Rīga 3°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Trešdiena, 2025. gada 15. janvāris 07:20
Vārda dienas: Felicita, Fēlikss
Augstākās amatpersonas metās labot radušos situāciju, kad pēkšņi atklājās, ka daļa Latvijas iedzīvotāju ir praktiski atslēgti no saziņas ar valsts iestādēm. Pārmetumi par nelāgu komunikāciju, augstprātību un sliktu lēmumu pieņemšanu tiek adresēti Valsts digitālās attīstības aģentūrai (VDAA), kuras pārziņā ir "Latvija.gov.lv" un e–adrešu sistēma.
Iedzīvotājiem, kuri platformā "Latvija.gov.lv" ir izveidojuši savu e–adresi, tiesiski nozīmīgā saziņa ar valsts iestādēm notiek interneta vidē. Līdz ar to, piemēram, paziņojums par piemēroto sodu vai ziņa no tiesu izpildītāja cilvēkam vairs nepienāk pa pastu kā ierakstīta vēstule, bet iekrīt minētā portāla "kastītē". Turklāt iedzīvotāju ērtībai uz paša norādīto e–pasta adresi iespējams saņemt paziņojumu par to, ka vietnē "Latvija.gov.lv" pienācis viņam adresēts sūtījums.
Taču pirms vairākām dienām sociālos tīklus uzspridzināja cilvēku stāsti par to, ka viņi palaiduši garām svarīgas iestāžu vēstules, tostarp tiesu izpildītāju paziņojumus par parādu piedziņas uzsākšanu. Atklājās, ka daļa iedzīvotāju savā e–pastā vairs nesaņem paziņojumus par vietnē "Latvija.gov.lv" pienākušajam vēstulēm. Citiem vārdiem sakot, šī funkcija viņiem atslēgta, jo laikus neesot veikta e–pasta adreses atjaunināšana jebverificēšana.
Kam domāta valsts?
Reaģējot uz cilvēku pausto neapmierinātību, VDAA paziņoja, ka valstij nav pienākuma pārliecināties par to, vai persona attiecīgos paziņojumus ir saņēmusi. Šāda iestādes attieksme saniknoja Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš to nodēvēja par valsts pārvaldes augstprātības paraugu.
Rinkēvičs: "Valsts ir domāta cilvēkiem, nevis kaut kāda kantora ērtībām. Par šādu toni vien ir jāatvainojas, nerunājot par pašu ieviešanas procesu."
Savukārt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("JV") otrdienas vakarā uzdeva atjaunot paziņojumus par e–adreses ziņām arī uz tām e–pasta adresēm, kuras iedzīvotāji līdz šim nebija verificējuši.
Jau trešdienas rītā platformā "Latvija.gov.lv" parādījās paziņojums, ka ministres uzdevums izpildīts. Tātad tas neprasīja nekādu īpašu piepūli. Jautājums tikai, kāpēc šo funkciju iepriekš vajadzēja atslēgt un pēc tam demonstratīvi ignorēt cilvēku vajadzības, ja vien mērķis nebija apzināti kādam sagādāt papildu neērtības.
Aiz skaistiem vārdiem
Valsts prezidents pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu ("JV") trešdien uzsvēra, ka būtu jāizvērtē atsevišķu VDAA darbinieku atbildība.
Rinkēvičs: "Uzskatu, ka jāvērtē attiecīgo personāžu atbildība, beigu beigās šāda veida neizdarība cilvēkiem ir radījusi zaudējumus. Mēs ar premjeri runājām, kā valsts varētu palīdzēt saistībā ar šiem zaudējumiem. Pagaidām konkrētu atbilžu nav."
"Esmu uzdevusi VDAA nekavējoties sākt dienesta pārbaudi par notikušo, sākotnēju izvērtējumu gaidu divu darba dienu laikā," trešdien "Latvijas Avīzei" apstiprināja ministre Bērziņa.
Vēl oktobra sākumā Bērziņa apmeklēja VDAA un platformā "X" par to patētiski vēstīja: "Ciemos pie VDAA kolēģiem! Ar komandu pārrunājām nākotnes digitālās transformācijas plānus, kā uzlabot klientorientētu pakalpojumu sniegšanu un attīstīt IKT risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot drošībai un e–pakalpojumu pieejamībai."
Uz notikušā fona ironiski izklausās arī VDAA mājaslapā minētās iestādes vērtības, kur sacīts, ka "pamatvērtība ir cilvēki – gan klienti, gan darbinieki", "godprātīga un profesionāla darbība", "uz klientu orientēta pieeja". Prakse izrādījusies citāda.
Validācija uzkārās…
Šā gada pavasarī VDAA aicināja iedzīvotājus apstiprināt portālā "Latvija.gov.lv" norādīto e–pasta adresi saziņai ar valsti. Taču ieraksti sociālajos tīklos liecina, ka iedzīvotāji ne vienmēr pamanījuši šo aicinājumu vai arī to nav ņēmuši vērā. Dažkārt arī tehnisku iemeslu dēļ e–pasta adresi nemaz nav bijis iespējams verificēt.
"Es 26. martā saņēmu brīdinājuma vēstuli. Pēc pāris stundām bija atnācis e–pasts ar kodu e–pasta validācijai, bet kaut kādu iemeslu dēļ e–pastu tā arī nebiju validējis," par savu pieredzi "Latvijas Avīzei" stāsta Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns. "Tagad atceros – un to apstiprināja arī citi platformas "X" lietotāji un portāla atbalsta dienests –, ka bijušas tehniskas problēmas pēc masveida brīdinājumu izsūtīšanas, jo līkroči pat elementāri nespēja saplānot, cik ilgā laikā jāizsūta brīdinājumi, lai pieaugošā slodze no lietotājiem neradītu problēmas," viņš vērtē. "Precīzi nevaru atcerēties – vai kods atnāca ar novēlošanos, kad tas vairs nebija derīgs, vai, ievadot kodu, validācija uzkārās, vai vēl kaut kāda kļūda bija validācijas procesā. Bet skaidrs ir viens – es mēģināju, bet kaut kas VDAA galā nestrādāja, kā paredzēts." Poikāns atzīst, ka sekas viņam bijušas ļoti nelabvēlīgas: "Palaidu garām vairākas ziņas, uz kurām noteikti būtu reaģējis. Tagad ir papildus finansiāli zaudējumi." Poikāns uzsver, ka VDAA ir atbildīga gan par "Latvija.gov.lv" darbību, gan par arogantu attieksmi pret lietotājiem, gan par savu kļūdu neatzīšanu. "Nepārprotami prasās pēc padziļinātas iestādes darbības analīzes un tīrīšanas," viņš piebilst.
Rīks ir labs, bet komunikācija…
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (ZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka atminas, ka sava privātā e–pasta verifikāciju veikusi tikai pēc tam, kad atklājies, ka nav saņēmusi paziņojumu par kādu vēstuli no pašvaldības: "Pirms tam biju saņēmusi informāciju, ka e–pasta adrese ir jāapstiprina, bet ziniet, kā ir – cilvēks atliek uz nākamo dienu, vēlāk aizmirstas."
Kruka: "Domāju, ka šādi jautājumi ir vairāk jākomunicē, jāstāsta tehniskās nianses, jāskaidro cilvēkiem, ka tas obligāti jāizdara un kādas sekas būs, ja tas netiks paveikts."
Kopumā e–adresi ZTIP vadītāja vērtē kā ļoti ērtu un labu rīku, kas daudzās Eiropas valstīs nemaz nav pieejams. "Mums ir divi dokumentu sūtīšanas kanāli: e–adrese un personas deklarētā adrese. Ja ir aktivizēta e–adrese, mēs paziņojumus sūtām uz to. Un kopumā mums notiek ļoti aktīva sadarbība ar cilvēkiem, izmantojot e–adresi. Arvien biežāk arī paši cilvēki man kaut ko raksta, izmantojot e–adreses rīku. Pašam rīkam patiešām nav ne vainas."
Tiesu izpildītāju praksē nākoties saskarties gan ar situācijām, kad klients informē par nesaņemtu elektronisko paziņojumu, gan arī par nesaņemtu ierakstītu vēstuli. ZTIP vadītāja: "Uzreiz meklējam problēmas iemeslu un risinājumu. Un arī tagad, ja cilvēks pēkšņi atklāj, ka nav pamanījis tiesu izpildītāja paziņojumu vietnē "Latvija.gov.lv",
aicinu sazināties ar savu tiesu izpildītāju, lai noskaidrotu situāciju, saprastu problēmu un lietas būtību. No savas puses varu piebilst, ka tiesu izpildītāji negrasās šo faktu ignorēt."
Vienlaikus Kruka atzīst, ka nevar runāt par pēdējā laikā novērotu parādnieku nepamanītu paziņojumu vilni: "Tiesu izpildītāju nolēmumu izpildē šie paziņojumi nereti tiek nosūtīti vienlaikus ar kādām citām papildu darbībām, piemēram, lieguma uzlikšanu CSDD, kontu apķīlāšanu, paziņojumu darbavietai u. tml. Līdz ar to visbiežāk jau cilvēks to informāciju ir saņēmis, pat ja līdz viņam nav nonācis brīdinājums par saņemto tiesu izpildītāja paziņojumu."
Savukārt, ja persona nav saņēmusi paziņojumu par kādu piemērotu sodu, teorētiski tā nav varējusi izmantot likumā doto iespēju par soda apstrīdēšanu. "Ja sods būtu apstrīdēts, tad šis lēmums nebūtu stājies spēkā, tātad tas nebūtu nonācis arī piespiedu izpildē. Šādā gadījumā, manuprāt, ir pamats vērsties pie iestādes, kas šo sodu piemērojusi," saka Kruka.
Jāpiebilst arī, ka Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums nosaka privātpersonas tiesības uz atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.
Uz jautājumu par to, vai tiek lemts par iespējamām kompensācijām iedzīvotājiem, kuri atslēgtās komunikācijas dēļ piedzīvojuši zaudējumus, ministre Bērziņa trešdien nevēlējās atbildēt.
"Šeit būs jāmeklē atbildīgie, kas zinājuši un pieļāvuši, ka sistēma, iespējams, neļāva šos paziņojumus apstiprināt [..], kā rezultātā ir iestājušās negatīvas sekas cilvēkiem. Būs jāmeklē nestandarta risinājumi, kā ar šo situāciju tikt galā. Sagaidu no ministres atbildīgu rīcību," premjeres Siliņas trešdien sacīto citē LETA.
Trešdienas pēcpusdienā VDAA pēkšņi sasauca preses konferenci. Liopa tikšanās laikā ar žurnālistiem pavēstīja, ka iestādē ir sākta dienesta pārbaude, kā arī tiks veikts drošības un procesu pārvaldības audits saistībā ar e–pastu apstiprināšanu portālā "Latvija.gov. lv", ziņo LETA. Dienesta pārbaudes rezultāti varētu būt zināmi aptuveni pēc trīs mēnešiem. Neviens VDAA darbinieks pagaidām nav nedz atstādināts, nedz atkāpies no amata.
Vēl pirms preses konferences aģentūras pārstāvis "Latvijas Avīzei" apliecināja, ka pašlaik platformā "Latvija.gov.lv" vērojama augsta iedzīvotāju aktivitāte, apstiprinot savas līdz šim neverificētās e–pasta adreses. Žēl, ka šāda aktivitāte panākta par tādu cenu.
***
Varēja rīkoties pārdomātāk
Tehnoloģiju lietpratējs Ilmārs Poikāns,
kas arī cietis finansiālus zaudējumus no nesaņemtas informācijas par oficiālajā e–adresē pienākušiem paziņojumiem: "E–pasta atgādinājumu varēja sūtīt vairākas reizes ilgākā laika posmā. Papildus katram e–pasta paziņojumam varēja pievienot brīdinājumu, ka e–pasts nav apstiprināts un paziņojumu piegāde konkrētā datumā tiks pārtraukta, ja e–pasts netiks validēts. Neeksistējošās e–pasta adreses varēja izmest no sistēmas automātiski, apstrādājot neveiksmīgos paziņojumu sūtījumus."
***
Par VDAA vadītājiem
• Šā gada septembrī, reorganizējot Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA), tā pārdēvēta par Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA).
• Kopš šā gada 4. oktobra pēc uzvaras atklātā konkursā iestādes vadītāja amatā ir Jorens Liopa. Līdz tam viņš bija Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta direktors un starpinstitucionālās "E–lietas" darba grupas vadītājs, koordinējot tieslietu resora un saistīto nozares iestāžu sadarbību un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanu.
• VARAM ministre Inga Bērziņa par Liopu (šā gada oktobrī): "Jorens Liopa ir pieredzējis vadītājs ar skaidru redzējumu par valsts digitālās attīstības prioritātēm. Esmu pārliecināta, ka viņš spēs nodrošināt nepieciešamās pārmaiņas, kas virzīs valsts pārvaldes digitālo transformāciju, veicinot efektīvu resursu izmantošanu un nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmējiem modernus un ērtus e–pakalpojumus. Mūsu kopējais mērķis ir veidot spēcīgu un ilgtspējīgu digitālo vidi, kas atbilst gan Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, gan starptautiskajām prasībām".
• Pirms iestādes reorganizācijas 2016. gadā uz VRAA vadītāja krēslu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieka amata atrotēja Aigars Undzēns. Viņš bija viens no 39 VID darbiniekiem, kurus skāra plašās rotācijas dienestā darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai.
• Vēl pirms tam iestādi vadīja Rinalds Muciņš, kurš vēlāk kļuva par VARAM valsts sekretāru.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003