Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 09:50
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Vakar Pārtikas un veterinārais dienests izplatījis paziņojumu, ka "Straupe" drīkst atjaunot darbību pilnā apjomā.
PVD uzsver, ka līdz šim laboratoriski izmeklētie "Straupes" produkti bijuši atbilstoši prasībām.
Lai arī saistībā ar toksiskās E.coli izraisītajām saslimšanām piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" vārds pagājšnedēļ minēts, balstoties vien uz netiešiem pierādījumiem, turklāt uz automatizēti fasētiem produktiem aizdomas nekrīt vispār, piesardzīgākās no lielveikalu ķēdēm vairs nevēlas tirgot "Straupes" produkciju. Vai sadarbība pārtraukta vien uz laiku, kā tirgotāji apgalvo, redzēsim jau drīzumā, jo vakar darbdienas beigās Pārtikas un veterinārais dienests nāca klajā ar paziņojumu, ka "Straupe" drīkst atjaunot darbību pilnā apjomā.
Tikmēr sociālos tīklus pārplūdinājis atbalsta vilnis iecienītajam vietējā zīmola piena pārstrādes uzņēmumam. Uzņēmēji, zemnieki, politiķi un vienkārši entuziasti ne tikai stāsta, bet arī īsos video demonstrē, kā viņi ikdienā patērē "Straupes" produktus un vēsta, ka joprojām uzticas to kvalitātei. Skeptiķi gadās vien pa kādam.
Aizdomas par piena pārstrādes uzņēmuma "Straupe" saistību ar toksiskās E.coli izraisītajām saslimšanām pagājušajā ceturtdienā pauda Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kas kopš marta beigām aktīvi meklē cēloņus šiga toksīnu producējošoEscerichia coli infekcijas gadījumiem.
Kopā līdz šim reģistrēti vismaz 60 E.coli saslimšanas gadījumi, lielākā daļa saslimušo ir bērni. Vairāki no viņiem ārstējās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, atsevišķiem slimības gaita ir smaga un prasījusi nieru aizstājējterapiju.
Pašreizējie pierādījumi par bērnu un "Straupes" darbinieku saslimšanas saistību gan esot netieši.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pagājšceturtdien informēja, ka E.coli infekcija atklāta septiņiem (vēlākajās dienās pievienojās ziņas par vēl diviem) šī uzņēmuma darbiniekiem, kas iesaistījušies pārtikas produkcijas sagatavošanā. Balstoties uz šo informāciju, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturēja piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" darbību – apturēta tika uzņēmuma fasēšanas līnija, kurā izmantots roku darbs: produkti manuāli pildīti atkārtoti izmantojamos traukos. Savukārt automatizētā produktu fasēšana turpinājās bez pārtraukuma: šajā posmā produkti nenonāk saskarē ar darbiniekiem.
PVD arī ziņo, ka PKS "Straupe" ražotie manuāli fasētie piena produkti tika piegādāti 14 pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad ar E.coli izraisītu zarnu infekciju saslima vairāki šo iestāžu audzēkņi dažādos Latvijas reģionos.
"Visi deviņi darbinieki, kuriem konstatēta E.coli baktērijas klātbūtne, nekavējoties pēc analīžu rezultātu saņemšanas uz laiku atstādināti no darba pienākumu veikšanas un atrodas ģimenes ārstu uzraudzībā," teica piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" valdes priekšsēdētājs Imants Balodis. "Līdz šim laboratoriskās pārbaudēs E.coli baktērijas klātbūtne nav apstiprināta nevienā produkcijas veidā, kā arī ņemtajos paraugos no ražošanas iekārtām, taras vai darbinieku rokām, tomēr sveramās produkcijas ražošana un manuālā fasēšana tika apturēta."
Saskaņā ar 10. aprīlī izdoto PVD lēmumu uzņēmumā tika veikta ražotnes un iekārtu ārpuskārtas mazgāšana un dezinfekcija, kā arī atkārtotas personāla apmācības. "Tagad gaidām PVD inspektora vizīti, kas pārbaudīs lēmuma izpildi. Ceru, ka tiks dota atļauja atjaunot pārtraukto produkcijas manuālo fasēšanu un vairs nebūs nekādu ierobežojumu uzņēmuma darbā," vakar pirmspusdienā sarunā ar "Latvijas Avīzi" teica I. Balodis. Un jau vakarpusē PVD lēmums ir pozitīvs – uzņēmums saņem atļauju darbību atsākt pilnībā. PVD izplatītajā preses relīzē norādīts: "Līdz šim laboratoriski izmeklētie PKS "Straupe" ražotie produkti ir bijuši atbilstoši prasībām". Tomēr arī piebilsts, ka vairāku produktu laboratoriskā testēšana vēl turpinās.
Veikali aptur sadarbību
No "Straupes" produkcijas tirdzniecības pilnībā atteikušies divi tirdzniecības tīkli: "Elvi" un "Rimi", kā arī ēdināšanas uzņēmums "Lido". "Piesardzības dēļ šie tirgotāji izņēmuši no veikala plauktiem visus "Straupes" produktus – ne tikai ar rokām fasēto biezpienu, uz kura realizāciju attiecas PVD aizliegums, bet arī sviestu, kefīru, krējumu, jogurtu un saldo biezpiena krēmu," ir sarūgtināts "Straupes" valdes priekšsēdētājs I. Balodis.
Turklāt "Rimi", kas ir lielākais uzņēmuma produkcijas tirgotājs un realizē aptuveni 13% no uzņēmuma kopējā saražotās produkcijas apjoma, nolēmis visus "Straupes" produktus utilizēt.
"Top" tīkli, atbilstoši PVD prasībām, kas paredz no tirdzniecības izņemt visus ar rokām fasētos un sveramos piena produktus, kuri ir saražoti no 6. līdz 10. aprīlim, atteikušies tikai no manuāli fasētā biezpiena realizācijas.
Piena produktu piegāde ēdināšanas tīklam "Žaks 2", kas apkalpo arī tos bērnudārzus, kuros sākotnēji konstatēta bērnu saslimšana, pārtraukta jau pirms apmēram mēneša. "Mums tagad pašiem ir jāsavāc visa manuāli fasētā produkcija gan no veikaliem, gan ēdinātājiem. Diemžēl "Rimi" ir nolēmis utilizēt visus produktus, ko PVD nepieprasa. Arī tos, kas fasēti automatizētās līnijās un ir droši lietošanai, piemēram, kefīrs un sviests," nožēlu pauž I. Balodis.
"Rimi" sortimentā ir deviņi "Straupes" produkti, kas pircēju vidū bijuši ļoti iecienīti. "Rimi" sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Bite vakar vēl pirms PVD jaunākā slēdziena sarunā ar "Latvijas Avīzi" norādīja: "Reaģējot uz PVD un SPKC prasību atsaukt "Straupes" produktus no tirdzniecības, ceturtdien, 10. aprīlī, pieņēmām lēmumu uz nenoteiktu laiku apturēt "Straupes" produktu tirdzniecību. Šāds solis sperts, kamēr tiek precizēta situācija un norisinās izmeklēšana. Lēmums bija vienkāršs, jo runa ir par cilvēku veselību." Mazumtirgotājs iesaldēja sadarbību, apturēja iepirkumus un izņēma produktus no veikala plauktiem. "Kad būs galīgais PVD slēdziens, rūpīgi izvērtēsim iespēju atsākt tirdzniecību," saka I. Bite.
Jautāta, vai iespējams, ka produktus atdod atpakaļ ražotājam, I. Bite atbild, ka produkti tiks norakstīti un utilizēti, tas tiekot darīts atbilstoši kvalitātes vadlīnijām un normatīvajiem aktiem likumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā iespējamo mikrobioloģisko piesārņojumu, tos neesot iespējams ziedot vai atgriezt ražotājam.
Jāpiebilst, ka daudzi veikalu tīkli, piemēram, "Maxima", "Aibe", "Mego" un "LIDL", "Straupes" produktus tirdzniecībā nepiedāvā.
Izvēlas atbalstīt Latvijas ražotāju
Tikmēr sociālajos tīklos lasāma informācija, ka "LaTS" veikali "Roze MJ" "Straupes" produktus no tirdzniecības neplāno izņemt: "Ticam mūsu zemniekiem un ražotājiem, ka produkti ir kvalitatīvi, tāpēc SIA "Roze MJ" "LaTS" veikalos ir nopērkama "Straupes" produkcija. Tā kā nekad neesam vīlušies "Straupes" produktos, tagad ir īstais laiks būt vienotiem."
"LaTS" tīkla valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidro, ka "LaTS" apvieno vietējos uzņēmējus, kuriem pieder savi veikali. Sadarbības modelis paredz, ka veikali strādā gan ar piegādātājiem, kuriem ir centralizēti līgumi, gan ar tādiem, kuriem šādu līgumu nav. Šobrīd "Straupei" nav centralizēta līguma ar "LaTS", tāpēc produkcija nav pieejama visos veikalos. Veikalos, kur "Straupes" produkti ir nopērkami, pastāv tiešais līgums starp ražotāju un konkrēto veikalu.
"Mūsu nostāja šajā jautājumā ir vienkārša: konstatētā problēma bija saistīta ar konkrētu produktu, taču tas nenozīmē, ka visa ražotāja produkcija ir nekvalitatīva. Šī situācija, lai arī nopietna, varēja būt saistīta nevis ar vadības nolaidību, bet ar darbinieku rīcību – piemēram, cilvēks ir saslimis, bet turpina nākt uz darbu un nevienam nesaka par saslimšanu. Iespējams, nākotnē būtu vērts ieviest papildu pārbaudes sistēmas. Tomēr jādomā, ka šādas kontroles jau pastāv – ja PVD ir devis atļauju ražot, tad tiek nodrošināta atbilstība visām normām. Mēs neuzskatām, ka šī situācija ir pamats, lai ražotāju izslēgtu no tirgus – atbalstām vietējos ražotājus un uzskatām, ka viņiem jāsniedz iespēja turpināt darbu," uzsver R. Okmanis.
Atrasts kā grēkāzis?
"Esam saņēmuši milzīgu atbalstu no Latvijas iedzīvotājiem – gan tiem, kuri lieto mūsu produktus, gan arī tiem, kuri nelieto. Mūsu pašu 15 veikalos un tirdzniecības vietās pircēju skaits nav samazinājies, tieši pretēji, interese par mūsu produktiem pieaug, apgrozījums nav sarucis," par skarbās situācijas blakusefektu ir gandarīts I. Balodis, atzīstot, ka sociālajos tīklos publicētie ieraksti silda sirdi. "Ir arī uzskats, ka mēs esam izvēlēti kā tādi grēkāži vai peramie zēni bez jebkādiem pierādījumiem par mūsu produkcijas kaitīgumu. Secināts, ka atsevišķi darbinieki ir E.coli baktērijas pārnēsātāji, bet nekur citur uzņēmumā vai produkcijā tā nav konstatēta," uzsver I. Balodis. Jautāts par iespējamajiem zaudējumiem, kādi uzņēmumam varētu rasties no šī skandāla, viņš teic, ka šobrīd vēl to nevar prognozēt. I. Balodis, norāda, ka optimismu raisa fakts – saskaņā ar pēdējo informāciju gandrīz visi klienti pēc ierobežojumu atcelšanas ir gatavi sadarbību turpināt.
Kā liecina "Firmas.lv" dati, 2024. gadā "Straupes" apgrozījums bija 9,637 miljoni eiro, kas ir par 6,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt peļņa saruka par 1,3% un bija 334 459 eiro.
No saimniecībām iepirkts 341 tonna piena, no jauniem produktiem sākta bioloģiskā piena un kefīra ražošana. Pērn kooperatīvs attīstībā investēja ap pusmiljonu eiro, nomainot novecojušos tvaika katlus un ar trim specializētajiem autofurgoniem modernizējot autoparku.
***
Ko un kā ražo "Straupe"
• Ar "Straupes" zīmolu tiek ražots piens, kefīrs, paniņas, tīrkultūrs, krējums, jogurts, biezpiens, biezpiena krēms, sviests.
• Viens no būtiskākajiem "Straupes" sezonālajiem produktiem ir Jāņu siers. Kooperatīvs ir viens no tikai sešiem uzņēmumiem, kas Latvijā ir tiesīgs ražot ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā iekļauto Jāņu sieru.
• Produkcijas ražošanā "Straupe" izmanto tikai dabisko piena izejvielu, piedevās nelieto augu taukus un ķīmiskos konservantus, tādēļ produkcija pieprasīta dabisko piena produktu lietotāju nišā.
***
Kooperatīvā sabiedrība ar vēsturi
• "Straupe" ir viena no 20 Latvijā reģistrētajām piensaimnieku kooperatīvajām sabiedrībām.
• Pati pienotavas ēka ir viena no vecākajām pienotavām Latvijā – celta 1911. gadā. Divus gadus vēlāk nodibināta Straupes piensaimnieku biedrība, kuru padomijas laikā 1949. gadā likvidēja. Lai gan biedrība vairs nepastāvēja, pienotava pēc lielo Valmieras un Cēsu piena kombinātu pasūtījuma turpināja ražot kvalitatīvu un pircēju pieprasītu sviestu.
• Sākoties kooperatīvu kustībai, 1993. gada 1. jūnijā pienotavu pārņēma tajā pašā gadā reģistrētā kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un kopš pirmās kooperatīva dibināšanas dienas to vada Imants Balodis (bijušais piensaimniecības "Stalbe" vadītājs).
• Jaunā kooperatīva biedri sākotnēji bija ap 270 Stalbes un Straupes pagastu zemnieki, taču laika gaitā daudzi atsijājās un patlaban "Straupe" apvieno 74 saimniecības no Raiskuma, Vaidavas, Kocēnu, Krimuldas, Umurgas, Limbažu, Vaives u. c. pagastiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
