Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 18:19
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, notiks kārtējais tautastērpu centra "Senā klēts" organizētais gājiens ar aicinājumu "Uzvelc tautastērpu par godu Latvijai!". "Sabiedrībā rodas arvien plašāka interese par tautastērpiem kā goda tērpiem," ar gandarījumu atzīst uzņēmuma "Senā klēts" dibinātāja Maruta Grasmane (no kreisās) un viņas vedekla, "Senās klēts" valdes locekle Monta Grasmane. Ģimenes uzņēmumā 34 gadu laikā ir tapusi un glabājas bagātīga latviešu tautastērpu kolekcija, kuru darinājuši prasmīgi sava amata meistari.
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, notiks kārtējais tautastērpu centra "Senā klēts" organizētais gājiens ar aicinājumu "Uzvelc tautastērpu par godu Latvijai!". "Tautastērps ir Latvijas valsts simbols," atzīst ģimenes uzņēmuma "Senā klēts" dibinātāja Maruta Grasmane, kura uzskata, ka tautastērpa vieta ir līdzās valsts karogam un himnai, un to daudzveidība ir pielīdzināma latvju dainu krājumiem. Uzņēmuma nosaukums saistīts ar faktu, ka klēts latviešiem izsenis ir bijusi krājumu un bagātību glabātava. Tāda ir arī "Senā klēts", kurā 34 gadu laikā ir tapusi un glabājas bagātīga latviešu tautastērpu kolekcija, kuru darinājuši prasmīgi sava amata meistari.
Sāk ar etnogrāfiskās kolekcijas veidošanu
"Strādāju Lietišķās mākslas vidusskolā (šobrīd Dizaina un mākslas vidusskola) un vadīju rokdarbu nodaļu. Tuvojoties 90. gadu sākumam, kad sabiedrība bija uz patriotisma viļņa, manas audzēknes izvēlējās diplomdarbā darināt etnogrāfiskus tautastērpus. Kopā apmeklējām Latvijas Vēstures muzeju, tā Etnogrāfijas nodaļas fondos iepazinām milzīgu bagātību – bijām ar to pārņemtas," atceras M. Grasmane, kura, salīdzinot iegūtās zināšanas ar padomju laika Dziesmu svētku tērpiem, secinājusi, ka tie ir krietni vien attālinājušies no autentiskajiem 18. un 19. gadsimta tautastērpiem, jo pieļautas kļūdas gan to komplektēšanā, gan valkāšanā. Lai nepieļautu kultūras mantojuma izzušanu, viņa iegūtās zināšanas nolēmusi likt lietā, 1991. gadā kopā ar dēlu Ansi izveidojot tautastērpu centru. Tolaik dēls vēl bijis students – mācījies Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Ar telpu izvēli palīdzējuši kolēģi no Lietišķās mākslas vidusskolas. Sākumā "Senā klēts" mitinājusies Daiļamatniecības pamatskolas telpās Aspazijas bulvārī, kuras piedāvājis tās izveidotājs Leons Alksnis, bet pēc pāris gadiem pārcēlusies uz plašākām telpām kolēģes Māras Birzkopes mantotajā mājā K. Barona ielā. "Cilvēkiem patika mana ideja, un viņi, kā vien varēja, centās mani atbalstīt. Palīdzēja arī Latvijas Kultūras fonds. Man bija iekrāti daudz un dažādi materiāli par tautastērpiem, tā es varēju uzsākt "Senās klēts" darbību," stāsta M. Grasmane, kura sākusi ar etnogrāfiskās kolekcijas veidošanu. "Vēlējos pēc iespējas precīzāk atdarināt autentiskos tautastērpus, lai tie būtu tādi kā muzejā. Padomju laikos kori un deju kolektīvi parasti izvēlējās tos krāšņākos tērpus, kas nāca no Nīcas, Bārtas un Rucavas, bet pārējie novadi bija atstāti novārtā. Tāpēc es sāku tieši ar šo novadu tērpu popularizēšanu," teic "Senās klēts" saimniece. Veikala vitrīnā pirmie kārti greznie, smalki izšūtie Kurzemes etnogrāfiskie krekli.
Izdod grāmatas
Laikā, pirms Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības kandidātvalsti, vēstniecības aicinājušas M. Grasmani un viņas veidoto tautastērpu kolekciju uz dažādām izstādēm ārvalstīs. "Mūsu kolekcijas tērpus apbrīnoja, jo reti kurai valstij Eiropā ir saglabājies tāds kultūras mantojums," atceras "Senās klēts" saimniece, kura ir gandarīta, ka tautastērpi joprojām ceļo pa izstādēm dažādās pasaules valstīs. Liela interese par tautastērpiem un to valkāšanu bijusi arī no Latvijas iedzīvotājiem. "Tā kā biju jau nogurusi no daudzajām konsultācijām un apmācīšanas, nolēmu izdot grāmatu. 2000. gadā izdevniecība "Rasa ABC" laida klajā grāmatu "Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana", kurā atainots visu Latvijas etnogrāfisko novadu tautastērpu krāšņums," stāsta M. Grasmane. Grāmata bijusi tik populāra, ka piedzīvojusi vēl divus atkārtotus izdevumus 2013. un 2021. gadā. M. Grasmane ir izdevusi arī grāmatu "Latvieša cimdi", kurā ir apkopoti 178 dažādu cimdu raksti. Tā ir tulkota angļu, vācu, norvēģu, igauņu, franču un pat japāņu valodā. "Braukāju pa šīm valstīm, lasīju lekcijas un vadīju cimdu adīšanas meistarklases. Piemēram, Japānā pavadīju veselu mēnesi, kura laikā iemācīju adīt dūraiņus ar latvju rakstiem vairāk nekā simt interesentiem," atceras M. Grasmane.
Nav lēts prieks
"Tautastērpu valkāšana kļūst arvien populārāka gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tos velk gan dažādos svētkos, gan kāzās. Tie, kuri pārceļas uz dzīvi ārzemēs, iegādājas tautastērpu, lai ņemtu to līdzi. Tautastērpus nākuši pasūtīt arī valdības vīri un sievas, kā arī vēstniecību darbinieki. Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei esam darinājuši arheoloģisko tērpu, eksprezidentei Vairai Vīķei–Freibergai – Nīcas novada tautastērpu," stāsta M. Grasmane. "Senajā klētī" tautastērpus šūdinājušas arī citas prominences. Tautastērpa izgatavošana ir laikietilpīga, jārēķinās vismaz ar trim mēnešiem, un tas nebūt nav lēts prieks. "Cena ir atkarīga no tā, cik sarežģīts ir tērps, no kāda materiāla tas ir izgatavots, cik bagātīgi nokomplektēts. Pavisam vienkāršs tautastērps maksā aptuveni 500 eiro, bet ir arī tādas villaines, kuras var maksāt pat vairāk nekā tūkstoti eiro. Dažu tērpu detaļu izgatavošana mūsdienās var prasīt ilgāku laiku materiālu pieejamības dēļ, piemēram, pēc arheoloģiskajiem materiāliem darinātās villaines, kurās ir iestrādāti bronzas riņķīši un alvas rozetes," stāsta "Senās klēts" valdes locekle Monta Grasmane. Lielākais pircēju pieplūdums veikalā parasti esot vasarā, kad tuvojas vasaras saulgrieži un Jāņu svinēšanas laiks, Dziesmu un deju svētki, kā arī tiek svinētas kāzas. "Ziemas laikā esam kārtīgi gatavojušies un šobrīd jau esam gatavi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks šī gada jūlijā, ir sašūti dažādu izmēru krekli," teic Monta Grasmane, neslēpjot, ka ārzemnieki bieži vien garos, smalki izšūtos linu kreklus iegādājas, lai tos valkātu kā naktskreklus, bet tautiskos svārkus – lai dotos uz slidotavu. "Senajā klētī" var iegādāties ne tikai visu nepieciešamo tautastērpiem, bet arī etnogrāfiskos cimdus, zeķes, cepures, segas, linu un keramikas izstrādājumus, "Dari pats" cimdu adīšanas un puzuru gatavošanas komplektus u. c.
Rīkos jau desmito gājienu tautastērpos
Pirmais tautastērpu gājiens noticis 2016. gada augustā, kad "Senās klēts" darbinieki, sadarbības partneri un klienti, svinot Tautastērpu centra 25. gadskārtu, gājuši svinīgā gājienā no Rātslaukuma uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, demonstrējot tautastērpu daudzveidību un svinot godus. Tā bijusi Anša Grasmaņa ideja, kas nu jau ir izvērtusies par tradīciju, jo pirmā gājiena dalībnieki mudinājuši turpināt gājiena rīkošanu. Nākamajā gadā gājiens ticis organizēts Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, ar aicinājumu "Uzvelc tautastērpu par godu Latvijai!", un nu jau devīto gadu 4. maijs tautastērpu valkātājiem saistīsies ar gājienu tautastērpos. Katru gadu gājiens ir bijis atšķirīgs, dažus gadus Vērmanes dārzā ir notikusi tautastērpu parāde, maršruts parasti vijies no Rātslaukuma līdz Brīvības piemineklim. No apmēram simts dalībniekiem pašā pirmajā gājienā pasākums izaudzis līdz aptuveni 600 dalībniekiem 2019. gadā. Tā kā 2020. gads nācis ar pandēmijas ierobežojumiem, gājiens, kas ticis organizēts kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, pirmo reizi noticis virtuāli, aicinot dalībniekus publicēt bildes tautastērpos savos sociālajos kontos. Šis gads arī pārsteidzis ar neticami lielu dalībnieku skaitu, jo beidzot tajā bijusi iespēja piedalīties no jebkuras pasaules vietas – virtuālajā gājienā savas bildes publicējuši vairāk nekā 4000 dalībnieku. Arī 2021. gadā gājiens bijis virtuāls, cilvēki publicējuši bildes savos sociālo tīklu kontos, tikusi piedāvāta arī iespēja pielaikot virtuālo tautastērpu "Facebook" un "Instagram" filtru veidā. Gājieni tikuši rīkoti kopā ar dažādiem sadarbības partneriem – biedrību "Mans tautastērps", Rīgas domi, Kultūras un tautas mākslas centru "Ritums", Latvijas Nacionālo kultūras centru, Valsts kultūrkapitāla fondu, AS "Latvijas valsts meži", dažādiem sponsoriem un informatīvajiem atbalstītājiem, piemēram, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. "Taču galvenokārt pasākums notiek, pateicoties tam, ko mums pašiem – katram gājiena dalībniekiem – nozīmē tautastērps un tā valkāšanas tradīcija. Dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug, radot sabiedrībā arvien plašāku interesi par tautastērpiem kā goda tērpiem," ir gandarīta M. Grasmane.
***
IZAUGSMES HRONOLOĢIJA
– 1991. g. Izveido tautastērpu centru "Senā klēts" un atver veikalu Aspazijas bulvārī.
– 1993. g. Pārceļas uz plašākām telpām K. Barona ielā.
– 1996. g. Maruta Grasmane saņem Kultūras fonda Spīdolas stipendiju par grāmatas "Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana" manuskriptu.
– 2000. g. Izdod grāmatu "Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana".
– 2009. g. Atver veikalu Vecrīgā, Rātslaukumā.
– 2012. g. Izdod grāmatu "Latvieša cimdi".
– 2016. g. Notiek pirmais svinīgais gājiens tautastērpos no Rātslaukuma uz Latvijas Nacionālo bibliotēku.
***
VĒRTĒJUMS
Lielisks palīgs gidiem
Iveta Vanaga, tūrisma aģentūras "A–Sono" valdes locekle, Latvijas gide: ""Senā klēts" ir fantastiska latviskuma saliņa kosmopolītiskajā Rīgā, kur tūristiem var ļoti krāšņi parādīt mūsu tautas bagātību, kas parasti uz viņiem atstāj ļoti lielu iespaidu. Šeit ārvalstu viesiem ir iespēja iegādāties patiesi skaistas dāvanas, kurās radoši un mūsdienīgi ir izmantoti dažādi tautiskie elementi. "Senā klēts" ir arī lielisks palīgs gidiem, tā ir kļuvusi par organisku Rīgas ekskursijas daļu, kurā ne tikai var uzskatāmi iepazīties ar latviešu folkloru, bet arī apjaust, cik ļoti mēs joprojām esam saistīti ar savu senču kultūru. Priecē "Senās klēts" atsaucība priekšlikumam tautastērpu zālē novietot televizoru, kas apmeklētājiem uzbur Dziesmu un deju svētku gaisotni.".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
