Rīga 4°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2025. gada 15. marts 09:26
Vārda dienas: Amalda, Amilda, Imalda
Jauni pārvades tarifi un izmaiņas lietotāju rēķinos atspoguļošoties no 2026. gada. Pēc "Augstsprieguma tīkla" aprēķiniem, kopējā sinhronizāciju izmaksu ietekme uz kopējo sistēmas pakalpojumu tarifu no 2026. gada būšot lēšama līdz 2%. Attēlā: atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas Viļakā šā gada 8. februārī.
Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena palēcās par 52%, sasniedzot augstāko līmeni šogad. Daudzi patērētāji elektrības cenas pieaugumu saista ar atslēgšanos no BRELL un Baltijas valstu energosistēmas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu, taču eksperti skaidro, ka iemesli tam esot pavisam citi. Elektrības piegādātāji atgādina, ka biržas cenām nav tiešas ietekmes uz to klientu rēķiniem, kam ir fiksētas cenas līgumi. Bet, runājot par sinhronizācijas izmaksām, kas saistītas ar balansēšanas jaudu uzturēšanu, – tās tomēr no 1. jūlija parādīsies iedzīvotāju elektrības rēķinos.
Daudzi patērētāji elektrības cenas pieaugumu saista ar atslēgšanos no BRELL un Baltijas valstu energosistēmas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu, taču eksperti skaidro, ka iemesli tam esot pavisam citi. Tiesa gan, sinhronizācijas izmaksas, kas saistītas ar balansēšanas jaudu uzturēšanu, parādīsies iedzīvotāju elektrības rēķinos no šī gada 1. jūlija.
Vaino laika apstākļus
"Nord Pool" vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena šī gada septītajā nedēļā būtiski pieauga visos Baltijas valstu tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cena pieauga par 52% pret iepriekšējo nedēļu līdz 191,57 eiro par vienu megavatstundu (MWh), bet Lietuvā tā bija 194,40 eiro/MWh jeb par 55% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā.
Jāatzīst, ka vidējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena pagājušajā nedēļā tiešām bijusi ļoti augsta, salīdzinājumam: visā pagājušajā gadā tikai vienā – gada pirmajā – nedēļā vidējā elektrības cena bija augstāka, sasniedzot 201,23 eiro/MWh. "Sinhronizācijai nav ietekmes uz biržas cenām. Un biržas cenām nav tiešas ietekmes uz to klientu cenām, kam ir fiksētas cenas līgumi," uzsver AS "Latvenergo" runasvīrs Andris Siksnis. Uzņēmumā skaidro, ka Baltijas valstu cenu pieaugumu pagājušajā nedēļā galvenokārt ietekmējuši aukstāki un mazāk vējaini laikapstākļi. "Vidējā gaisa temperatūra Baltijā bija vairāk nekā trīs grādus zem normas, tādējādi palielinājās elektroenerģijas pieprasījums un samazinājās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Papildus tam strauji samazinājās vēja staciju izstrāde – tā bija divas reizes zemāka nekā iepriekšējā nedēļā," vērtē "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis, norādot, ka lielāku cenas kāpumu ierobežojusi stabilā "Latvenergo" staciju izstrāde, kas pagājušajā nedēļā pieaugusi par 3%, turklāt termoelektrostacijās ticis saražots par 37% vairāk elektroenerģijas nekā gada sestajā nedēļā. "Tas ir būtisks ieguldījums kopējā Baltijas valstu elektroenerģijas izstrādē, ļaujot Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu eksportēt uz blakus valstīm, jo Latvijā jau ceturto nedēļu pēc kārtas elektroenerģijas izstrāde pilnībā nosedz patēriņu. Kopumā aizvadītajā nedēļā "Latvenergo" stacijās saražotā elektroenerģija nosedza 30% no Baltijas valstu kopējā patēriņa, kamēr Igaunijas izstrāde nosedza 21%, bet Lietuvas – 25%," teic G. Lūsis.
Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieauga par 6% un bija 619 gigavatstundas (GWh). Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 5% augstāks nekā nedēļu iepriekš – 153 GWh. Turklāt jāņem vērā, ka pagājušā gada 25. decembrī tika konstatēts Somijas–Igaunijas starpvalstu savienojuma "Estlink 2" bojājums. Saskaņā ar Somijas sistēmas operatora publicēto informāciju šī starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz šī gada 1. augustam. Tādējādi no kopējās Somijas–Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas – 1016 megavati (MW) – būs pieejami tikai 358 MW ("EstLink 1"), kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importu no ziemeļvalstīm.
Rēķini pieaugs līdz 5%
Saistībā ar Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas energosistēmām un ar to saistīto balansēšanas jaudu uzturēšanu, ar papildu izmaksām būs jārēķinās ne tikai lielajiem infrastruktūras uzņēmumiem, bet arī elektrības galapatērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie grozījumi Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē no šī gada 1. jūlija paredz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem pienākumu segt izmaksas par balansēšanas jaudas uzturēšanu. Tie savas izmaksas tālāk attiecinās uz elektroenerģijas tirgotājiem, kuri savukārt tās attiecinās uz elektroenerģijas lietotājiem. Vidēju balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu scenārijā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ("AST") ir aplēsis, ka kopējās izmaksas 2025. gadā Latvijā būs 40,74 miljoni eiro, kas pirmajā pusgadā tiks segtas no "AST" līdzekļiem, bet otrajā pusgadā – ieviešot balansēšanas pakalpojumu norēķinus. "Lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas jaudas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas jaudas rezervju izmaksu ietekme uz galalietotāju rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%. Aprēķini veikti visās Baltijas valstīs, kas liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām," secina SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola. Turklāt sagaidāms, ka, rudenī sākot darboties "AST" elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, izmaksas saruks. Šobrīd neesot pamata satraukumam par "AST" pārvades sistēmas tarifu pieaugumu. "Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, sinhronizācijas nodrošināšanai nepieciešamie ieguldījumi pārvades sistēmā līdz pat 96% tiek segti no Eiropas Savienības līdzfinansējuma un pārslodzes maksas ieņēmumiem, līdz ar to slogu uz pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem tikpat kā nerada. Apstiprinātie pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi ir noteikti līdz 2025. gada beigām, jauni pārvades tarifi un attiecīgi šīs izmaiņas lietotāju rēķinos atspoguļosies tikai no 2026. gada. Pēc "AST" aprēķiniem, kopējā sinhronizāciju izmaksu ietekme uz kopējo sistēmas pakalpojumu tarifu periodā no 2026. gada lēšama tikai līdz 2%," informē A. Ozola.
***
Vai atslēgšanās no BRELL audzē cenu?
– Sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu nepieciešamie ieguldījumi pārvades sistēmā līdz pat 96% tiek segti no Eiropas Savienības līdzfinansējuma un pārslodzes maksas ieņēmumiem, taču elektrības rēķinus jau vasarā sadārdzinās maksa par balansēšanas jaudu uzturēšanu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2025 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
