurors Reinis uzskata, ka attīstītāju vēlmei turpināt tiesvedību nav citu iemeslu, kā tikai teritorijas pārdošana vai būvniecības turpināšana. Ja īpašums tiks pārdots izsolē, jāņem vērā papildu izdevumi un juridiskie šķēršļi. Ja tomēr jautājums tiks atrisināts par labu stumbra aizvākšanai, tad īpašums iegūs jaunu vērtību. Viņš min, ka projekta attīstītāji esot ieinteresēti situācijas risināšanā, neskatoties uz uzsākto maksātnespēju.
Būvvaldes vadītāju vēl tiesās
"No likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" izriet, ka aizsargājamais koks ir dabas piemineklis, uzsver DAP pārstāve Iveta Timze. Koka aizsargājamā teritorija iekļauj tā vainaga projekciju un desmit metru rādiusu ap šo projekciju. Būve bija ieprojektēta šajā desmit metru aizsardzības zonā. Fotofiksācijas liecina, ka ēka jau gandrīz skāra dižkoka zarus. Gan būvvalde, gan uzņēmēji pieļāva kļūdu, ļaujot ēku izbūvēt teritorijā, kur to nedrīkstēja darīt," tā I. Timze.
Īsi pēc dižozola nozāģēšanas viens no kriminālprocesiem tika sākts par valsts amatpersonas nolaidīgu pienākumu pildīšanu. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde izmeklēšanu tajā noslēdza pērn decembrī. Par aizdomās turamo tika atzīta nu jau bijusī Mārupes novada būvvaldes vadītāja Aida Skalberga, kura izsniedza būvatļauju. Viņai tika piemērots aizliegums izbraukt no valsts un dzīvesvietas maiņas paziņošana.
"Latvijas Avīze" 2022. gada oktobrī vadītājai Skalbergai jautāja, kāpēc būvvalde nav atcēlusi būvatļauju, uz ko viņa atbildējusi: "Tas neko nebūtu mainījis. Ja Dabas aizsardzības pārvalde būtu veikusi nepieciešamās darbības, jebkurš dižozols, arī šis, obligātā kārtā zemesgrāmatā parādītos kā apgrūtinājums." Uz to DAP pārstāve atbildējusi šādi: "Būvvalde nav pietiekami rūpīgi iepazinusies ar ģenerālplānu, nav pievērsusi uzmanību faktam, ka tajā ir atzīmēts dižkoks, un nav pārliecinājusies, ka iecerēto būvju novietojums zemesgabalā neatbilst tiesiskajam regulējumam."
Rīgas rajona tiesā krimināllietu pret būvvaldes vadītāju bija plānots sākt skatīt šī gada jūnijā. Tomēr tās skatīšana pārcelta uz 19. novembri. Kādēļ process ievilcies? Tiesas priekšsēdētājas palīdze Linda Lejkriste–Austruma skaidro, ka krimināllietas skatīšanai noteikts pārtraukums, jo notiek liecinieku uzaicināšana. Papildu informāciju tiesas pārstāve nesniedz.
Vai kāds būs vainīgs zāģēšanā?
Savukārt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde joprojām turpinās izmeklēšanu otrā kriminālprocesā par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Uzņēmuma "Zeninvest" līdzīpašnieks Oskars Kalniņš aģentūrai LETA noliedzis saistību ar dižkoka nozāģēšanu un apgalvojis, ka "Dižozolu namu" būvlaukumā strādnieki neesot atradušies vismaz pusgadu kopš būvatļaujas anulēšanas. Pašam uzņēmējam ir alibi – nozieguma laikā atradies ārzemēs.
2023. gada martā Valsts policija aizturēja kādu personu kriminālprocesā par dižozola nozāģēšanu, aģentūrai LETA tobrīd apstiprināja policijas pārstāve Elīna Priedīte. Plašāka informācija par aizturēto personu nav pieejama. Savukārt tā paša gada augustā Valsts policija izplatīja fotogrāfijas un lūdza sabiedrību atpazīt tajās redzamās personas, kuras, iespējams, saistītas ar dižozola nociršanu. Aculiecinieku uzņemtajās fotogrāfijās var manīt divas tumšās drēbēs ģērbtas personas stāvam blakus būvdarbu teritorijai.
Pašlaik uz jautājumiem par koka cirtēja meklēšanas gaitu un fotogrāfijās manītajām personām Valsts policija "Latvijas Avīzei" atbildes nesniedz: izmeklēšanas interesēs šobrīd nevarot sniegt komentārus par šo krimināllietu.
"It kā iesaistīts tikai viens koks, taču juridiskā situācija ap to ir sarežģīta. Tiesvedība tika uzsākta administratīvajā tiesā, bet kriminālprocesi ir sadalīti vairākiem prokuroriem. Kriminālprocess par nelikumīgo nociršanu turpinās, un tiek meklēti vainīgie. Cik zinu, visi vainīgie nav noskaidroti, tāpēc izmeklēšana joprojām notiek," stāsta prokurors Reinis.
Likumprojekts, kas "nosistu apetīti"
Lai nākotnē izvairītos no līdzīgiem ļaunprātīgas dižkoku un citu dabas objektu iznīcināšanas gadījumiem, mārupietis un advokāts Arnis Priediņš uzsāka sarunas ar vairākām amatpersonām ministrijā un DAP par iespējamiem grozījumiem likumos. Ideja bija noteikt, ka dabas pieminekļu teritorijās attiecībā uz aizsargājamiem kokiem vai citiem objektiem, konstatējot prettiesisku darbību, divdesmit gadu laikā no pārkāpuma konstatēšanas brīža nedrīkstētu veikt saimniecisko darbību. DAP un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (tagad –
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) priekšlikumu atbalstīja. Tā rezultātā ticis izstrādāts likumprojekts, kas paredz grozījumus likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".
Kas notiks tālāk?
"Teorētiski varētu turpināt celtniecības darbus – tikai kas to darīs? Ja tiesību sistēma paredzētu, ka valsts vai pašvaldība ēku konfiscē un tās vietā attīsta sabiedrisku iestādi, piemēram, interešu centru vai pirmsskolu, tas būtu labāk, nekā to vienkārši nojaukt. Racionālāk būtu turpināt būvdarbus, citādi lieki izšķiesta gan nauda, gan materiāli. Tomēr, ja tiek nodarīts kaitējums dabai, vai var pieļaut, ka persona, kas veikusi prettiesisko darbību, var ļaunprātīgo ieceri novest līdz galam?" jautā A. Priediņš.
Savukārt DAP pārstāve Iveta Timze uzskata, ka stumbrs no reģistra nav jādzēš un tam jāpaliek turpat – "Dižozolu namu" pagalmā kā liecībai par kādreizējo dižkoku. Koka stumbru var pārveidot par vides objektu, integrējot pagalmā vai veidojot kā daļu no labiekārtotas apzaļumotas teritorijas.
***
Notikumu secība
2022. gads
● Sākuma stadijā māju projekta "Dižozolu nami" būvdarbi. Apkārtējo māju iedzīvotāji gada sākumā vēršas pašvaldībā, Dabas aizsardzības pārvaldē un citās atbildīgajās iestādēs, cenšoties panākt, lai būvdarbu laikā netiktu skarts dižozols
● 14. februārī DAP vēršas Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par dabas pieminekļa bojāšanu būvniecības procesā
● 8. martā prokurors būvvaldei pieprasa atcelt būvatļauju
● 8. aprīlī prokurors vēršas Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par prettiesisko būvatļauju atcelšanu un sākotnējā stāvokļa atjaunošanu
● Nesagaidot tiesvedības noslēgumu, Mārupes novada būvvalde 12. aprīlī būvatļauju atceļ un uzliek būvniekam par pienākumu atjaunot sākotnējo stāvokli īpašumos
● Tiesa 13. maijā pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu
● 7. jūlijā Mārupes novada dome sasauc ārkārtas sēdi un atjauno iepriekš apstrīdēto būvatļaujas
● 29. jūlijā Ģenerālprokuratūras prokurors atkārtoti vēršas Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par lietas atjaunošanu
● Pa šo laiku nekustamā īpašuma attīstītājs SIA "Zeninvest" pagūst uzsliet konstrukcijas projektā paredzētajām sešām divstāvīgajām rindu mājām un pat sāk dzīvokļu rezervēšanu
26. oktobrī dižozols tiek nozāģēts
● 27. oktobrī Valsts policija uzsāk kriminālprocesu par patvaļīgu koku ciršanu svešā zemē vai citā svešā zemes platībā
● 28. oktobrī Valsts policija kriminālprocesu par patvaļīgu koku ciršanu pārkvalificē par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums
● 15. decembrī Valsts policija otru kriminālprocesu par valsts amatpersonas nolaidīgu pienākumu pildīšanu nosūta Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai un lūdz apsūdzēt Mārupes novada būvvaldes amatpersonu saistībā ar būvatļaujas izdošanu vietā, kur nozāģēts dižozols
2023. gads
● 8. augustā Valsts policija lūdz sabiedrību atpazīt divas ar dižozola nozāģēšanu, iespējams, saistītas personas
● 16. oktobrī Administratīvā rajona tiesa noraida kādas privātpersonas pieteikumu, kas iesniegts, lai saņemtu rakstveida atļauju novākt pie Mārupes nocirstā dižkoka stumbru un likvidētu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusu (par šo spriedumu saņemta apelācijas sūdzība)
● 25. novembrī Administratīvā rajona tiesa saņem "Zeninvest" apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu, ar kuru lemts, ka Mārupē pie nozāģētā dižozola uzbūvētā rindu māja būs jānojauc
2024. gads
● 9. februārī prokuratūra krimināllietu par valsts amatpersonas pienākumu nolaidīgu pildīšanu nodod Rīgas pilsētas tiesai
● 13. jūnijā Rīgas rajona tiesa sāk skatīt krimināllietu pret bijušo būvvaldes vadītāju
Izziņotie nākamie tiesas sēžu datumi
● 19. novembrī Rīgas rajona tiesa turpinās skatīt krimināllietu pret bijušo būvvaldes vadītāju
● 28. novembrī Administratīvā apgabaltiesa skatīs pieteikumu, kas iesniegts, lai saņemtu rakstveida atļauju novākt pie Mārupes nocirstā dižkoka stumbru un likvidētu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusu
● 18. decembrī Administratīvā apgabaltiesa rakstveida procesā izskatīs spriedumu par būvatļaujas atcelšanu
● Turpinās izmeklēšana kriminālprocesā par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
