Svētdiena, 2026. gada 15. novembris 07:10
Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
Ārstniecības iestāžu vadītāji cits citu pārrauga un lemj par prēmiju piešķiršanuRegulāri dzirdam, ka veselības aprūpei Latvijā trūkstot naudas. Arī Eiropas Komisija 2024. gada ziņojumā par Latviju norādījusi, ka veselības aprūpe cieš no nepietiekama valsts finansējuma. Tomēr izrādās, ka valstī naudas ir pietiekami, lai izmaksātu lielas prēmijas Veselības ministrijas kapitālsabiedrību valdes locekļiem. Par 2024. gada darba rezultātiem prēmijas vēl nav saņemtas, bet tās, sākot no vairāk nekā pieciem tūkstošiem eiro līdz gandrīz 12 tūkstošiem eiro, ir izmaksātas valdes priekšsēdētājiem un locekļiem aizvadītā gada nogalē par 2023. gada veikumu. Pie apjomīgām prēmijām, kas maksātas no ārstniecības iestādes budžeta, tikušas Veselības ministrijas pārvaldīto psihoneiroloģisko slimnīcu vadība, kā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valde tika atlaista aizvadītā gada oktobrī par nespēju tikt galā ar jaunā slimnīcas korpusa būvniecību, tāpēc tā nav prēmēta. Kaut gan RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs nav strādājis no 2023. gada sākuma, bet stājies amatā 8. maijā, arī viņš ir saņēmis vairāk nekā 10 tūkstošus lielu prēmiju.
Tajās ārstniecības iestādēs, kur ir padomes, un pieminētajās universitāšu slimnīcās tādas ir izveidotas, tieši padomes pieņem lēmumu par prēmijas piešķiršanu, bet rīkojumu paraksta Veselības ministrijas kapitāldaļu turētājs, proti, valsts sekretāre Agnese Vaļuliene. Savukārt tur, kur padome nepastāv, lēmumu par prēmiju piešķiršanu pieņem Veselības ministrija. Veselības ministrijas (VM) kapitālsabiedrību un investīciju uzraudzības nodaļas vadītāja Ieva Kušķe "Latvijas Avīzei" pastāstīja, kā radušās šīs tūkstošiem lielās prēmijas: "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums sniedz iespēju reizi gadā izmaksāt prēmiju kapitālsabiedrībām pēc gada pārskata apstiprināšanas un rezultātu izvērtēšanas. Ministrija ir izstrādājusi speciālu kārtību saskaņā ar likumu un Valsts kancelejas noteiktajām vadlīnijām, kur ir skaidri parādīts mehānisms, kā ir jāaprēķina prēmijas. Pamatojoties uz vadlīnijās minēto, ministrijai ir iekšēja procedūra, kā mēs izvērtējam konkrēto kapitālsabiedrību rezultātus iepriekšējā pārskata gadā. Tiek vērtēta gan pieņemtās stratēģijas izpilde, gan sasniegtie mērķi, gan konkrēto valdes locekļu darbības rezultāti. Tā ir vesela formula. Prēmijās izmaksātās naudas summas šķiet lielas, bet mēs neizmantojam iespēju aprēķināt maksimālo, jo likums mums atļauj piešķirt prēmiju divu valdes locekļu algu apmērā. Tāpēc mums ir šī formula saskaņā ar Valsts kancelejas vadlīnijām. Prēmija tiek maksāta tikai tad, ja kapitālsabiedrības rezultāti ir labi vai ļoti labi. Izvērtējam arī kapitālsabiedrības finanšu līdzekļus, vai no tiem var atļauties maksāt prēmijas."
Lemj par kolēģiem
Tā kā padome lemj par universitātes slimnīcas valdes prēmēšanu, tad iznāk tā, ka RAKUS valdes priekšsēdētāja un pārējo valdes locekļu vērtēšanā ir iesaistīts citas universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs, proti, BKUS vadītājs Valts Ābols, kurš ir arī RAKUS padomes loceklis. Savukārt RAKUS valdes priekšsēdētājam Normundam Staņēvičam, kurš ir Stradiņa slimnīcas padomes priekšsēdētājs, ir jāvērtē, vai prēmiju ir pelnījis konkurents – Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs un pārējie valdes locekļi.
Pret šādu kārtību, kas rada interešu konfliktus, dod iespēju krusteniski vienam otru pārraudzīt un piešķirt prēmijas, vienā no pēdējām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēm iestājās Saeimas deputāte un bijusī veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība"): "Prēmija būtu jāizmaksā, ja tu esi veicis papildu darbu ārpus saviem tiešajiem darba pienākumiem. Jāņem taču vērā, ka algas slimnīcu valdēm ir divas, trīs un pat vairākas reizes lielākas nekā vidēji Latvijā."
Circene uzskata, ka ir ļoti nepieciešams klīniskās universitātes slimnīcas likums, kas ļautu sakārtot šos jautājumus. Ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai solīja, ka likumprojektu, visticamāk, varētu izstrādāt līdz šī gada rudenim. Tas arī dotu iespēju visām trim universitātes slimnīcām veidot vienu padomi, nevis katrai savu.
"Padome un valde nenopelna nevienu eiro, to nopelna ārsti un medicīnas māsas, kas sniedz pakalpojumus, par kuriem valsts pilnībā nesamaksā. Katrs pacients, ko mēs ārstējam, rada zaudējumus no 200 līdz 400 eiro," situāciju raksturoja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Maksā arī ārstiem
Nav tā, ka medicīnas personāls būtu palicis pilnībā bez prēmijām. Tās ir maksātas visās trijās universitātes slimnīcās, kā arī psihoneiroloģiskajās klīnikās atkarībā no katra konkrētā mediķa veikuma. Vairāki RAKUS ārsti apgalvoja, ka bijuši patīkami pārsteigti par papildu naudu, kas ieripojusi maciņā. Savukārt Stradiņa slimnīcas ārsti sacīja, ka prēmijas svārstījušas ap 300 eiro.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas personāla daļas vadītāja Ilze Valdovska neatklāja konkrētas naudas summas, kas izmaksātas slimnīcas mediķiem, vien minēja, ka slimnīcas darbiniekiem, tai skaitā ārstiem un māsām, kuri 2024. gada decembrī bijuši darba attiecībās, par nozīmīgu un kvalitatīvu ieguldījumu kapitālsabiedrības stratēģisko mērķu sasniegšanā tikušas izmaksātas naudas balvas.
Par naudas balvu izmaksāšanu vai neizmaksāšanu slimnīcā katru gadu tiekot pieņemts lēmums, ņemot vērā rezultātus konkrētajā gadā, noteiktus kritērijus, kā arī rūpīgi izvērtējot pieejamos finanšu līdzekļus.
***
Cik lielas prēmijas izmaksātas
Veselības ministrijas kapitālsabiedrību valdes locekļiem 2024. gada nogalē izmaksātās prēmijas par 2023. gada darba rezultātiem.
- Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"
• valdes priekšsēdētājai Margaritai Epermanei (2025. gadā par valdes priekšsēdētāju apstiprināta Stella Lapiņa) – 5761 eiro,
• valdes loceklim Jānim Feltam – 5184 eiro.
- Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca
• valdes priekšsēdētājai Sarmītei Ķikustei – 7248 eiro,
• valdes loceklim Reinim Jokstam – 5239 eiro.
- Nacionālais psihiskās veselības centrs
• valdes priekšsēdētājai Sandrai Pūcei – 8050 eiro,
• valdes loceklim Ģirtam Ansonam (patlaban valdes loceklis Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā) – 6924 eiro.
- Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca
• valdes loceklei Maijai Ancveriņai – 6726 eiro.
- Slimnīca "Ģintermuiža"
• valdes loceklim Artūram Bērziņam – 6180 eiro.
- Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
• valdes priekšsēdētājam Valtam Ābolam – 10 905 eiro,
• valdes loceklei Zanei Straumei – 7864 eiro,
• valdes loceklei Ilutai Riekstiņai (līdz 2024. gada decembrim) – 8803 eiro.
- Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
• valdes priekšsēdētājam Normundam Staņēvičam – 10 600 eiro,
• valdes loceklim Haraldam Plaudim – 11 925 eiro,
• valdes loceklim Kasparam Plūmem – 8037 eiro.
Avots: Veselības ministrija un slimnīcas
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
