Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 07:36
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Līdz pašvaldību vēlēšanām palicis nedaudz mazāk par diviem mēnešiem.
Pašvaldību vēlēšanās ir pieteikti 340 kandidātu saraksti, kuros iekļauti 5975 kandidāti uz 731 vietu. Partijām vislielākā interese ir par dalību Rīgas un Jēkabpils novada vēlēšanās, bet vismazākā – Ventspils novada, kur iesniegti četri saraksti, no kuriem vienā ir tikai divi kandidāti. Viena no šo vēlēšanu iezīmēm ir, ka dažas partijas startē visās vai gandrīz visās pašvaldībās, taču iesniegušas nepilnus kandidātu sarakstus, bet divos sarakstos ir tikai viens kandidāts.
Salīdzināt partiju interesi par dalību vēlēšanās ar iepriekšējām vēlēšanām nevar, jo 2021. gada jūnijā vēlēšanas nenotika Rīgā, kuras dome jau bija ievēlēta pirms tam ārkārtas vēlēšanās, kā arī Rēzeknes un Varakļānu novadā, kur savukārt domes vēlēja tā gada septembrī. Varakļānu novads tagad ir iekļauts Madonas novadā.
Kandidātus vēl vērtēs vairākas institūcijas, lai pārliecinātos, vai visi atbilst likuma prasībām, piemēram, vai nav sodīti par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem. Līdz piektdienai visām pašvaldību vēlēšanu komisijām ir jāorganizē kandidātu sarakstu izloze, lai noteiktu, kādā secībā vēlēšanu zīmes būs izkārtotas vēlētajiem izsniegtajā komplektā.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā ir pieejami gan visi saraksti, gan video instrukcija, kā notiks balsošana ar jaunajām vēlēšanu zīmēm. Tā vēlēšanu dienās iecirknī būs pieejama arī katram vēlētājam, "Latvijas Avīzi" informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars. Pašvaldību vēlēšanu diena ir 7. jūnijs, bet jau 2. jūnijā noteiktos laikos sāksies iepriekšējā balsošana. Savukārt balsošana pa pastu sāksies 18. aprīlī.
Vairāki pieredzējuši mēri nav pirmie
Kandidātu sarakstu iesniegšana ilga no 19. marta līdz 8. aprīlim, bet to pieņemšanas pirmajās dienās tikai daži politiskie spēki demonstrēja gatavību nopietni pieteikt sevi pašvaldību vēlēšanās – tā bija "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība un "Latvijas attīstībai" –, kas organizēja arī sarakstu prezentācijas un regulāri informēja medijus. Reģionos plaši pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība un Zaļo un zemnieku savienība rīkojās dažādi, dažviet atklājot savus kandidātus pēdējās dienās. Kāds politiķis atzina, ka tā ir apzināta taktika, lai konkurenti, kas vēl tikai gatavojas doties uz vēlēšanu komisiju, nenozagtu programmu. Pašvaldību vēlēšanās gan cilvēki izteikti balso par populārām personībām vai saviem darba devējiem, radiniekiem un draugiem, bet programmām, kas ne vienmēr ir saistoši uzrakstītas, tik lielu uzmanību nepievērš. Tās drīzāk pēc laika ļauj novērtēt, ko no solītā partijas ir izpildījušas.
Kandidātu saraksti daļēji ļauj nojaust, vai vara paliks līdz šim valdošo spēku rokās, vai domes vadībā varētu notikt pārmaiņas. Tās iespējamas tajos novados, kuru priekšsēdētāji vairs nekandidē ar pirmo numuru. Sarakstā pirmais vairs nav Augšdaugavas novada priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija), Mārupes novada priekšsēdētājs Andrejs Ence (LRA), Ventspils novada priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS), Siguldas novada priekšsēdis Linards Kumskis (LZS), Smiltenes novada priekšsēdētāja Astrīda Harju ("JV"), bet Rēzeknes novada priekšsēdis Monvīds Švarcs ("JV") vēlēšanās nekandidē vispār. Tiesa, pirmais numurs sarakstā vēl nenozīmē, ka tieši šis kandidāts tiks izvirzīts uz mēra amatu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc vēlēšanām pašvaldību vadītājiem būs jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, kas līdz šim nebija nepieciešama.
Vēlēšanās piedalās vairāk nekā 40 partijas, no kurām daļa ir reģionālās partijas, kurām ir saraksts tikai vienā pašvaldībā, bet, piemēram, Siguldas novada partija startē gan Siguldas, gan Ķekavas novadā. Pārlūkojot kandidātu sarakstus, var ieraudzīt arī tādus politiskos spēkus, par kuriem iepriekš tikpat kā nekas nebija zināms, piemēram, partija "Pašcieņa". Savukārt "Suverēnā vara/"Jaunlatvieši" ir pieteikuši kopīgos sarakstus visās pašvaldībās, bet daļā tajos ir tikai daži kandidāti. Nepilni kandidātu saraksti daudzviet ir arī partijai "Latvija pirmajā vietā", kas liek domāt, ka tās patiesais mērķis ir uzvarēt Rīgas domes vēlēšanās. Savukārt reģionos tās iesaistīšanās cīņā par vietām domē var novest pie sadrumstalotāka domes sastāva, kad grūtāk izveidot koalīciju. Tad partijas ar vienu vai diviem mandātiem iegūst izšķirošo "zelta balsi" un mandātu skaitam neproporcionāli lielu ietekmi. Vairākos novados "LPV" izdevies par sevi ieinteresēt iepriekš no citiem spēkiem ievēlētos deputātus – piemēram, no "LPV" Jēkabpils novadā startē bijušais pašvaldības vadītājs Aivars Kraps, kurš ievēlēts no "Latvijas attīstībai". Paredzams, ka nopietnāka konkurence būs tajā vēlētāju daļā, kur iepriekš dominēja "Saskaņa", bet tagad tās biedru daļa aizgājusi arī pie "Sarauj, Latgale!", kas startē ne tikai Daugavpilī, bet vēl vairākās pašvaldībās.
Uz domi arī parlamentārie sekretāri
Saeimā vai pašvaldībās valdošās partijas sarakstos ir iekļāvušas gan lielu skaitu pašvaldību iestāžu darbinieku, gan arī valsts pārvaldē strādājošos, ieskaitot cilvēkus no ministru birojiem un Saeimas deputātu palīgus. Pērnā gada nogalē Saeima veica izmaiņas likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā", kas tagad ļauj parlamentārajiem sekretāriem, kas ir otra augstākā amatpersona ministrijā, savienot amatu ar darbu pašvaldības domē, ja vien viņi nav Saeimas deputāti. Šo iespēju ir izmantojusi puse parlamentāro sekretāru. Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna ("JV") kandidē Rīgas domes vēlēšanās, Ģirts Dubkēvičs (Satiksmes ministrija, "Progresīvie") – Ādažu novada, Ilze Dambīte–Damberga (VARAM, "JV") – Kuldīgas novada, Dace Kļaviņa (Veselības ministrija, "JV") – Ogres novada. Uz Ogres novada domi startē arī izglītības un zinātnes ministres biroja vadītāja Silvija Amatniece ("JV"), bet kopā šajā "Jaunās Vienotības" sarakstā ir septiņi kandidāti, kas strādā Valsts kancelejā vai kādā ministrijā.
Ropažu novada domes vēlēšanās kandidē Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe ("Progresīvie"), Valmieras novada – Jānis Upenieks (Finanšu ministrija, "JV"), Jelgavas novada – Jurģis Miezainis (Ekonomikas ministrija, ZZS). Valdošo partiju sarakstos – jo īpaši "Jaunās Vienotības" – ir diezgan daudz kandidātu, kas strādā valsts pārvaldē. Tas nav liegts, bet vēlētājiem ir iespēja viņiem pavaicāt, cik efektīvi domnieki varēs strādāt pašvaldībā – piedalīties domes un komiteju sēdēs, tikties ar vēlētājiem –, jo varētu būt diezgan noslogoti pamatdarbā Rīgā.
Vietējie politiķi paši izvēlas sabiedrotos
Pašvaldībās valdošo partiju sarakstos ir vērojama cita tendence. Tajās pie varas esošo politisko spēku komandās ir daudz pašvaldības iestāžu darbinieki, tajā skaitā pagastu apvienību pārvalžu vadītāji, kuri nevar deputāta amatu savienot ar darbu pagasta pārvaldē. Viņi ir savā teritorijā populāri, tāpēc, iespējams, iekļauti sarakstā, lai piesaistītu tam balsis, bet pēc vēlēšanām mandātu noliks. Tiklab šie kandidāti ievēlēšanas gadījumā var saglabāt mandātu un atteikties no darba apvienības pārvaldē. Taču gan Aizkraukles, gan Valmieras novada domes opozīcijas pārstāvji iepriekš norādīja – ja pašvaldības darbinieki, kuru atrašanās amatā ir atkarīga no domes labvēlības, piedalās domes lēmumu pieņemšanā, viņi diez vai varēs patstāvīgi lemt un iebilst novada vadībai. Arī vēlēšanās viņi, visticamāk, balsos par tiem, kas nodrošina darbu.
Pirms vairākiem gadiem, Saeimā apspriežot amatu savienošanas ierobežojumus, deputāti secināja – ja pašvaldību skolu direktori vai kultūras iestāžu vadītāji nevarēs startēt vēlēšanās, tad partijām būs grūtības sagatavot sarakstus, jo nebūs kas kandidē. Arī šajās vēlēšanās redzams, ka daudzviet sarakstos ir cilvēki bez konkrētas nodarbošanās. Politiķi atzina, ka cilvēki negrib iesaistīties politikā arī dažādu ierobežojumu dēļ. Novados ir arī partiju kopīgie saraksti. Šīs apvienības nav saistītas ar politisko spēku ideoloģiju, bet gan ar to, kā veidojušās vietējo politiķu savstarpējās attiecības. Piemēram Ropažu novadā "Latvijas attīstībai" ir kopīgs saraksts ar Nacionālo apvienību, jo abas partijas sadarbojas domē. Preiļu novadā kopā startē tajā valdošā Latvijas Reģionu apvienība un "Progresīvie", kuri tagad nav pārstāvēti domē, bet starp abu politisko spēku vietējiem politiķiem ir izveidojusies laba sadarbība.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
