Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 01:19
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
Centrālā vēlēšanu komisija vakar preses konferencē informēja par jaunumiem pašvaldību vēlēšanās.
Kandidātu sarakstu iesniegšana 42 pašvaldību domju vēlēšanām, kas notiks 7. jūnijā, šodien ir sākusies. Tā ilgs līdz 8. aprīlim, kas ir pēdējā kandidātu sarakstu pieņemšanas diena. Pašvaldību vēlēšanās būs vairāki jaunumi. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka viens no tiem ir atšķirīgās vēlēšanu zīmes.
Gadiem ierasto kārtību, kad ar krustiņiem un svītrojumiem varēja atzīmēt tīkamos un ne tik tīkamos kandidātus, nomainīs jaunās zīmes – tajās pretim vienam vai otram kandidātam būs jāiekrāso aplītis zaļā vai sarkanā laukumā. Vēlēšanu zīmes varēs atstāt arī negrozītas. Jaunums būs arī iespēja organizēt mobilos izbraukuma iecirkņus, kas varētu labvēlīgi ietekmēt vēlētāju aktivitāti.
Pašvaldību vēlēšanas notiks 42, ne vairs 43 pašvaldībās, jo Varakļānu novads ir apvienots ar Madonas novadu. Atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, kad pie urnām nedevās balsotāji Rīgā, jo tās dome jau bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās 2020. gada rudenī, šoreiz visās pašvaldībās vēlēšanas notiks vienlaikus. Pirms četriem gadiem Rēzeknes un Varakļānu novadā vēlēšanas rīkoja septembrī, nevis jūnijā, jo Saeimai nācās izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, kurā bija apstrīdēta Varakļānu novada iekļaušana Rēzeknes novadā, kuram nebija sava attīstības centra. Šo pašvaldību domes strādāja īsāku pilnvaru laiku. Priekšvēlēšanu kampaņa sākās jau februāra sākumā, to uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī Valsts un pašvaldību policija. Pēc tam kad vietējā vēlēšanu komisija būs pieņēmusi kandidātu sarakstus, ar tiem varēs iepazīties CVK mājaslapā.
Vairākas partijas startēs kopā
Vairāki politiskie spēki jau ir pievērsuši vēlētāju uzmanību ar reklāmas pasākumiem un publiski pieejamo informāciju par kandidātu sarakstu līderiem. Nacionālā apvienība ir paziņojusi, ka plāno startēt visās pašvaldībās, pakāpeniski iepazīstinot ar savām komandām novados un valstspilsētās. "Jaunā Vienotība" pagājušās nedēļas nogalē prezentēja sarakstu līderus visās 36 pašvaldībās, kurās tā plāno pieteikt "Vienotības" vai "JV" ietilpstošo reģionālo partiju sarakstus. Dažviet tā iekļausies vairāku politisko spēku kopīgajos sarakstos, kas ir izplatīta prakse novadu domju vēlēšanās. Citi politiskie spēki savus plānus tik konkrēti vēl nav atklājuši.
Šīs būs Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" pirmās pašvaldību vēlēšanas, taču zināms, ka tās sarakstos būs arī tagadējie domju deputāti, kas ievēlēti no citām partijām. Savas pozīcijas nevēlas atdot arī agrākā varas partija "Latvijas attīstībai", kura vairs nav pārstāvēta Saeimā, bet no tās ievēlētie pašvaldību deputāti lielākoties ir palikuši uzticīgi partijai. Vēl viena šajā sasaukumā novērota tendence ir, ka daudzi no vienas partijas ievēlētie deputāti tagad startēs no cita politiskā spēka. Daļa no viņiem nebija nevienā partijā. Tas mazina ievēlēto domnieku atbildību partijas priekšā, bet lielai daļai politisko spēku nav visās pašvaldībās tik spēcīgu nodaļu, lai tās izveidotu sarakstus, kuros ir tikai partijas biedri. Daugavpilī no "Saskaņas" ievēlētie deputāti ir nodibinājuši jaunu partiju "Sarauj, Latgale!" mēra Andreja Elksniņa vadībā. Taču vairākās pašvaldībās būs arī "Saskaņas" saraksti. Ir pazīmes, ka palielināsies konkurence arī par cittautiešu balsīm.
Motivēt savus vēlētājus nobalsot
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas, kas notika jaunajos – daudz lielākos – novados pēc administratīvi teritoriālās reformas, bija satraucoši zema vēlētāju aktivitāte. Tikai četrās pašvaldībās – Preiļu, Balvu, Saulkrastu un Ādažu novadā – vēlētāju līdzdalība vēlēšanās pārsniedza 40%. Varakļānu domes vēlēšanās nobalsoja 59,43%. Toreiz vietējie iedzīvotāji atzina, ka dažos novados aktivitāti palīdzējuši celt rīdzinieki, kuriem pašiem nebija jādodas balsot, bet kuriem novada teritorijā ir nekustamais īpašums. Tagad šāda iespēja vairs nebūs tiem, kas plāno piedalīties Rīgas domes vēlēšanās, jo būs jāizvēlas viena pašvaldība, kur vēlēt – tā, kurā ir deklarētā dzīvesvieta, vai tā, kurā pieder nekustamais īpašums.
Pirms četriem gadiem daļā novadu vēlēšanās piedalījās mazāk nekā 30% vēlētāju. Piemēram, Augšdaugavas, Gulbenes, Bauskas novadā, kā arī Liepājā toreiz nobalsoja tikai nedaudz vairāk kā 28% no visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tāpēc vairāki politiskie spēki tagad uzsver nepieciešamību motivēt savus atbalstītājus aiziet uz vēlēšanām, jo tas var būtiski ietekmēt vēlēšanu rezultātu par labu vienai vai otrai partijai. Zemajai vēlētāju interesei par dalību vēlēšanās 2021. gadā bija vairāki iemesli – arī varas attālināšanās no iedzīvotājiem, jo domes vairs nebija agrākajos novados, bet gan lielā novada centrā. Teritorijām ar mazāku iedzīvotāju skaitu bija mazas cerības panākt kāda savējā ievēlēšanu, ja vien viņš nebija populārs visā novadā.
Vēl viens iemesls zemajai aktivitātei toreiz bija grūtības nokļūt uz vēlēšanu iecirkni, ja nav savas automašīnas vai izpalīdzīgu kaimiņu. Par to CVK šogad ir padomājusi. Atsaucoties uz CVK priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes teikto otrdien preses konferencē, LETA ziņo, ka pašvaldībām būs iespēja veidot mobilos vēlēšanu izbraukuma iecirkņus, par to 30 dienas pirms vēlēšanām informējot CVK. Nobalsot varēs jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Tajos būs pieejama arī informācija par balsošanu ar jaunajām vēlēšanu zīmēm, kuras bija nepieciešams mainīt, lai nodrošinātu automātisko elektronisko balsu skaitīšanu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
