Ceturtdiena, 2026. gada 12. novembris 14:58
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija
Patlaban Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda LB prezidenta vietnieks Māris Kālis. Vai jaunā prezidenta kandidātu politiķi atradīs kāpostos vai kur citur – drīz uzzināsim. Ilustrācijā izmantots attēls no video, kurā stāstīts pamatojums, kā tapusi ideja sudraba kolekcijas monētai "Kāposts", ko Latvijas Banka izlaida 16. decembrī.Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nav apmierināts ar koalīcijas vilcināšanos izraudzīties tādu Latvijas Bankas (LB) prezidentu, kurš baudītu plašu Saeimas atbalstu un sabiedrības uzticību. "Neesmu slēpis, ka nebiju priecīgs, bet tieši otrādi – ļoti kritiski vērtēju to, ka mēs decembrī (kad beidzās Mārtiņa Kazāka pirmais pilnvaru termiņš amatā) netikām pie jauna Latvijas Bankas prezidenta," šonedēļ pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu ("JV") teica E. Rinkēvičs. Premjere paskaidroja, ka koalīcija apspriež vairākas kandidatūras. Kad būs vienojusies par vienu no tām, tad to paziņos, kas būšot vēl pirms noteiktā kandidātu izvirzīšanas beigu termiņa 31. janvārī.
Kamēr nebūs panākta vienošanās par kopīgo kandidātu, pretendentu uzvārdus koalīcija neatklās. "Viņi visi šobrīd ir ļoti labos, ietekmīgos, jaudīgos un Latvijai vērtīgos amatos. Šos uzvārdus nepubliskosim, jo – ja viņi netiek izvirzīti, lai varētu turpināt darīt to darbu, ko dara šobrīd," trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" paskaidroja E. Siliņa. Tās pašas dienas vakarā LTV "Panorāma" jau ziņoja, ka kandidātu vidū ir Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta viespētniece Elīna Ribakova un Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja–Mežmale.
E. Siliņa žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu teica, ka kandidāti piesakās arī paši, neatklājot viņu vārdus. LTV ziņoja, ka šādu interesi piedalīties sacensībā par LB prezidenta amatu ir izrādījis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Šī temata apspriešana notika arī sociālajos tīklos, kur parādījās vēl vairāki uzvārdi, piemēram, finanšu ministra padomniece rīcībpolitikas jautājumos Sanda Liepiņa, Latvijas Bankas padomes locekle Santa Purgaile.
"AS" vēlas padarīt procesu demokrātiskāku
Valsts prezidents E. Rinkēvičs jau pirms šo uzvārdu publiskošanas sacīja: "Šobrīd neviens kandidāts īsti nav nosaukts. Ir tikai diezgan daudz baumu. Es ļoti ceru, ka šim kandidātam būs plašs Saeimas atbalsts un process netiks vilkts garumā. Mums ir nepieciešams Latvijas Bankas prezidents, kas piedalās Eiropas Centrālās bankas valdes sēdēs (pienākumu izpildītājs tajās nevar piedalīties), kurš risina jautājumus, kas ir būtiski tautsaimniecībai, finanšu uzraudzībai." E. Siliņa arī nosauca kritērijus, pēc kuriem notiks pretendentu vērtēšana. Kandidātam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, jāspēj piedāvāt risinājumus, kas ātri ļauj attīstīties Latvijas ekonomikai, ir jāvar uzreiz stāties amatā un arī pārstāvēt Latviju ECB. Premjere minēja, ka svarīgi ir arī reģionos attīstīt krājaizdevu sabiedrību darbību, lai sniegtu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas, cik zināms, ir Zaļo un zemnieku savienības nosacījums, ko iepriekš uzsvēra zemkopības ministrs Armands Krauze.
Pagaidām vēl nav skaidrs, kā koalīcija nonāks līdz plašam Saeimas atbalstam, jo nedēļas vidū opozīcijas partijas vēl nebija uzaicinātas uz sarunām. Māris Kučinskis ("AS") netic koalīcijas vēlmei runāt ar opozīciju par tās atbalstu nākamajam LB prezidentam, kā to vēlas prezidents. Lai nekļūtu par statistiem šajā procesā, kurā valdības partijas nosauc vienu cilvēku un nostāda izvēles priekšā – gribat – atbalstiet, negribat – nē –, tad "Apvienotais saraksts" izvirzīs bijušo LB prezidentu M. Kazāku, kas padarīšot demokrātiskāku pretendentu apspriešanas gaitu un došot iespēju salīdzināt, kurš no nominētajiem kandidātiem ir labāks. Par publiski minētajiem uzvārdiem M. Kučinskis teica, ka Valsts kases pārvaldnieks K. Āboliņš ir profesionālis, "bet viņš ir labs tajā vietā, kur ir pašlaik". Ja viņš pārietu uz LB, tad arī esot jautājums, kas vadīs Valsts kasi.
Kandidātam jābūt Kazāka līmenī
M. Kazāks ir piekritis atkārtoti kandidēt un publiski paziņoja: "Uzturu savu kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Lojalitāte Latvijai, augsti profesionāls darbs Latvijas labā un politiski neatkarīgas institūcijas ir viens no mūsu Latvijas neatkarības stūrakmeņiem." Tas var nostādīt neveiklā situācijā "Progresīvo" un "JV" deputātus, kuri decembrī izvirzīja M. Kazāku, bet pēc tam savus parakstus atsauca. Toreiz E. Siliņa skaidroja, ka tā bija nepieciešams rīkoties, lai koalīcija varētu vienoties par kopīgu kandidātu. M. Kazāku neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienība. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) LTV raidījumā "Šodienas jautājums" skaidroja – ja M. Kazāks būtu labi strādājis un "darījis visu tā, kā deputāti grib", tad varbūt viņam arī būtu atbalsts. ZZS uz amatu izvirzīja "Altum" valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, par kuru solīja balsot arī "Apvienotā saraksta" ("AS") deputāti un daļa no Nacionālās apvienības frakcijas, kurā bija arī M. Kazāka atbalstītāji.
"AS" frakcija toreiz tikās gan ar R. Bērziņu, gan ar M. Kazāku. Ja balsojumā, kurš nenotika, R. Bērziņš būtu pirmais izstājies no sacensības, tad "AS" pēc tam būtu atbalstījis M. Kazāku, teica M. Kučinskis un arī viens no "AS" līderiem Edvards Smiltēns. "Reinis Bērziņš bija dinamiskāks, bet arī Mārtiņš Kazāks atstāja izcilu iespaidu. Viņu tagad izvirzot, mēs dosim publisku signālu, lai izbeigtu šo politisko cirku," "Latvijas Avīzei" teica E. Smiltēns. Viņš arī gribēšot dzirdēt "JV" un "Progresīvo" skaidrojumu, kāpēc M. Kazāks viņiem vairs nav pieņemams.
"Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs teica, ka "Progresīvie" joprojām uzskata, ka M. Kazāks savus pienākumus ir pildījis labi. Tas, ka opozīcija viņu varētu izvirzīt, arī bija paredzams. "Ja tas nebūs Mārtiņš Kazāks, tad mums ir svarīgi, lai kandidāts, par kuru vienojas koalīcija, ir vismaz līdzvērtīgs Kazākam reputācijas, kompetences ziņā, spējā pārstāvēt Latviju Eiropas Centrālajā bankā," uzsvēra A. Šuvajevs. Viņš neizteicās par publiski minētajiem uzvārdiem, jo koalīcija vienojusies baumas nekomentēt.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
