Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 09:31
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Francijas prezidents Emanuels Makrons (centrā) un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena Parīzē pirms Eiropas līderu sarunu sākuma. Dānija šajā sanāksmē pārstāv visu ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupu.
Eiropas vadošo valstu un institūciju vadītāji vakar Parīzē sanāca uz steidzamības kārtā sasauktu sanāksmi, kurā tika apspriesti drošības jautājumi, kas īpašu aktualitāti ieguvuši pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa administrācijas pārstāvju pagājušajā nedēļā paustajiem izteikumiem nedēļas nogalē notikušajā Minhenes drošības konferencē par Krievijas karu Ukrainā un sarunām ar Maskavu. Savienoto Valstu amatpersonas tikmēr ieradušās Saūda Arābijā, kur tām šodien ieplānotas sarunas ar Krievijas pārstāvjiem. Vakar Parīzē Francijas prezidents Emanuels Makrons uzņēma Dānijas, Itālijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas un Vācijas valdību vadītājus. Eiropas vadošo valstu un institūciju vadītāji vakar Parīzē sanāca uz steidzamības kārtā sasauktu sanāksmi, kurā tika apspriesti drošības jautājumi, kas īpašu aktualitāti ieguvuši pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa administrācijas pārstāvju pagājušajā nedēļā paustajiem izteikumiem par Krievijas karu Ukrainā un sarunām ar Maskavu. Savienoto Valstu amatpersonas tikmēr ieradušās Saūda Arābijā, kur tām šodien ieplānotas sarunas ar Krievijas pārstāvjiem.
Bažas par Eiropas izolēšanu
Lielu satraukumu Eiropā izraisījusi Trampa pagājušās trešdienas telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Trampa vērtējumā saruna bijusi "ārkārtīgi produktīva", un abu valstu līderi vienojušies "nekavējoties" sākt sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Jau pēc sarunas ar Putinu Tramps sazvanījās arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Trampa pieeja ārpolitikai raisīja bažas, ka miera sarunas varētu notikt bez Ukrainas dalības. Tāpat izteikts pieņēmums, ka no sarunām varētu izslēgt Eiropas valstis, lai arī karš norit pie tās robežām. Šīs aizdomas apstiprinājis Trampa Ukrainas miera sūtņa Kīta Kelloga teiktais, ka Eiropas valstis tiešā veidā sarunās nepiedalīsies. Nedēļas nogalē notikušās Minhenes drošības konferences laikā viņš atgādināja par Minskā 2015. gadā panākto vienošanos, kuras tapšanā bija iesaistīta gan Ukraina un Krievija, gan arī Francija un Vācija. Ilgstošu mieru tā tomēr neatnesa. "Pie galda bija daudz cilvēku, bet rezultātu tas nedeva," paziņoja atvaļinātais ģenerālis, kurš piebilda, ka Ukraina uz sarunām tiks aicināta, bet Eiropas valstis – ne. To viedoklis tomēr tikšot uzklausīts. Šajā jautājumā līdzīgi izteicies arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš apšaubījis Eiropas vietu sarunās par kara izbeigšanu. Trampa administrācijas amatpersonu izteikumos tomēr jaušamas pretrunīgas domas. Valsts sekretārs Marko Rubio telekanālam CBS izteicies, ka Eiropai vieta sarunās būšot. Ar pretrunīgiem izteikumiem klajā nācis ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets. Minhenes drošības konferencē viņš apšaubīja iespēju, ka Ukraina varēs iestāties NATO un atgūt karā zaudētās teritorijas. Vēlāk viņš tomēr pieļāva, ka nākotnē iestāšanās aliansē varētu notikt. Hegsets arī uzsvēra, ka lēmumu par to pieņems prezidents Tramps. Viļņošanos Eiropā izraisīja arī ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa runa Minhenes drošības konferencē. Venss pauda, ka viņa ieskatā lielākais apdraudējums kontinentam nāk nevis no Krievijas vai Ķīnas, bet gan no pašas Eiropas. Viņš pārmeta Eiropai vārda brīvības ierobežošanu un lika saprast, ka Vācijas politiskās aprindas nepamatoti nesadarbojas ar partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas vēlas ierobežot imigrāciju. Venss konferences laikā arī tikās ar šīs labēji populistiskās partijas līderi Alisi Veideli. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pēc tam nosodīja Vensa izteikumus kā iejaukšanos Vācijas demokrātiskajā sistēmā. Jāpiebilst, ka 23. februārī Vācijā gaidāmas Bundestāga vēlēšanas.
Apspriede Parīzē
Lai pārrunātu drošības jautājumus, vakar Parīzē Makrons uzņēma Dānijas, Itālijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas un Vācijas valdību vadītājus. Apspriedē piedalījās arī Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Kosta, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Elizejas pils pirms sanāksmes norādīja, ka sanāksme veltīta karam Ukrainā un Eiropas drošībai. Latvijas Ārlietu ministrija aģentūrai LETA pirms samita norādīja, ka Makrona organizētajā sanāksmē Dānija pārstāv ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) grupu. NB8 formātā ietilpst Latvija, Dānija, Igaunija, Islande, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Jāpiebilst, ka Makrona rīkotā sanāksme nebija ES samits, bet Francijas prezidenta iniciatīva, kurai pievienojās arī, piemēram, ES neietilpstošās valsts Lielbritānijas premjers Stārmers. Britu valdības vadītājs pirms samita laikrakstā "Telegraph" paziņoja, ka pēc karadarbības beigām ir gatavs uz Ukrainu "vajadzības gadījumā" nosūtīt britu karavīrus. "Šī kara beigas, kad tās pienāks, nevar būt tikai īslaicīga atelpa, pirms Putins atkal uzbruks," uzsvēra Stārmers. Karavīru sūtīšanu uz Ukrainu nav izslēgusi arī Stokholma. Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere–Stenergārda norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par "taisnīgu un ilgtspējīgu mieru", bet pēc tam šis miers būs jāuztur un "šim nolūkam mūsu valdība neko neizslēdz".
Sarunas bez Ukrainas
Saūda Arābijā savukārt šodien gaidāma ASV un Krievijas delegāciju tikšanās. ASV delegāciju vada valsts sekretārs Rubio, Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Volcs un ASV prezidenta īpašais Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs. Krievijas delegācijā ir ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs. Rubio brīdinājis, ka no šīm sarunām lielus diplomātiskus panākumus nav pamata gaidīt. Zelenskis norādījis, ka Ukraina uz sarunām Saūda Arābijā nav aicināta. Ukrainas prezidentam tomēr šodien arī paredzēta vizīte Saūda Arābijā, tomēr tā ar Vašingtonas un Maskavas sarunām neesot saistīta. Zelenskis pavēstījis, ka ceturtdien Ukrainu apmeklēs Trampa sūtnis Kellogs. Telekanāls NBC, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta, ka Vašingtona cer vispirms rīkot divpusējas sarunas ar Maskavu, tad – divpusējas sarunas ar Kijivu, bet pēc tam panākt abu karojošo pušu sēšanos pie kopīga sarunu galda.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
