Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 07:41
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādā 3358 cilvēki.
"Tā ir spēlēšanās ar uguni – līdz kādam traģiskam iznākumam. Nevajadzēja gudrajām varas galvām apdraudēt sabiedrību ar šādiem izgājieniem." Tā sarunā ar "Latvijas Avīzi" 2022. gada oktobrī sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Viesītes ekipāžas Neretā darbinieks Andris Maisaks. Pirms diviem gadiem dienestā bija krīze – īslaicīgi apturēja vairāku posteņu darbu, par to daudz ziņoja mediji, uztraucās sabiedrība. Turklāt togad bija arī sācies pilna mēroga karš Ukrainā. Naudu vajadzēja investīcijām aizsardzībā un citur. Toreiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadība medijiem teica, ka jau gadiem valdība esot bijusi informēta par iekšlietu dienestu problēmām un personāla trūkumu, tomēr atbalsts izpalicis. Kāda situācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir tagad?
Ir vēl balti plankumi
"Jā, 2022. gada otrajā pusē posteņos pārgājām uz efektīvāku trīs cilvēku ekipāžu divu cilvēku vietā – tam un arī virsstundām pietrūka resursu, tāpēc īslaicīgi apturējām vairāku posteņu darbību. Visa darbība tika atjaunota, izņemot Sabiles posteni, kuru aizvērām 2023. gada 1. februārī, pamatojoties uz riska novērtēšanu, ko veicām tajā gadā par katru pilsētu un pagastu," tagad atceras VUGD priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.
Ja konkrētajā teritorijā risks zems, tad pirmajam glābēju automobilim jāierodas 30 minūšu laikā četru cilvēku sastāvā, otrajam – stundas laikā trīs cilvēku sastāvā. Riskam paaugstinoties, ierašanās laiks samazinās. Piemēram, kur augsts vai ļoti augsts risks, pirmajam automobilim jābūt klāt jau astoņās minūtēs un attiecīgi 23 un 25 minūtēs jau jābūt klāt četriem automobiļiem ar 14 glābējiem – tās ir pilsētas un piepilsētas, kur ir daudz cilvēku un infrastruktūras objektu.
"Pēc aizpagājušā gada visaptverošas riska novērtēšanas mēs redzam, ka zināms baltais plankums ir Vecmīlgrāvis Rīgā, kur ne visur varam ierasties astoņu minūšu laikā, tāpat Salaspils, Ulbroka, kur mums nav savas struktūrvienības un kuras pēdējos gados ir ļoti attīstījušās, arī Lielvārde. Tur vajadzētu depo. Vēl konstatējām, ka būtu lietderīgi pārcelt posteni Ventspils novadā no Piltenes uz Ugāli, kur ir augstāks risks un vairāk iedzīvotāju, bet Pilteni varētu piesegt Ventspils daļa, kā arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji – šo struktūru gan mums kopējiem spēkiem ar pašvaldību vai kādu biedrību vēl tikai vajag izveidot," turpina pulkvedis.
Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Žvīgurs sarunā ar "Latvijas Avīzi" priecājas: "Pirmoreiz dzirdu ugunsdzēsēju interesi par Lielvārdi, bet paldies – ziņa ir jauka. Jebkura kritiskās infrastruktūras klātbūtne tikai uzlabos drošības situāciju pie mums, kaut gan arī līdz šim par ugunsdzēsējiem glābējiem un viņu darbu esmu dzirdējis tikai labu."
Vidējais ugunsdzēsēju glābēju ierašanās laiks uz ugunsgrēkiem Latvijā ir 8,4 minūtes, uz glābšanas darbiem – 9,4 minūtes. Skatoties sīkāk, uz ugunsgrēkiem novados – 11,5 minūtes, Rīgā – 5,7 minūtes, citās valstspilsētās – piecas minūtes.
Pirmā prioritāte – atlīdzība
"Līdz pagājušā gada maija vidum mums bija jāiesūta Iekšlietu ministrijai redzējums par savām prioritātēm, kas tālāk veido sava resora prioritātes valdībai. 19. septembrī tās tika apstiprinātas. Tad nu nācās gaidīt, līdz decembrī Saeima apstiprināja budžetu. Mums bija desmit prioritātes. Pirmā vienmēr bijusi atlīdzība. 2024. gadam atlīdzības palielinājums bija 5,5 miljonu eiro, tad 2025. gadam – jau 19,8 miljoni eiro, kas ļaus palielināt mēnešalgas – no 5% virsniekiem līdz 13,7% instruktoriem, ugunsdzēsējiem glābējiem, "112" dispečeriem, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetiem. Mēs jūtam lielu papildinājumu arī no dažādām programmām, piemēram, turpinās 166 miljonu eiro vērts projekts, kas šogad noslēgsies: runa ir par gandrīz 500 jaunu transportlīdzekļu iegādi. Aptaujājot darbiniekus, bez samaksas pieauguma viņi vēl labprāt vēlētos uzlabojumus infrastruktūrā – tos risinām sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Jauns virziens ir Katastrofu pārvaldīšanas centri – atjaunotas vai jaunas ēkas, kur esam mēs, bet var nāk klāt citas institūcijas, piemēram, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, robežsardze. Šobrīd ir divi – Priekulē un Iecavā, šogad plānots nodot vēl deviņus, 2026. gadā – 12, 2027. gadā – vēl deviņus. Kopā mums ir 89 struktūrvienības un koledža. Ir jaunas un atjaunotas ēkas un telpas, bet ir arī diezgan sliktā stāvoklī, piemēram, Rīgā, Matīsa ielā, bet, cerams, ka līdz 2028. gadam no turienes pārcelsimies uz Rūdolfa ielu, kur plānots jauns depo. Krīze ir garām, bet visām vajadzībām naudas vēl nepietiek, daļa tiek iegūta no dažādām programmām un līdzekļiem neparedzamiem gadījumiem, bet, lai to iegūtu, tiek tērēts daudz darba un laika formalitātēm," iezīmē M. Baltmanis.
Arī Katastrofu pārvaldīšanas centrs Dagdā nupat nodots ekspluatācijā un tuvākajās nedēļās tajā ievāksies VUGD postenis un Valsts policija.
"Ļoti labs, ilgi gaidīts projekts, sevišķi ugunsdzēsēju sakarā, kuri līdz šim atradās vecā ēkā bez labierīcībām un ar malkas apkuri," saka Dagdas pilsētas un pagastu apvienības vadītājs Edgars Tjarve.
Gan Dagdas objekti, gan citi Katastrofu pārvaldīšanas centri ir jaunbūves. Tapšanas stadijā un drīz tiks atklāti arī līdzīgi centri Ilūkstē, Kandavā, Aizputē, Saulkrastos, Rūjienā, Daugavpilī, Līvānos un Madonā.
Par darba apstākļiem nesūdzas
Gada sākumā apmeklēju VUGD daļu Ogrē. Mani sagaida Ķeipenes posteņa komandieris kapteinis Jānis Mandelis, kurš aizvieto atvaļinājumā esošo Ogres daļas komandieri. Gadumija esot pagājusi relatīvi mierīgi. Dzēsts šķūnītis Suntažos, glābts nevarīgs cilvēks dzīvoklī Ogrē un pestīti slidenā ceļa dēļ nošļūkušie automobiļi. Ogres daļas atbildība ir pilsēta un novada Rīgas virziens, Ķeipenes posteņa – Ogres novada pretējais gals, kā arī Cēsu, Aizkraukles un Ērgļu virziens, kur vairāk dodas palīgā kolēģiem. Ogres postenī ir 40 darbinieku, Ķeipenes – 18.
J. Mandelis par darba apstākļiem nesūdzas, kaut gan Ķeipenes ēkai prasītos remonts. Arī Ogres daļai nav eiroremonta, taču telpas siltas un pietiekami plašas un daudz. Lielākais prieks, ka tikko nodotas ekspluatācijā jaunas garāžas un tiek gaidīts automobilis ar kāpnēm.
"Bez autokāpnēm mēs augstāk par trešo stāvu netiekam. Kad gada nogalē vajadzēja tikt augstāk pie cilvēka dzīvoklī, kur viņam bija palicis slikti, gaidījām autokāpnes no Rīgas (dzīvoklī vieglāk bija tikt iekšā pa logu, nevis dzelzs durvīm). Ogrē ir daudz daudzstāvu ēku, tāpēc šādas kāpnes lieti noderēs," saka J. Mandelis.
Arī kapteinis uzskata, ka pietiekami blīvi apdzīvotajā Lielvārdē nepieciešams VUGD postenis. It kā Ogre nav tālu, taču varot gadīties, ka dažādu iemeslu dēļ nevar pietiekami ātri atbraukt uz nelaimes vietu. Tas, ka 90 sekunžu laikā trauksmes gadījumā automobilim jābūt ārā no garāžas, neko nenozīmē, ja ugunsdzēsēji glābēji aizņemti kādā lielā Ogres novada attālākā vietā, piemēram, uz Tīnužu šosejas, kur gadās smagas avārijas, bet depo Ķeipenē, Aizkrauklē un Ērgļos nav pietiekami tuvu.
Kādus uzlabojumus vēlas ierindas ugunsdzēsējs glābējs? "Alga nekad nav par lielu. Vairākos posteņos būtu nepieciešamas labākas telpas. Ir tādi, kam nepatīk aizvietot kolēģus citos depo, jo nezina, kas tur sagaida. Bet ir daudzas labas lietas. Pastāvīgi saņemam jaunu tehniku, esam tikuši vaļā no melnajām formām, ir sociālās garantijas, izdienas pensija, nesabojāts tēls. Ārpus Rīgas ar kadriem problēmu nav. Vieta ilgi tukša nestāv – pārsvarā atnāk ar pašu ieteikumiem, sak, tas čalis jāņem, nesēž tikai telefonā, māk arī fiziski strādāt, nebaidās no uguns, augstuma un asinīm," teic J. Mandelis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
