Rīga -1°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 4m/s
Sestdiena, 2025. gada 08. februāris 08:48
Vārda dienas: Aldona
Ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kopš Satversmes tiesa 2012. gadā veiktos grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", kas paredzēja paaugstināt referendumu ierosināšanai nepieciešamo slieksni līdz 1/10 daļai vēlētāju, 2014. gada februārī atzina par atbilstošiem Satversmei. Tie stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Taču Satversmes tiesa arī aicināja likumdevēju pēc laika izvērtēt, vai "regulējumā noteiktā kārtība ir izpildāma un vēlētāji var savas likumdošanas iniciatīvas tiesības īstenot efektīvi". Pēc likuma spēkā stāšanās vēlētājiem nav izdevies ierosināt nevienu tautas nobalsošanu, bet Saeima nav vērtējusi, kādas iespējas ir savākt 1/10 jeb aptuveni 154 000 parakstu par kādu vēlētāju sagatavotu likumprojektu vai Satversmes grozījumiem.
Atsaucoties uz šo Satversmes tiesas spriedumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir pieteicis diskusiju par izmaiņām tautas nobalsošanas likumā, lai šo slieksni samazinātu un parakstu savākšana būtu iespējama. Taču tas neattieksies uz jautājumiem, kas skar "Satversmes pamatus jeb kodolu un nostiprinātās konstitucionālās identitātes aspektus".
Jāatgādina, ka paaugstināt referendumu ierosināšanai nepieciešamo slieksni Saeima nolēma 2012. gadā pēc tam, kad bija noticis referendums par grozījumiem Satversmē, lai noteiktu krievu valodu kā otro valsts valodu. Toreiz no 1 545 004 pilsoņiem referendumā piedalījās 1 098 921 jeb 71,13%. Par krievu valodu kā otru valsts valodu no viņiem nobalsoja 273 347 pilsoņi, kas nebija vairākums. Tautas nobalsošanā nodotos Satversmes grozījumus ir jāatbalsta ne mazāk kā pusei no visiem balsstiesīgajiem.
Jāpilda Satversmes tiesas ieteikums
Par nepieciešamību pārskatīt esošo referendumu ierosināšanas kārtību Valsts prezidents E. Rinkēvičs runāja jau janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma", bet pagājušajā nedēļā – pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu ("JV"), kā arī ar visu Saeimā pārstāvēto frakciju vadītājiem.
Rīgas pilī 17. februārī E. Rinkēvičs plāno plašāku sarunu ar partiju pārstāvjiem un konstitucionālo tiesību ekspertiem. Pēc tam Valsts prezidents sola iesniegt Saeimā likumdošanas iniciatīvu.
Tiekoties ar cilvēkiem reģionālajās vizītēs, kā arī ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, E. Rinkēvičs bieži esot dzirdējis viedokli, ka Satversmē paredzētās tiesības vēlētājiem iesniegt Saeimā pilnībā izstrādātu likumprojektu ir būtiski apgrūtinātas. Par šo jautājumu Valsts prezidentam ir notikušas diskusijas arī ar vairāku Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvjiem, "Latvijas Avīzi" informēja Valsts prezidenta pārstāvis Mārtiņš Drēģeris.
Ir vairāku iemeslu kopums, kāpēc tieši tagad E. Rinkēvičs ir aktualizējis šo jautājumu. Valsts prezidenta ieskatā, pieaugošā sabiedrības neuzticēšanās valsts institūcijām ir risināma tikai ar nelieliem, bet konkrētiem soļiem. Viens no tiem būtu veicināt sabiedrības lielāku līdzdalību un iesaisti Latvijai nozīmīgos jautājumos. E. Rinkēvičs atgādināja – Satversmes tiesa 2014. gadā uzsvēra, ka Saeimai ir pienākums periodiski izvērtēt, vai vēlētāji var efektīvi īstenot savas tiesības. Informācijā medijiem Valsts prezidents ir minējis konkrētus faktus, kas mazina uzticēšanos valsts varai: "Vairākkārtējs kvoruma trūkums Saeimā, likumdevēja atteikums Valsts kontrolei revidēt Saeimas izdevumus, nesamērīgi lielā attālinātā darba daļa valsts pārvaldē, noraidītais priekšlikums, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos, gausais darbs pie birokrātijas mazināšanas, arī Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izraudzīšanas gaita. Tie ir tikai daži piemēri."
Iesaka izmantot portālu "Mana balss"
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu pagājušajā piektdienā Saeimā pārstāvēto partiju viedokļi par šo iniciatīvu bija dažādi – lielāku atbalstu tai izteica opozīcijas partijas. Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Raivis Dzintars atgādināja, ka pat partijām ar lielu finansējumu un lielu politisko pieredzi nav izdevies savākt parakstus, lai varētu rīkot referendumu. No tā varot secināt, ka ierosināt referendumu ir gandrīz neiespējami, kam tā nevajadzētu būt. Tāpēc izmaiņas būtu nepieciešamas.
"Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics atbalsta Valsts prezidenta rosināto diskusiju par šo jautājumu, taču, paužot savas domas, viņš personīgi esot skeptisks, jo, ja būtiski samazinās referendumu ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu, tad "destruktīvi elementi to varēs izmantot populistiskiem mērķiem". Taču esot jāsagaida prezidenta rosinātā diskusija kopā ar ekspertiem, uzklausot viņu domas, un jāredz Valsts prezidenta sagatavotais un Saeimā iesniegtais likumprojekts.
Arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis "Latvijas Avīzei" piesardzīgi vērtēja iespējamās izmaiņas likumā, jo redzams, ka, "veikli novadot politinformācijas kampaņu, vienā dienā var savākt 10 000 parakstus". Abu valdības frakciju vadītāji E. Jurēvics un H. Rokpelnis uzsvēra, ka vēlētājiem ir iespējas tagad vākt parakstus par kādu iniciatīvu platformā "Mana balss". Saeimai ir pienākums izskatīt kolektīvos iesniegumus, par kuriem ir savākti vismaz 10 000 parakstu. Vairākos gadījumos vēlētāju viedoklis Saeimā ir ņemts vērā.
Savukārt "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja uz būtisku atšķirību – par portālā "Mana balss" aktualizētajām iniciatīvām lēmumu pieņem Saeima, bet "te tauta varēs pateikt "jā" vai "nē"". Viņam Valsts prezidenta piedāvājums šķiet simpātisks, jo tas saskanot ar to, par ko "Apvienotais saraksts" jau agrāk ir rosinājis diskutēt.
"Stabilitātei" frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs, atbalstot nepieciešamo parakstu sliekšņa samazināšanu, vienlaikus uzsvēra, ka tas arī nevarētu būt tik zems, ka "referendumi tiktu rosināti katru dienu", ziņo LETA. Priekšlikumu atbalsta arī "Latvija pirmajā vietā," kura pati ir mēģinājusi organizēt parakstu vākšanu, bet tā ir beigusies bez rezultāta, neraugoties uz ieguldījumiem kampaņā.
***
Pēdējais referendums – pirms 13 gadiem
• No Satversmes tiesas sprieduma 2014. gadā: Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu, ir ievērojis savas rīcības brīvības robežas, un apstrīdētais regulējums atbilst Satversmei. Vienlaikus Satversmes tiesa atgādina, ka likumdevējam, ievērojot Satversmes 1. pantā nostiprinātos tiesiskas valsts pamatprincipus, ir pienākums periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Tātad likumdevējam gan pārejas periodā, gan pēc 2015. gada 1. janvāra ir jāseko līdzi tam, lai apstrīdētajā regulējumā noteiktā kārtība būtu izpildāma un vēlētāji savas likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu īstenot efektīvi.
(Prasības pieteikumu, ar kuru bija apstrīdēti Saeimā pieņemtie likuma grozījumi, kas paredzēja ievērojamu referenduma sliekšņa paaugstināšanu, Satversmes tiesā iesniedza 20 Saeimas deputāti pēc "Saskaņas" iniciatīvas.)
• Pēdējā tautas nobalsošana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē notika 2012. gada 18. februārī.
Grozījumi paredzēja noteikt krievu valodu kā otro valsts valodu, paredzot, ka arī pašvaldībās darba valoda ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Referendumā pilsoņiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs esat par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu?"
No valstī reģistrētajiem 1 545 004 pilsoņiem tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 921 jeb 71,13%. No tiem pret bija 821 722 vēlētāji, 3524 balsošanas zīmes bija nederīgas. Satversmes grozījumus atbalstīja 273 347 pilsoņi.
* Pēc tautas nobalsošanas rosināšanai nepieciešamo parakstu sliekšņa paaugstināšanas ir bijušas gandrīz 30 pilsoņu rosinātas iniciatīvas, bet ne par vienu no tām nav izdevies savākt pat ne pusi no nepieciešamajiem parakstiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003