Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 05:25
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Cik ilgi vēl valdība nostrādās pašreizējā sastāvā? Kam tiks vara Rīgā? Vai Latvijā sasniegsim demogrāfijas bedres dibenu? Vai alkohols Latvijā kļūs dārgāks nekā Igaunijā? Vai recepšu zāļu cenu reforma radīs problēmas aptiekām? Vai kredīti kļūs lētāki? Vai valsts taupīs un birokrātijas kļūs mazāk? Vai "Straume" pretendēs uz Amerikas Kinoakadēmijas "Oskara" balvu? Kā Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā iespaidos pasauli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes mēģina prognozēt "Latvijas Avīzes" žurnālisti.*
MĀRIS ANTONEVIČS
Politikā: Receptes zināmas
Pirms gada precīzi prognozēju, ka arī pēc 12 mēnešiem joprojām dzīvosim ar to pašu koalīciju. Tā gan saņēmusi daudz sitienu no ārpuses, taču iekšējā konstrukcija izrādījusies noturīga, jo visiem tas ir izdevīgs variants. Pareizs bijis arī vērtējums, ka Eiroparlamenta vēlēšanās neviena partija nesaņems vairāk par diviem mandātiem, turklāt lielākā intriga būs saistīta ar Krišjāņa Kariņa lomu "Jaunajā Vienotībā".
? Cik ilgi vēl valdība nostrādās pašreizējā sastāvā?
Visticamāk, pavisam neilgi. Tiesa, sākotnēji tie drīzāk varētu būt mēģinājumi veikt kosmētiskas izmaiņas, lai mazinātu spriedzi un sabiedrībā pieaugošo neapmierinātību. Recepte "Jaunajai Vienotībai" zināma jau kopš Krišjāņa Kariņa valdīšanas laikiem – ministru amatu rotācija, kur it kā visi kaut ko zaudē, bet vienlaikus arī iegūst – tā, lai nepaliktu zaudētāju sajūta. Pagaidām gan ir tikai viens nepārprotams kandidāts "atlaižamo" sarakstā – satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Var jau stāstīt, ka viņa atrašanās pie ministru galda citiem ir pat izdevīga, jo lielāko daļu belzienu saņem tieši viņš, tomēr tas arī parāda Evikas Siliņas kā vadītājas vājumu – cik ilgi var publiski rāt vienu ministru un nespert nākamos soļus. To nevar kompensēt ar rupjiem izsaucieniem opozīcijas virzienā vai dīvainu humoru, mēģinot koalīcijas izgāšanās pasniegt kā lielu gudrību, kā to Siliņa nesen mēģināja darīt Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras jubilejas pasākumā. Tātad reizē ar Briškenu amats būtu jāzaudē arī vienam "JV" un vienam ZZS ministram. Tīri tehniski tas varētu notikt, tomēr pat šāda atjaunināta valdība diez vai sagaidīs nākamo gadumiju, ja tās darba stils paliks līdzšinējais.
? Kam tiks vara Rīgā?
To ir ļoti grūti prognozēt, ņemot vērā, ka līdz vēlēšanām vēl ir pusgads, bet kampaņu tā īsti sācis tikai Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), kas viņam pašlaik rada priekšrocības. Tādas noteikti būs arī esošajam mēram Vilnim Ķirsim ("Jaunā Vienotība"), ja viņš prasmīgi izmantos administratīvo resursu un prāvo finansējumu, ko partija saņem no valsts budžeta. Taču var izrādīties, ka pēc vēlēšanām izdevīgākās pozīcijās nokļūs nevis kāds no šiem diviem mēra amata kandidātiem, kas būs aktīvi pozicionējušies viens pret otru, bet kāds neitrālāks, piemēram, Oļegs Burovs, kurš būs pirmais numurs ZZS/"Gods kalpot Rīgai" sarakstā.
? Kāda veida draudus Latvijai radīs Krievija?
Par to, ka Krievija arvien vairāk konfrontēs ar NATO valstīm un gatavojas karam, nu jau atklāti runā arī šīs valsts amatpersonas, piemēram, aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs. Iepriekšējā gada sākumā uzbrukumu piedzīvoja Latvijas Okupācijas muzejs, un nevar izslēgt, ka šādas politiski pielādētas, bet samērā sīkas sabotāžas redzēsim arī 2025. gadā, it īpaši tāpēc, ka tas neprasa lielus ieguldījumus. Tas, cik nesagatavota Latvija izskatījās situācijā ar pērn septembrī te ielidojušo krievu dronu, varētu pretiniekam likt apsvērt arī kādu militāra rakstura provokāciju, lai gan tas atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies notikumi Ukrainā un pie iedomātajiem sarunu galdiem.
*
JURIS LORENCS
Pasaulē: Trampa gads
Manas 2024. gada sākumā izteiktās prognozes piepildījušās diezgan precīzi. Aizvadītajā gadā Krievijas–Ukrainas karā nevienai no pusēm nav izdevies iegūt izšķirošu pārsvaru, Gazā bāzētais teroristu grupējums "Hamās" ir teju pilnībā iznīcināts, nelegālo migrantu krīze uz Eiropas robežām turpinās, nākamā Eiropas Parlamenta sastāvs kļuvis labējāks, bet ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Donalds Tramps. Bet tagad ieskatīsimies 2025. gadā.
? Kā Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā iespaidos pasauli?
Kopumā būs vērojama konfliktu stabilizācija. Lai neaizkaitinātu Trampu, politiķi vairīsies izdarīt asas kustības, sākt jaunus tirdzniecības karus un militāras avantūras. Trampa prasība NATO valstīm palielināt aizsardzības izdevumus nāks par labu Baltijas valstīm un Ukrainai. Vai kādam tas patīk vai ne, 2025. gads būs "Trampa gads".
? Kā tālāk attīstīsies Krievijas agresija pret Ukrainu?
ASV spiediena dēļ konflikts tiks iesaldēts. Tiks novilkta demarkācijas līnija, Krievija saglabās kontroli pār okupētajām teritorijām. Ar plašu starptautisko palīdzību sāksies agresijā cietušās Ukrainas atjaunošana. Savukārt Rietumi cerēs un gaidīs uz iekšējiem procesiem Baltkrievijā un Krievijā, kuru rezultātā Lukašenko un Putina režīmi zaudēs varu.
? Kas uzvarēs ārkārtas parlamenta vēlēšanās Vācijā?
Šajā Eiropai tik svarīgajā balsojumā pārliecinoši uzvarēs Kristīgo demokrātu partija. Vācijā izveidosies jauna valdība, kuru vadīs kristīgo demokrātu politiķis Fridrihs Mercs. Iespējamie koalīcijas partneri būs vai nu sociāldemokrāti, vai Zaļā partija. Kopumā tā būs laba ziņa Eiropai, Latvijai un Ukrainai. Vācijas politikā lielāka vērība tiks pievērsta drošībai un aizsardzībai, savukārt Zaļais kurss tiks uzņemts ar daudz mazāku entuziasmu. Vācija atvadīsies no ilūzijām attiecībās ar Krieviju, beigsies kancleru Angelas Merkeles un Olafa Šolca valdīšanas laika nebeidzamais neauglīgais (un patiesībā aizdomīgais) flirts ar Kremli.
? Vai Sīrija saglabāsies kā vienota valsts?
Nesaglabāsies. Tā gan netiks formāli sadalīta atsevišķās suverēnās, starptautiski atzītās valstīs. Tomēr pašreizējās Sīrijas vietā izveidosies vismaz četri valstiski veidojumi. Šos "de facto" neatkarīgos reģionus kontrolēs nemiernieki, kuri saņems atbalstu no ASV, Turcijas, Saūda Arābijas un Izraēlas. Vismaz tuvākajā nākotnē katrs saņems to, ko vēlējies: reģionālo ietekmi, naudu un mieru. Drošības situācija reģionā kopumā uzlabosies.
? Vai Krievija uzdrošināsies uzbrukt kādai no NATO valstīm?
Nākamajā gadā vēl ne. Lai Dievs dod, ka man izrādās taisnība! Taču pats fakts, ka šāds jautājums var tikt uzdots un tas vairs nešķiet pavisam nesaprātīgs, liecina, ka pasaulē atgriežas džungļu likumi.
*
OLAFS ZVEJNIEKS
Ekonomikā: Migla arvien biezāka
2024. gada beigas Latvijas ekonomika nav sagaidījusi labā noskaņojumā, savukārt uz 2025. gadu tā skatās ar neziņu par nākotni. Neskatoties uz pagājušā gada sākumā "Latvijas Avīzē" prognozēto bāzes procentu likmju kritumu, zemu inflāciju, kā arī algu un pirktspējas pieaugumu, gada beigas Latvijas ekonomika sagaidījusi drūmā noskaņojumā, jo iekšzemes kopprodukta pieaugums gada griezumā, visticamāk, būs 0,1% – proti, nav bijis gandrīz nekādas izaugsmes un ekonomiski šo gadu var vērtēt kā izniekotu. Tas tādēļ, ka Latvijas ekonomikas rezultāti ļoti atkarīgi no norisēm ārvalstu tirgos, kuros šobrīd ir krīze, bet iekšējai ekonomikas stimulēšanai valdībai nav ne resursu, nedz arī gribas, kā to liecina nepārliecinošie nodokļu reformas rezultāti. Šāgada situācija ir visai interesanta – ECB centīsies atdzīvināt visu Eiropas ekonomiku, mazinot bāzes procentu likmes, kas tādai uz eksportu orientētai valstij kā Latvija ir ļoti svarīgi. No otras puses – krīze Vācijā turpinās, bet jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi draud ar pamatīgu haosu pasaules tirdzniecībā. Vai šie izteikumi ir ņemami par pilnu vai laižami gar ausīm, šobrīd uzzināt nav iespējams, tādēļ kopējā ekonomiskā noskaņa atgādina 1975. gada animācijas filmu "Ezītis miglā", kur ezītis miglā var uzdurties gan baltiem zirgiem, gan melniem ziloņiem vai sikspārņiem.
? Vai kredīti kļūs lētāki?
Gandrīz noteikti var teikt, ka jā. Eiropas ekonomikai draud stagnācija, un vietumis šie draudi jau pārvērtušies realitātē. Eiropas Centrālajai bankai kaut kas jādara ekonomikas stimulēšanai, un pats efektīvākais līdzeklis tās rokās ir padarīt kredītus lētākus, jo nauda ir ekonomikas asinsrite. Tomēr cerēt, ka atgriezīsies pagājušās desmitgades unikālā un nenormālā situācija, ka bāzes procentu likmes ir nulle un tādēļ kredīti ir ļoti lēti, nav nekāda pamata. Kredīti būs lētāki, bet ne ļoti lēti.
? Vai dzīvosim labāk?
Naudas makos būs vairāk, taču pieaugs arī preču cenas. Tādēļ teikt, ka dzīvosim labāk, var tikai optimisti. No vienas puses, turpināsies algu pieaugums, kuru noteiks jaunā minimālā alga – 740 eiro –, kas stājusies spēkā 2025. gada 1. janvārī, un iedzīvotāju ienākuma nodokļu reformas, kas atstās vairāk naudas iedzīvotāju makos, kā arī hroniskais darbaroku trūkums Latvijā, kas liek paaugstināt algas. No otras – ja Eiropas ekonomikas reanimācija neizdosies, uzņēmēju iespējas būs ierobežotas, bet dažādie akcīzes nodokļa paaugstinājumi, kas skars degvielu, alkoholu, tabaku, saldinātos dzērienus, kā arī auto ekspluatācijas nodokļa izmaiņas apēdīs lielāko daļu no papildu naudas. Optimisti var teikt, ka valsts apbalvo veselīgu dzīvesveidu – ja visur pārvietojies ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nedzer un nesmēķē, tad naudas makā tiešām vajadzētu būt vairāk. Bet pesimisti teiks – cik liela sabiedrības daļa dzīvo atbilstoši šim modelim?
? Vai valsts taupīs un birokrātijas kļūs mazāk?
Tā kā naudas ekonomikas stimulēšanai valdībai nav un šogad nebūs, tad ekonomikai tiek solīta birokrātijas un valsts izdevumu mazināšana. Taču trūkst pārliecības par valsts ilgtermiņa apņēmību šajā jomā – jau ir noteikti izņēmumi atalgojuma pieauguma ierobežojumu jomā, bet vienošanos ar izglītības un veselības aprūpes nozarēm ir izdevies panākt ar zobusāpēm. Savukārt birokrātijas mazināšanas jomā skepsi raisa tas, ka to iecerēts īstenot ar pašas birokrātijas rokām, ignorējot tautas gudrību, ka vārna vārnai acī neknābj. Tādēļ šajā jomā uz īpašiem panākumiem cerēt nevajadzētu.
*
GUNTIS ŠČERBINSKIS
Sabiedrībā: Būs jauna svētku diena
2025. gads mums nesīs vismaz vienu jaunu svētku brīvdienu, igauņu alkohola tūrisms uz Latviju neapsīks, bet demogrāfijas saulrieta vispārēja vērošana turpināsies.
? Vai sasniegsim demogrāfijas bedres dibenu?
2024. gada oktobrī demogrāfijas jomā nošļūcām līdz jaunam antirekordam, pārsniedzot psiholoģiski kritisku slieksni – pirmo reizi jaundzimušo skaits mēnesī nesasniedza tūkstoti. Cerēt uz brīnumu nav pamata – turpmāk tūkstotis mēnesī kļūs aizvien neaizsniedzamāks.
Domājams, ka tuvākajos gados vēl nenonāksim līdz demogrāfijas bedres dibenam, kur varētu atsperties. Brīvais kritiens turpināsies, jo vardes krējuma podā, šķiet, vēl nav apjautušas, ka jāsāk ķepuroties, ne tikai kurkstēt par bēdīgo stāvokli.
Demogrāfijas krīze joprojām nav rīcībpolitikas prioritāte – to rāda pašreizējās valdības darbība un tas atspoguļojas arī 2025. gada budžetā, kas šajā jomā vajadzīgo izrāvienu diemžēl nesola.
? Vai Lāčplēša diena kļūs par svētku brīvdienu?
Pilsoniskā iniciatīva noteikt 11. novembri par svētku dienu jau tikusi līdz Saeimas gaiteņiem. Lai gan 2025. gada kalendāri jau nodrukāti, jādomā, ka ideja par jaunu sarkano datumu tiks atbalstīta, ņemot vērā gan sabiedrības noskaņojumu un ģeopolitisko fonu, gan Valsts prezidenta pausto atbalstu ierosinājumam.
Deputātiem gan būs jāuzklausa arī darba devēju organizācijas burkšķēšana, kurā uzskata, ka latvieši jau tā par daudz laiskojas un svin. Jāiebilst gan, ka latvieši ar 16 sarkanajiem datumiem kalendārā (daļa no tiem vienmēr ir svētdienā) citu nāciju vidū šobrīd neizceļas kā pārmērīgi dzīves svinētāji.
Ja nu tomēr jāpieņem kompromiss un Lāčplēša dienas vietā jāatceļ kāda cita svētku diena, es raudzītos uz 31. decembri, kas pie mums ir Vecgada diena. Absolūti lielākajā daļa Eiropas Ekonomiskās zonas valstu šī nav brīvdiena, arī ne Lietuvā un Igaunijā. Vecgada vakara svinētāju klubiņā kopā ar Latviju ir vēl tikai Islande (Vecgada vakars) un Šveice (Svētā Silvestra diena).
? Vai alkohols Latvijā kļūs dārgāks nekā Igaunijā?
Īsā atbilde uz šo jautājumu: pagaidām ne. Gadumijas laikā rēķināju, ja iegādātos vienādas markas viskija litru, vīna pudeli un vēl skārdeni alus, iepērkoties gan specializētajos alkohola veikalos, gan lielveikalā, Latvijā par šādu pirkumu es samaksātu 36,07 eiro un vēl dāvanā saņemtu 1,5 litru kolas pudeli. Igaunijā identisks preču grozs man maksātu 45,04 eiro, tas ir gandrīz par desmit eiro dārgāk, turklāt vēl paliktu bez dāvanas.
Atšķirībā no Igaunijas Latvijas dzērienu veikalu plaukti zib no akciju cenām, un alkoholam piemērotās atlaides arī veido lielāko cenu atšķirību. 2025. gadā Saeima balsos par jauniem alkohola tirdzniecības ierobežojumiem, tostarp aizliedzot alkohola cenu un atlaižu reklāmas, kas cenu atšķirību abu valstu starpā mazinās.
Tomēr igauņiem aizvien būs izdevīgi grādīgo iegādāties pie mums, ņemot vērā šīs valsts kursu uz turpmāko akcīzes nodokļa celšanu. Arī Latvija šajā ziņā nestāvēs uz vietas un alkohols kļūs mazliet dārgāks, tomēr straujākai nodokļa celšanai mūsu politikas veidotājiem, šķiet, nav dūšas. Un jāatzīst, ka arī sabiedrībā dzeršanas ierobežošanas politika pagaidām nav pārāk pieprasīta.
*
MĀRA LIBEKA
Veselības aprūpē: Reformām līdzi nāks problēmas
Nebija jābūt īpašam gaišreģim, lai paredzētu, ka arī 2024. gadā pacientu rindas pie ārstiem un uz izmeklējumiem nesaruks. Nevar īsā laikā novērst ārstu deficītu, kas ir galvenais iemesls garajām rindām.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri 2023. gadā solīja, ka viņa mērķis esot panākt, ka recepšu zāļu cenas samazinās par 2%, sākot no 2024. gada otrā pusgada. Es tam ticēju, taču tas pagaidām nav noticis. Arī atbildot uz jautājumu, vai būs tādi ģimenes ārsti, kas slēgs savas prakses un dosies strādāt uz ārzemēm, tāpēc ka viņus neapmierina finansiālā situācija, neesmu trāpījusi desmitniekā – kaut gan ģimenes ārstu reģionos joprojām trūkst, tomēr situācija uzlabojusies.
? Vai Veselības ministrijas recepšu zāļu cenu reforma, kas tiks īstenota no 2025. gada janvāra, radīs problēmas aptiekām?
Jau tagad ir aptiekas, kuru īpašnieki pirms reformas stāšanās spēkā vēlas tās pārdot, taču nav pircēju. Gaidāmās izmaiņas ir sasteigtas un nepārdomātas, to sekas nav prognozējamas, uzskata Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene. Aptiekas jau mazinot zāļu krājumus, īpaši valsts kompensējamajām zālēm, jo neesot zaudējumus kompensējoša mehānisma, kas ļautu aptiekai īstenot pāreju uz jauno cenu modeli bez finansiāla krituma. Arī Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute uzskata, ka pastāvot pamatotas bažas par aptieku ienākumu samazināšanos un attiecīgi to spēju apmaksāt savus izdevumus.
? Vai tas, ka no 2025. gada Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadība plāno samazināt darbiniekiem slodzi, kā arī vairākās brigādēs mainīt trīs personu sastāvu uz divām personām, radīs problēmas iedzīvotājiem?
Jā, noteikti būs problēmas laikus saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Taču to mēs uzzināsim no iedzīvotāju stāstiem, nevis NMPD vadības. Par to, ka šī reforma apdraud neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu atbraukšanu pie pacienta 25 minūtēs reģionos, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē brīdināja Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Patlaban Valmierā atrodas trīs brigādes un pa vienai Mazsalacā, Rūjienā un Strenčos, un tas uz visu lielo novadu ir nepietiekami. Īpaši, ja ņem vērā, ka tur trūkst arī ģimenes ārstu. NMPD vadība arī Valmieras novadā vēlas samazināt brigādēs strādājošo slodzi, proti, samazināt darba laiku no 24 stundām līdz 14 stundām. Jāņem vērā, ka, piemēram, Mazsalaca atrodas 45 kilometru attālumā no tuvākā centrālā NMPD punkta Valmierā un tādēļ pacienta transportēšanas laiks īpaši ziemā varētu pārsniegt oficiāli noteiktās 25 minūtes. Zinot Latvijas ceļu stāvokli, problēmas laikā sasniegt pacientus droši vien būs arī Latgalē, jo arī tur tiks saīsināts brigāžu darba laiks un tādēļ nakts stundās būs jābrauc lielāki attālumi. Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs Saeimas komisijas deputātus brīdināja, ka, samazinot NMPD mediķu darba slodzi, viņi, visticamāk, nevēlēsies strādāt tik smagu darbu par mazāku atalgojumu un varētu pamest veselības aprūpes nozari.
? Vai Daugavpils reģionālajai slimnīcai izdosies izvairīties no maksātnespējas riska pēc tam, kad valsts pārņēmusi slimnīcu savā pārraudzībā?
Daugavpils reģionālās slimnīcas zaudējumi 2023. gadā sasniedza 5,8 miljonus eiro un tā vairs nespēja pilnībā izmaksāt mediķiem algu. Lai stabilizētu slimnīcas finansiālo stāvokli, palīgā nāk valsts, piešķirot tai 4,6 miljonus eiro. Slimnīcai ir lieli parādi, un lielākā daļa no šīs naudas summas tiks novirzīta parādu dzēšanai. Jaunā slimnīcas vadība ir veikusi nozīmīgus izmaksu samazināšanas pasākumus, tomēr naudas plūsmas trūkums un parādu saistības kreditoriem joprojām rada un arī turpmāk radīs augstu risku slimnīcas darbības nepārtrauktībai ilgtermiņā. Slimnīca 2025. gadā dzīvos šī riska ēnā.
*
ANITA BORMANE
Kultūrā: Vai "Straume" peld uz "Oskaru"?
Par pagājušo gadu piepildījās tikai viena prognoze – par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) būvi nekas konkrēts tā arī netika pateikts, tikai tas, ka "vietas tiekot apzinātas".
Skandāli teātros un ap tiem vismaz ārēji bija rimuši, tātad – prognoze nepiepildījās. Lai gan Jauno Rīgas teātri pameta vairāki jaunie aktieri, tas notika bez ārēja skaļuma un to var attiecināt uz paaudžu maiņu teātros kopumā. Valters Sīlis un Eva Ciekurze attiecīgi ir kļuvuši viens – par Liepājas teātra māksliniecisko vadītāju, otra – par finanšu direktori diezgan klusi un ar teātra kolektīva piekrišanu. Protams, vēl nezinām, kā beigsies konkurss uz Dailes teātra direktora amatu, kur kandidē arī esošais vadītājs Juris Žagars, tomēr var paredzēt, ka šī vieta viņam ir nodrošināta. Nepiepildījās viena no prognozēm – kultūras darbinieku algas pieauga gan, bet tikai par 6% plānoto 10% vietā, jo Kultūras ministrija nozares budžetā šim mērķim saņēma tikai 3,8 miljonus eiro prasīto 8,6 miljonu vietā.
? Vai arī šogad piedzīvosim seksa skandālus kultūras iestādēs?
Gribētos prognozēt – nē, jo kultūras institūcijas jau 2024. gadā varēja smelties rūgto pieredzi no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas skandāla, kad studenšu atmiņas par it kā seksuālas uzmākšanās mēģinājumiem izvērsās lielākajā reputācijas zaudējumā augstskolas vēsturē. Galu galā – tapa taču zināms, ka lietas var "savest kārtībā" arī citādi – nelaižot ārpus institūcijas sienām, kā, piemēram, to darīja Latvijas Kultūras akadēmija vai, pārāk neiedziļinoties problēmā, kā Latvijas Mākslas akadēmija.
? Vai "Straume" iekļūs "Oskaru" nominantu pilnajā sarakstā un pretendēs uz Amerikas Kinoakadēmijas balvu?
Jā, 17. decembrī Amerikas Kinoakadēmija desmit balvu kategorijās izziņoja nomināciju pretendentu finālistu sarakstus, un latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuva 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju. Tā ir pirmā reize vēsturē, kad Latvijas filma "Oskara" balvas sacīkstēs tikusi tik tālu, lai gan animācija šajā gadījumā cīnās ar spēlfilmām un konkurence, lai tiktu nākamajā kārtā, protams, ir milzīga. Zilbalodis ar komandu arī tikko saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu un "Zelta globusa" balvas nomināciju kā labākā animācijas filma, arī tas bija pirmo reizi vēsturē kādai latviešu filmai. Redzēsim, kā "Straumei" veiksies 7. janvārī, kad paziņos "Zelta globusa" laureātus, un 17. janvārī, kad taps zināms "Oskaru" nominantu pilnais saraksts – arī animācijas filmu kategorijā. Tad kļūs skaidrs, vai "Straume" finālā pretendēs uz "Oskaru". Bet 2. martā uzzināsim "Oskaru" ieguvējus.
? Vai pieredzēsim mazo novadu publisko bibliotēku slēgšanu vai reorganizāciju?
Diemžēl – jā, jo jau kopš 2020. gada publisko bibliotēku skaits ir sarucis par 105. 2024. gadā 17 ir reorganizētas un septiņas slēgtas. Patlaban Latvijā ir 1400 publisko bibliotēku, kuru funkcijas šobrīd aizvien vairāk saistās ar klientu apkalpošanu, kas arī audzē to apmeklētāju skaitu. Tas 2023. gadā sasniedzis vairāk nekā astoņus miljonus. Likums nosaka, ka pagastā, kurā ir līdz 2000 iedzīvotāju, jābūt vienai publiskajai bibliotēkai. Taču, kā zināms, cilvēku skaits Latvijas laukos sarūk un par bibliotēkām atbildīgo pašvaldību finansiālā situācija pasliktinās. Pie Latvijas Bibliotēku padomes ir izveidota darba grupa, kas turpinās jauna Bibliotēku likuma izstrādi, tomēr visa praktiskā atbildība par publiskajām bibliotēkām un pieticīgo algu maksāšana joprojām būs uz pašvaldību pleciem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
