Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 08:01
Vārda dienas: Teodors
Gada laikā būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu pārtikas preču grupā bijusi kafijai – kopš pagājušā gada februāra tās cena vidēji kāpusi par 20,5 procentiem.
Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,8%, bet gada laikā – šogad februārī salīdzinājumā ar 2024. gada februāri – par 3,7%. Mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vērtējot, kas vairāk ietekmēja pārtikas cenu pieaugumu mēneša laikā (šā gada februāri salīdzinot ar šā gada janvāri), secināts, ka dārgāka bija kafija (+3,5%) un augu eļļa (+6,6%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieaugušas maizei (+2,2%), augļu un dārzeņu sulām (+5,4%), mājputnu gaļai (+1,4%), kartupeļiem (+5,2%), svaigiem augļiem (+1,2%). Akciju ietekmē lētāka bijusi žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (–2,5%), siers un biezpiens (–1,5%). Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 1,1%, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kāpums par 1,8%. Benzīnam cenas paaugstinājušās par 2,5%, dīzeļdegvielai – par 1,3%, bet autogāzei – par 1,8%. Sadārdzinājās arī pasažieru aviopārvadājumi.
Vērtējot, kas ietekmēja pārtikas cenu pieaugumu gada laikā (šā gada februāri salīdzinot ar 2024. gada februāri), secināts, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%.
Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā gada laikā bijusi kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%). Gada laikā cenu kritums bijis cukuram (−24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (−4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (−7,4%). Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 17,8%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,7%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.
Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai (+11,8%). Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+8,3%), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+10,4%), mājokļa īre (+6,8%), atkritumu savākšana (+10,4%), ūdensapgāde (+5,6%), kanalizācijas pakalpojumi (+6,0%). Lētāka bija siltumenerģija (−9,6%), dabasgāze (−9,2%), cietais kurināmais (−5,9%). Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā kāpa par 4,4%.
Cenu pārmaiņas pa kopējām patēriņa grupām mēneša un gada laikā redzamas tabulā.
Centrālās statistikas pārvalde arī aprēķinājusi, kāda bijusi inflācija desmit gadu laikā. Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2025. gada februārī bija par 48,7% augstākas. Precēm cenas pieaugušas par 47,9%, bet pakalpojumiem – par 49%.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš medijiem izplatītajā relīzē, kurā vērtē patēriņa cenu izmaiņu datus, raksta: "Ar skumju ironiju var teikt, ka luksusa mūsu dzīvē kļūst arvien vairāk. Ir pārtikas preces, kuras vēl pirms dažiem gadiem bija pieejamas plašam pircēju lokam, tagad tās kļūst par luksusa vai vismaz diezgan dārgiem produktiem. Ļoti krasi ir sadārdzinājusies kafija – februārī tās biržas līknes sasniedza visu laiku augstāko punktu. Arī šeit var sevi mierināt ar ironisku domu, ka it kā par ceturto daļu zemākā cena 1977. gada aprīlī tad reālā izteiksmē bija četras reizes augstāka, turklāt tad kvalitatīvu kafiju iegādāties Latvijas iedzīvotājiem bija grūti par jebkuru cenu. Par trešdaļu no visu laiku rekorda pērnā gada 18. decembrī ir atkāpusies kakao cena, bet šī notikuma atbalss lēnā virzība caur ražošanas un loģistikas procesiem nozīmē, ka šokolādes dārdzība veikalos visdrīzāk turpinās augt. Jau ilgāku laiku pazeminās olīveļļas vairumcena, un šī notikuma atbalsis veikalu plauktos jau ir manāmas. [..] Šobrīd strauji aug piena produktu cenas, kam ir acīmredzams izskaidrojums – vidējās svaigpiena iepirkuma cenas ir augušas no 39 centiem pērn augustā līdz 48 centiem decembrī un varbūt vēl vairāk kopš tā brīža. Tās savukārt stimulē laimes laiki sviesta eksportētājiem. Atšķirībā no kafijas un kakao sadārdzinājuma, kas atņem naudu visiem Latvijas iedzīvotājiem, piena gadījumā ir ieguvēji un ir zaudētāji. Krasas cenu svārstības izejvielu tirgos ir normāla parādība, ar to jāsamierinās, viss vienmēr nekļūst dārgāks. Patēriņam domāto piena produktu cenas samazinājās 2023. gadā, kad kritās to ražošanas izmaksas. 2024. gada februārī piens, siers un olas bija par 7% lētāki nekā gadu iepriekš, bet šogad – par 14% dārgāki. Pārtikas izejvielu tirgi kopš 2023. gada kopumā ir diezgan stabili. Atsevišķu preču cenu kāpumu līdzsvaro ļoti mērenās graudu cenas, tāpēc vismaz maizei tuvākajā laikā nevajadzētu nozīmīgi sadārdzināties."
"Swedbank" ekonomists Oskars Nils Mālnieks spriež, ka ieskrienoties jaunajam gadam, inflācijas tempi arī uzņēmuši apgriezienus, taču bažīties vēl pāragri – daļa no inflācijas kāpuma bija gaidīta un nākamajos mēnešos inflācijas jonis visdrīzāk mitēsies. Viņš vērš uzmanību arī uz pakalpojumu inflāciju. Tā, neskaitot janvāri un februāri pērn, kopš 2022. gada sākuma noturējusies virs 5% atzīmes, šī gada februārī jau sasniedzot 6%. Viena no lielākajām komponentēm, kas veido pakalpojumu cenas, ir darba samaksa. Attiecīgi augošas algas, arīdzan nozīmē augošas pakalpojumu cenas. "Pagājušā gada pašvakais ekonomikas sniegums nozīmē, ka algu pieauguma tempiem vajadzētu turpināt bremzēties, kā to varēja novērot pagājušā gada izskaņā. Tas palīdzēs mazināt spiedienu uz pakalpojumu cenām," domā Oskars Nils Mālnieks un piebilst: "Kaut gan dzīvojam augstas neskaidrības laikos, mūsu analīze liecina, ka cenu kāpuma tempam tuvākajos mēnešos vajadzētu rimties."
***
| Cenu pārmaiņas patēriņa grupās (%) | |||
|---|---|---|---|
Grupas |
Cenu pārmaiņas 2025. gada februārī, salīdzinot ar |
||
| 2024. gada |
2024. gada |
2025. gada |
|
| Kopā |
3,7 |
1,4 |
0,8 |
| Pārtika |
5,7 |
1,6 |
0,9 |
| Alkohols, tabaka |
8,4 |
2,1 |
1,5 |
| Apģērbs, apavi |
0,6 |
–5,8 |
–1,0 |
| Mājoklis |
1,5 |
4,5 |
1,1 |
| Mājokļa iekārta |
2,4 |
1,4 |
1,2 |
| Veselība |
4,4 |
0,4 |
–0,4 |
| Transports |
0,0 |
0,8 |
1,1 |
| Sakari |
4,7 |
0,5 |
–0,2 |
| Atpūta, kultūra |
5,5 |
1,5 |
1,0 |
| Izglītība |
11,0 |
1,8 |
1,5 |
| Restorāni, viesnīcas |
3,7 |
–0,7 |
0,0 |
| Dažādas preces un pakalpojumi |
3,4 |
1,6 |
0,2 |
Dati: CSP |
|||
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
