Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 20:35
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Lieldienas ir laiks, kad vietējais olu tirgus piedzīvo pārmaiņas un pieprasījums pēc baltajām olām pieaug – tās kļūst par vienu no visvairāk pirktajiem produktiem veikalu tīklos.
Tāpat kā pērn, arī šogad Lieldienu laikā Latvijā masveidā ievestas baltās olas no Ukrainas un Igaunijas. Vietējie putnkopji jau gada sākumā pauda bažas par negodīgu konkurenci, uzsverot, ka zemās cenas un importa apjomi apdraud vietējo ražotāju ilgtspēju. Pēc nozares pārstāvju sniegtās informācijas, no kopējā olu importa Eiropā aptuveni 30% Ukrainas produkcijas nonāk Baltijas valstīs, no kuriem 10% – Latvijā. Dažs novērojis, ka atsevišķās pilsētās, piemēram, Liepājā, vietējās olas veikalos pat vispār nav bijušas pieejamas.
Tāpat kā pērn, arī šogad Lieldienu laikā Latvijā masveidā ievestas baltās olas no Ukrainas un Igaunijas. Vietējie putnkopji jau gada sākumā pauda bažas par negodīgu konkurenci, uzsverot, ka zemās cenas un importa apjomi apdraud vietējo ražotāju ilgtspēju. Pēc nozares pārstāvju sniegtās informācijas, no kopējā olu importa Eiropā aptuveni 30% Ukrainas produkcijas nonāk Baltijas valstīs, no kuriem 10% – Latvijā.
Jūtama Ukrainas olu ietekme
SIA "Alūksnes putnu ferma" (APF) valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs novērojis, ka atsevišķās pilsētās, piemēram, Liepājā, vietējās olas veikalos pat vispār nav bijušas pieejamas. "Nedomāju, ka ukraiņu olas pilnībā izspiedīs vietējos ražotājus, taču to apjomi ir ievērojami un ietekme tirgū ir jūtama," norāda arī "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps. "Mūsu reģionā pirktspēja ir samērā zema – piemēram, Skandināvijā pat Latvijas olām nav pieprasījuma, nemaz nerunājot par olām no ārpus ES valstīm, kur spēkā ir zemāki kvalitātes un labturības standarti. No vienas puses, ir pozitīvi, ka produkts kļūst pieejamāks plašākam patērētāju lokam, taču tā dēļ cieš vietējie ražotāji." Arī H. Dovgijs uzsver līdzsvara nozīmi: "Protams, atbalsts Ukrainai ir ļoti svarīgs, bet tam nevajadzētu notikt uz vienas nozares rēķina. Es jūtu līdzi Ukrainas kolēģiem, taču jāatceras, ka Eiropa kopumā ir pašpietiekama un šāda veida konkurence var kļūt neveselīga."
Lietuvas Putnkopju asociācijas vadītājs Gītis Kauzons uzsver, ka Ukrainas olas ir arī Lietuvas tirgū, neraugoties uz to, ka lielākie mazumtirgotāji publiski apņēmušies piedāvāt veikalos tikai kūtī vai brīvās turēšanas apstākļos dētās olas. "Ukraina piegādā sprostos dētās olas, kas neatbilst ES dzīvnieku labturības un kvalitātes standartiem." Dējējvistu turēšana sprostos ir prakse, kas ES aizliegta jau kopš 2012. gada. Uz šo olu iepakojumiem obligāti jānorāda, ka produkts neatbilst ES standartiem.
Zemāki standarti – pievilcīgāka cena
Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) izpilddirektore Anna Ērliha norāda, ka Eiropā ir vieni no augstākajiem dzīvnieku labturības standartiem pasaulē, un tas neizbēgami nozīmē arī augstākas ražošanas izmaksas dzīvnieku izcelsmes produktiem. Ņemot vērā, ka ražošanas izmaksas Ukrainā ir būtiski zemākas nekā Eiropā – īpaši dzīvnieku labturības un vides prasību dēļ –, importēto olu pašizmaksa ir zemāka. "Šobrīd ES ražotājiem tiek prasīts konkurēt vienotā tirgū ar produktiem, kas tapuši pavisam atšķirīgos apstākļos – ievērojot dažādas prasības un ražošanas nosacījumus," uzsver A. Ērliha. "Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, kur lielveikali nepieļauj tirdzniecību ar produktiem, kas neatbilst ES standartiem, Latvijā šādas olas bieži vien nonāk veikalu plauktos. Piemēram, esmu ievērojusi, ka veikalā "Mego" ar preču zīmi "Liepmājas" ir pieejamas olas no Ukrainas. Tās maksā tikpat, cik vietējo ražotāju kūtī dētās olas." Aplūkojot "Liepmāju" olu iepakojumu, rodas jautājums – vai tā nav patērētāju maldināšana? A. Ērliha atbild: "Protams, uz iepakojuma nelieliem burtiem ir norādīts, ka produkts nav ražots saskaņā ar ES standartiem, un uz cenu zīmes norādīta izcelsmes valsts. Taču lielākā daļa pircēju šos marķējumus nelasa. Cilvēks ieiet veikalā, ierauga baltas olas ar latviešu saimniecības nosaukumu uz kastītes un neiedziļinās, no kurienes tās nāk."
"Mego" norāda, ka olu gala cenu veikalā ietekmē vairāki faktori, tostarp globālais un lokālais pieprasījums, piedāvājums attiecīgajā tirgū, kā arī sezonālās svārstības. Tomēr importētās olas, tostarp no Ukrainas, veido nelielu daļu no kopējā "Mego" piedāvājuma un tiek ievestas tikai tad, kad to nosaka pieprasījums, īpaši Lieldienu periodā, kad tirgū rodas deficīts un pieprasījums pēc baltajām olām ievērojami pieaug. "Mūsu galvenais uzsvars ir uz sabalansētu piedāvājumu, kur pašmāju produktiem ir prioritāte."
Kāpēc olas ir baltas tikai uz Lieldienām?
Lieldienas ir laiks, kad vietējais olu tirgus piedzīvo pārmaiņas un pieprasījums pēc baltajām olām pieaug – tās kļūst par vienu no pirktākajiem produktiem veikalu tīklos. Bet kāpēc baltās olas veikalu plauktos redzam tikai svētku laikā?
Latvijā jau kopš astoņdesmitajiem gadiem tiek audzētas vistas, kas dēj brūnas olas. Pēdējā laikā tomēr ievesti arī ganāmpulki, kas dēj gaišākas, bēšas olas. Savukārt Igaunijā aptuveni puse ganāmpulku dēj brūnas olas, bet otra puse – baltas. Somijā atšķirībā no mums visi ganāmpulki ir balto vistu, tādēļ arī olu krāsa ir balta. Visas baltās olas Latvijā tiek ievestas – tās iepērk no ārvalstu piegādātājiem un pārpako vietējā tirgū. Veikalu tīkli bieži slēdz individuālas vienošanās ar piegādātājiem no tādām valstīm kā Somija, Polija vai Ukraina, un Lieldienu laikā šīs olas tiek ievestas kampaņveidīgi, lai apmierinātu sezonālo pieprasījumu. Tomēr "Balticovo" iesaka izvēlēties bēšās olas. Piemēram, tradicionālā olu krāsošana ar sīpolu mizām uz brūnajām olām rada īpaši košu un izteiksmīgu rezultātu.
"Klientiem piedāvājam gan pašu ražotās olas, gan importējam baltās olas no Skandināvijas, kur esam atraduši uzticamus sadarbības partnerus ar spēju nodrošināt lielus piegādes apjomus. Tāpat apsveram iespēju paši sākt balto vistu audzēšanu. Jaunajā alternatīvajā turēšanas sistēmā, kur vistas var brīvi pārvietoties, baltās šķirnes putni pielāgojas daudz labāk nekā brūnie," stāsta APF pārstāvis H. Dovgijs.
Pieprasa arī brūnās
Mazumtirdzniecības tīklā "Rimi" stāsta, ka Lieldienu nedēļā pieprasītas ir ne tikai baltās olas. "No visa pārdoto olu sortimenta baltās olas veido 26%, brūnās olas – 67%, bet paipalu olas – 7%," skaidro "Rimi Latvia" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Bite. "Būtiskas izmaiņas vērojamas pieprasījumā pēc kūtī un brīvi turētu vistu olām: 2023. gada Lieldienās no visām pārdotajām olām kūtī un brīvās turēšanas apstākļos dētās olas veidoja 33,1%, toties šogad kopš janvāra šis apjoms sasniedzis jau 60%."
Pērn "Rimi" veikalos olu pārdošanas apjoms Lieldienu laikā salīdzinājumā ar vidējo nedēļas pārdošanas apjomu palielinājies par 53%. "Prognozējam, ka arī šogad novērosim līdzīgu situāciju," saka Inga Bite.
Jautāta par olu cenu izmaiņām veikalu tīklā, viņa skaidro: "Saistībā ar Eiropā izplatīto putnu gripu kopš pērnā gada oktobra olu cena ir pakāpeniski kāpusi, jo daļa Baltijas reģiona produkcijas nonāk Eiropas tirgū, saasinoties konkurencei. Arī šī gada sākumā pieaugums ir turpinājies, īpaši martā un aprīlī, kad olu cenas pieauga līdz pat 20%. Tāpēc arī olu cena, salīdzinot ar pērnā gada Lieldienām, ir kāpusi, ko veikalos izjūt arī pircēji."
***
Vai Latvija palīdzēs Amerikai ar olām?
• Putnu gripas uzsliesmojuma dēļ ASV nogalināti vairāk nekā 53 miljoni putnu, dažos reģionos zaudējot pat līdz 70% dējējvistu ganāmpulku. Lai mazinātu tam sekojošo olu deficītu, valsts sāka "globālas olu medības", īslaicīgi pievēršot uzmanību arī Latvijai.
• Lai gan daži rādītāji liecina par situācijas pakāpenisku stabilizēšanos, olu cenas ASV joprojām ir augstas un deficīts nav pilnībā pārvarēts. Šobrīd viens ducis olu maksā aptuveni sešus dolārus, kas ir par 53% vairāk nekā pirms gada.
• Kad ASV meklēja palīdzību Eiropā, vairākas valstis, tostarp Dānija, atteica sadarbību. Dānijas pārstāvji norādīja, ka viņiem nav pietiekamu krājumu, lai apmierinātu ASV pieprasījumu. Papildu šķērsli radīja arī atšķirības olu apstrādē – ASV olas tiek mazgātas, kamēr Eiropas Savienībā (ES) šāda prakse ir neparasta un dažviet pat aizliegta.
• Putnkopji uzsver: šobrīd var teikt, ka vilciens jau ir aizgājis – ASV lielā mērā ir tikusi galā ar krīzi pašu spēkiem, saņemot atbalstu no tuvākajām valstīm. Latvijas ražotāju olas uz Ameriku netiks eksportētas. Taču pirms desmit gadiem līdzīgas putnu gripas uzliesmojuma laikā uzņēmums "Balticovo" palīdzēja nogādāt olas uz ASV. Kā norāda "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, tas bija ārkārtīgi sarežģīts process: "ASV Veterinārais un pārtikas drošības dienests (FDA) darbojas ļoti stingri – procedūras ir birokrātiskas un smagnējas, bet ievešanas barjeras augstas. Tas viss veidots, lai aizsargātu vietējo tirgu."
• Lielākais satricinājums globālajā olu tirgū joprojām ir putnu gripa. Vīrusi strauji mutē un kļūst izturīgāki, tādēļ situācija vairs nav sezonāla – agrāk trauksme bija galvenokārt pavasarī un rudenī, kad notiek putnu migrācija, bet šobrīd tā ir aktuāla visu gadu. Amerikāņu ražošanas apjomi ir lieli, un situācija parasti atrisinās samērā ātri, aptuveni pusgada laikā. "Lai gan situācija ir stabilizējusies, mūsu mērķis ilgtermiņā ir sakārtot veterinārās atļaujas un pārtikas kvalitātes sertifikāciju ar Kanādu un ASV. Tas ļautu līdzīgos gadījumos reaģēt operatīvi," skaidro T. Auškāps.
• SIA "Alūksnes putnu ferma" valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs stāsta, ka ASV vēstniecība Latvijā vērsās pie Latvijas Putnkopības asociācijas ar jautājumu par iespējamo olu eksportu – vai uzņēmumiem ir pietiekama kapacitāte un interese sadarboties. APF izteikusi gatavību, tomēr pēc tam iestājās klusums. "Cik man zināms, šobrīd ASV apsver olu importa iespējas no Turcijas un citām valstīm. Pieņemu, ka mūsu uzņēmums varētu būt par mazu, lai radītu nopietnu interesi šajā tirgū," skaidro Dovgijs.
• "Latvijas Avīze" noskaidroja, ka Turcija piekritusi eksportēt aptuveni 15 000 tonnu olu uz ASV. Taču, ņemot vērā ASV ikgadējo olu patēriņu, šis apjoms joprojām ir neliels.
• Atbalstu sniedz arī Brazīlija un Dienvidkoreja, kas pirmo olu partiju nosūtīja martā.
• Lai stabilizētu situāciju, ASV Lauksaimniecības departaments ir paziņojis par plāniem importēt vēl simtiem miljonu olu. Tomēr šo centienu efektivitāti var ietekmēt nesen ieviestie importa tarifi. Prezidents Tramps ierosinājis 10% vispārēju tirdzniecības tarifu lielākajai daļai importēto pārtikas preču un īpašu 26% tarifu olu importam no Dienvidkorejas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
