Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 13:52
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Šajās dienās, no 10. līdz 12. februārim, Ministru prezidente Evika Siliņa kopā ar uzņēmējiem no Latvijas atrodas darba vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos, vakar premjere tur piedalījās arī Pasaules valdību samitā. Tāpēc šonedēļ vēl nekādi politiskie satricinājumi Latvijas valdībā nevarētu būt.Klusums pirms valdības restarta varētu būt mānīgs, jo visu valdības partiju pārstāvji ir atzinuši, ka pārmaiņas valdībā ir neizbēgamas un, visticamāk, notiks. Tāpat koalīcijas līderi pieļauj, ka tās skars ne tikai "Progresīvo" vadīto Satiksmes ministriju, kuras vadība šajā kontekstā ir minēta visbiežāk, bet visas partijas, kas nozīmē, ka varētu mainīties vairāki ministri. Pagaidām vēl nevarot pateikt, kad tas notiks – pēc tam kad februāra beigās Ministru prezidente Evika Siliņa ("JV") būs pabeigusi ministru darbības vērtēšanu vai tikai pēc pašvaldību vēlēšanām vasarā, kas esot mazāk ticami, jo valdības popularitāte sabiedrībā krītas, kas apgrūtinot lēmumu pieņemšanu. Taču šīs koalīcijas grūti prognozējamā darbība neizslēdz nevienu variantu, arī premjere nereti mēdz mainīt domas.
Šonedēļ vēl nekādi politiskie satricinājumi nevarētu būt. Arī E. Siliņa nedēļas pirmajā pusē kopā ar uzņēmējiem būs darba vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos, bet pēc tam piedalīsies Minhenes drošības konferencē. Visu valdības partiju – "Jaunās Vienotības" ("JV"), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" – pārstāvji arī atzīst, ka vienlaikus ar iespējamo rotāciju amatos vai atbildības jomu pārdali ir jānotiek sarunai par valdības galvenajiem uzdevumiem, kas jāpaveic līdz konkrētam termiņam – gada beigām vai līdz Saeimas vēlēšanām, kā tas notika uzreiz pēc valdības apstiprināšanas 2023. gada nogalē.
Tāpat arī esot skaidrs, ka ar valdības restartu nav atrisināta galvenā problēma – nepietiekamais balsu skaits Saeimā, kas dod iespēju opozīcijai, redzot, ka zālē ir mazāk nekā piecdesmit koalīcijas deputāti, noraut kvorumu. Mēģinājumi piesaistīt koalīcijai deputātus no Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" ("AS") nav bijuši veiksmīgi.
"Turpinās mēģinājumi pārvilināt mūsu deputātus, kas varētu atbalstīt valdību, bet "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība ir pieredzējuši politiskie spēki, kurus nevar sadalīt tā, kā kādreiz to izdarīja ar "KPV LV"," "Latvijas Avīzei" teica viens no "AS" līderiem Edvards Smiltēns. Viņaprāt, šī koalīcija funkcionējot tikai tāpēc, ka opozīcijā ir valstiski domājoši politiskie spēki – kvoruma noraušanu tie izmanto tikai tik daudz, lai parādītu koalīcijai, ka tai ir problēmas, nevis lai bloķētu Saeimas darbu. E. Smiltēns uzsvēra, ka E. Siliņas valdības paplašināšana ar kādu vienu partiju nav iespējama. Tādā gadījumā būtu jāveido jauna valdība. Katra koalīciju veidojošā partija paraksta valdības deklarāciju un partiju vienošanos par sadarbību, piedaloties to sagatavošanā.
Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Raivis Dzintars janvāra beigās rīkotajā "Delfu" diskusijā teica: "Rozā briļļu periods valdībā ir beidzies. Partiju attiecības ir nonākušas savstarpējās politiskās vardarbības un pirmsšķiršanās periodā. Restarts būs, bet jautājums ir, kāds tas būs – lielās pārmaiņas vai dažu ministru nomaiņa." Lielās pārmaiņas nozīmētu, ka šī valdība atkāpjas un tiek veidota jauna koalīcija, kurā "Jaunajai Vienotībai" vairs nebūtu dominējošās lomas. Iespējams, arī premjers būtu no citas partijas, bet šī izvēle ir Valsts prezidenta rokās. R. Dzintars uzskata, ka nacionālās drošības interesēs būtu veidot nacionāli konservatīvu valdību. Tas nozīmētu, ka tajā ir "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, kam ir stabils vairākums Saeimā.
Vēlas saglabāt esošo koalīciju
Par lielajām izmaiņām koalīcijā neviens nerunā, bet neformālas iekšējās sarunas par ministru rotāciju un amatu pārdali ir notikušas. Zināms, ka "Progresīvie", visticamāk, neaizietu no valdības, ja premjere nolemtu pieprasīt satiksmes ministra Kaspara Briškena demisiju. Taču partija vēlētos, lai ar vienādu attieksmi tiktu izvērtēti visi ministri. To "Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs apstiprināja arī nesenajā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma", kur teica: "Skaidrs, ka koalīcijai nav tas vieglākais brīdis. Taču uz galda ir visi 14 ministri, sākot ar Ašeradena kungu līdz pat Auguļa kungam."
Runa ir par labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS), kā arī par finanšu ministru Arvilu Ašeradenu ("JV"), kuru A. Šuvajevs ir pieminējis arī citkārt, kad aizstāvēja savu partijas biedru K. Briškenu, kura iespējas ir ierobežotas, jo daudzi satiksmes nozares jautājumi ir saistīti ar finansēm, kas ir "JV" ministra kompetencē. Iespējams, ka amatu pārdalē nākamo satiksmes ministru deleģētu nevis "Progresīvie", bet kāda cita partija. Neoficiāli dzirdēts, ka to varētu piedāvāt Zaļo un zemnieku savienībai. Taču "JV" partneri valdībā uzskata, ka satiksmes nozares vadība būtu jāuzņemas "Jaunajai Vienotībai", kurai ir finanšu ministrs.
Par to, vai nepieciešama atbildības jomu plašāka pārskatīšana, vienprātības nav arī partiju iekšienē. Kā "Jaunajā Vienotībā", tā Zaļo un zemnieku savienībā ir vairāki varas centri. Tā "JV" daļa, kuras saknes ir Reformu partijā, uzskatot, ka nav pamata mainīt kādu no partijas ministriem. Savukārt pieredzējušie "Vienotības" biedri esot citās domās, jo koleģiālu darbu valdībā varot nodrošināt, pieņemot kompromisus. Opozīcija arī izmanto katru neveiklu premjeres E. Siliņas soli, lai mazinātu viņas autoritāti. Viens opozīcijas politiķis pieļāva – ja premjerei E. Siliņai būtu autoritāte koalīcijā, tad LB prezidenta vēlēšanu process nebūtu izgāzies. Problēma, iespējams, esot tā, ka ap premjeri ir izveidojies šaurs lēmumu pieņēmēju loks, kurā nav pieredzējušo Saeimas deputātu, bet viņiem savukārt joprojām ir autoritāte savās frakcijās un arī opozīcijas partijas viņos ieklausoties. E. Siliņa savukārt vairākkārt ir teikusi, ka partijās ir jānotiek paaudžu maiņai.
"Nepiekāpība ne pie kā laba nenoved"
Viens no "JV" vecbiedriem ir "JV" frakcijas vadītāja vietnieks Ainars Latkovskis. Uz jautājumu, vai "JV" piekristu visu ministru izvērtēšanai, A. Latkovskis "Latvijas Avīzei" atbildēja: "Premjere Evika Siliņa ir tā, kura aicina ministrus. Viņa arī izvērtē ministru darbu un, ja nepieciešams, var aicināt amatā citu ministru. Jā, "Vienotība" ir gatava valdības restartam. Protams, par to tad lemtu partijas valde. Taču mums ir jāņem vērā sabiedrības domas."
ZZS frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka ZZS politiķu domas par izmaiņām valdībā varētu būt dažādas. Viņš personīgi uzskata: "Valdības restarts ir vajadzīgs. Nepiekāpība ne pie kā laba nenovedīs, tāpēc ir jābūt gataviem katram kaut kur piekāpties." Taču vispirms esot jādzird premjeres E. Siliņas vērtējums par katra ministra darbību. "Arguments, ka viņš sabiedrībā ir nepopulārs, nevar būt par pamatu ministra atbrīvošanai, jo negatīvs reitings ir visiem," uzskata A. Brigmanis. Nesen interneta vietnē "Puaro" sabiedrības domas pētījumu firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš iepazīstināja ar aptauju, kurā pilnīgi visu ministru reitings bija ar mīnusa zīmi (vidējais rādītājs starp pozitīvo un negatīvo vērtējumu). Populārākā bija ārlietu ministre Baiba Braže ("JV"), kuras vērtējums bija mīnus 12%. Savukārt nepopulārāko ministru piecniekā bija satiksmes ministrs K. Briškens (–51%), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (–49%) un arī E. Siliņa (–44%).
Kā A. Latkovskis, tā A. Brigmanis uzsvēra, ka koalīcijai ir jāvienojas arī par galvenajiem uzdevumiem, ko tā apņemas paveikt līdz noteiktam termiņam, jo tikai ar ministru pārbīdēm valdības darbu uzlabot nevar. Uz to iepriekš ir norādījis arī A. Šuvajevs. "Zaļo un zemnieku savienība ir gatava strādāt Evikas Siliņas valdībā, bet mums kopā ir jānosauc galvenie uzdevumi – piemēram, jāvienojas par amatpersonu ievēlēšanu, iesaistot arī opozīciju. Vēl varētu būt saruna par to, kā nodrošināt finansējumu aizsardzības budžetā," minēja A. Brigmanis. A. Latkovskis ir vienisprātis, ka sabiedrībai saprotamā veidā ir jānosauc galvenie neatliekamie darbi, kuru izpilde ir izmērāma. "Pēdējā pusgadā esam strādājuši ugunsdzēšanas režīmā, jo satiksmes nozare deg zilās liesmās. Taču ir jābūt skaidriem mērķiem, jo paralēlās problēmas būs vienmēr," uzskata A. Latkovskis.
No kvoruma noraušanas cieš visi
Pat ja valdības restarts noritētu veiksmīgi un partijas vienosies arī par galvenajiem uzdevumiem, koalīcijai Saeimā ir tikai 52 balsis. A. Brigmanis apstiprināja, ka viņam opozīcijā ir daudz kolēģu, ar kuriem ir saglabātas labas attiecības, jo ar daļu savulaik bijis vienā partijā vai strādājis kopā valdībā. "Mēs esam runājuši arī par to, kā visi kopā godam varētu nostrādāt līdz nākamajām vēlēšanām, lai nepalielinātu plaisu starp tautu un varu vēl vairāk. Tas ietver arī kvorumu Saeimas sēdēs," teica A. Brigmanis. Viņam bijusi arī saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) par to, ka ir nepieciešama tikšanās, kurā piedalās visas Saeimas frakcijas. "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" nav pārstāvētas Saeimas prezidijā, tāpēc par tajā spriesto nav informētas, kā iepriekš apgalvoja Ainārs Šlesers ("LPV").
Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka rosinās visu Saeimas frakciju vadītāju tikšanos. Šajā sarunā plānots pārrunāt, kā labāk organizēt Saeimas darbu. "Mums ir jārunā par to, kā mēs kopā varam rīkoties valstiski, lai atjaunotu uzticību Saeimai," teica D. Mieriņa. E. Rinkēvičs iepriekš sacīja, ka gan LB izraudzīšanās process, gan kvoruma noraušana Saeimas sēdēs atsaucas uz visas Saeimas reputāciju, no kā cieš gan koalīcija, gan opozīcija.
Uz galda – arī tautas vēlēts prezidents
Valsts prezidents E. Rinkēvičs atšķirībā no saviem priekšgājējiem jūtami vairāk iesaistās iekšpolitikā, lai gan uzsvērti bieži ir atkārtojis, ka valdībai un Saeimai esot jādara savs darbs, bet viņam – savs. Prezidents varot tikai ieteikt un aicināt, bet tas notiek ļoti bieži. No vienas puses, ir slavējami, ka Valsts prezidents tur rūpi par valdības darbu, bet, no otras puses, kāds koalīcijas pārstāvis neoficiāli atzina, ka tas mazina iespēju premjerei patstāvīgi vadīt valdību un noteikt savu darbakārtību. "Ir jūtams, ka Valsts prezidents ir sanervozējies par iekšpolitisko situāciju, un tas viss pārceļas uz premjeri, kura arī sāk nervozēt," teica uzrunātais politiķis. Sanervozēšanās iemesli varētu būt saistīti ar valdošās partijas "JV" reitingu kritumu un sabiedrības uzticības mazināšanos valsts varai, lai gan uz tā fona prezidenta popularitāte pat varētu pieaugt. Taču esot maz ticams, ka uzticēšanos varētu atjaunot ar izmaiņām Satversmē vai referendumu ierosināšanas kārtībā, pieļāva vairāki politiķi.
Tieši tagad, kad koalīcijas partijām būtu jāmobilizējas valdības restartam, Valsts prezidents ir pieteicis plašu diskusiju par konstitucionālo tiesību jautājumiem, kas 17. februārī ir plānota Rīgas pilī. Runa nav tikai par referendumu ierosināšanai nepieciešamā sliekšņa samazināšanu, bet par vairākiem konstitucionālo tiesību jautājumiem – tostarp par jaukto vēlēšanu sistēmu un mazāk pieminētajām izmaiņām Satversmē, kas paredzētu, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, paplašinot arī valsts pirmās personas pilnvaras. Vairāku partiju pārstāvji "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka arī šis jautājums ir pieminēts partiju sarunās ar E. Rinkēviču. Tautas vēlēts prezidents ir paredzēts vairāku partiju programmās. Taču pagaidām nevienai no iepriekšminētajām idejām nav premjeres pārstāvētās "Jaunās Vienotības" atbalsta, atzina tās pārstāvji.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
