Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 17:01
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Cik Latvijā pavisam iedzīvotāju, kas vecāki par 100 gadiem, un cik gadu ir Latvijas vecākajam cilvēkam? Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati atšķiras. Pēc PMLP uzturētā Iedzīvotāju reģistra datiem, Latvijā vecākie iedzīvotāji ir 116 un 115 gadus veci, bet pēc CSP datiem – 106 gadus veci. Taču ticamākas ir CSP sniegtās ziņas. Statistiķi lēš, par 100 gadiem vecāku Latvijas iedzīvotāju ir vairāk par divsimt. Nesen mediji ziņoja, ka Kanādas vecākā sieviete ir Rīgā dzimusī Margareta Romana – viņa 16. martā svinēs 113. dzimšanas dienu. Taču arī mūsu valstī ir gana ilgdzīvotāju, un viņu godināšanai rīko simtgadnieku salidojumus – šogad tāds iecerēts 26. aprīlī kultūras centrā "Ulbrokas pērle".
Jau ceturtais salidojums
Pirmais Latvijas simtgadnieku salidojums notika saistībā ar Latvijas Valsts simtgadi 2017. gada 15. jūlijā Rundāles pilī. Aizsāktā tradīcija godināt simtgadi sasniegušos Latvijas iedzīvotājus vai tuvu tam esošus, kuri iedvesmo gan ar personīgo šarmu, gan aktīvu sabiedrisko dzīvi, gan dzīvesprieku un zinātkāri, neapsīkst. Otrais simtgadnieku salidojums risinājās Ziemeļblāzmas kultūras pilī, trešais – VEF kultūras pilī.
Simtgadnieku salidojuma organizēšanā darbojas brīvprātīgie, tostarp jaunieši, dažādu arodu pārstāvji, piemēram, vēsturnieki, žurnālisti, mākslinieki, influenceri un arī zemessargi. Tikos ar vienu no šī gada organizētāju komandas biedriem – zemessargu Lūkasu Mairi Marcinkeviču. Viņš bija producents dokumentālai filmai "100 gadi esības vējos" (2018), kurā iemūžināja tolaik vecākos valsts iedzīvotājus. "Bija laime satikt Martu, kurai toreiz bija 99 gadi. Viņa bija tik dzīvespriecīga, jestra, ka nemaz nelikās, ka viņai ir tik daudz gadu. Toreiz viņa vēl mācījās arī apgūt datoru. Tas bija tik vitāli un iedvesmojoši, ka nolēmu meklēt vēl citus ilgdzīvotājus, lai viņus iemūžinātu. Filmā uzņēmām 16 personības, vecākajai kundzei no Mālpils bija 106 gadi. Senioru dzīves stāstos – daudz liecību par Latvijas valsts drosmes, spītības, izturības un lepnuma gadiem, un tā ir kopējā vēsturiskā atmiņa, ko nezaudēt skarbajos laikmetu vējos. Ar šo filmu arī aizsākās ideja organizēt simtgadnieku salidojumus. Ir svarīgi paaudžu vērtības, senioru pieredzi nodot jaunatnei. Šī gada salidojumu, kurā būs klāt arī jaunsardze, īsteno biedrība "Reāls piedzīvojums" kopā ar Ropažu domi. Pasākuma scenāriju negribas atklāt, taču varu ieinteresēt, ka salidojumu kuplinās plašs koncertuzvedums, kas būs Latvijas mākslinieku cieņas apliecinājums senioriem. Par to rūpējas diriģents Arvīds Platpers."
Par ieceri stāsta A. Platpers: "Ar dziesmu sāksim un ar to arī pabeigsim. No pirmā salidojuma pieredzes ņemts vērā, ka uzstāšanās nedrīkst simtgadniekus nogurdināt, ne visiem vairs noturīga uzmanība, tāpēc viss koncertuzvedums ilgs līdz piecdesmit piecām minūtēm. Tematiski tas atspoguļos cilvēka mūžu no bērnības līdz vecumdienām. Līdz ar to uzstāsies gan bērni, gan pusaudži, arī seniori. Sarūpēts pārsteigums – spēlēs deviņgadīga pianiste, kas jau iemantojusi atzinību vai visā pasaulē. Dziedās bērnu koris no Ķekavas, vīru koris, kā arī senioru koris. Prieku sagādās arī iecienītais solists Jānis Kurševs un daudzi citi sabiedrībā populāri mākslinieki."
Garīgi aktīvi un dzīves gudri
Pirmo reizi salidojuma veidošanā iesaistījusies televīzijas režisore Ināra Čakste, kas uzņēmusi piecus sižetus par simtgadniekiem. "Šim salidojumam man tika uzticēts svētku programmai izveidot un uzfilmēt vairākus jubilāru portretus. To arī veicām kopā ar operatoru Jāni Dzilnu. Bija īpašs gandarījums iepazīties ar šiem pieredzējušajiem un viedajiem senioriem. Enerģijas pārpilni, garīgi aktīvi un dzīves gudri – tādi ir mūsu sastaptie filmēšanas varoņi. Piemēram, bijušais leģionārs Edgars Vēvēris akcentēja: "Skaisti, ka mēs esam latvieši un tik vienoti! Toreiz "Baltijas ceļā" mēs pierādījām, ka latviešu tauta ir dzīva, ka mēs varam būt brīvā Latvijā. Mēs negribam padoties svešām varām, lai cik viņi stipri būtu. Spēki jāpieliek un jābūt izturīgiem. Tāpēc vēlu labu veselību visiem un līdzi augt savai tautai, savai zemei!" Apbrīnojams drosmē, dzīves gudrībā ir Marģers Vestermanis, dzimis 1925. gadā, vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs un tā bijušais direktors. Viņš publicējis vairākas grāmatas un zinātniskus rakstus par ebreju un holokausta vēsturi Latvijā, top nākamā "Cilvēcība tomēr nebija nomirusi". Sižetā skan viņa vārdi: "Ja es jūtu, ka esmu tik tuvu tam, lai pieliktu pēdējo teikto punktu, tad es varu nolikt pildspalvu un sagaidīt, kas ir neizbēgams aiziešanai. Ja tu esi visu izdarījis, ko esi iecerējis. Paliek bērni, paliek mazbērni, mazmazbērni. Tiesa, diezgan nemierīgā laikā un bīstamā vietā viņiem nāksies turpināt dzīvi, kas mums sagādā lielas raizes, bet savai dzimtenei Latvijai es esmu atstājis vēstījumu, ka blakus šausmīgam ļaunumam tomēr eksistē labestība.""
Pasākuma noslēgumā būs uzņēmēju sarūpēts cienasts, turklāt pēc simt gadus senām receptēm. Lūkass Mairis Marcinkevičs vēl piemetina, ka spēlēs Bruņoto spēku orķestris, būs arī retro automašīnas, kas ļaus salidojuma dalībniekiem atcerēties jaunību.
Aicina pieteikt simtgadniekus
Vai aplēsts, cik simtgadnieku piedalīsies? To jautāju brīvprātīgajai, SIA "Mājas aprūpe" bērnu sociālās aprūpes nodaļas vadītājai Judītei Kulačkovskai. "Lai apzinātu simtgadniekus un tos, kam gadi tuvu šim dzīves slieksnim, aicinām palīgā pašvaldības. Ir atsaucīgākas, piemēram, Siguldas, Saldus, taču vairākas pašvaldības nav ieinteresētas. Izpalīdz tuvinieki – simtgadnieku piesaka dēli, meitas, vedeklas, znoti, dažreiz par sevi informē arī pats simtgadnieks. Līdz 3. martam ziņas ievāktas par 17 ilgdzīvotājiem no Kurzemes, 15 – no Zemgales, 23 – no Vidzemes un 4 – no Latgales. No Rīgas pieteikti 19 cilvēki, no tās patlaban ir arī vecākā – sociālās aprūpes centra "Mežciems" iemītniece Nadežda Gazmane, kura nosvinējusi savu 104. dzimšanas dienu."
Judīte Kulačkovska arī teic, ka pieteikti daudz leģionāru (11) un bijušo skolotāju (9), piemēram, bijusī skolas direktore no Vangažiem, kā arī 101 gadu vecā rīdziniece Skaidrīte, kura joprojām aktīva – savas dienas aizvada vingrojot un mācot citiem angļu valodu. Visa cieņa arī bijušajai Balvu pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājai Zelmai Šulcei, kurai 22. martā apritēs 101. dzimšanas diena. Zelma jau no bērnības bijusi arī čakla rokdarbniece, viņas gobelēna tehnikā darinātais Balvu pilsētas ģerbonis joprojām skatāms Balvu Novada muzejā.
Ja jūsu ģimenē vai paziņu lokā ir kāds simtgadnieks, simtgadnieku salidojuma organizatori aicina informēt pasākuma organizatorus pa tālruņiem: 28289314 vai 26549820.
***
Vecākais Latvijas pilsonis – 116 vai 106 gadus vecs?
Cik Latvijā pavisam iedzīvotāju, kas vecāki par 100 gadiem, un cik gadu ir Latvijas vecākajam cilvēkam? Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati atšķiras. Pēc PMLP uzturētā Iedzīvotāju reģistra datiem, ka Latvijā vecākie iedzīvotāji ir 116 un 115 gadus veci, bet pēc CSP datiem – 106 gadus veci. Taču ticamākas ir CSP sniegtās ziņas. Statistiķi lēš, par 100 gadiem vecāku Latvijas iedzīvotāju ir vairāk par divsimt.
***
| Par 100 gadiem vecākie Latvijas iedzīvotāji pēc PMLP datiem (Dati uz 01.01.2025.) | |||
|---|---|---|---|
| Dzimšanas gads |
Latvijas pilsonis |
Latvijas nepilsonis |
Kopā* |
| 1924 |
132 |
73 |
216 |
| 1923 |
77 |
60 |
140 |
| 1922 |
71 |
38 |
110 |
| 1921 |
47 |
37 |
87 |
| 1920 |
35 |
30 |
66 |
| 1919 |
10 |
13 |
23 |
| 1918 |
4 |
1 |
5 |
| 1917 |
1 |
0 |
1 |
| 1916 |
1 |
0 |
1 |
| 1915 |
2 |
1 |
4 |
| 1914 |
5 |
3 |
8 |
| 1912 |
2 |
1 |
3 |
| 1911 |
1 |
0 |
1 |
| 1910 |
1 |
1 |
2 |
| 1909 |
1 |
1 |
2 |
| 1908 |
1 |
0 |
1 |
| Kopā |
670 |
||
* Kopējais skaits ir lielāks, jo neliela daļa ir vēl ar citu valstisko |
|||
***
| Par 100 gadiem vecākie Latvijas iedzīvotāji pēc CSP datiem | |
|---|---|
| (Dati uz 01.01.2024.; jaunākie CSP dati par 2025. gadu tiks publicēti šā gada 2. jūnijā.) | |
| Vecums, gadi |
Iedzīvotāju skaits |
| 100 |
105 |
| 101 |
59 |
| 102 |
34 |
| 103 |
18 |
| 104 |
7 |
| 105 |
2 |
| 106 |
4 |
| Kopā |
229 |
Dati: CSP |
|
***
| Cik simtgadnieku bijuši citos gados | |
|---|---|
| (100 gadus veco un vecāku iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā attiecīgā gada sākumā.) | |
| Gads |
Skaits |
| 2012 |
178 |
| 2013 |
168 |
| 2014 |
163 |
| 2015 |
194 |
| 2016 |
159 |
| 2017 |
152 |
| 2018 |
137 |
| 2019 |
147 |
| 2020 |
152 |
| 2021 |
190 |
| 2022 |
192 |
| 2023 |
205 |
| 2024 |
229 |
| Dati: CSP |
|
***
Uz "Latvijas Avīzes" lūgumu skaidrot, kāpēc PMLP datos uzrādās daudz vecākas personas, Centrālā statistikas pārvalde atbildēja: "Šādas, piemēram, 115, 116 gadus vecas personas mūsu datos neuzrādās. Iespējams, ka PMLP nenonāk informācija, piemēram, par tiem, kas dzīvo ārzemēs un miruši jau senāk. CSP savā iedzīvotāju skaita novērtējumā izmanto gan PMLP datus, gan arī dažādu administratīvo reģistru datus, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu, vai cilvēks faktiski šeit dzīvo. Atbilstoši šai metodoloģijai CSP kopējā iedzīvotāju skaita novērtējums katru gadu par apmēram 8% atšķiras no PMLP Iedzīvotāju reģistra datiem par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, proti, CSP novērtētais Latvijas iedzīvotāju skaits ir par aptuveni 8% mazāks."
Par to, ka uz PMLP datubāzē piejamo informāciju jāraugās kritiski, mediji jau iepriekš rakstījuši. Kā PMLP iepriekš skaidrojusi – ja personas miršanas fakts ir reģistrēts Latvijā, tad dzimtsarakstu nodaļa šādas ziņas aktualizē informācijas sistēmā, kas automātiski tiek iekļautas arī Iedzīvotāju reģistrā. Savukārt, ja persona mirusi ārvalstī un nav iesniegti dokumenti par to, tad arī Iedzīvotāju reģistrā ziņas par šo personu nav aktualizētas. PMLP neesot tiesīga Iedzīvotāju reģistrā veikt grozījumus to personu datos, kas it kā ir 116 vai 115 gadus veci, ja PMLP rīcībā nav dokumentāra apliecinājuma par miršanas faktu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
