Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 11:32
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Baltijas valstis un Polija apņēmušās – neatkarīgi no tā, kā attīstīsies karadarbība Ukrainā, jāgatavojas, ka Krievija turpinās radīt apdraudējumu reģionam. Latvijas premjere Evika Siliņa valdības sēdē teica, ka mīnas netiks izvietotas tūlīt un tagad kaut kur Latvijas teritorijā, un tas neapdraudēs Latvijas cilvēkus. Attēlā: norāde "Mīnas" kviešu lauka vidū, Kijivas apgabalā Ukrainas ziemeļos 2022. gada jūlijā.Valdība otrdien atbalstīja Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds norādīja, ka šis ir nozīmīgs solis, kas veikts, īstenojot reģionālu pieeju, četrām valstīm –
Baltijas valstīm un Polijai – koordinējoties un ievērojot visas starptautiskās normas, humānās tiesības. Sprūds teica, ka ir jārada iespējas, lai bruņotie spēki ar šo iespēju stiprinātu savas aizsardzības spējas un Baltijas aizsardzības līniju.
Ministru prezidente Evika Siliņa pauda, ka jābūt gataviem atbildēt uz jautājumiem, vai Latvija mīnas ražos pati vai tās ražos Polija. Latvijas aizsardzības industrija izteikusi interesi ražot šeit, un, premjeresprāt, saņemot Saeimas mandātu vismaz pirmajā lasījumā, varēs sākt konsultācijas ar aizsardzības industriju par to, ko tā sagaidītu no valdības un ko valdība sagaida no nozares.
Premjere arī teica, ka būtiski ir skaidrot sabiedrībai, ka mīnas netiks izvietotas tūlīt un tagad kaut kur Latvijas teritorijā, un tas neapdraudēs Latvijas cilvēkus. Tā ir vēl viena iespēja Latvijas rezervē, lai stiprinātu savas kaujas spējas, viņa sacīja. Siliņa paļaujas, ka NBS īpašumā un plānos ir iegādāties tādas ierīces, kas ir viņu spēkiem atbilstošākās un vajadzīgākās.
Par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima. Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju.
Ārlietu ministrija atgādina, ka šī konvencija pieņemta Oslo 1997. gada 18. septembrī, bet stājās spēkā 1999. gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstis, arī lielākā daļa rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna. Konvencijas dalībvalstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas, kā arī tās neizstrādāt, neražot un neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot.
Brīdī, kad tika lemts par Latvijas pievienošanos Otavas konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kādēļ Latvijai tai nepievienoties, savukārt patlaban drošības situācija Baltijas reģionā ir mainījusies, norāda Ārlietu ministrija.
Ministrija atzīmē, ka, īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības. Tāpēc Latvijai ir būtiski saglabāt izvēles brīvību un rīcības elastību pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un valsts aizsardzību. Nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spēku letalitāti, aizkavējot vai apturot Krievijas masveida kustību.
Tāpat Ārlietu ministrija secina, ka pašreizējās reģionālās drošības situācijas kontekstā Otavas konvencija ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot efektīva militārās aizsardzības līdzekļa – kājnieku mīnu – izmantošanu.
Konvencija paredz, ka katra dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no tās. Dalībvalsts paziņo par izstāšanos visām pārējām dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un ANO Drošības padomei. Izstāšanās stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu ir saņēmis depozitārijs. Attiecīgi pēc tam Latvijai būs tiesības un iespēja izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas.
Ministrijā arī atzīmē, ka jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un nepieciešamības, kā arī aizsardzības spēju attīstības prioritātēm un pieejamā finansējuma.
Polija plāno izvietot kājnieku mīnas uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju projekta "Austrumu vairogs" ietvaros, pagājšnedēļ paziņojis Polijas aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Bejda.
Arī Lietuva, lai neitralizētu draudus, kas nāk no Krievijas un Baltkrievijas, grasās mīnēt robežu ar šīm valstīm – tā teikts Lietuvas Aizsardzības ministrijas paziņojumā. Varšava un Viļņa pētot iespēju apvienot "Austrumu vairogu" un Baltijas aizsardzības līniju.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
