Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 12:54
Vārda dienas: Teodors
Ceturtdien Krievijā iznākušās avīzes ar gandarījumu ziņo par ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas vadoņa Vladimira Putina telefonsarunu.
ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina telefonsaruna, kurā trešdien tika apspriesta karadarbība Ukrainā, izraisījusi satraukumu gan NATO dalībvalstīs, gan arī Ukrainā, kur bažījas par iespēju, ka miera sarunas varētu notikt pat bez pilnvērtīgas Kijivas dalības. Lai arī Tramps trešdien sazvanījās arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, vispirms viņš runāja ar Putinu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Ukraina nepieņems nekādas vienošanās, kas noslēgtas starp Maskavu un Vašingtonu bez Kijivas līdzdalības: "Svarīgi, lai viss nenotiktu saskaņā ar Putina plānu, kurā viņš vēlas darīt visu, lai sarunas notiktu divpusēji ar ASV."
Eiropai būs jāuzņemas vēl lielāka loma savas drošības un Ukrainas militāro spēju nodrošināšanā, aģentūrai LETA atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot Trampa un citu ASV amatpersonu pēdējo dienu paziņojumus saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Pēc Trampa trešdienas paziņojuma izskanējuši dažādi viedokļi un emocijas, sākot no otrās Minhenes vienošanās līdz apokaliptiskiem scenārijiem, taču ir arī tādi, kuri uzskata, ka nekas īsti nav noticis, vērtē Rinkēvičs. Viņaprāt, patlaban ir ar vēsu galvu jāskatās uz faktiem, un "lai kā attīstītos politiskais process, mums ir savi darbi darāmi aizsardzības un drošības stiprināšanā". Valsts prezidents, kurš piektdien uzsāk dalību Minhenes drošības konferencē, norādīja, ka pasākumā Latvija un līdzīgi domājošās valstis, īpaši Ziemeļeiropā, uzsvērs līdzšinējo nostāju, ka jebkādās sarunās ir jāiesaista Ukraina un būtisks ir arī teritoriālās nedalāmības princips.
Sola tikties
Trešdienas sarunu ar Kremļa saimnieku Tramps savā paziņojumā sociālo mediju platformā "Truth Social" raksturoja kā "ilgu un ārkārtīgi produktīvu". Tajā abi līderi esot vienojušies nekavējoties sākt sarunas par karadarbības izbeigšanu Ukrainā. ASV prezidents arī pauda gatavību tikties ar Putinu un par iespējamu šāda samita norises vietu nosauca Saūda Arābiju. Precīzs šādas tikšanas datums tomēr netiek ziņots.
Tramps arī pavēstīja, ka ar Putinu apmainījušies savstarpējiem uzaicinājumiem "apmeklēt vienam otra valsti". "Es domāju, ka mēs esam ceļā uz mieru," pauda ASV prezidents. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pavēstīja, ka abu valstu līderi runājuši gandrīz pusotru stundu. Putins esot piekritis rosinājumam izbeigt karu sarunu ceļā, tomēr gribot vispirms atrisināt "konflikta cēloņus".
Šī bijusi pirmā oficiāli apstiprinātā Trampa telefonsaruna ar Putinu kopš republikāņu prezidenta atgriešanās Baltajā namā. Jāpiebilst, ka šonedēļ notikusi ASV un Krievijas cietumos ieslodzīto apmaiņa. Krievija atbrīvojusi ASV pilsoni Marku Fogelu, kurš izcieta sodu par narkotiku pārvadāšanu, bet no ASV cietuma atbrīvots Krievijas pilsonis Aleksandrs Viņņiks, kurš notiesāts par naudas atmazgāšanu.
Pēc tam – zvans Zelenskim
Pēc sarunas ar Putinu Tramps zvanīja Zelenskim, kurš sarunu ar ASV prezidentu raksturoja kā jēgpilnu. Tās laikā Tramps esot viņu iepazīstinājis ar "sarunas ar Putinu detaļām". "Mēs ilgi runājām par iespējām panākt mieru, apspriedām mūsu gatavību sadarboties komandu līmenī," pēc telefonsarunas paziņoja Zelenskis. Viņam šodien Minhenes drošības konferencē ieplānotas sarunas ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio, kuri ieradušies uz ikgadējo drošības forumu. Savukārt 20. februārī Ukrainā gaida ierodamies Trampa miera sūtni Kītu Kellogu.
Ziņa par Trampa sazvanīšanos ar Putinu un Zelenski sekoja pēc ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta trešdien NATO aizsardzības ministru sanāksmē teiktā, ka Ukrainas uzņemšana NATO nav iespējama, bet pirmskara robežu atgūšana – nereālistiska. Viņš arī paziņoja, ka Eiropas valstīm jāuzņemas lauvas tiesa Ukrainai sniegtās palīdzības. Tāpat Savienotās Valstis nesūtīšot savus karavīrus noslēgtā miera uzturēšanai. Arī Tramps vēlāk reportieriem apšaubīja iespēju, ka Ukrainai izdosies atgūt visu okupēto teritoriju, tomēr piebilda, ka "daļa teritorijas tiks atgūta". Viņš arī pauda, ka Ukrainas pievienošanās NATO "nav iespējama".
Zelenskis šonedēļ intervijā laikrakstam "The Guardian" norādīja, ka sarunās Ukraina var piedāvāt Krievijai apmainīt okupētās teritorijas. Viņš tomēr atteicās nosaukt konkrētas teritorijas, kuras Kijivai īpaši interesētu. Kremlis šo piedāvājumu ir noraidījis.
Satraukums Eiropā un Ukrainā
Trampa vēlme runāt ar Maskavu izraisījusi bažas Ukrainā, kas nevēlas pieļaut situāciju, kurā vienošanās par miera noteikumiem tiek panākta bez tās dalības. Tā būtu atkāpe no iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas solītā nerunāt "par Ukrainu bez Ukrainas". Zelenskis ceturtdien norādīja, ka Putina iecere paredz divpusēju vienošanos ar Vašingtonu, ko nevajadzētu pieļaut. "Es to ļoti skaidri paužu mūsu partneriem. Jebkādas divpusējas sarunas par Ukrainu bez mums mēs nepieņemsim," uzsvēra Zelenskis. Viņš arī pauda vēlmi miera procesā iesaistīt Eiropas valstis. Tramps izvairīgi ir atbildējis uz jautājumu, vai Ukraina sarunās būs līdzvērtīga dalībniece. "Interesants jautājums. Es domāju, ka viņiem ir jāslēdz miers," pauda ASV prezidents.
Vašingtonas politika izsaukusi kritiku vairākās NATO dalībvalstīs. "Šodiena var ieiet vēsturē kā tumša diena Eiropai," platformā "X" trešdien brīdināja Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons, kurš aicināja Eiropas līderus rīkoties. Uz "centrālu Eiropas lomu" sarunās par mieru Ukrainā aicinājusi arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. "Sarunas par Ukrainu nedrīkst notikt bez Ukrainas, un Ukrainas balsij ir jābūt ikvienu sarunu centrā," NATO galvenajā mītnē Briselē ceturtdien reportieriem paziņoja Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Džons Hīlijs. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir viens no tiem politiķiem, kas kritizējis Trampa stratēģiju, "publiski piekāpjoties Putinam vēl pirms sarunu sākuma". "Manuprāt, būtu bijis labāk tādus jautājumus kā iespējama Ukrainas dalība NATO vai teritorijas zaudēšana apspriest pie sarunu galda, nevis pirms tām," norādīja ministrs.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
